Eiropas Komisija > ETST > Tiesiskā kārtība > Somija

Pēdējo reizi atjaunots: 09-11-2006
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Tiesiskā kārtība - Somija

 

SATURS

1. Tiesību avoti 1.
1.1. Valsts tiesību avoti 1.1.
1.2. Starptautiskie tiesību avoti un Eiropas Savienības tiesības 1.2.
2. Tiesību avotu hierarhija 2.
3. Starptautisko saistību īstenošana Somijā 3.
4. Tiesību normu pieņemšanas pilnvaras 4.
5. Tiesību normu ieviešana un stāšanās spēkā 5.
6. Tiesību normu konfliktu risināšana Somijā 6.
7. Papildu informācija un saites 7.

 

1. Tiesību avoti

Termins ‘tiesību avoti' nozīmē tos avotus, kuros ir atrodamas tiesību normas. Daži tiesību avoti ir valstiski, turpretim citi – starptautiski. Daži avoti ir rakstiski, bet daži – nav rakstiski. Visu tiesību avotu kopsavilkums ir atrodams turpmāk tekstā.

1.1. Valsts tiesību avoti

Visnozīmīgākie valsts tiesību avoti ir rakstiski tiesību akti. Termins ‘tiesību akti’ šajā kontekstā ir plaši interpretējams kā konstitūcija, parasti akti (tāpat arī zināmi kā Parlamenta lēmumi), dekrēti, kurus ir izdevis vai nu Republikas prezidents, vai Ministru Padome, vai ministrijas, un tiesību normas, kurus ir izdevušas zemāka ranga iestādes. Tiesību normas, kurus ir izdevušas zemāka ranga iestādes, un dekrēti var tikt izdoti tikai saskaņā ar konstitūcijas prasībām vai arī parastus aktus, kas parasti konkretizē valsts iestādi vai varas iestādi, kas var to izdot.

Ja nav rakstiska tiesību akta, Procedūras kodeksa 1. nodaļas 11. iedaļā ir paredzēts, ka paraža arī ir tiesību avots. Lai paraža būtu saistoša, tai nav jābūt netaisnīgai. Paražas noteikums iezīmē ilgu ceļu, un tā pašreizējā ideja nav nekas konkrēts. ‘Paraža’ šobrīd galvenokārt nozīmē noteiktu iedibinātu praksi, kas tiek īstenota, piemēram, komercdarbībās. Tāpēc, ka šobrīd rakstiskos tiesību aktos paredzēti regulējumi ir diezgan visaptveroši, mūsdienās paražai salīdzinoši reti ir nozīme kā tiesību avotam . Tomēr dažās jomās, piemēram, līgumtiesībās, paražu tiesībām ir diezgan stabilas pozīcijas pat šobrīd.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Sagatavošanās darbs likumdošanas jomā un tiesu lēmumi arī ir tiesību avots. Sagatavošanās darbs likumdošanas jomā sniedz informāciju par likumdevēja nodomiem, un tamdēļ šādi dokumenti tiek izmantoti tiesību aktu interpretācijā. No daudzajiem tiesas lēmumiem kā visnozīmīgākie tiesību avoti ir augstāko tiesu, proti, Augstākās tiesas un Augstākās Administratīvās tiesas, lēmumi. Šo divu tiesu lēmumi tiek dēvēti par precedentiem. Lai gan paši precedenti nav juridiski saistoši, praksē tiem ir liela nozīme. Arī citiem tiesu lēmumiem var būt nozīme kā tiesību avotiem. Patiesi, ja zemākās instances tiesas lēmums ir galīgais, zemākās instances tiesu praksei īstenībā var būt liela nozīme.

Jurisprudence, vispārēji juridiski principi un faktiski argumenti arī ir valsts tiesību avoti. Jurisprudences specifiskais uzdevums ir izpētīt tiesiskās sistēmas saturu - tiesību normu interpretāciju un klasifikāciju - un tamdēļ tas arī ir nozīmīgs kā tiesību avots. Vispārējiem tiesiskiem principiem un praktiskiem argumentiem arī ir nozīme kā tiesību avotiem. Kā būs redzams zemāk tekstā, tad tomēr šo avotu vieta tiesību avotu hierarhijā ir zemāka nekā iepriekšminētajiem avotiem.

1.2. Starptautiskie tiesību avoti un Eiropas Savienības tiesības

Starptautiskie nolīgumi un citas starptautiskās saistības, kuras Somija ir uzņēmusies, ir Somijai saistoši tiesību avoti. Starptautisko iestāžu praksei, kas piemēro šādus nolīgumus, arī ir nozīme kā tiesību avotam. Viens tiesību avota piemērs, kas iekļaujams šajā kategorijā, ir Eiropas Padomes cilvēktiesību konvencija, un Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse ir saistīta ar konvencijas interpretāciju.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Protams, ka Somijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij ir arī saistoši Savienības tiesību akti. Regulas un direktīvas ir visnozīmīgākie Eiropas Kopienas tiesību akti. Regulas ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs, bet direktīvas ir jāīsteno dalībvalstīs. Tāpēc arī sagatavošanās darbiem saistībā ar īstenošanas tiesību aktiem var būt nozīme Kopienas tiesību interpretācijā, kaut gan tas nav tik nozīmīgs kā sagatavošanās darbs valsts tiesību aktu jomā. Arī citi ES reglamentējoši instrumenti Somijai ir saistoši tikpat lielā mērā kā citām dalībvalstīm. Eiropas Kopienu tiesas nolēmumi arī ir nozīmīgi kā tiesību avots, tā kā tie veido Eiropas Savienības tiesību kopuma daļu.

2. Tiesību avotu hierarhija

Somijas tiesību avoti parasti ir iedalīti lielā mērā saistošos, mazākā mērā saistošos un pieļaujamos avotos. Akti un paražas ir lielā mērā saistoši avoti. Tāpēc tie ieņem augstāko vietu hierarhijā. Tiesībsargājošām iestādēm ir oficiāls pienākums tos piemērot; to noraidīšana tiek uzskatīta par amatpārkāpumu. Valsts tiesību aktu hierarhija ir šāda:

  1. Konstitūcija;
  2. parasti akti (parlamenta lēmumi);
  3. Republikas prezidenta, Ministru Padomes un ministriju izdoti dekrēti un
  4. tiesību normas, kuras ir izdevušas zemāka ranga iestādes.

Mazākā mērā saistoši tiesību akti, proti, tādi, kas atrodas vienu pakāpi zemāk hierarhijā, ietver sagatavošanās darbu likumdošanas jomā un tiesas lēmumus. Ja šie avoti netiek ievēroti, amatpārkāpuma sankcijas pret tiesībsargājošu iestādi netiek piemērotas, tomēr pastāv varbūtība, ka lēmums tiks mainīts augstākās tiesas instancēs. Pieļaujamu tiesību avotu kategorija iekļauj jurisprudenci, vispārējus tiesiskus principus un faktiskus argumentus. Pieļaujami tiesību avoti nav saistoši, bet tie var tikt izmantoti un var atbalstīt argumentu, un tādējādi spēcināt lēmuma pamatus.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Starptautiskiem nolīgumiem ir tas pats hierarhijas līmenis kā instrumentam, kuru izmanto to īstenošanai Somijā. Tādējādi, ja starptautisko nolīgumu īsteno akts, tad Somijā šī nolīguma noteikumi ir vienā hierarhijas līmenī ar akta noteikumiem. Ja tomēr starptautiskās saistības ir īstenotas saskaņā ar dekrētu, tā noteikumi ir vienā hierarhijas līmenī ar dekrēta noteikumiem. Tādējādi īstenošanas noteikumi ir analogi tā paša hierarhijas līmeņa valsts noteikumiem.

Saskaņā ar doktrīnu, kas piešķir Eiropas Savienības tiesībām priekšroku, tās ieņem augstāku hierarhiju nekā valsts tiesības. Tādējādi, ja valsts noteikumi un Savienības tiesību saistoši noteikumi nav savietojami, Savienības tiesību normas dominē pat pār mūsu valsts konstitūciju.

3. Starptautisko saistību īstenošana Somijā

Somija ir viena no valstīm ar duālistu sistēmu, kurā starptautiski nolīgumi nekļūst tieši saistoši vietējā līmenī, iekams tie netiek īpaši vietēji īstenoti. Konstitūcija paredz, ka starptautiskās saistības, kas ietilpst tiesību aktu darbības jomā, īsteno ar aktu. Citus noteikumus īsteno ar dekrētu. Starptautiskās saistības vietēji stājas spēkā īstenošanas noteikumos paredzētā laika posmā. Starptautiski nolīgumi, kas Somijai ir saistoši, un noteikumi, kas tos īsteno, ir publicēti Somijas likumu krājuma līgumu izdevumos.

4. Tiesību normu pieņemšanas pilnvaras

Saskaņā ar konstitūciju Somijā likumdošanas vara pieder parlamentam. Parlaments ievieš visus parastus aktus, kā arī apstiprina konstitūcijas grozījumus. Parlamenta ieviestus aktus vai pamata tiesību aktus var nodot citām iestādēm, kurām ir pilnvaras izdod tiesību normas par minētajiem jautājumiem. Pamatojoties uz iepriekšminēto pilnvaru, republikas prezidents, valdība un ministrijas var izdot dekrētus. Ja nav noteikumu, kas konkretizē dekrēta izdevēju, to izdod valdība. Noteiktos apstākļos arī zemāka ranga iestādes var pilnvarot ar aktu, kas nosaka tiesību normas par minētajiem jautājumiem, ja ir īpašs pamatojums saistībā ar attiecīgo noteikumu tematu un ja šo noteikumu materiālais nozīmīgums nenosaka, lai tos noteiktu ar aktu vai dekrētu. Šādas pilnvaras darbības joma arī ir skaidri jānosaka. Tikai iepriekšminētajām iestādēm ir pilnvaras izdod vispārēji saistošas tiesību normas.

Lapas augšmalaLapas augšmala

5. Tiesību normu ieviešana un stāšanās spēkā

Lai tiesību akti tiktu ieviesti kā akts, tie ir jāiesniedz parlamentam izskatīšanai kā valdības priekšlikums vai parlamenta locekļa iniciatīva. Valdības priekšlikumi tiek sagatavoti ministrijās, un vēlāk ministrijās tos apspriež valdības plenārsēdē. Pēc tam lēmums par valdības priekšlikuma iesniegšanu parlamentam tiek pieņemts prezidenta sesijā.

No sākuma par valdības priekšlikumu parlamentā tiek izvērstas iepriekšējās debates, pēc kurām tas tiek nosūtīts izvērtēšanai parlamentārajā komitejā. Komiteja uzklausa ekspertus un sastāda ziņojumu par valdības priekšlikumu. Tad šis jautājums tiek nosūtīts uz parlamenta plenārsēdi, kur parlamentārās komitejas ziņojums ir jautājuma apspriedes pamatā. Lēmums par likumprojekta pieņemšanu tiek pieņemts parlamenta plenārsēdē divos lasījumos. Parlaments var pieņemt likumprojektu bez grozījumiem, var to grozīt vai noraidīt. Tāpēc galīgais lēmums saistībā ar likumprojekta pieņemšanu paliek parlamentam. Parastus likumprojektus parlamentā pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, turpretim konstitūcijas grozīšanai ir nepieciešams noteikts balsu vairākums. Ja parlaments ir pieņēmis likumprojektu, tas tiek nosūtīts republikas prezidentam apstiprināšanai. Tiesību akts stājas spēkā brīdī, kas ir noteikts tā stāšanās spēkā noteikumos, tomēr jebkurā gadījumā nestājas spēkā pirms tā publicēšanas Somijas likumu krājumā.

Republikas prezidenta, valdības vai ministrijas izdoti dekrēti ir sagatavoti ministrijā, kas strādā ar attiecīgajiem jautājumiem. Kas attiecas uz prezidenta dekrētu, republikas prezidents pieņem lēmumu par dekrēta izdošanu, pamatojoties uz valdības iesniegtajiem priekšlikumiem. Valdības dekrētu izdošanu nosaka valdības plenārsēdēs, bet ministriju dekrētu izdošanu nosaka attiecīgā ministrija. Visi dekrēti tiek publicēti Somijas likumu krājumā. Dekrēts stājas spēkā brīdī, kas ir noteikts pašā dekrētā, bet jebkurā gadījumā nestājas spēkā pirms dekrēta publicēšanas likumu krājumā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Zemāka ranga iestāžu noteiktās tiesību normas, kas praksē parasti tiek sauktas vai nu par lēmumiem, vai noteikumiem, vai regulām, sagatavo attiecīgā iestāde, kas arī lemj par to pieņemšanu. Zemāka ranga iestāžu pieņemtās regulas stājas spēkā brīdī, kas ir noteikts pašā regulā, un tiek publicētas attiecīgās iestādes noteikumu un regulu

krājumā.

6. Tiesību normu konfliktu risināšana Somijā

Iestādes, kas piemēro tiesību aktus, galvenokārt izmanto trīs zemāk redzamos vispārējus noteikumus konfliktu risināšanai:

  1. noteikums, kas atrodas augstākā normu hierarhijas līmenī, dominē pār zemāka hierarhijas līmeņa noteikumu;
  2. lex specialis derogat legi generali (īpaši noteikumi dominē pār vispārējiem noteikumiem) un
  3. lex posteriori derogat legi priori (pēdējie noteikumi dominē pār senākiem noteikumiem).

Tiesību aktu atbilstību konstitūcijai Somijā galvenokārt uzrauga, izmantojot virzības uzraudzības sistēmu. Tamdēļ Somijā nav atsevišķas Konstitucionālās tiesas. Konstitucionālo tiesību komitejas uzdevums ir sniegt atzinumus par likumprojektu un citu viņiem izskatīšanai iesniegtu jautājumu atbilstību konstitūcijai, kā arī par savietojamību ar starptautiskajiem cilvēktiesību nolīgumiem. Tāpēc pamatprincips ir tāds, ka parlamentā sastādītajiem tiesību aktiem ir jāatbilst konstitūcijai un starptautiskajiem nolīgumiem par cilvēktiesībām.

Ja joprojām nav atrisināts konflikts starp konstitūciju un citiem noteikumiem, tad tas būtu jāmēģina risināt ar interpretācijas palīdzību. Tādējādi, lai risinātu konfliktu ar konstitūciju, ir jāmēģina interpretēt tiesību akti un citi noteikumi. Ja ir iekļautas starptautiskās cilvēktiesību saistības, Konstitucionālo tiesību komiteja ir atbalstījusi principu, saskaņā ar kuru, ja var tikt pamatotas alternatīvas interpretācijas, pieņemamajai alternatīvai ir jāsekmē noteikumu par cilvēktiesībām īstenošana, citiem vārdiem sakot, - alternatīva, kas tiktu uzskatīta par labvēlīgu cilvēktiesībām.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja interpretācija nevar atrisināt konfliktu, konstitūcija arī paredz vairāku līdzekļu pārskatīšanu attiecībā uz atbilstību konstitūcijai pēc fakta. Konstitūcijas 106. iedaļa paredz, ka, ja aktā ietvertā noteikuma piemērošana tiesas lietā veidotu skaidri redzamu konfliktu ar konstitūcijā ietvertajiem noteikumiem, tiesai priekšroka jādod konstitūcijas noteikumiem. Konstitūcijas 107. iedaļa paredz, ka, ja noteikumi dekrētā vai citā tiesību avotā, kas hierarhiski atrodas zemāk par aktu, ir konfliktā ar konstitūciju vai aktu, tiesa vai cita iestāde to var nepiemērot.

7. Papildu informācija un saites

Papildu informācija par likumdošanas procesiem ir pieejama Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē Law and society English - suomi - svenska (Tiesības un sabiedrība – Tieslietu ministrija). Visi Somijā spēkā esošie akti un dekrēti ir atrodami tiešsaistes Nacionālajā Likumdošanas datu bāzē, tā kā tiesību normas var izdot arī zemāka ranga iestādes, tad šīs datu bāzes adrese ir (FINLEX English - suomi - svenska). Datu bāze arī iekļauj visus valdības priekšlikumus no 1992. gada un augstāko tiesu praksi. Informācija par valdības priekšlikumiem un senākiem dokumentiem parlamenta likumprojektu izskatīšanas darbā ir arī pieejama parlamenta tīmekļa vietnē (Finnish Parliament English - français - suomi - svenska).

« Tiesiskā kārtība - Vispārīgas ziņas | Somija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 09-11-2006

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste