Eiropas Komisija > ETST > Juridiskā palīdzība > Ungārija

Pēdējo reizi atjaunots: 22-10-2007
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Juridiskā palīdzība - Ungārija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


 

SATURS

1. Kādas ir procesa izmaksas un kas tās parasti sedz?  1.
2. Kas ir tiesiskā palīdzība? 2.
3. Vai es varu saņemt tiesisko palīdzību? 3.
4. Vai tiesisko palīdzību var saņemt attiecībā uz visiem strīdiem? 4.
5. Vai ir īpašs process steidzamos gadījumos? 5.
6. Kur var saņemt tiesiskās palīdzības pieteikuma veidlapu? 6.
7. Kādi dokumenti jāpievieno tiesiskās palīdzības pieprasījumam? 7.
8. Kur jāreģistrē palīdzības pieprasījums? 8.
9. Kā man paziņos, vai es esmu tiesīgs saņemt tiesisko palīdzību? 9.
10. Ja esmu tiesīgs saņemt tiesisko palīdzību, kas man ir jādara? 10.
11. Ja man piešķirs tiesisko palīdzību, kas izvēlēsies manu juristu? 11.
12. Ja man piešķirs tiesisko palīdzību, vai tā segs visas mana tiesas procesa izmaksas? 12.
13. Ja man piešķirs daļēju tiesisku palīdzību, kas segs pārējās izmaksas? 13.
14. Ja man piešķirs tiesisko palīdzību, vai tā ietvers pārsūdzību? 14.
15. Ja man piešķirs tiesisko palīdzību, vai to var atsaukt pirms tiesas procesa beigām (vai pat pēc tiesas procesa)? 15.
16. Ja man nepiešķirs tiesisko palīdzību, vai es varu pārsūdzēt šādu lēmumu? 16.

 

1. Kādas ir procesa izmaksas un kas tās parasti sedz?  

Procesa izmaksas ir visas izmaksas, kas rodas sakarā ar tiesvedību, skatot lietu tiesā vai juridiskās lietās, kuras neizskata tiesa. Procesa izmaksu iespējamos veidus un šo izmaksu segšanas noteikumus civilprocesā un kriminālprocesā nosaka atšķirīgi.

a) Civilprocesa izmaksas

Attiecībā uz civilprocesu pamatnoteikumi par procesa izmaksām ir iekļauti 1952. gada III likumā par civilprocesa kodeksu. Likumā uzskaitīti iespējamie procesa izmaksu veidi, minot piemērus. Šīs izmaksas varētu būt, piemēram, iepriekšējās izmeklēšanas un vēstuļu apmaiņas izmaksas, nodeva par procesu, samaksa lieciniekiem un ekspertiem, samaksa pilnvarotajiem un tulkiem, vietējā procesa un izmeklēšanas izmaksas. Puses advokāta, juriskonsulta un patentu aģenta sīkie izdevumi un izmaksas arī ir jāpieskaita procesa izmaksām.

Galīgajā lēmumā par lietas būtību tiesa lemj par izmaksām, un parasti zaudējušai pusei ir jāsedz uzvarējušās puses izmaksas. Saskaņā ar likumu tiesa izņēmuma gadījumā var atturēties no lēmuma par to, ka zaudējušai pusei pilnībā vai daļēji jāsedz procesa izmaksas, bet var likt attiecīgajām personām nekavējoties segt izmaksas (piemēram, ja ir jāuzdod lieciniekam, ekspertam vai citai procesā neiesaistītai personai segt kādas procesa darbības izmaksas). Tiesa var rīkoties līdzīgi, ja viena no pusēm sedz izmaksas par kādu procesa darbību, neņemot vērā lēmumu procesā (piemēram, ja puse nesekmīgi veic kādas procesa darbības, veic atsevišķas procesa darbības ar nepamatotu kavēšanos, neievēro datumu vai termiņu vai rada nevajadzīgas izmaksas jebkādā citā veidā). Ja pirms lēmuma par lietas būtību tiesvedībā rodas izmaksas, kuras ir jāsedz vienai no pusēm, šīs izmaksas puses vārdā ir jāsedz avansā. Ja tiesa lemj par izmaksu segšanu avansā, tad pierādošajai pusei vai pusei, kuras darbību rezultātā ir radušās izmaksas, pagaidu kārtā tās ir jāsedz, bet tiesa lēmumā par lietas būtību lemj par to, kuram beigās jāsedz šīs izmaksas.

Lapas augšmalaLapas augšmala

b) Kriminālprocesa izmaksas

Pamatojoties uz 1998. gada XIX likumu par kriminālprocesu, kriminālprocesa izmaksas sastāv no:

  • izmaksām, kuras valsts lietā ir segusi avansā no procesa sākuma līdz sprieduma izpildes beigām un ārkārtas apelācijas procesa un īpašās tiesvedības laikā;
  • apsūdzētā, cietušā, puses civillietā,  prasītāja pārstāvja, prasītāja vai apsūdzētā un cietušā juridiskā pārstāvja izmaksām skaidrā naudā, kas rodas saistībā ar lietu pat tad, ja valsts tās nav segusi avansā;
  • norīkotā advokāta un apsūdzētā pārstāvja, puses civillietā un prasītāja pārstāvja izmaksām skaidrā naudā un maksas par viņu pakalpojumiem pat tad, ja valsts tās nav segusi avansā.

Kriminālprocesā tiesa liek apsūdzētajam segt kriminālprocesa izdevumus tad, ja viņš tiek notiesāts. Apsūdzētajam var likt segt tikai tos kriminālprocesa izdevumus, kas ir radušies saistībā ar viņa darbībām un ja viņš ir atzīts par vainīgu. Tomēr apsūdzētajam nevar likt segt kriminālprocesa izdevumus, kas ir radušies nevajadzīgi un nav saistīti ar viņa pārkāpumu. To kriminālprocesa izdevumu daļu, kuru nevar likt segt apsūdzētajam, sedz valsts. Valsts sedz arī tās izmaksas, kas rodas sakarā ar to, ka apsūdzētais ir nedzirdīgs, paralizēts, neredzīgs, nerunā ungāru valodā vai procesa laikā lieto reģionālu vai minoritātes valodu. Pat tad, ja apsūdzēto attaisno vai procesu izbeidz, apsūdzētajam ir jāsedz izmaksas, kas ir radušās viņa pārkāpuma dēļ.

2. Kas ir tiesiskā palīdzība?

Tiesiskā palīdzība ir institucionāla sistēma, kas nodrošina to, ka likumīgi par maznodrošinātām atzītas personas, īstenojot savas tiesības un risinot tiesiskus strīdus, var saņemt ekspertu juridisko konsultāciju, pārstāvību procesā un izmaksu atvieglojumus.

Lapas augšmalaLapas augšmala

3. Vai es varu saņemt tiesisko palīdzību?

2003. gada LXXX likums par tiesisko palīdzību stāsies spēkā divos posmos: noteikumi par tiesisko palīdzību juridiskās lietās, kuras neizskata tiesa, jau stājās spēkā 2004. gada 1. aprīlī, savukārt jaunie noteikumi par tiesisko palīdzību tiesas procesā stāsies spēkā 2008. gada 1. janvārī. Likuma normas, kas jau stājušās spēkā, deva iespēju izmantot tiesiskās palīdzības veidus, kas nav saistīti ar tiesas procesu (juridiskās konsultācijas un dokumentu sagatavošana). Tiesiskā palīdzība juridiskās lietās, kuras neizskata tiesa, nozīmē to, ka puses uzdevumā valsts sedz (arī avansā) samaksu juridiskajam ekspertam, kurš sniedz likumā noteiktu juridisku pakalpojumu pusei.

4. Vai tiesisko palīdzību var saņemt attiecībā uz visiem strīdiem?

Saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem tiesiskā palīdzība ir pieejama gan civilprocesā, gan kriminālprocesā. Procesa laikā palīdzības sistēmu galvenokārt nosaka tiesas (kriminālprocesa gadījumā – izmeklēšanas iestādes, prokuratūra un tiesas). To, vai tiesisko palīdzību var sniegt attiecīgā tiesiskā strīda gadījumā, ietekmē vairāki faktori, attiecīgā tiesiskā strīda veids ir tikai viens no tiem. Atkarībā no tiesiskā strīda veida tiesiskā palīdzība nav pieejama civilprocesā, kas ir saistīts, piemēram, ar uzņēmumu reģistrāciju, notāru pakalpojumiem utt.

Kriminālprocesā tiesiskā palīdzība galvenokārt ir atkarīga no apsūdzētā finansiālā stāvokļa. Tādējādi, ja apsūdzētais ir maznodrošināta persona, tad, pamatojoties uz viņa finansiālo stāvokli, tiesisko palīdzību viņam var sniegt neatkarīgi no pārkāpuma, kurā viņu apsūdz. Tiesiskā palīdzība personai ir jāsniedz neatkarīgi no tās finansiālā stāvokļa, ja viņa, piemēram, ir nepilngadīga, apcietināta utt.

Lapas augšmalaLapas augšmala

5. Vai ir īpašs process steidzamos gadījumos?

Kriminālprocesā tiesās, ja apsūdzētais vai prasītājs ir ārvalstnieks un izziņu saņemšana kavētu procesu, tiesa lemj par prasību, neņemot vērā noteikumus par izziņām, ja lietas apstākļi ļauj pieņemt, ka apsūdzētais ir maznodrošināta persona.

Attiecībā uz tiesisko palīdzību juridiskās lietās, kuras neizskata tiesa, pieteikuma iesniedzējs var saņemt palīdzību nekavējoties. Attiecīgajā noteikumā paredzēts: „ja juridiskā pakalpojuma ilgums nepārsniedz divas stundas vai pusei nekavējoties ir jāizmanto juridiskais pakalpojums, kura ilgums nepārsniedz četras stundas, puse var tieši vērsties pie personas, kura sniedz tiesisko palīdzību, lai saņemtu juridisko pakalpojumu”. Šajā gadījumā tiesiskās palīdzības izmantošana tiks atļauta pēc tam.

6. Kur var saņemt tiesiskās palīdzības pieteikuma veidlapu?

Pieteikuma veidlapu tiesiskai palīdzībai tiesas procesā puse var saņemt tiesā (kriminālprocesa gadījumā - ne tikai tiesā, bet arī izmeklēšanas iestādē, prokuratūrā un apcietināšanas vietā). Tiesas procesos, kas nav saistīti ar iztiesāšanu, veidlapu var saņemt Tieslietu departamenta puses dzīvesvietas vietējā apgabala nodaļā un to var lejupielādēt no Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnes (www.im.hu Deutsch - English - français - magyar). Ja pieteikumu iesniedz tieši personai, kas sniedz tiesisko palīdzību, lai nekavējoties varētu izmantot juridisko pakalpojumu (5. punkts), nepieciešamās pieteikuma veidlapas nodrošina persona, kas sniedz tiesisko palīdzību.

Lapas augšmalaLapas augšmala

7. Kādi dokumenti jāpievieno tiesiskās palīdzības pieprasījumam?

Tiesas procesa gadījumā pieteikuma iesniedzējam tiesiskās palīdzības pieprasījumam ir jāpievieno dokumenti, kas ir nepieciešami personas atbilstības noteikšanai. Šie dokumenti ir šādi:

  • izziņa par pieteikuma iesniedzēja un viņa apgādībā esošo personu datiem;
  • izziņa par pieteikuma iesniedzēja un viņa apgādībā esošo personu finansiālo stāvokli;
  • ja pieteikuma iesniedzējs vai viņa apgādājamais strādā - izziņa no darba devēja par viņa ienākumiem uz pieteikuma iesniegšanas datumu;
  • izziņa par apliekamiem ienākumiem, kas gūti kalendārajā gadā pirms pieteikuma iesniegšanas;
  • ja pieteikuma iesniedzējs saņem pensiju - jaunākā saņemtā pasta izziņa, kurā norādīta pensijas summa;
  • ja pieteikuma iesniedzējs vai viņa apgādājamais saņem bezdarbnieka pabalstu vai citu pastāvīgu sociālo palīdzību - izziņa, kurā norādīts periods, kurā ir tiesības saņemt pensiju un tās summa.

Gadījumos, kad lietu neizskata tiesa, tiesiskās palīdzības pieteikumam ir jāpievieno šādi dokumenti:

  • izziņa par pieteikuma iesniedzēja un ar viņu vienā mājsaimniecībā dzīvojošo personu personas datiem un finansiālo stāvokli;
  • ja pieteikuma iesniedzējs vai viņa apgādājamais strādā - izziņa no darba devēja par apliekamiem ienākumiem uz pieteikuma iesniegšanas datumu;
  • ja pieteikuma iesniedzējs saņem pensiju - ikmēneša pasta izziņa par mēnesi pirms pieteikuma iesniegšanas vai jaunākais konta izraksts (kopija);
  • ja pieteikuma iesniedzējs vai viņa apgādājamais saņem bezdarbnieka pabalstu vai citu pastāvīgu sociālo palīdzību - izziņa, kurā norādīts periods, kurā ir tiesības saņemt pensiju un tās summa.

8. Kur jāreģistrē palīdzības pieprasījums?

Pieteikumi par tiesisko palīdzību tiesas procesā ir jāiesniedz procesa laikā tiesā (kriminālprocesa gadījumā – izmeklēšanas iestādē pirms apsūdzības, pēc tam – tiesā). Pieteikumi par tiesisko palīdzību, kas nav saistīta ar tiesas procesu, ir jāiesniedz Tieslietu departamentā vai puses dzīvesvietas vietējā apgabala nodaļā, vai steidzamos gadījumos – personai, kas sniedz tiesisko palīdzību.

Lapas augšmalaLapas augšmala

9. Kā man paziņos, vai es esmu tiesīgs saņemt tiesisko palīdzību?

Attiecīgajos tiesību aktos ir noteikti nosacījumi par tiesībām saņemt tiesisko palīdzību. Informāciju sniedz tiesa tiesas procesu gadījumā un Tieslietu departamenta biroji – to lietu gadījumā, kuras neizskata tiesa.

10. Ja esmu tiesīgs saņemt tiesisko palīdzību, kas man ir jādara?

Ja tiesas procesa laikā tiesa vai prokurors atzīst pieteikumu par pamatotu (nozīmējot tiesas ieceltu advokātu, aizstāvības advokātu vai sniedzot atbrīvojumus no izmaksām), nav nepieciešama turpmāka sadarbība pieteikuma iesniedzēja vārdā.

Ja Tieslietu ministrijas birojs ļauj izmantot tiesisko palīdzību lietās, kuras neizskata tiesa, tad pieteikuma iesniedzējs var meklēt personas, kas sniedz tiesisko palīdzību, lai izmantotu viņu pakalpojumus.

11. Ja man piešķirs tiesisko palīdzību, kas izvēlēsies manu juristu?

Ja ir saņemta atļauja pārstāvībai vai aizstāvībai procesā, juridisko pārstāvi vai advokātu izraugās tiesa. Attiecībā uz tiesisko palīdzību lietās, kuras neizskata tiesa, advokāti, notāri, sabiedriskās organizācijas, kas ir iecēlušas advokātus, un universitāšu tiesiskās palīdzības centri var sniegt tiesiskās palīdzības pakalpojumus, un pieteikumu iesniedzēji viņus var izvēlēties no Centrālā tieslietu biroja reģistra.

12. Ja man piešķirs tiesisko palīdzību, vai tā segs visas mana tiesas procesa izmaksas?

Tas galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāda veida atvieglojumu pieteikuma iesniedzējs saņem:

Lapas augšmalaLapas augšmala

a) Civilprocesā izmaksu atvieglojumi, pamatojoties uz to apmēru, var būt šādi:

  • atbrīvojums no izmaksām ir visplašākais atvieglojums: tas paredz atbrīvojumu no tiesas nodevām, atbrīvojumu no avansa maksājuma un izmaksām, kas ir jāsedz procesa laikā, un iespēju pieprasīt tiesas ieceltu advokātu;
  • atbrīvojums no tiesas nodevām ir šaurāks atvieglojums nekā atbrīvojums no izmaksām: ar to puse tiek atbrīvota no pienākuma maksāt tiesas nodevas, bet viņa nav tiesīga saņemt papildu atvieglojumus saistībā ar atbrīvojumu no izmaksām;
  • ja pusei ir tiesības uz nodevu pēcapmaksu, viņu var atbrīvot tikai no nodevu apmaksas avansā, un tādā gadījumā pusei, kurai tiesa piespriedīs nodevu apmaksu, tas būs jādara pēc procesa.

Atbrīvojums no izmaksām, atbrīvojums no nodevām un tiesības uz nodevu pēcapmaksu neattiecas uz procesa izmaksām, kuras ir jāsedz pretējai pusei, un uz pienākumu atlīdzināt pušu avansā samaksātās nodevas un segtās izmaksas (izpildes izmaksas) izpildes procesā.

b) Ja kriminālprocesā ir iespējams, ka apsūdzētais savu ienākumu vai finansiālā stāvokļa dēļ nevarēs segt procesa izmaksas un viņš to apliecina, tiesa vai prokurors lemj par individuāla atbrīvojuma no izmaksām piešķiršanu apsūdzētajam pēc apsūdzētā vai viņa aizstāvības advokāta pieprasījuma. Ja piešķir individuālu atbrīvojumu no izmaksām, tad:

  • pēc apsūdzētā pieprasījuma tiesa, prokurors vai izmeklēšanas iestāde ieceļ aizstāvības advokātu;
  • pienākas vienreizējs atbrīvojums no tiesas nodevām par krimināllietas dokumentu kopiju izgatavošanu apsūdzētajam un viņa ieceltajam aizstāvības advokātam;
  • valsts sedz tiesas ieceltajam advokātam pienākošos atlīdzību un apliecinātos skaidras naudas izdevumus.

13. Ja man piešķirs daļēju tiesisku palīdzību, kas segs pārējās izmaksas?

Tā kā spēkā esošajos tiesību aktos nav nošķirts daļējs vai pilnīgs atbrīvojums no izmaksām tiesas procesā, ja tiesa atbrīvo no izmaksām, tad tiek segtas visas procesa izmaksas, bet ar 12. punktā minētajiem izņēmumiem.

Lapas augšmalaLapas augšmala

14. Ja man piešķirs tiesisko palīdzību, vai tā ietvers pārsūdzību?

Ja tiesiskā palīdzība tiek piešķirta, tā attiecas uz visiem procesa posmiem, tostarp apelāciju un sprieduma izpildi.

15. Ja man piešķirs tiesisko palīdzību, vai to var atsaukt pirms tiesas procesa beigām (vai pat pēc tiesas procesa)?

a) Civilprocesa gadījumā tiesa pārbauda, vai nosacījumi par tiesībām uz tiesisko palīdzību joprojām ir izpildīti:

  • līdz procesa galīgajam lēmumam - katru gadu, pamatojoties uz atļaujas piešķiršanas datumu;
  • pirms izpildāma dokumenta izdošanas, ja ir jau pagājis gads kopš galīgā procesa lēmuma, un
  • jebkurā brīdī procesa laikā, tostarp attiecībā uz lēmumu par pārsūdzības pieprasījuma izskatīšanu, ja atklājas informācija par to, ka nosacījumi nebija izpildīti atļaujas piešķiršanas brīdī vai vēlākā procesa posmā.

Pārsūdzības laikā tiesa atsauc palīdzību, ja puse nepilda tiesas pieprasījumā noteiktās prasības, vai ja pārsūdzības laikā tiesa konstatē, ka pieteikuma iesniedzējam vairs nepienākas palīdzība.

b) Kriminālprocesa laikā apsūdzētajam, kas saņem tiesisko palīdzību, vai prasītāja pārstāvim ir jāziņo par visām izmaiņām viņa vai viņa apgādībā esošo personu ienākumos un finansiālajā stāvoklī, izņemot gadījumus, kad ienākumi samazinās vai vairs netiek gūti, un visām personīgo apstākļu izmaiņām, kas saistīti ar atļaujas nosacījumiem. Tiesa un prokurors, pamatojoties uz izziņu, bet vismaz reizi gadā pārbauda, vai joprojām ir izpildīti individuālā atbrīvojuma no izmaksām nosacījumi. Tiesa vai prokurors (apsūdzētā gadījumā) pēc savas iniciatīvas pirms apsūdzības var pārskatīt tiesības uz tiesisko palīdzību, ja atklājas informācija par to, ka nosacījumi nebija izpildīti piešķiršanas brīdī vai vēlākā procesa posmā.

Ja pārskatīšanas laikā tiek konstatēts, ka tiesiskās palīdzības saņemšanas nosacījumi nebija izpildīti, prokurors pirms apsūdzības vai tiesa (prasītāja pārstāvja gadījumā) atsauc tiesisko palīdzību.

16. Ja man nepiešķirs tiesisko palīdzību, vai es varu pārsūdzēt šādu lēmumu?

Pieteikuma iesniedzējs tiesas procesā var pārsūdzēt tiesas vai prokurora lēmumu par tiesiskās palīdzības pieteikuma noraidīšanu. Ar tiesas procesu nesaistītas tiesiskās palīdzības gadījumā Centrālajā tieslietu departamentā ir iespējams pārsūdzēt atbildīgās apgabala nodaļas lēmumu par pieteikuma noraidīšanu. Iespējams pieprasīt Centrālā tieslietu departamenta otrās instances galīgā lēmuma pārsūdzības izskatīšanu tiesā.

Cita informācija

Svarīgākā informācija, informācijas resursi saistībā ar Ungārijas tiesiskās palīdzības sistēmu atrodama Tieslietu ministrijas mājas lapā (www.im.hu Deutsch - English - français - magyar).

« Juridiskā palīdzība - Vispārīgas ziņas | Ungārija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 22-10-2007

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste