Eiropas Komisija > ETST > Lietu piekritība tiesām > Zviedrija

Pēdējo reizi atjaunots: 31-08-2006
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Lietu piekritība tiesām - Zviedrija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pirmavota valodas versija ir atjaunināta un pārcelta uz Eiropas e-tiesiskuma portālu.


 

SATURS

A. Vai man ir jāvēršas parastajā civillietu tiesā vai kādā speciālajā tiesā? A.
B. Ja kompetentas ir parastās civillietu tiesas, kā es varu noteikt tiesu, pie kuras man ir jāvēršas? B.
I. Vai pastāv starpība starp zemākas pakāpes un augstākas pakāpes civillietu tiesām un, ja tā ir, tad kura tiesa ir kompetenta manā prasībā? I.
II. Teritoriālā kompetence II.
1. Vispārīgie noteikumi par teritoriālo kompetenci 1.
2. Izņēmumi no vispārīgajiem noteikumiem 2.
a) Kādos gadījumos es varu izvēlēties starp atbildētāja dzīvesvietas tiesu un citu tiesu? a)
b) Kad man ir jāizvēlas cita tiesa, nevis tiesa atbildētāja dzīvesvietā (tiesa, ko nosaka vispārīgie noteikumi)? b)
c) Vai pusēm pastāv iespēja nozīmēt tiesu, kura parasti nebūtu kompetenta? c)
C. Ja kompetenta ir kāda speciālā tiesa, kā es varu noteikt, tieši pie kuras tiesas man būtu jāvēršas? C.

 

A. Vai man ir jāvēršas parastajā civillietu tiesā vai kādā speciālajā tiesā?

Strīdus civillietās parasti izskata vispārējā tiesa. Jums būtu jāsniedz prasība kompetentajā apgabaltiesā.

Pastāv divas speciālās tiesas, kuras izskata noteiktu civillietu veidus, Darba strīdu tiesa (Arbetsdomstolen) un Tirdzniecības strīdu tiesa (Marknadsdomstolen). Ir arī vairākas apgabaltiesas, kuras izskata specifiskas lietas. Šo tiesu jurisdikcija ir aplūkota zemāk – punktā C.

Dažus strīdus civillietās izskata institūcijas, kas nav īstas tiesas. Pielietojot vienkāršotu procedūru pagaidu tiesvedības kontekstā, piespiedu izpildes dienests var likt kādai pusei izdarīt maksājumu vai izdarīt citas darbības (skatīt Tiesu organizācija – Zviedrija (Organisation of Justice - Sweden)). Varas iestāžu lēmumus var apstrīdēt apgabaltiesā. Noteikta veida strīdus, kas saistīti ar īri vai nomu, izskata Īres tiesas vai Nomas tiesas.

B. Ja kompetentas ir parastās civillietu tiesas, kā es varu noteikt tiesu, pie kuras man ir jāvēršas?

I. Vai pastāv starpība starp zemākas pakāpes un augstākas pakāpes civillietu tiesām un, ja tā ir, tad kura tiesa ir kompetenta manā prasībā?

Faktiski visas civillietas vispirms tiek sniegtas zemākās pakāpes tiesā – apgabaltiesā.

II. Teritoriālā kompetence 

1. Vispārīgie noteikumi par teritoriālo kompetenci

Saskaņā ar pamatnoteikumiem, lietu ir jāiesniedz tās vietas tiesā, kur dzīvo atbildētājs. Par fiziskas personas dzīvesvietu tiek uzskatīta vieta, kur viņš vai viņa ir reģistrēts(-a). Parasti par juridisku personu dzīvesvietu uzskata vietu, kur atrodas tās galvenais birojs.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Var būt arī iespējams ierosināt prasību Zviedrijas tiesā pat, ja persona nedzīvo Zviedrijā. Ja atbildētājam nav reģistrētas dzīvesvietas, prasība var tikt iesniegta tajā vietā, kur viņš ir apmeties, vai, dažos gadījumos, vietā, kur viņš dzīvojis vai apmeties pēdējo reizi. Dažos civilstrīdos prasība var tikt iesniegta Zviedrijā pat, ja atbildētājs dzīvo ārzemēs. Par šādu kompetenci var izšķirties tad, ja Zviedrijā ir īpašums, vai arī tad, ja vienošanās ir notikusi Zviedrijā.

Starptautiskās lietās ir svarīgi atcerēties, ka Zviedrijas noteikumus par kompetenci var piemērot tikai tad, ja tā ir Zviedrijas kompetence. Vairumā gadījumu tā ir Zviedrijas kompetence, ja Zviedrijas tiesa ir kompetenta saskaņā ar valsts noteikumiem. Šajā sakarā ir nepieciešams arī ņemt vērā starptautiskās vienošanās, kas var tikt piemērotas. Zviedrijai vissvarīgākās no tām ir Briseles I Regula, Briseles Konvencija un Lugano Konvencija, kuras visas regulē kompetenci, ja atbildētājs dzīvo kādā no Regulas vai Konvenciju aptvertajām valstīm. Jo īpaši tiek arī vērsta uzmanība uz to, ka kompetences pamats, kas nosaka, ka prasība par parādu saistībām var tikt iesniegta tur, kur atrodas atbildētāja īpašums, var neattiekties uz personu, kura ir kādas dalībvalsts vai Konvenciju parakstījušas valsts iedzīvotājs.

2. Izņēmumi no vispārīgajiem noteikumiem
a) Kādos gadījumos es varu izvēlēties starp atbildētāja dzīvesvietas tiesu un citu tiesu?

Pastāv vairāki noteikumi attiecībā uz kompetenci, kas nosaka, ka prasība var tikt iesniegta arī citā tiesā nevis tās vietas tiesā, kur dzīvo atbildētājs. Dažādos starptautiskajos līgumos, tādos kā Briseles I Regula un Briseles un Lugano Konvencijas, pastāv arī noteikumi par citu kompetenci.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Vissvarīgākie Zviedrijas noteikumi par citu kompetenci ir šādi:

  • Jebkura persona, kura ir cietusi zaudējumus, var iesniegt prasību tās vietas tiesā, kur ir noticis kaitniecības fakts vai kur tika ciests zaudējums. Principā šis noteikums neattiecas uz gadījumu, kad tiek lauzts līgums. Prasība par zaudējumu atlīdzināšanu, kuri radušies kriminālnozieguma rezultātā, var tikt iesniegta kopā ar krimināllietas ierosināšanu.
  • Patērētāji var iesniegt prasību pret uzņēmumu savas dzīvesvietas tiesā, ja patērētāja prasība ir saistīta ar nelielām summām.
  • Prasības, kas saistītas ar maksāšanas saistībām uz līguma pamata, dažos gadījumos var tikt iesniegtas tās vietas tiesā, kur līgums tika parakstīts. No otras puses, Zviedrijas tiesību aktos nav noteikumu par kompetences piešķiršanu tās vietas tiesai, kur līgums ir ticis noslēgts.
  • Prasības pret uzņēmumu, kas ir saistīta ar strīdu, kurš ir radies saistībā ar uzņēmējdarbības veikšanu, dažos gadījumos var tikt iesniegtas uzņēmējdarbības veikšanas vietas tiesā.
  • Prasības, kas saistītas ar bērnu aizbildniecību, dzīves apstākļiem un apciemošanas tiesībām, parasti izskata bērna dzīvesvietas tiesa (skatīt arī Vecāku atbildība – Zviedrija (Parental responsibility - Sweden)).
  • Prasības saistībā ar bērnu apgādību parasti tiek sniegtas tās vietas tiesā, kur dzīvo atbildētājs, bet prasības par paternitāti, lietas saistībā ar laulību un lietas, kas saistītas ar vecāku atbildību (aizbildniecību pār bērnu un bērna dzīvesvietu), var tikt izskatītas citā tiesā.
b) Kad man ir jāizvēlas cita tiesa, nevis tiesa atbildētāja dzīvesvietā (tiesa, ko nosaka vispārīgie noteikumi)?

Zviedrijas tiesību akti ietver vairākus noteikumus attiecībā uz īpašu kompetenci, kas nosaka, ka prasība ir jāiesniedz speciālā tiesā. Arī dažādos starptautiskajos līgumos, tādos kā Briseles I Regula, Briseles un Lugano Konvencijas, pastāv noteikumi attiecībā uz īpašu kompetenci. Ja prasība lietā, uz kuru attiecas jebkurš no šiem noteikumiem, tiek iesniegta citā tiesā nevis tajā, kurai ir īpaša kompetence, tiesa nav tiesīga izskatīt šo lietu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Vissvarīgākie Zviedrijas noteikumi par īpašu kompetenci ir šādi:

  • Lielāko daļu ar zemes īpašumiem saistīto strīdu ir jāizskata tās vietas tiesai, kur zemes īpašums atrodas.
  • Daži strīdi par īpašumu ir jāizskata zemes tiesām vai nomas vai īres tiesām. Bez tam, tas ir atkarīgs no tā, kur atrodas īpašums.
  • Lietas saistībā ar mantojumu ir jāizskata tās vietas tiesā, kur dzīvoja mirušais.
  • Strīdi saistībā ar laulību un mantas sadali laulāto starpā tiek izskatīti vienas no pusēm dzīvesvietas tiesā.
  • Ja strīdu ir jāizskata Darba strīdu tiesai vai Tirdzniecības strīdu tiesai, prasība nevar tikt iesniegta vispārējā tiesā pēc atbildētāja dzīvesvietas.
  • Attiecībā uz lielāko daļu strīdiem saistībā ar apkārtējās vides tiesībām, jūrniecības tiesībām, rūpnieciskā un intelektuālā īpašuma tiesībām un ģimenes tiesībām, ja lietai ir starptautisks mērogs, pastāv īpaši noteikumi, kas piešķir kompetenci tikai vienai tiesai.
  • Zviedrijas Apelācijas tiesai ir īpaša kompetence izskatīt noteiktus lūgumus par ārvalstu tiesu lēmumu realizēšanu.
c) Vai pusēm pastāv iespēja nozīmēt tiesu, kura parasti nebūtu kompetenta?

Puses var noslēgt vienošanos, saskaņā ar kuru strīdu var izskatīt vai ir jāizskata noteiktā tiesā. Šai vienošanās ir jābūt rakstiskai. Ar vienošanos var noteikt, ka īpaša kompetence ir tikai vienai tiesai. Ir iespējams arī vienoties, ka kompetenta būs cita tiesa nekā tā, kura parasti noteikta noteikumos. Puses var arī piešķirt kompetenci vairāk nekā vienai tiesai.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Principā tai tiesai, kuru puses ir nozīmējušas kā kompetento tiesu, arī ir jāpieņem izskatīšanai tajā iesniegtā lieta.  Taču tas neattiecas uz gadījumiem, ja vienošanās ir pretrunā ar noteikumiem par īpašo kompetenci. Ja viena no pusēm iesniedz iebildumu, apgalvojot, ka vienošanās, ar kuru tiek nozīmēta noteikta tiesa, nav spēkā, tiesai ir jāizskata arī iebildums, ja arī tā nav šīs tiesas kompetence.

Tiesa, kura citādi nebūtu kompetenta, var būt kompetenta, ja atbildētājs neiebilst pret to, ka lietu izskata nepareizā tiesa (tā sauktā “vārdos neizteiktā prorogācija”). Taču tas nevar notikt tajā gadījumā, ja tiek piemēroti noteikumi par īpašu kompetenci; tiesai pašai ir jāizlemj šis jautājums. Taču tiesa automātiski neizskatīs jautājumu par to, vai lieta ir ierosināta pretrunā ar pamatnoteikumiem, noteikumiem par citu kompetenci vai vienošanos, ar kuru nozīmēta noteikta tiesa. Jebkuru iebildumu, par kuru tiesa nav kompetenta, ir jāizsaka tad, kad puses pirmo reizi sniedz paziņojumus lietā. Taču, ja atbildētājs nesniedz vispār nekādus paziņojumus un tiesai ir jāpasludina aizmugurisks spriedums, tiesai ir jāizskata jautājums par to, vai lieta ietilpst tās kompetencē.

C. Ja kompetenta ir kāda speciālā tiesa, kā es varu noteikt, tieši pie kuras tiesas man būtu jāvēršas?

Pastāv divas speciālās tiesas, kuras izskata strīdus civillietās. Darba strīdu tiesa izskata strīdus par rūpnieciskām attiecībām, t.i., strīdus starp darba devēju un darba ņēmēju, un Tirdzniecības strīdu tiesa izskata strīdus, kas saistīti ar konkurences tiesībām un mārketingu.

Vairākas apgabaltiesas izskata īpašus civillietu veidus. No visām Zviedrijas apgabaltiesām 25 tiesas ir arī zemes tiesas. Šīs tiesas izskata lietas, kas saistītas ar atsavināšanu un zemes sadalīšanu. Lietas, kas saistītas ar Apkārtējās vides likumu, izskata piecas apgabaltiesas, kas ir arī apkārtējās vides tiesas. Strīdus par jūrniecības tiesībām izskata septiņas apgabaltiesas, kas ir jūrniecības tiesību tiesas. Pastāv īpaši noteikumi attiecībā uz strīdiem par rūpnieciskā un intelektuālā īpašuma tiesībām, proti, patentiem, kas ir tikai Stokholmas apgabaltiesas kompetencē. Līdzīgi noteikumi piemērojami attiecībā uz dažādām ģimenes tiesību lietām, kas ir saistītas ar starptautiskiem mērogiem. 

« Lietu piekritība tiesām - Vispārīgas ziņas | Zviedrija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 31-08-2006

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste