Eiropas Komisija > ETST > Tiesiskā kārtība > Igaunija

Pēdējo reizi atjaunots: 04-07-2006
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Tiesiskā kārtība - Igaunija

Igaunijas tiesiskā kārtība pamatojas uz parlamenta likumdošanas aktiem. Valsts pilnvaras tiek izmantotas, vienīgi ievērojot Konstitūciju un likumus, kas ar to saskan. Vispārēji atzīti principi un starptautisko tiesību aktu noteikumi ir neatdalāma Igaunijas tiesiskās sistēmas daļa. Likumdošanas vara pieder Riigikogu (Parlamentam).

Likumdošanas avoti ir Igaunijas juridiskie akti, dekrēti un noteikumi, kā arī starptautiskie līgumi. Tiesu lēmumi neveido tiesības, un augstākas tiesas lēmumi zemākas instances tiesām kopumā nav saistoši. Tajā pašā laikā Augstākajai tiesai (t.i. augstākajai tiesai, kas arī ir konstitucionālās pārskatīšanas tiesa) ir atļauts atzīt par spēkā neesošiem tādus likumdošanas aktus, kas nesaskan ar Konstitūciju vai augstākas iestādes likumdošanu. Visām tiesām ir atļauts nepiemērot šādu likumu, lemjot par konkrētu tiesas lietu un paziņot šādu aktu par antikonstitucionālu (bet ne spēkā neesošu).

Likums ir juridisks dokuments ar visaugstāko juridisko spēku, kas pieņemts Riigikogu vai referendumā. Likumi ir jāpieņem saskaņā ar Konstitūciju. Likumi ir jāpublicē noteiktā veidā oficiālajā laikrakstā „Riigi Teataja“. Tikai publicētajiem tiesību aktiem ir obligāts spēks. Likums stājas spēkā desmitajā dienā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Riigi Teataja”, ja vien likums pats neparedz citādi.

Tiesības ierosināt likumus ir šādām personām:

  • Parlamenta (Riigikogu) loceklim;
  • Parlamenta (Riigikogu) frakcijai;
  • Parlamenta (Riigikogu) komisijai;
  • Republikas valdībai;
  • Republikas prezidentam, lai izdarītu grozījumus Konstitūcijā.

Parlamentam ir tiesības, pamatojoties uz vairākuma pieņemto rezolūciju, ierosināt Republikas valdībai ieviest likumprojektu, kā vēlas parlaments.

Parlamenta likumdošana ir jāpieņem ar balsu vairākumu tai par labu, ja vien Konstitūcija neparedz citādi. Tomēr tikai ar parlamenta vairākumu var pieņemt un grozīt šādus likumus:

  • Pilsonības likumu;
  • Parlamenta vēlēšanu likumu;
  • Republikas prezidenta vēlēšanu likumu;
  • Pašvaldību vēlēšanu likumu;
  • Likumu par referendumu;
  • Parlamenta kārtības likumu un parlamenta administrācijas likumu;
  • Republikas prezidenta un parlamenta locekļu atalgojuma likumu;
  • Republikas valdības likumu;
  • Tiesu procesa likumu pret Republikas prezidentu un valdības locekļiem;
  • Nacionālo minoritāšu kultūru autonomiju likumu;
  • Likumu par valsts budžetu;
  • Likumu par Igaunijas banku;
  • Valsts revīzijas biroja likumu;
  • Tiesu administrācijas likumu un tiesu kārtības likumus;
  • Likumus par ārvalstu un pašmāju aizņēmumiem un valsts īpašumsaistībām;
  • Likumu par ārkārtas stāvokli;
  • Miera laika nacionālās aizsardzības likumu un kara laika nacionālo aizsardzības likumu.

Parlamentam ir tiesības iesniegt likumprojektu vai citu valstisku uzaicinājumu uz referendumu. Lēmums ir jāpieņem ar dalībnieku vairākumu balsošanā. Likumu, kas ir pieņemts referendumā, nekavējoties ir jāpasludina Republikas prezidentam. Referenduma lēmums ir saistošs visām valsts iestādēm. Ja likumprojekts, kas ir iesniegts referendumā, nesaņem balsu vairākumu, Republikas prezidents pasludina ārkārtas parlamenta vēlēšanas. Jautājumi par budžetu, nodokļiem, valsts finanšu saistībām, starptautisko līgumu ratifikāciju un denonsēšanu, valsts ārkārtas stāvokļa vai nacionālās aizsardzības stāvokļa izbeigšanas paziņošanu referendumā nav jāiesniedz.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Likumus pasludina Republikas prezidents. Republikas prezidents drīkst atteikties pasludināt likumu, ko pieņēmis parlaments, un četrpadsmit dienu laikā pēc tā saņemšanas nosūtīt likumu atpakaļ parlamentam kopā ar savu pamatotu rezolūciju jaunai apspriešanai un lēmuma pieņemšanai. Ja parlaments atkal pieņem likumu, ko tam nosūta atpakaļ Republikas prezidents, negrozītu, Republikas prezidents šo likumu pasludina vai ierosina Augstākajai tiesai pasludināt likumu par antikonstitucionālu. Ja Augstākā tiesa pasludina likumu par konstitucionālu, likumu pasludina Republikas prezidents.

Dekrēts ir juridisks dokuments ar likuma spēku, ko pasludinājis Republikas prezidents. Saskaņā ar Konstitūciju prezidents ir tiesīgs pasludināt:

  • īpašus dekrētus lietās, kur parlaments nespēj sanākt kopā un ir acīmredzamas neatliekamas nacionālās vajadzības;
  • tā sauktos ārkārtas dekrētus, kad neatliekamas valsts vajadzības kļūst acīmredzamas ārkārtas situācijā, ko izsludinājusi Republikas valdība, kad parlaments nevar sanākt kopā vai tam nepietiek laika.

Dekrētus paraksta gan Parlamenta priekšsēdētājs, gan Ministru prezidents. Republikas prezidenta dekrēts stājas spēkā desmitajā dienā pēc publicēšanas laikrakstā “Riigi Teataja” (valsts laikrakstā), ja pašā dekrētā nav paredzēts citādi. Kad parlaments tiek sasaukts, Republikas prezidents iepazīstina parlamentu ar dekrētiem, un parlaments nekavējoties pieņem likumu to apstiprināšanai vai noraidīšanai.

Konstitūciju, likumus, ko var pieņemt vai grozīt tikai ar parlamenta balsu vairākumu, likumus, kas nosaka valsts nodokļus un valsts budžetu, ar Republikas prezidenta dekrētu pieņemt, grozīt vai atcelt nevar.

Noteikumi ir likumdošanas avoti, kas pieņemti, lai tos īstenotu valdība un ministri. Valdībai un ministriem ir atļauts pieņemt intra legem noteikumus. Valdības un ministru kabineta noteikumi stājas spēkā trešajā dienā pēc publicēšanas laikrakstā “Riigi Teataja”, ja paši noteikumi neparedz citādi. Pašvaldību domēm ir atļauts izdot noteikumus vietējo jautājumu risināšanai vai gadījumos, kas paredzētas likumdošanā. Noteikumi nav hierarhiskās attiecībās.

Saskaņā ar Konstitūciju starptautisks līgums ir augstāks par nacionālajiem likumiem. Ja likumi vai cita Igaunijas likumdošana ir pretrunā ar starptautiskajiem līgumiem, ko apstiprinājis parlaments, tiek piemēroti starptautiskā līguma nosacījumi.

Igaunijas Republika nenoslēdz starptautiskus līgumus, kas ir pretrunā ar Konstitūciju. Starptautiskie nolīgumi stājas spēkā, ievērojot procedūru, kas paredzēta nolīgumā.

Ārvalstu likumu piemērošanu reglamentē Likums par privāto starptautisko likumdošanu English.

Ja saskaņā ar likumu, starptautisku nolīgumu vai darījumu, ir jāpiemēro ārvalstu likums, tiesa to piemēro neatkarīgi no tā, vai likuma piemērošana tiek vai netiek lūgta. Ārvalstu likums tiek piemērots, ievērojot piemērojamā likuma skaidrojumu un praksi attiecīgajā valstī. Ārvalstu likumu nepielieto, ja šādas pielietošanas rezultāts būtu acīmredzamā pretrunā ar Igaunijas likumdošanas (valsts politikas) būtiskiem principiem. Šādā gadījumā tiek piemērots Igaunijas likums.

Noderīgas saites

  • Igaunijas Konstitūcija English
  • ERIIK eesti keel - English

« Tiesiskā kārtība - Vispārīgas ziņas | Igaunija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 04-07-2006

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste