Eiropas Komisija > ETST > Tiesiskā kārtība > Beļģija

Pēdējo reizi atjaunots: 25-05-2006
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Tiesiskā kārtība - Beļģija

 

SATURS

1. Kādi ir tiesiskie dokumenti vai “tiesību avoti”, kas veido tiesību sistēmu? 1.
2. Kāds ir vispārīgo tiesību principu, parašu tiesību un precedentu tiesību tiesiskais statuss 2.
3. Šo tiesisko avotu hierarhija 3.
4. Veidi, kādos savā teritorijā stājas spēkā noteikumi, kas ietverti pārnacionālos tiesību aktos 4.
5. Institūcijas, kurām ir tiesības pieņemt tiesību normas 5.
6. Šo tiesību normu pieņemšanas process 6.
7. Nacionālo noteikumu spēkā stāšanās veidi 7.
8. Iespējas atrisināt pretrunas, kas varētu rasties starp dažādiem dalībvalsts tiesiskajiem avotiem 8.

 

1. Kādi ir tiesiskie dokumenti vai “tiesību avoti”, kas veido tiesību sistēmu?

Tiesību avoti ir avoti, kuros mēs nosakām, kas ir likums. Ir atšķirība starp formāliem un materiāliem avotiem. Pretēji formālajiem avotiem materiālie avoti nesatur faktiskus likuma noteikumus. Materiālo avotu piemēri ietver labticību, vienlīdzību un saprātīgu uzvedību.

Izšķir piecas formālo avotu kategorijas. Trīs no šīm kategorijām ir obligāti formālie avoti – tiesību akti, parašu tiesības un vispārīgie tiesību principi. Pārējie ir neobligāti, bet tikai “pamudinoši” – precedentu tiesības un akadēmiski raksti.

Tiesību aktu hierarhija detalizēti tiek apskatīta zemāk tekstā. Pēc definīcijas rakstveida noteikumus izstrādā valsts pārvaldes institūcijas. . Parašu tiesības pēc definīcijas ir nerakstīti noteikumi, kas ir spēkā cilvēku ieradumos un parašās vispār un jo īpaši tirgotāju ieradumos un paražās. Tiesību aktu vispārīgie principi nosaka principus, ko noteikta sabiedrība vēlas ievērot, piemēram, visu pilsoņu vienlīdzības principu, pieņemto noteikumu un pasākumu proporcionalitātes principu, un principu, ka valsts pārvaldes iestādēm ir jādarbojas saskaņā ar likumu. Daudzi no šiem principiem ir noteikti tā saucamajās likuma doktrīnās, piemēram, “non bis in idem” krimināllikumā un principā, ka “lex posterior derogat legi priori”.

Precedenta tiesības un akadēmiskie raksti ir pamudinoši tiesību avoti. Spriedums ir saistošs tikai lietas pusēm; Beļģijā nepastāv precedenta tiesību sistēma. Vienīgie spriedumi, kas ir saistoši visiem, ir tie, kurus pasludina Arbitrāžas tiesa (konstitucionālā tiesa). Pārējās augstākās tiesas ir Valsts padome (augstākā administratīvā tiesa) un Kasācijas tiesa (augstākā tiesa, kas darbojas saskaņā ar parastajiem tiesību aktiem).

Lapas augšmalaLapas augšmala

2. Kāds ir vispārīgo tiesību principu, parašu tiesību un precedentu tiesību tiesiskais statuss

Skatīt 1. jautājumu (question 1).

3. Šo tiesisko avotu hierarhija

Personas, kas dzīvo Beļģijā, ir pakļautas daudzām likumu noteikumu kategorijām. Uz viņām attiecas ne tikai noteikumi, kurus izdevušas Beļģijas federālās iestādes, bet arī noteikumi, kurus izdevušas zemāka līmeņa institūcijas, piemēram, provinču un vietējo apgabalu valdības (1). Beļģija ir arī dažādu starptautisku un vairāku valstu organizāciju, piemēram, Apvienoto Nāciju, Eiropas Savienības, Eiropas Padomes un NATO locekle. Noteikumi, kurus izdod šīs organizācijas, arī attiecas uz Beļģijas valsts pārvaldes iestādēm un iedzīvotājiem.

Ne visas tiesību normas pieņemošās institūcijas ir strikti noteikušas savas kompetences robežas un ne visām noteikumu kategorijām ir vienāds statuss, tāpēc var rasties pretrunas. Tādējādi pastāv tiesību normu hierarhija, kuras princips ir tāds, ka zemāka līmeņa tiesību normas nekad nevar būt pretrunā ar augstāka līmeņa tiesību normām.

Attiecībā uz Beļģijas iekšējiem tiesību aktiem, visaugstākā līmeņa tiesību norma ir Konstitūcija. 1971. gada 27. maija spriedumā Kasācijas tiesa noteica, ka visi starptautiskie un pārnacionālie tiesību akti hierarhijā atrodas augstāk nekā iekšējie tiesību akti un tādējādi arī augstāk nekā Konstitūcija. Ja Eiropas regula būtu pretrunā ar Konstitūciju, priekšroka būtu Regulai.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Zemāk par Konstitūciju ir trīs tiesību normu kategorijas: likumi, ieviešanas noteikumi un pseidolikumi, un likumiem ir priekšroka pār ieviešanas noteikumiem. Pseidolikumi, kas galvenokārt ir secinājumi, kuriem pašiem ir nepieciešami pamatojumi, ir saistoši tikai varas iestādēm, bet nevis pilsoņiem.

Iekšējie tiesību akti Beļģijā galvenokārt atrodas divos paralēlos līmeņos: federālajā līmenī (pamatā nacionālajā līmenī) un sastāvdaļas līmenī (kopienu un reģionu līmenī). Tie ir neatkarīgi viens no otra. Federālos tiesību aktu dokumentus sauc par aktiem vai likumiem, kamēr dokumentus, kurus izdod trīs kopienas – flāmu, franču un vācu valodā runājošās kopienas – un flāmu un valoņu reģioni, sauc par dekrētiem. Dokumentus, ko izdod galvaspilsētas Briseles reģions, sauc par rīkojumiem. Likumu ieviešanas dokumenti ir karaliskie un ministriju dekrēti, bet dekrētu un rīkojumu ieviešanas dokumenti ir valdības vai ministriju dekrēti.

Beļģijā bez kopienām un reģioniem ir vēl citas teritoriālas vienības. Nozīmīgākie ir provinces un vietējie apgabali. Tās nav neatkarīgas teritoriālās vienības. To izdotie dokumenti ir noteikumi un lēmumi, un tiem nav īstu tiesību aktu statusa (skatīt Konstitūcijas 159. pantu).

4. Veidi, kādos savā teritorijā stājas spēkā noteikumi, kas ietverti pārnacionālos tiesību aktos

Eiropas Savienības regulas ir piemērojamas tieši un Beļģijas tiesību akti nav tieši saistīti ar to ieviešanu. Bet starptautiskos līgumus ir jāapstiprina un jāratificē ar iekšējiem tiesību aktiem. Dažās jomās visām likumdošanas institūcijām Beļģijā ir jāapstiprina un jāratificē līgumi, un tas var būt saistīts ar apgrūtinošām un laiku patērējošām procedūrām. Vietējās likumdevējas iestādes ir iesaistītas arī Eiropas Savienības direktīvu ieviešanā, jo to ieviešanai vienmēr ir nepieciešami iekšējie tiesību akti.

Lapas augšmalaLapas augšmala

5. Institūcijas, kurām ir tiesības pieņemt tiesību normas

Iniciatīva par federālo tiesību aktu pieņemšanu var nākt no viena vai vairākiem Pārstāvju palātas locekļiem, viena vai vairākiem Senāta locekļiem vai Karaļa (praksē tas nozīmē – no viņa ministriem vai valsts sekretāriem). Tās visādā gadījumā ir Beļģijas likumdošanas varas trīs sastāvdaļas.

Likumi balstās uz viena vai divu veidu likumprojektiem – privātpersonu sagatavotu likumprojektu (wetsvoorstel/proposition de loi, kuru iesniedz Palātas vai Senāta loceklis) vai valdības sagatavotu likumprojektu. Dokumentus par federālo tiesību aktu ieviešanu sagatavo izpildvara, kas pakļaujas Karalim. Šīs pilnvaras var nodot ministram. Tādējādi ir atšķirība starp Karaļa un ministru rīkojumiem.

Dekrētu un rīkojumu projektus atkarībā no apstākļiem iesniedz viens vai vairāki attiecīgās padomes biedri vai kādas valsts apakšvienības valdība. Ieviešanas dokumentus izdod kādas valsts apakšvienības valdība vai viens no tās ministriem.

6. Šo tiesību normu pieņemšanas process

Skatīt 5. jautājumu (question 5).

7. Nacionālo noteikumu spēkā stāšanās veidi

Federālie tiesību akti stājas spēkā pēc tam, kad tos ievieš un izsludina Karalis. Parasti tie stājas spēkā desmit dienas pēc publicēšanas izdevumā Belgische Staatsblad/Moniteur belge (Beļģijas valsts laikrakstā), ja vien nav noteikts citādāk (2).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Valsts apakšvienību izdotos tiesību aktus – dekrētus un rīkojumus – izsludina un publicē attiecīgās apakšvienības valdība. Tie stājas spēkā desmit dienas pēc publicēšanas izdevumā Belgische Staatsblad/Moniteur belge (Beļģijas valsts laikrakstā), ja vien nav noteikts citādāk.

8. Iespējas atrisināt pretrunas, kas varētu rasties starp dažādiem dalībvalsts tiesiskajiem avotiem

Ja tiesību akti, kas ir pienācīgi ieviesti, nonāk pretrunā, jāizmanto pretrunu atrisināšanas paņēmieni. Tiesisko normu hierarhija nozīmē, ka no vairuma pretrunām var izvairīties, bet ja pretrunas tomēr rodas, tās ir jāatrisina.

Konstitūcijas 142. pants tikai Arbitrāžas tiesai uztic kompetenci izskatīt tiesību aktu atbilstību noteikumiem, kas regulē valsts, kopienu un reģionu pilnvaras. Šie noteikumi atrodami Konstitūcijā un tiesību aktos par reformām Beļģijas federālās valsts institūcijās.

Arbitrāžas tiesa ir pilnvarota lemt arī par gadījumiem, kad tiek apgalvots, ka tiesību akti pārkāpj pamattiesības un brīvības, kuras nodrošina Konstitūcijas II. daļa (8.-32. pants). Tas attiecas uz vienlīdzības principu (10. pants) un diskriminācijas aizliegumu (11. pants). Arbitrāžas tiesa var pārskatīt arī tiesību aktus par atbilstību Konstitūcijas 170. pantam (tiesību aktu par nodokļiem likumības princips), 172. pantam (vienlīdzība tiesību aktu par nodokļiem priekšā) un 191. pantam (ārvalstu pilsoņu aizsardzība).

Skatīt arī tīmekļa vietni Federale Overheidsdienst Justitie Deutsch - français - Nederlands un speciālo 1989. gada 6. janvāra Likumu par Arbitrāžas tiesu sadaļā “geconsolideerde wetgeving/législation consolidée”.

Valsts padome (3), kas darbojas saskaņā ar Konstitūcijas 159. pantu, risina visas pretrunas starp ieviešanas dokumentiem (rīkojumiem un noteikumiem) un tiesību aktu dokumentiem. Tāpat pastāv Parlamentārā pārbaudes komiteja, kura izskata interešu konfliktus.

Cita informācija

(1) Skatīt tīmekļa vietni Federale Overheidsdienst Justitie Deutsch - français - Nederlands, apvienotie tiesību akti, 1994. gada Konstitūcija un 1980. gada 8. augusta Likums par īpašo organizāciju reformu; skatīt arī tīmekļa vietni Federal portal site Deutsch - English - français - Nederlands, noklikšķinot uz sadaļas “the state”(valsts) kreisajā stabiņā.

Flāmu kopiena ar Flāmu padomi (sauktu arī par Flāmu parlamentu)

Franču kopiena ar Franču kopienas padomi

Vācu valodā runājošo kopiena ar Vācu valodā runājošās kopienas padomi

Flāmu reģions ar to pašu Flāmu padomi

Valoņu reģions ar Valoņu reģiona padomi

Galvaspilsētas Briseles reģions ar Galvaspilsētas Briseles reģiona padomi (kas organizēta arī kā Flāmu un Franču kopienu komitejas, kas nodarbojas ar kopienu lietām)

Kopienu pilnvarās ietilpst:

1. kultūras lietas;

2. izglītība, izņemot (…);

3. sadarbība starp kopienām un starptautiskā sadarbība, tai skaitā līgumu slēgšanas pilnvaras attiecībā uz 1. un 2. punktā norādītajām jomām.

Flāmu un Franču kopienu padomes katra savā jomā izdod dekrētus attiecībā uz personiskiem jautājumiem un sadarbību šajos jautājumos starp kopienām un starptautisko sadarbību, tām ir arī līgumu slēgšanas pilnvaras. Vācu valodā runājošās kopienas padomei ir līdzīgas pilnvaras.

Reģionālajām padomēm ir pilnvaras attiecībā uz jautājumiem par zemes izmantošanas plānošanu, pieminekļiem un lauku apvidiem, ekonomiku, lauksaimniecību, utt.

(2) Skatīt tīmekļa vietni Federale Overheidsdienst Justitie Deutsch - français - Nederlands, apvienotie tiesību akti, 1961. gada 31. maija Likums par valodu lietošanu tiesību aktos, tiesību aktu un noteikumu projektiem, publicēšanu un spēkā stāšanos.

(3) Skatīt tīmekļa vietni Federale Overheidsdienst Justitie Deutsch - français - Nederlands, apvienotie tiesību akti, 1973. gada 12. janvāra apvienotie likumi attiecībā uz valsts padomi.

« Tiesiskā kārtība - Vispārīgas ziņas | Beļģija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 25-05-2006

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste