Eiropas Komisija > ETST > Juridiskā palīdzība > Rumānija

Pēdējo reizi atjaunots: 24-04-2009
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Juridiskā palīdzība - Rumānija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


 

SATURS

1. Kādas ir tiesas prāvas izmaksas, un kam tās parasti jāsedz? 1.
2. Kas ir juridiskā palīdzība? 2.
3. Vai es varu saņemt juridisko palīdzību? 3.
4. Vai juridisko palīdzību var saņemt saistībā ar visiem strīdiem? 4.
5. Vai ir noteikta atsevišķa procedūra ārkārtas gadījumiem? 5.
6. Kur es varu saņemt juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapu? 6.
7. Kādi dokumenti man jāpievieno juridiskās palīdzības pieteikumam? 7.
8. Kur juridiskās palīdzības pieteikums ir jāreģistrē? 8.
9. Kā es tikšu informēts par to, vai es esmu tiesīgs saņemt juridisko palīdzību? 9.
10. Ja es esmu tiesīgs saņemt juridisko palīdzību, kas man jādara? 10.
11. Ja es esmu tiesīgs saņemt juridisko palīdzību, kurš izvēlēsies man advokātu? 11.
12. Ja es esmu tiesīgs saņemt juridisko palīdzību, vai tiks segtas visas manas ar prāvu saistītās izmaksas? 12.
13. Ja es esmu tiesīgs saņemt daļēju juridisko palīdzību, kurš segs pārējās izmaksas? 13.
14. Ja es esmu tiesīgs saņemt juridisko palīdzību, vai tā attieksies uz jebkādu pārskatīšanu, ko es varētu veikt pēc tiesas prāvas? 14.
15. Ja es esmu tiesīgs saņemt juridisko palīdzību, vai to var atsaukt pirms tiesas prāvas beigām (vai pat pēc tiesas prāvas)? 15.
16. Ja es neesmu tiesīgs saņemt juridisko palīdzību, vai es varu pārsūdzēt šādu lēmumu? 16.

 

1. Kādas ir tiesas prāvas izmaksas, un kam tās parasti jāsedz?

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 274. pantu ar tiesāšanos saistītās izmaksas ietver tiesas zīmognodevas, tiesas zīmogu un tiesvedības maksas, samērīgus nodokļus, samaksu speciālistiem, atlīdzību lieciniekiem, advokātu honorārus un visus citus izdevumus, par kuriem lietā uzvarējusī puse var iesniegt pierādījumus.

Saskaņā ar mūsu tiesību sistēmu zīmognodevas un advokātu un speciālistu honorārus nosaka atbilstoši lietas sarežģītībai un tiesāšanās priekšmeta vērtībai.

Attiecībā uz pusi, kurai ir pienākums segt tiesāšanās izmaksas, šo aspektu sīki reglamentē Civilprocesa kodekss. Teorētiski lietā zaudējušai pusei ir pienākums segt, ja to pieprasa, ar tiesāšanos saistītās izmaksas. Tomēr atbildētājam, kurš atzīst prasītāja prasības, pirmajā tiesas sēdes dienā nav jāsedz ar tiesāšanos saistītās izmaksas, izņemot lietu, kurā pusei ir iesniegts oficiāls brīdinājums pirms uzaicināšanas dienas. Arī, ja katras puses prasības ir atzītas daļēji, tiesa izlemj, ciktāl katrai no tām var pieprasīt segt tiesāšanās izmaksas. Ja ir vairāki prasītāji vai atbildētāji, tiem ir vienlīdzīgs pienākums segt izmaksas, vai nu proporcionāli, vai kopīgi.

Krimināllietās tiesāšanās izmaksu segšanu reglamentē Kriminālprocesa kodeksa 189.–193. panta noteikumi. Tādējādi izmaksas, kas rodas saistībā ar uzstāšanos tiesā, faktu noskaidrošanu, materiālo pierādījumu saglabāšanu, atlīdzību advokātiem, kā arī jebkuras citas izmaksas, kas rodas kriminālprāvā, sedz no summām, ko avansē valsts vai samaksā puses. Kriminālprocesa kodeksā ir nošķirtas summas, kas maksājamas lieciniekiem, ekspertiem un tulkiem, un tiesāšanās izmaksas, ko avansē valsts, ja lieta beidzas ar soda piespriešanu, un citos, atsevišķi izskatāmos gadījumos. Ar tiesāšanos saistītās izmaksas, kas rodas pusēm, sedz atbildētājs vai cietusī puse atkarībā no tiesas nolēmuma par lietas apstākļiem.

Lapas augšmalaLapas augšmala

2. Kas ir juridiskā palīdzība?

Juridiskā palīdzība ir daļa no aizstāvības tiesībām. Konstitūcijas 24. panta 2. punktā ir noteikts, ka visā tiesas prāvā pusēm ir tiesības uz to, lai tās pārstāvētu tiesneša izvēlēts vai iecelts advokāts.

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 75. panta 1. punktu juridiskā palīdzība ietver atbrīvojumu, samazinājumu piešķiršanu, tiesas zīmognodevu un tiesas zīmoga maksājumu grafika izstrādes vai maksājumu atlikšanas pieļaušanu, kā arī bezmaksas pārstāvību un advokatūras iecelta advokāta palīdzību.

Aizstāvības tiesību nodrošināšana ir viens no kriminālprocesa pamatnoteikumiem. Kriminālprocesa kodeksa 6. pants nosaka, ka aizstāvības tiesības visā kriminālprocesā ir garantētas apsūdzētajam, atbildētājam un visām citām pusēm un ka ikvienai pusei ir tiesības uz palīdzību, ko tiesas procesā sniedz aizstāvības advokāts.

Tiesu iestādēm ir jāinformē apsūdzētais vai atbildētājs pirms tā pirmās liecības reģistrēšanas par tiesībām uz juridisku pārstāvību, un tas ir jāreģistrē sēdes protokolā. Atbilstoši likumā paredzētajiem nosacījumiem un likumā noteiktajos gadījumos tiesu iestādēm ir jāpiešķir apsūdzētajam vai atbildētājam advokāts, ja tam nav izvēlēta pārstāvja.

Nosakot aizstāvības tiesības par vienu no pamatprincipiem kriminālprocesā, likumdevējam ir pienākums izstrādāt plašu juridisko instrumentu klāstu to faktu noskaidrošanai, kuri pamato aizstāvības lietu. Tādējādi Kriminālprocesa kodekss sniedz pusēm dažādas iespējas pierādīt tiesām iesniegto prasību un lūgumu patiesumu vai apstrīdēt izvirzītos pieņēmumus vai prasības.

Lapas augšmalaLapas augšmala

No procesuālo instrumentu viedokļa aizstāvības tiesības ir sarežģītas. Tās ietver:

  • iespēju pusēm aizstāvēties kriminālprocesā;
  • tiesu iestāžu pienākumu ņemt vērā (ex officio) faktus, kas ir labvēlīgi kriminālprāvās iesaistītajām pusēm;
  • iespēju un dažreiz pienākumu sniegt juridisku palīdzību kriminālprocesa gaitā.

Aizstāvības tiesības ietver arī atbildētāja tiesības uz pārstāvību. Pēc būtības juridiskā palīdzība arī garantē aizstāvības tiesības. Aizstāvības tiesību individuālos aspektus kriminālprocesā var ietvert kopumā, bet dažreiz ir iespējams, ka kāds konkrēts aizstāvības tiesību komponents trūkst, un tādējādi juridiskā palīdzība būtībā nav obligāta, un tiek sniegta tikai gadījumos, kuros likums skaidri nosaka, ka aizstāvības advokātam ir jāpiedalās krimināllietās kopā ar apsūdzēto vai atbildētāju.

Tāpēc mēs uzskatām, ka juridiskā palīdzība ir būtiska aizstāvības tiesību garantija.

Juridiskā palīdzība mums jāsaprot kā atbalsts, ko aizstāvības advokāts piedāvā pusēm krimināllietā, sniedzot skaidrojumus, padomus un starpniecības pakalpojumus kā tiesību jomas speciālists. Juridiskās palīdzības gadījumā aizstāvības advokāts sagatavo secinājumus tās puses klātbūtnē, kuras intereses tiek aizstāvētas. Juridisku palīdzību var piedāvāt tikai advokāti.

Tā kā juridisko palīdzību sniedz personas, kas ir ieguvušas juridisku izglītību, to specializētajā literatūrā dēvē arī par „tehnisko aizstāvību”.

Principā juridiskā palīdzība pusēm kriminālprocesā nav obligāta, un tas nozīmē, ka ieinteresētās puses var izlemt, ir vai nav jāieceļ advokāts, kas piedāvās tām juridisku palīdzību. Attiecībā uz šo noteikumu pastāv izņēmumi, jo saskaņā ar pašreiz spēkā esošajiem noteikumiem juridiskā palīdzība atsevišķos gadījumos var būt obligāta.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Lai nodrošinātu juridisku palīdzību, ir jānoslēdz juridiskās palīdzības līgums starp personu, kas iesaistīta tiesas prāvā, un advokātu. Līgums, kas noslēgts starp tiesas prāvā iesaistīto personu un advokātu, attiecas uz saskaņotas nodevas maksāšanu. Ir arī jānorāda, ka saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksa 171. pantu juridiskā palīdzība ir obligāta šādos gadījumos:

„2) Juridiskā palīdzība ir obligāta, ja atbildētājs vai apsūdzētais ir nepilngadīga persona, ārstējas rehabilitācijas centrā vai medicīnas iestādē, ir aizturēts vai apcietināts saistībā ar citu lietu, ja persona ir aizturēta medicīniskās drošības dēļ vai tai ir pienākums saņemt medicīnisku ārstēšanu saistībā ar citu lietu, vai ja prokurors vai tiesa uzskata, ka atbildētājs vai apsūdzētais nespēj sevi aizstāvēt, kā arī citos likumā noteiktos gadījumos.

3) Juridiskā palīdzība ir obligāta arī gadījumos, ja galīgais spriedums, kas paredzēts par izdarīto noziegumu, ir mūža ieslodzījums vai ieslodzījums uz 5 vai vairāk gadiem.

4) Ja juridiskā palīdzība ir obligāta un apsūdzētais vai atbildētājs nav iecēlis advokātu, tad vienu advokātu ieceļ ex officio.

4^1) Ja juridiskā palīdzība ir obligāta un ieceltais aizstāvis bez pamatota iemesla neierodas datumā, kas noteikts kriminālprāvai, vai datumā, kas noteikts sprieduma pasludināšanai, un nenodrošina aizvietotāja piedalīšanos, ex officio, aizvietotājam tiek atvēlēts laiks, kas vajadzīgs, lai sagatavotos aizstāvībai. Tiesvedības gaitā pēc tiesas apspriežu uzsākšanas, ja juridiskā palīdzība ir obligāta un ieceltais aizstāvības advokāts bez iemesla nav ieradies noteiktajā datumā un nenodrošina aizvietotāja piedalīšanos, tiesa ieceļ aizstāvības advokāta aizvietotāju ex officio, atvēlot pēdējam minētajam vismaz 3 dienu termiņu, lai sagatavotos aizstāvībai.

Lapas augšmalaLapas augšmala

5) Ex officio ieceltā advokāta pilnvaras beidzas, kad ierodas ieceltais aizstāvības advokāts.

6) Ja aizstāvības advokāts neierodas uz sprieduma pasludināšanu un nav iespējams atrast aizvietotāju, kā to paredz 41. punkts, tiesas sēdi atliek.”

3. Vai es varu saņemt juridisko palīdzību?

Ikviens, kurš nevar segt tiesvedības izmaksas, neapgrūtinot sevis vai savas ģimenes uzturēšanu, var pieteikties juridiskajai palīdzībai (Civilprocesa kodeksa 74. pants).

Krimināllietās bezmaksas juridisko palīdzību pēc lūguma piešķir atsevišķām cietušo kategorijām atkarībā no izdarītā nozieguma smaguma, no vienas puses, un cietušā finanšu stāvokļa, no otras puses. (Likums Nr. 211/2004 par pasākumiem noziegumos cietušo aizsardzības nodrošināšanai).

Bezmaksas juridisko palīdzību piešķir smagos vardarbīgos noziegumos (slepkavības mēģinājums, pirmās pakāpes slepkavība un slepkavība vainu pastiprinošos apstākļos, smagi miesas bojājumi un ar iepriekšēju nodomu izdarīti noziegumi, kuros cietušajam nodarīti smagi miesas bojājumi) vai smagos nodarījumos pret dzimumneaizskaramību (izvarošana, seksuālas attiecības ar nepilngadīgo, nepilngadīgā seksuāla - vardarbīga vai citāda- izmantošana), tieši cietušajiem. Bezmaksas juridisko palīdzību piešķir cietušajiem, kurus netieši ietekmējuši atsevišķi smagi noziegumi (laulātajiem, bērniem un personām, ko uzturējuši tiešie upuri, kuri miruši nozieguma rezultātā).

Bezmaksas juridisko palīdzību piešķir citos noziegumos cietušajiem neatkarīgi no nozieguma veida, ja mēneša ienākumi uz katru cietušā ģimenes locekli, lielākais, ir līdzvērtīgi valsts noteiktajai minimālajai bruto pamatalgai, kas paredzēta gadam, kurā cietušais pieteicies juridiskajai palīdzībai.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Turklāt saskaņā ar Likumu Nr. 678/2001 par cilvēku tirdzniecības novēršanu un kontroli, kurā veikti grozījumi, noziegumos cietušajiem ir tiesības saņemt juridisko palīdzību, kas vajadzīga, lai viņi varētu īstenot savas tiesības atbilstoši procesuālajām krimināltiesībām visos kriminālprocesa posmos un uzturēt savus pieteikumus un civilprasības pret personām, kas izdarījušas noziegumus, kurus paredz minētais, uz viņiem attiecināmais likums.

4. Vai juridisko palīdzību var saņemt saistībā ar visiem strīdiem?

Likumā nav nošķirti strīdu veidi, tāpēc varam secināt, ka juridisko palīdzību var saņemt saistībā ar jebkāda veida strīdu.

5. Vai ir noteikta atsevišķa procedūra ārkārtas gadījumiem?

Attiecībā uz juridisko palīdzību nav noteikta īpaša procedūra ārkārtas gadījumiem.

6. Kur es varu saņemt juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapu?

Nav standarta pieteikuma veidlapu, kas ieinteresētajai pusei jāizmanto, lai pieteiktos juridiskajai palīdzībai. Pieteikumā jānorāda likumā paredzētā informācija, un tam jāatbilst visām galvenajām un oficiālajām prasībām, kas īpaši attiecas uz tiesu iestādēm iesniedzamajiem pieteikumiem. Papildus šīm prasībām juridiskās palīdzības pieteikumā jāiekļauj arī dažas īpašas ziņas. Pieteikums rakstiski jāadresē tiesai, un tajā jābūt izklāstītai lietai, uz kuru tas attiecas, kā arī pieteikuma iesniedzēja finanšu stāvoklim (Civilprocesa kodeksa 76. pants).

Lapas augšmalaLapas augšmala

7. Kādi dokumenti man jāpievieno juridiskās palīdzības pieteikumam?

Juridiskās palīdzības pieteikumam jāpievieno rakstisks apliecinājums par pieteikuma iesniedzēja ienākumiem un finanšu saistībām.

8. Kur juridiskās palīdzības pieteikums ir jāreģistrē?

Juridiskās palīdzības pieteikumu iesniedz un reģistrē tiesā, kurā ir celta prasība.

9. Kā es tikšu informēts par to, vai es esmu tiesīgs saņemt juridisko palīdzību?

Tiesa izskata pieteikumu, vajadzības gadījumā lūdz paskaidrojumus un pierādījumus no pusēm vai informāciju no vietējām iestādēm un bez apspriedēm izlemj jautājumu padomes palātā (Civilprocesa kodeksa 78. panta pirmā daļa).

Galīgo lēmumu par juridiskās palīdzības pieteikumu vai tiesas veikto apstiprinātās juridiskās palīdzības atkārtotu izvērtēšanu nevar pārsūdzēt (Civilprocesa kodeksa 78. panta pirmā daļa).

Tomēr pretējā puse jebkurā laikā var iesniegt tiesai pierādījumus par tās personas reālo situāciju, kuras pieteikums ir apstiprināts, bet piešķirto palīdzību pārskatīšanas laikā neaptur (Civilprocesa kodeksa 78. panta otrā daļa).

10. Ja es esmu tiesīgs saņemt juridisko palīdzību, kas man jādara?

Jums jārīkojas saskaņā ar atbildēm, kas šajā aptaujas lapā sniegtas uz 6.-8. jautājumu.

11. Ja es esmu tiesīgs saņemt juridisko palīdzību, kurš izvēlēsies man advokātu?

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 75. panta 1. punkta 2. apakšpunktu aizstāvības pakalpojumus un juridiskās konsultācijas bez maksas nodrošina advokatūras iecelts advokāts.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Grozītā Likuma Nr. 51/1995 par juridiskās profesijas organizāciju un praktizēšanu 68. un 69. pants nosaka: „Advokātu kolēģija sniedz juridisku palīdzību visos gadījumos, kad jānodrošina aizstāvības advokāts, vai pēc tiesu, prokuratūras vai vietējo iestāžu pieprasījuma, ja šīs iestādes uzskata, ka konkrētās personas acīmredzami nav spējīgas samaksāt nodevu.

Izņēmuma gadījumos, ja trūcīgas personas tiesības apdraud novilcinājums, advokātu kolēģijas priekšsēdētājs var apstiprināt bezmaksas palīdzības piešķiršanu.

Advokātu kolēģija visās apgabaltiesās, kas nodrošina juridisko palīdzību, un vietējās kriminālvajāšanas iestādēs organizē juridiskās palīdzības pakalpojumus, kurus sniedz pastāvīgs advokāts, ko iecēlusi advokātu kolēģijas padome un ko vada padomes loceklis.”

12. Ja es esmu tiesīgs saņemt juridisko palīdzību, vai tiks segtas visas manas ar prāvu saistītās izmaksas?

Tiesāšanās izmaksu kategorijas, no kuru segšanas ir atbrīvots juridiskās palīdzības saņēmējs, un juridiskās palīdzības formas nosaka tiesa.

Ja juridisko palīdzību piešķir ex officio pēc tiesu vai valsts prokuratūras pieprasījuma, nodevas maksā Tieslietu ministrija. Ja juridisko palīdzību piešķir ex officio pēc vietējo iestāžu pieprasījuma, nodevas sedz šīs iestādes.

13. Ja es esmu tiesīgs saņemt daļēju juridisko palīdzību, kurš segs pārējās izmaksas?

Ja tiek piešķirta daļēja juridiskā palīdzība, tad atkarībā no konkrētā gadījuma piemēro noteikumus, kas reglamentē Civilprocesa kodeksā vai Kriminālprocesa kodeksā ietvertās tiesāšanās izmaksas.

14. Ja es esmu tiesīgs saņemt juridisko palīdzību, vai tā attieksies uz jebkādu pārskatīšanu, ko es varētu veikt pēc tiesas prāvas?

Kaut gan likumā tas nav skaidri noteikts, ikviens, kurš ir tiesīgs saņemt juridisko palīdzību, to var izmantot visā tiesas procesā (līdz tiek pieņemts galīgais lēmums, t. i., līdz ir izmantotas visas pārsūdzības iespējas).

15. Ja es esmu tiesīgs saņemt juridisko palīdzību, vai to var atsaukt pirms tiesas prāvas beigām (vai pat pēc tiesas prāvas)?

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 70. pantu „ja tiesa pārliecinās, ka juridiskās palīdzības pieteikums ir iesniegts ar negodprātīgu nolūku, atzīstot patiesību, tā var atkārtoti izvērtēt apstiprināto juridisko palīdzību un piemērot pusei naudas sodu, kas līdzvērtīgs summām, no kurām tā atbrīvota.” Saskaņā ar 80. pantu tiesības uz palīdzību pārstāj būt spēkā puses nāves gadījumā vai ja uzlabojas tās finanšu stāvoklis.

16. Ja es neesmu tiesīgs saņemt juridisko palīdzību, vai es varu pārsūdzēt šādu lēmumu?

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 70. panta trešo daļu tiesas galīgajam lēmumam par juridiskās palīdzības pieteikumu vai apstiprinātas juridiskās palīdzības pārskatīšanu nav piemērojamas pārsūdzības procedūras.

Cita informācija

Noderīgas saites:

Bukarestes Advokātu kolēģija, http://www.baroul-bucuresti.ro/ română.

Rumānijas Valsts advokātu kolēģija, http://www.uar.ro/ română.

« Juridiskā palīdzība - Vispārīgas ziņas | Rumānija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 24-04-2009

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste