Eiropas Komisija > ETST > Juridiskā palīdzība > Slovēnija

Pēdējo reizi atjaunots: 28-09-2006
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Juridiskā palīdzība - Slovēnija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


 

SATURS

1. Kādas ir lietas procesa izmaksas un kas tās parasti sedz? 1.
2. Kas ir juridiskā palīdzība? 2.
3. Vai es varu saņemt juridisko palīdzību? 3.
4. Vai juridisko palīdzību var saņemt visos strīdos? 4.
5. Kur es varu saņemt juridiskās palīdzības iesnieguma veidlapu? 5.
6. Kādi dokumenti ir jāpievieno juridiskās palīdzības pieprasījumam? 6.
7. Kur man ir jāreģistrē juridiskās palīdzības pieprasījums? 7.
8. Kā man paziņos, vai esmu tiesīgs (-a) saņemt juridisko palīdzību? 8.
9. Ja man piešķirs juridisko palīdzību, kas man ir jādara? 9.
10. Ja man piešķirs juridisko palīdzību, kas izvēlēsies manu juristu? 10.
11. Ja man piešķirs juridisko palīdzību, vai tā ietvers visas mana tiesas procesa izmaksas? 11.
12. Ja man piešķirs daļēju juridisko palīdzību, kas segs pārējās izmaksas? 12.
13. Ja man piešķirs juridisko palīdzību, vai tā ietvers jebkādu pārskatīšanu pēc tiesas procesa? 13.
14. Ja man piešķirs juridisko palīdzību, vai to var atsaukt pirms lietas procesa beigām? 14.
15. Ja man nepiešķirs juridisko palīdzību, vai es varu pārsūdzēt šo spriedumu? 15.

 

1. Kādas ir lietas procesa izmaksas un kas tās parasti sedz?

Saskaņā ar civilprocesa likuma 151. pantu (ZPP – skatīt tālāk zem virsraksta Tālāka informācija) juridiskās izmaksas sedz izdevumus, kas radušies tiesvedības gaitā vai tās rezultātā, un advokātu un citu personu, kuru tiesības ir atzītas likumdošanā (piemēram, juridiskie eksperti), honorārus par darbu. Sākotnēji puses pašas sedz izdevumus, kas izriet no to darbības. Izmaksu atmaksāšanu civillietās un komerclietās reglamentē ZZP, kamēr izmaksu atmaksāšanu sociālajās lietās un strīdos par nodarbinātību reglamentē Darba un sociālo tiesu likums (skatīt tālāk zem virsraksta Tālāka informācija). Likums pievēršas tikai sistēmai par izmaksu atmaksāšanu civillietās un komerclietās. Praksē visbiežāk radušās izmaksas civiltiesvedībā ir tiesu nodevas un tiesu ekspertu izmaksas, izdevumi par liecinieku izsaukšanu, tiesu tulkiem, prasītāja drošību un avansu par pierādījumu gūšanu. Pamatlikums ir tāds, ka izmaksas tiek atmaksātas uzvarētājai pusei. Saskaņā ar ZZP 154. panta 1. rindkopu zaudētāja puse lietā atmaksā tiesvedības izmaksas pretējai pusei un jebkādai pusei, kas iesaistās tās pusē. Īpaši noteikumi tiek piemēroti, ja izmaksas rodas atsevišķas puses vainas dēļ, ja spriedums pamatojas uz prasītāja prasības atzīšanu, ja prasība tiek atsaukta un ja tiesa panāk vienošanos lietās ar vairākiem atbildētājiem vai vairākiem prasītājiem (ZZP 155. - 162. pants).

2. Kas ir juridiskā palīdzība?

Saskaņā ar Bezmaksas juridiskās palīdzības likuma (ZBPP – skatīt tālāk zem virsraksta Tālāka informācija) 1. pantu bezmaksas juridiskā palīdzība ir veids, kas ļauj personām izmantot savas tiesības uz juridisku aizsardzību – līdz ar vienlīdzības principu un ņemot vērā savus sociālos apstākļos –, kur tie citādi nevarētu to darīt, nekaitējot savām iespējām uzturēt sevi un savu ģimeni. Persona, kurai ir atļauts saņemt bezmaksas juridisko palīdzību, drīkst prasīt līdzekļus, lai pilnībā vai daļēji segtu juridiskās palīdzības izmaksas un būtu atbrīvota no tiesvedības izmaksām. Praksē tas ietver izmaksas par juridisko konsultāciju, juridisko pārstāvību vispārējās tiesās, īpašās tiesās un Slovēnijas konstitucionālajā tiesā un visās institūcijās, iestādēs un personu priekšā Slovēnijā, kam ir jurisdikcija par strīda nokārtošanu ārpus tiesas un atbrīvošanu no tiesvedības izmaksu segšanas.

Lapas augšmalaLapas augšmala

3. Vai es varu saņemt juridisko palīdzību?

Jums ir atļauts saņemt bezmaksas juridisko palīdzību, ja, ņemot vērā jūsu finansiālos un ģimenes apstākļus, jūs nevarētu segt juridiskās tiesvedības izmaksas paši, nekaitējot savam finansiālajam un ģimenes stāvoklim. Jūsu finansiālais stāvoklis tiek vērtēts, pamatojoties uz jūsu un jūsu ģimenes ikmēneša ienākumiem un jums un jūsu ģimenei piederošo īpašumu. Uz personām, kurām ir atļauts saņemt bezmaksas juridisko palīdzību, attiecas dažādi noteikumi atkarībā no tā, vai attiecīgā lieta ir iekšzemes strīds vai strīds, kas iziet ārpus savas valsts robežām. Tālākminētajām personām ir atļauts saņemt bezmaksas juridisko palīdzību strīdos, kas nav starptautiski nozīmīgi: Slovēnijas pilsoņiem, kas pastāvīgi dzīvo Slovēnijā; ārzemniekiem, kuriem ir pastāvīgas vai pagaidu uzturēšanās atļaujas, un bezpavalstniekiem, kas likumīgi dzīvo Slovēnijā; citiem ārzemniekiem, uz kuriem attiecas savstarpēju vienošanos nosacījumi vai nosacījumi, kas noteikti – un paredzēti gadījumos, kas minēti – starptautiskajos nolīgumos, kas Slovēnijai ir saistoši; un zināmos apstākļos nevalstiskajām organizācijām un asociācijām. Uz personām, kurām ir atļauts saņemt bezmaksas juridisko palīdzību pārrobežu strīdos, attiecas Likums, ar ko groza ZBPP, kas stājās spēkā no 2004. gada 1. decembra, līdz ar Padomes Direktīvu (EK) par pieejas uzlabošanu taisnīgai tiesai pārrobežu strīdos, izveidojot minimālus kopīgus noteikumus par juridisko palīdzību šādos strīdos. Pārrobežu strīdos civillietās, kur tiesvedības puse vai dalībnieks dzīvo citā Eiropas Savienības dalībvalstī brīdī, kad iesniegums par bezmaksas juridisko palīdzību tiek iesniegts (“iekšzemes pārrobežu strīds”), šai personai neatkarīgi no tautības ir atļauts saņemt bezmaksas juridisko palīdzību Slovēnijā. Līdzīgā kārtā, ja dalībnieks vai tiesvedības puse dzīvo Slovēnijā brīdī, kad iesniegums par bezmaksas juridisko palīdzību tiek iesniegts (“ārzemju pārrobežu strīds”), viņam vai viņai neatkarīgi no tautības ir atļauts saņemt juridisko palīdzību par iesnieguma pārsūtīšanu par bezmaksas juridisko palīdzību.

Lapas augšmalaLapas augšmala

4. Vai juridisko palīdzību var saņemt visos strīdos?

Pārrobežu strīdos bezmaksas juridisko palīdzību var saņemt tikai “civillietās”, kas ir nosauktas kā lietas, kas ietilpst to tiesu jurisdikcijā, kurām ir vispārēja jurisdikcija (saskaņā ar likumu, kas reglamentē tiesu darbību), un lietas, kas ietilpst darba un sociālo lietu tiesu jurisdikcijā (saskaņā ar likumu, kas reglamentē šādu tiesu likumu).

5. Kur es varu saņemt juridiskās palīdzības iesnieguma veidlapu?

Ja ir iekšzemes strīds, jūs varat saņemt iesnieguma veidlapu īpašās nodaļās par bezmaksas juridiskās palīdzības saņemšanu vai grāmatnīcās.

Ja brīdī, kad tiek iesniegts iesniegums, jūs dzīvojat kādā no ES dalībvalstīm un jūs pieprasāt bezmaksas juridisko palīdzību tiesā Slovēnijā (“ārzemju pārrobežu strīds”), jums pašam (-ai) ir jāsūta iesniegums uz Slovēnijas tieslietu ministriju vai caur iestādi, kas attiecīgajā dalībvalstī ir atbildīga par iesniegumu pārsūtīšanu. Iesniegums ir jāsūta rakstiski uz veidlapas, ko noteikusi Eiropas Kopienu Komisija un kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai uz veidlapas, kas publicēta Slovēnijas Republikas oficiālajā laikrakstā saskaņā ar ZBPP.

Ja brīdī, kad tiek iesniegts iesniegums, jūs dzīvojat Slovēnijā un jūs prasāt bezmaksas juridisko palīdzību tiesā kādā citā ES dalībvalstī (“iekšzemes pārrobežu strīds”), jums ir jāsūta iesniegums uz vietējo tiesu rajonā, kurā jūs īslaicīgi vai pastāvīgi dzīvojat. Iesniegums ir jāraksta uz veidlapas, ko noteikusi Eiropas Kopienas Komisija un kas ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai uz veidlapas, ko nosaka ES dalībvalsts noteikumi, kurā tiesa ar jurisdikciju lietā ir noteikta.

Lapas augšmalaLapas augšmala

6. Kādi dokumenti ir jāpievieno juridiskās palīdzības pieprasījumam?

Iesniegumam, kas pienācīgi aizpildīts uz noteiktas veidlapas, ir jāpievieno dokumenti, kas pierāda, ka jūs atbilstat kritērijiem, uz kuriem jūsu iesniegums pamatojas. Noteikumi par bezmaksas juridiskās palīdzības veidlapu un dokumentu iesniegšanu - Pravilnik o obrazcu za dodelitev brezplačne pravne pomoči in predložitev listin (Slovēnijas Republikas oficiālais laikraksts Nr. 75/2001) – nosaka, kādus dokumentus drīkst izmantot, lai pierādītu informāciju par jūsu ienākumiem un cita veida ieņēmumiem, jūsu un ģimenes finansiālo stāvokli, veselību un citiem iemesliem, kas veido materiālus draudus.

7. Kur man ir jāreģistrē juridiskās palīdzības pieprasījums?

Iekšzemes strīdā iesniegums par bezmaksas juridiskās palīdzības saņemšanu jums ir jāiesniedz attiecīgajā vietējā tiesā, darba tiesā vai administratīvajā tiesā, kuras teritorijā jūs īslaicīgi vai pastāvīgi dzīvojat, vai tiesā pēc savas izvēles, ja jūs dzīvojat ārpus valsts, kurā jūs pieprasāt juridisko palīdzību, vai jums nav pilsonības.

Ja brīdī, kad iesniegums tiek iesniegts, jūs dzīvojat kādā citā ES dalībvalstī un jūs prasāt bezmaksas juridisko palīdzību tiesā Slovēnijā (“ārvalstu pārrobežu strīds”), jums ir jāsūta iesniegums Slovēnijas tieslietu ministrijai vai caur iestādi, kas attiecīgajā dalībvalstī ir atbildīga par iesniegumu pārsūtīšanu.

Ja brīdī, kad iesniegums tiek iesniegts, jūs dzīvojat Slovēnijā un jūs prasāt bezmaksas juridisko palīdzību tiesā kādā citā ES dalībvalstī (“iekšzemes pārrobežu strīds”), jums ir jāsūta iesniegums vietējai tiesai rajonā, kurā jūs īslaicīgi vai pastāvīgi dzīvojat.

Lapas augšmalaLapas augšmala

8. Kā man paziņos, vai esmu tiesīgs (-a) saņemt juridisko palīdzību?

Atbildīgā iestāde izlems par atļaujas izsniegšanu saņemt bezmaksas juridisko palīdzību, pamatojoties uz jūsu iesniegumu, un šis lēmums jums tiks paziņots.

9. Ja man piešķirs juridisko palīdzību, kas man ir jādara?

Pēc lēmuma paziņošanas par bezmaksas juridiskās palīdzības piešķiršanu, īpaša nodaļa, kas atbild par bezmaksas juridisko palīdzību, izdos jums atsauces dokumentus (“napotnica”), kuros ietilpst detalizēta informācija par jums, lietas apraksts, kurā bezmaksas juridiskā palīdzība tiek piešķirta, piešķirtās juridiskās palīdzības veids un apmērs un cita informācija, kas minēta attiecīgajos noteikumos (Pravilnik o obrazu napotnice, Oficiālais laikraksts Nr. 136/2004). Pēc juridiskās palīdzības pakalpojumu sniegšanas jums šie dokumenti ir jānosūta atpakaļ īpašajai bezmaksas juridiskās palīdzības piešķiršanas nodaļai, tiklīdz visi pieraksti par izdevumiem un apliecības par atbrīvošanu no izmaksu segšanas tiem ir pievienoti.

10. Ja man piešķirs juridisko palīdzību, kas izvēlēsies manu juristu?

Juristu, kas sniegs juridisko palīdzību, savā piešķiršanas lēmumā noteiks iestāde, kas ir atbildīga par juridiskās palīdzības piešķiršanu.

11. Ja man piešķirs juridisko palīdzību, vai tā ietvers visas mana tiesas procesa izmaksas?

Iekšzemes strīdos bezmaksas juridiskā palīdzība pamatā tiek piešķirta pilnībā, ja to prasa iesniedzējs un uz vēlamo laiku, ņemot vērā veidu, kādā tas tiek atzīts. Tomēr iestāde, kas ir atbildīga par bezmaksas juridisko palīdzību, drīkst noteikt atšķirīgus līmeņus īpašiem bezmaksas juridiskās palīdzības veidiem, piešķirt zināmus palīdzības veidus daļēji, ierobežot iesaistīto pakalpojumu veidu vai juridiskās konsultācijas sniegto stundu skaitu, vai ierobežot palīdzību līdz zināmam pierādījumu skaitam vai veidam, ja izmaksas nav proporcionālas.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Iekšzemes pārrobežu strīdos bezmaksas juridiskā palīdzība tiek piešķirta tiesvedībā pirmās un otrās instances tiesā.

12. Ja man piešķirs daļēju juridisko palīdzību, kas segs pārējās izmaksas?

Pārējās izmaksas sākumā puse sedz pati. Tomēr, ja jūsu prasība ir veiksmīga, tiesa nolems, ka jums ir jāatmaksā pretējās puses tiesvedības izmaksas.

13. Ja man piešķirs juridisko palīdzību, vai tā ietvers jebkādu pārskatīšanu pēc tiesas procesa?

Kā minēts iepriekš, ierobežojums, ar ko iestāde, kas ir atbildīga par juridiskās palīdzības piešķiršanu, drīkst ierobežot piešķirto palīdzību līdz atsevišķa posma beigām tiesvedībā, neattiecas uz iekšzemes pārrobežu strīdiem, un šajā gadījumā palīdzība tiek piešķirta tiesvedībā pirmās un otrās instances tiesā.

14. Ja man piešķirs juridisko palīdzību, vai to var atsaukt pirms lietas procesa beigām?

Ja palīdzība jums tiek piešķirta, jums ir jāizpilda nosacījumi, lai saņemtu bezmaksas juridisko palīdzību visam periodam, kuram tā ir piešķirta. Starp laiku, kad palīdzība ir piešķirta un galīgo izmaksu paziņošanas datumu, jums ir jāinformē arī iestāde, kas ir atbildīga par bezmaksas juridiskās palīdzības piešķiršanu, par jebkādiem faktiem, apstākļiem vai izmaiņām, kas ietekmē vai varētu ietekmēt jūsu tiesības uz bezmaksas juridisko palīdzību vai tā veidu, apjomu vai ilgumu, astoņu dienu laikā no to parādīšanās jūsu uzmanības lokā. Ja īpašā bezmaksas juridiskās palīdzības piešķiršanas nodaļa uzzina, ka ir radušies apstākļi, kas pieprasa izdot citu lēmumu par atbilstību saņemt bezmaksas juridisko palīdzību, jo prasītājs vairāk nav tiesīgs vai ir tiesīgs to saņemt mazākā mērā vai tikai atsevišķus juridiskās palīdzības veidus, tā uzsāk procedūru atbilstības izveidošanai ex officio. Kad šī procedūra ir pabeigta, īpašā nodaļa ierosina iestādei, kas ir atbildīga par bezmaksas juridiskās palīdzības piešķiršanu, izdot lēmumu, kas nosaka, ka atļauja par bezmaksas juridiskās palīdzības saņemšanu ir beigusies, vai mainīt bezmaksas juridiskās palīdzības apjomu vai veidu.

15. Ja man nepiešķirs juridisko palīdzību, vai es varu pārsūdzēt šo spriedumu?

Nav iespējams pārsūdzēt lēmumu, ko ir pieņēmusi par bezmaksas juridiskās palīdzības piešķiršanu atbildīgā iestāde, bet jūs drīkstat iesniegt administratīvu sūdzību Administratīvajā Slovēnijas Republikas tiesā.

Cita informācija

  • Bezmaksas juridiskās palīdzības likums (Zakon o brezplačni pravni pomoči - ZBPP – Slovēnijas Republikas oficiālais laikraksts Nr. 48/2001), Likums, ar ko groza ZBPP (Oficiālais laikraksts Nr. 50/2004),
  • Civilprocesa likums (Zakon o pravdnem postopku - ZPP – Oficiālais laikraksts Nr. 36/2004 (konsolidēts teksts)); Darba un sociālo tiesu likums (Zakon o delovnih in socialnih sodiščih – Oficiālais laikraksts Nr. 19/94 un 61/2004). Jūs varat atrast iepriekšminēto likumu tekstu (slovēņu valodā) šādā tīmekļa vietnē: Sprejeti Zakoni - Pomoč English - slovenšcina

« Juridiskā palīdzība - Vispārīgas ziņas | Slovēnija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 28-09-2006

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste