Eiropas Komisija > ETST > Juridiskā palīdzība > Itālija

Pēdējo reizi atjaunots: 14-11-2006
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Juridiskā palīdzība - Itālija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


 

SATURS

1. Kādas ir lietas procesa izmaksas, un kas tās parasti sedz? 1.
2. Kas ir juridiskā palīdzība? 2.
3. Vai es varu saņemt juridisko palīdzību? 3.
4. Vai juridisko palīdzību var saņemt visos strīdos? 4.
5. Vai ir īpaša procedūra neparedzētiem gadījumiem? 5.
6. Kur es varu iegūt iesnieguma veidlapu juridiskajai palīdzībai? 6.
7. Kādi dokumenti ir jāpievieno savam juridiskās palīdzības pieprasījumam? 7.
8. Kur man ir jāreģistrē juridiskās palīdzības pieprasījums? 8.
9. Kā man paziņos, ka es esmu tiesīgs (-a) saņemt juridisko palīdzību? 9.
10. Ja man ir tiesības uz juridisko palīdzību, kas man ir jādara? 10.
11. Ja man ir tiesības uz juridisko palīdzību, kas izvēlēsies manu juristu? 11.
12. Ja man piešķirs juridisko palīdzību, vai tā ietvers visas mana tiesas procesa izmaksas? 12.
13. Ja man ir tiesības uz daļēju juridisko palīdzību, kas segs pārējās izmaksas? 13.
14. Ja man ir tiesības uz daļēju juridisko palīdzību, vai tā ietvers jebkādu pārskatīšanu pēc tiesas procesa? 14.
15. Ja man ir tiesības uz daļēju juridisko palīdzību, vai to var atsaukt pirms tiesas procesa beigām (vai pat pēc tiesas procesa)? 15.
16. Ja man nepiešķirs juridisko palīdzību, vai es varu pārsūdzēt šo lēmumu? 16.

 

1. Kādas ir lietas procesa izmaksas, un kas tās parasti sedz?

(Likumdošanas avoti) – Likumi, kas ietver klasifikācijas un procedūras par tiesas procesa izmaksām, ieskaitot juridisko palīdzību, ir noteikti 2002. gada 30. maija Prezidenta dekrētā Nr. 115 (Juridiskais Laikraksts Nr. 139/2002), kurā ir konsolidēts teksts par juridiskajām izmaksām.

1942. gada 13. jūnija Likums Nr. 794 un tā nākamie grozījumi reglamentē juristu honorārus, ja viņi piedalās civillietu, komerclietu, administratīvo un nodokļu lietu izskatīšanā; honorārus par individuālajiem juridiskajiem pakalpojumiem maksā, pamatojoties uz tarifiem, kas ir apstiprināti ar valdības 1994. gada rīkojumu Nr. 585.

(Tiesas procesu izmaksas) – (plašākā nozīmē) civillietu un komerclietu tiesvedības izmaksas ietver tiesas procesu izmaksas un izdevumus un honorārus par jurista pārstāvību.

Tiesvedības izmaksas veido standarta maksa par ierakstīšanu izskatāmo lietu sarakstā un citi izdevumi, kas var rasties (piemēram, tehniskās konsultācijas un autortiesību honorāri).

Standarta samaksa, kas ir minēta 2002. gada Konsolidētajā tekstā Nr. 115, ir maksājama katrā lietas iztiesāšanas posmā un par katru civilprocesu, ieskaitot piespiedu un brīvprātīgas maksātnespējas tiesvedību, izņemot, ja likumā ir noteikts atbrīvojums.

Samaksa netiek prasīta tiesvedībā par personas ģimenes, civilo stāvokli vai tiesībspēju, kā noteikts Civilprocesa kodeksa IV grāmatā (piemēram, atšķiršanas gadījumos, nosacījumos par nepilngadīgajiem un īpašuma attiecībām starp laulātajiem), preventīvajā tiesvedībā (piemēram, parādu arests); zemes reģistrēšanas tiesvedībā, tiesvedībā, lai izpildītu piegādi un atbrīvošanu, tiesvedībā par bērna uzturlīdzekļu maksāšanu, visa veida tiesvedībā par bērniem (piemēram, tiesvedība par vecāku atbildību) un noteikumos par kompetenci un jurisdikciju.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Jebkāda atbrīvojuma iemesli ir jānorāda sākuma dokumenta secinājumos.

Standarta samaksa netiek prasīta civillietu gadījumā par kompensāciju saistībā ar tiesvedību krimināllietā, ja pieteikums ir tikai par to, lai likumpārkāpēju atzītu par vainīgu; ja iesniedz pieteikumu par kompensāciju, pat pagaidu, samaksa ir veicama, ja pieteikums ir pieņemts.

Izdevumi svārstās robežās no EUR 62 līdz EUR 930 atkarībā no lietas būtības un vērtības.

(Samaksas saistības) – Katrai pusei ir jāuzņemas pabeigto vai prasīto procedūru un jebkādu tiesvedībā nepieciešamo pasākumu izmaksas, ja to pieprasa likums vai tiesnesis (piemēram, konsultanta honorārs). Ja puse ir tiesīga saņemt juridisko palīdzību, izmaksas sedz valsts.

Standarta izdevumi ir jāsedz pusei, kas uzsāk lietu, iesniedz sākotnējo apelācijas sūdzību vai sprieduma izpildes tiesvedībā iesniedz pieteikumu par pārrakstīšanu vai pārdošanu.

Lietas vērtība ir norādīta sākuma dokumenta secinājumos; pusei, kas groza pieteikumu, iesniedz pretprasību vai neatkarīgi iejaucas un tādējādi palielina lietas vērtību, tiek prasīts segt jebkādus papildu izdevumus.

(Kritēriji izmaksu noteikšanai) – parasti tiesas sēdes priekšsēdētājs liek zaudētājai pusei atlīdzināt izmaksas, kas radušās uzvarētājai pusei.

Tiesnesim ir absolūtas pilnvaras attiecībā uz izmaksām, un viņš var likt samaksāt tās daļēji vai pilnībā, ņemot vērā strīda vispārējo iznākumu. Viņam ir jāņem vērā tas, cik lielā mērā prasība ir pamatota. Lēmumu var apstrīdēt.

Zaudētājai pusei ir jāatlīdzina lietas uzvarētājas puses advokāta izdevumi un honorāri plus jebkādas summas, kas ir samaksātas tiesas ieceltajiem ekspertiem vai ekspertu lieciniekiem, kuriem atlīdzina tiesnesis. Zaudētājām pusēm arī tiek prasīts segt citus tiesvedībā iesaistītos izdevumus, kas tiek maksāti tiesas sekretāram līdz ar sprieduma paziņošanas izmaksām.

Lapas augšmalaLapas augšmala

2. Kas ir juridiskā palīdzība?

Juridiskā palīdzība atbilst Itālijas sistēmai “par valsts apmaksātu atbalstu tiesā”, ar ko jāaizsargā trūcīgie atbildētāji, un tā ietver šādu personu atbrīvošanu no atsevišķu izmaksu segšanas (kas zināmas kā izmaksas, kas rezervētas valstij), un valsts sedz pārējās izmaksas.

Ja ir tiesības saņemt juridisko palīdzību, personai netiek prasīts maksāt standarta izdevumus, standarta maksājumus par oficiālo paziņošanu, atsevišķas nodevas (reģistrācijas maksu, tiesu ķīlas un zemes reģistrēšanas nodevas) un autortiesības.

Valsts sedz šādus izdevumus:

  1. advokāta honorārus un izdevumus;
  2. tiesnešu, amatpersonu un tiesu ierēdņu braukšanas izdevumus un izmaksas to pienākumu veikšanai ārpus tiesas;
  3. liecinieku, tiesas ierēdņu un eksperta liecinieku braukšanas uzdevumi un izmaksas, kas radās to pienākumu veikšanas laikā, arī tiek atlīdzināti;
  4. jebkāda paziņojuma par tiesneša lēmumu publicēšanas izmaksas;
  5. oficiāla paziņojuma izmaksas.

Valstij ir tiesības naudu atgūt, un, ja tā no zaudētājas puses naudu neatgūst, tā drīkst pieprasīt atmaksu no puses, kura ir tiesīga saņemt juridisko palīdzību, ja saņēmējs lietā uzvar vai nokārto strīdu un saņem vismaz sešas reizes vairāk nekā radušās izmaksas, vai lietas tiek izbeigtas vai slēgtas. Ir īpaši nosacījumi, lai garantētu atmaksu gadījumā, ja lietu no svītro no izskatāmo lietu saraksta vai slēdz tāpēc, ka puses nav rīkojušās vai ievērojušas juridiskās prasības.

3. Vai es varu saņemt juridisko palīdzību?

Civillietu tiesvedībā un bezstrīda lietās (piemēram, atšķiršana, bērna aizbildnība vai lēmumi par vecāku atbildību) vietējie atbildētāji ir tiesīgi saņemt juridisko palīdzību, kamēr viņu iemesli ir izteikti pamatoti.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ikviens, kuram ir apliekami ienākumi, kas nepārsniedz EUR 9269,22, kā parādīts viņa vai viņas jaunākajā nodokļu deklarācijā, ir tiesīgs saņemt juridisko palīdzību. Ienākumu robeža tiek koriģēta katru otro gadu ar Tieslietu ministrijas rīkojumu, ņemot vērā ISTAT patērētāju cenu indeksa izmaiņas.

Ja attiecīgā puse dzīvo ar laulāto vai citiem ģimenes locekļiem, par ienākumiem uzskata ģimenes kopējos, ieskaitot iesniedzēja, ienākumus.

Kad ienākumi ir novērtēti, ņem vērā pēc likuma arī ar nodokli neapliekamos ienākumus.

Personīgie ienākumi tiek ņemti vērā tikai tad, ja tiek apstrīdētas personas tiesības, vai tiesas procesos, kur iesniedzēja intereses ir pretrunā ar citu ģimenes locekļu (tēva, mātes un bērnu) tiesībām, ar kuriem viņš vai viņa dzīvo kopā.

Ja rodas situācija vai parādās fakts, ar ko uzsāk tiesvedību, ārvalstu pilsoņiem un bezpavalstniekiem, kas Itālijā dzīvo likumīgi, ir tādas pašas tiesības kā Itālijas pilsoņiem, tāpat kā bezpeļņas organizācijām vai asociācijām, kuras nav iesaistītas komercdarbībās.

4. Vai juridisko palīdzību var saņemt visos strīdos?

Juridiskā palīdzība ir pieejama jebkādā civilstrīdā un bezstrīda lietās.

Juridisko palīdzību nevar saņemt lietās, kas ietver citas prasības tiesības, ja vien cesija nav izmantota iepriekšējo prasību nokārtošanā.

5. Vai ir īpaša procedūra neparedzētiem gadījumiem?

Neparedzētiem gadījumiem īpašas procedūras nav. Tomēr ir jānorāda, ka lēmumi ir jāpieņem ātri (10 dienu laikā) un ir vispārējs princips, ko var atrast juridiskās palīdzības nosacījumos, kas paredz, ka par juridiskās palīdzības piešķiršanu atbildīgajai iestādei neparedzētos gadījumos lēmums ir jāpieņem steidzami.

Lapas augšmalaLapas augšmala

6. Kur es varu iegūt iesnieguma veidlapu juridiskajai palīdzībai?

Pēc nesenās jaunu nosacījumu iekļaušanas par šo jautājumu Tieslietu ministrija pašlaik nodarbojas ar juridiskās palīdzības iesnieguma veidlapas sagatavošanu, lai to iesniegtu iestādei, kas ir atbildīga par juridiskās palīdzības piešķiršanu.

Ikviens, kas uzskata, ka viņš atbilst juridiskajām prasībām, drīkst pieprasīt juridisko palīdzību, neizmantojot iepriekš izdrukātas veidlapas, jebkurā tiesvedības posmā vai brīdī, bet iesniegums ir jāparaksta.

Paraksts ir jāapstiprina puses advokātam vai saskaņā ar Prezidenta dekrēta Nr. 2000/445 38. nodaļu (iesniegums ir jāparaksta tiesas darbinieka klātbūtnē, bet to drīkst iesniegt ar neapstiprinātu dokumenta fotokopiju, kas pierāda paraksta īpašnieka identitāti).

Iesniegumu drīkst nosūtīt pa faksu vai ar elektronisko pastu, kamēr vien ir ievērotas attiecīgās formalitātes.

7. Kādi dokumenti ir jāpievieno savam juridiskās palīdzības pieprasījumam?

Iesniegums ir jāraksta uz vienkārša (neapzīmogota) papīra, un to nepieņem, ja tajā nav šādas informācijas:

  1. juridiskās palīdzības pieprasījums un norāde par tiesvedību; ja tā jau ir uzsākta;
  2. dati par attiecīgo personu un personas ģimenes locekļiem līdz ar viņu nodokļu numuriem;
  3. iesniedzēja deklarācija ar mērķi parādīt, ka viņa vai viņas ienākumi ir tādi, lai attaisnotu juridiskās palīdzības saņemšanu, norādot kopējos ienākumus, kas ir jāņem vērā;
  4. apņemšanās paziņot līdz tiesvedības beigām par būtiskām ienākumu izmaiņām iepriekšējā gadā 30 dienu laikā pēc viena gada beigām no pieteikuma vai jebkāda iepriekšējā paziņojuma par izmaiņām iesniegšanas dienas.

Lai iesniegumu pieņemtu, tajā ir jābūt faktu un juridiskās situācijas izklāstam, ko var izmantot, lai izlemtu, vai prasība ir skaidri pamatota, īpaši pieminot uzrādītos pierādījumus.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja ienākumi ir iegūti ārzemēs, to valstu pilsoņiem, kas nav ES dalībvalstis, ir jāpievieno izziņa no attiecīgās vēstniecības, kas apstiprina deklarācijas patiesīgumu.

Ja tiesnesis vai attiecīgā juristu apvienība prasa, iesniedzējam ir jāiesniedz dokumenti, kas pierāda viņa vai viņas deklarācijas patiesīgumu, citādi iesniegums netiks pieņemts.

8. Kur man ir jāreģistrē juridiskās palīdzības pieprasījums?

Iesniegumu drīkst iesniegt tikai iesniedzējs vai iesniedzēja advokāts, bet to var nosūtīt ar ierakstītu sūtījumu tā apgabala juristu apvienībai, kurā tiesnesis izskata lietu vai, ja lieta ir neizlemta, uz tā tiesneša biroju, kurš pārzina lietas būtību.

Ja lieta ir apelācijas posmā, kompetentā iestāde ir juristu apvienība, kur tiesnesis izdeva apstrīdēto lēmumu.

Juristu apvienība piešķirs iesniedzējam juridisko palīdzību desmit dienu laikā, ja tā ir pārliecināta, ka ienākumi nepārsniedz noteikto robežu un iesniedzēja prasība ir skaidri pamatota.

Ja tiek uzsākts civilprocess par zaudējumiem saistībā ar tiesvedību krimināllietā, iesniegums ir jāiesniedz vai tam ir jānonāk tā tiesas procesa tiesneša birojā, kurš to izskatīs.

9. Kā man paziņos, ka es esmu tiesīgs (-a) saņemt juridisko palīdzību?

Dokumenta kopijas, ar kuru juristu apvienība piešķir, noraida vai paziņo, ka iesniegums netiek pieņemts, tiks nosūtītas attiecīgajai pusei un tiesnesim.

Ja iesniedzējs ir aizbildnībā, rīkojuma kopija tiks nosūtīta saskaņā ar noteikumiem, kas noteikti Kriminālprocesa kodeksā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

10. Ja man ir tiesības uz juridisko palīdzību, kas man ir jādara?

11. Ja man ir tiesības uz juridisko palīdzību, kas izvēlēsies manu juristu?

Iesniedzēji, kuriem juridiskā palīdzība ir piešķirta, drīkst izraudzīties juristu no juridiskās palīdzības advokātu saraksta, ko sastāda apgabala apelācijas tiesas juristu apvienības tiesnesis, kurš pārzina lietas būtību, vai tiesnesis, kurš lietu izskatīs.

Iesniedzēji, kuriem ir piešķirta juridiskā palīdzība, arī drīkst nosaukt ekspertu lieciniekus, ja to atļauj likums.

Ja lieta ir apelācijas posmā, advokātu izraudzīsies no sarakstiem, ko sastādījušas apgabala apelācijas tiesas juristu apvienības, kurā tiesnesim, kas izdeva apstrīdēto lēmumu, ir savs birojs.

Juridiskās palīdzības juristu sarakstā ir profesionāļi, kas ir pieteikušies, lai tiktu ierakstīti šajā sarakstā, un viņiem ir nepieciešamā kvalifikācija, lai pārstāvētu klientus.

Juristu apvienība pieņem lēmumu ietvert juristus sarakstā, pamatojoties uz jurista attieksmi, profesionālo pieredzi, kas iegūta vismaz sešu gadu laikā, un faktu, ka pret viņu nav bijuši vērsti disciplināri pasākumi.

Juristus var izsvītrot no saraksta jebkurā brīdī. To atjauno katru gadu un dara zināmu sabiedrībai visa apgabala tiesu birojos.

Advokātam, kas pārstāv juridiskās palīdzības saņēmēju, ir jāprasa paziņojums, ja lieta tiek izbeigta un tā tiek svītrota no izskatāmo lietu saraksta, pamatojoties uz pušu bezdarbību (saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 309. nodaļu). Ja to neizdara, tā ir disciplināra lieta.

Lapas augšmalaLapas augšmala

12. Ja man piešķirs juridisko palīdzību, vai tā ietvers visas mana tiesas procesa izmaksas?

Juridiskās palīdzības saņēmēji ir atbrīvoti no atsevišķu izdevumu segšanas, kamēr citus maksā valsts, kā noteikts Konsolidētā teksta Nr. 2002/155 131. nodaļā. Palīdzība ietver visus tiesvedības izdevumus, ko pieprasa likums, ieskaitot par eksperta iecelšanu, kas rīkosies saņēmēja vārdā. Tomēr tā neietver ārpus tiesas konsultāciju izmaksas.

Iesniedzēja advokāta honorārus un izdevumus sedz tiesnesis tiesas procesa katra posma vai līmeņa beigās un tiesvedības beigās.

Izdevumus un nodevas arī sedz tiesneša palīgs un jebkurš eksperts, kas rīkojas iesniedzēja vārdā.

Saņēmējam un iesaistītajām pusēm, ieskaitot prokuroru, to paziņo un puses drīkst maksājuma rīkojumu apstrīdēt.

Iesniedzēja advokāts, tiesneša palīgs un iesniedzēja eksperts nedrīkst pieprasīt vai saņemt citu atlīdzību vai kompensāciju no sava klienta kā tikai likumā paredzēto. Jebkāda vienošanās par pretējo ir spēkā neesoša, un jebkāda aizlieguma pārkāpšana ir nopietns disciplīnas pārkāpums.

Civilprocesa gadījumā, kas uzsākts saistībā ar tiesvedību krimināllietā, tiesas procesa izmaksas reglamentē Konsolidētā teksta 108. nodaļa. Tiesības saņemt juridisko palīdzību dod saņēmējam visumā tās pašas tiesības, kā tās, kas ir ietvertas vispārējos likumos.

13. Ja man ir tiesības uz daļēju juridisko palīdzību, kas segs pārējās izmaksas?

Noteikumi par juridisko palīdzību neparedz nosacījumus par daļēju juridisko palīdzību.

Lapas augšmalaLapas augšmala

14. Ja man ir tiesības uz daļēju juridisko palīdzību, vai tā ietvers jebkādu pārskatīšanu pēc tiesas procesa?

Tiesības saņemt juridisko palīdzību attiecas uz visiem lietas izskatīšanas līmeņiem un posmiem un jebkādām izrietošām vai citādi saistītām procedūrām (piemēram, sprieduma izpildi).

Tomēr, ja juridiskās palīdzības saņēmējs prāvu zaudē, viņš nedrīkst izmantot juridisko palīdzību, lai apstrīdētu spriedumu, izņemot gadījumus, kad tā ir kompensācijas pieprasīšana saistībā ar tiesvedību krimināllietā.

15. Ja man ir tiesības uz daļēju juridisko palīdzību, vai to var atsaukt pirms tiesas procesa beigām (vai pat pēc tiesas procesa)?

Ja tiesvedības laikā ir mainījušies saņēmēja ienākumi, kas ietekmē viņa vai viņas tiesības saņemt juridisko palīdzību, tiesvedības tiesnesis palīdzību atsauks.

Lietas tiesnesis arī drīkst atsaukt juridisko palīdzību jebkurā brīdī, ja izrādās, ka atbilstības kritēriji nav izpildīti vai ka attiecīgā puse ir rīkojusies vai reaģējusi ļaunprātīgi vai ar rupju nolaidību.

Atsaukums stājas spēkā no brīža, kad ir apstiprinātas izmaiņas apstākļos, bet citos gadījumos tas ir ar atpakaļejošu spēku un prasa atgūt summas, ko samaksājusi valsts.

Ja atklājas deklarāciju viltošana, finanšu dienests pieprasa atsaukt palīdzību un nosūta pierādījumus prokuroram, kas ir atbildīgs par jebkādu izrietošu kriminālprocesu uzsākšanu.

Pārbaudes, lai atklātu, vai atbilstības kritēriji tiek pildīti, drīkst atkārtot tiesas procesa laikā pēc tiesu iestāžu pieprasījuma vai finanšu dienesta iniciatīvas.

Par ienākumu deklarāciju viltošanu paredzētais sods ir brīvības atņemšana no viena līdz pieciem gadiem un naudassods no EUR 309,87 līdz EUR 1549,37. Sods tiek palielināts, ja ar viltotās deklarācijas palīdzību iesniedzējs ieguva vai turpina saņemt juridisko palīdzību.

Ja vaina ir pierādīta, palīdzība tiek atsaukta ar atpakaļejošu spēku un no likumpārkāpēja atgūst valsts samaksāto summu.

16. Ja man nepiešķirs juridisko palīdzību, vai es varu pārsūdzēt šo lēmumu?

Ja kompetentā juristu apvienība noraida juridiskās palīdzības iesniegumu vai uzskata to par nepieņemamu, iesniedzējs drīkst vēlreiz iesniegt iesniegumu tiesnesim, kas izskata lietu, kurš pēc tam pieņems lēmumu par iesniegumu rīkojuma veidā.

Cita informācija

Pamesto bērnu aizsardzība; tiesvedība par vecāku atbildību

2001. gada 28. marta Likums Nr. 149 (publicēts Juridiskajā Laikrakstā Nr. 96/2001) ieviesa nosacījumu par obligātu prasību iecelt advokātu tiesvedībā par paziņojumu par bērnu pamešanu un tiesvedībā par vecāku atbildību (atbildības ierobežošana un vecāku varas atņemšana).

Nosacījumi paredzēs ieviest papildus likumdošanas aktus un stāsies spēkā 2003. gada 1. jūlijā (Dekrēta likums Nr. 126/2002).

Līdz tam brīdim Konsolidētais teksts Nr. 115/2002 turpinās reglamentēt tiesas procesus, kas ietilpst Likumā Nr. 184/1983 (tiesvedība par paziņojumu atļaut adopciju un adopcijas tiesvedība). Konsolidētā teksta 143. nodaļā tiek prasīts, lai valsts segtu:

  1. advokāta, eksperta liecinieku un jebkādu ekspertu, kas rīkojas iesniedzēja vārdā, nodevas un izdevumus;
  2. kompensācijas un izdevumus, kas ir maksājami tiesnešiem, valsts amatpersonām un tiesas ierēdņiem par darbu, kas paveikts ārpus tiesas;
  3. izdevumus un kompensāciju lieciniekiem un notāriem;
  4. nodevas un kompensāciju, kas maksājamas tiesas ierēdņiem par paziņošanu un sprieduma izpildi.
Likumi par bezstrīda lietām attiecas uz lietām par vecāku atbildību.

Procedūras to valstu pilsoņu izraidīšanai, kas nav ES dalībvalstis

Izraidīšanas tiesvedībā par to valstu pilsoņiem, kas nav ES dalībvalstis, valsts sedz advokāta izmaksas, tiesneša palīga honorārus un izdevumus, ko maksā tiesvedības tiesnesis.

Iesniegumus par lēmuma apstrīdēšanu drīkst iesniegt attiecīgā tiesu biroja vadītājam.

Aprūpes un aizbildniecības tiesvedība, ko uzsāk prokurors

Izmaksas sedz saskaņā ar vispārējo likumu.

Tomēr valsts maksā tās personas honorārus tehniskajiem konsultantiem, kurai nodibina aizbildniecību vai kuru ņem aprūpē.

Kad tiesa lēmumu ir pieņēmusi, valstij ir tiesības pieprasīt samaksu no aizbildņiem, ja tiesnesis pēc iesniegto dokumentu izskatīšanas vai pēc finanšu dienesta veiktās izmeklēšanas nosaka, ka ienākumi pārsniedz robežas, kas ir noteiktas par juridiskās palīdzības piešķiršanu civillietās.


« Juridiskā palīdzība - Vispārīgas ziņas | Itālija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 14-11-2006

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste