Eiropas Komisija > ETST > Lietu piekritība tiesām > Rumānija

Pēdējo reizi atjaunots: 07-05-2009
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Lietu piekritība tiesām - Rumānija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pirmavota valodas versija ir atjaunināta un pārcelta uz Eiropas e-tiesiskuma portālu.


Sākotnējas piezīmes:

  • Aprakstam jāaprobežojas ar pirmās instances tiesu jurisdikciju, jo vispārēji tiek pieņemts, ka informācija par apelācijas tiesu parasti tiek sniegta vai ir pieejama pirmās instances tiesā, kas pasludinājusi spriedumu.
  • Jurisdikcijas noteikšanas sistēmas izskaidrojumam nav jābūt pārāk sīki izklāstītam, bet tajā uzmanība ir jāvērš uz situācijām, kas praktiskā ziņā ir svarīgākas šīs vietnes lietotājiem.
  • Jāprecizē, ka šajā lapā aprakstītie jurisdikcijas noteikumi parasti tiek piemēroti:
    1. iekšējās lietās;
    2. pārrobežu lietās, kurās atbildētājs mīt kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, vajadzības gadījumā saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem ir jānosaka kompetentā tiesa attiecīgajā dalībvalstī;
    3. pārrobežu lietās, kurās atbildētājs mīt ārpus Eiropas Savienības, ja vien kādā no starptautiskajiem nolīgumiem (piemēram, Lugāno konvencijā) nav paredzēts citādi.

Pirms uzsākt tiesas procesu civillietā vai komerclietā, jums ir jāidentificē kompetentā tiesa jūsu lietas izskatīšanai, proti, jānoskaidro, kuras tiesas jurisdikcijā tā ir. Ja prasība tiek iesniegta nepareizā tiesā vai ja rodas domstarpības par tiesas kompetenci, pastāv risks, ka tiesas process ievērojami aizkavēsies vai prasība tiks noraidīta tāpēc, ka tā nav attiecīgās tiesas jurisdikcijā.

Apelācijas, administratīvo, specializēto un pirmās instances tiesu organizācija ir noteikta Likumā Nr. 304/2004 par tiesu sistēmu, jaunākajā redakcijā, ar grozījumiem un papildinājumiem:

"35. pants

  1. Apelācijas tiesas ir tādas tiesībspējas tiesas, kuru jurisdikcijā ir vairākas administratīvās un specializētās administratīvās tiesas.
  2. Apelācijas tiesās ir nodaļas vai atkarībā no lietas - tiesas sastāvi -, kuru specializācija ir civillietas, krimināllietas, komerclietas, nepilngadīgo lietas un ģimenes strīdi, administratīvo lietu un nodokļu strīdi, darba strīdi, sociālās apdrošināšanas lietas, kā arī atkarībā no lietu rakstura un skaita - jūras lietu un iekšzemes ūdensceļu lietu nodaļas vai citu lietu nodaļas."

"36. pants

  1. Administratīvās tiesas ir tādas tiesas, kuru tiesībspēja ir organizēta attiecīgā apgabala līmenī, kā arī Bukarestes pilsētas līmenī, turklāt tās parasti atrodas sava apgabala galvaspilsētā.
  2. Katras administratīvās tiesas jurisdikcijā ir visas apgabala pirmās instances tiesas vai visas Bukarestes pilsētas pirmās instances tiesas.
  3. Administratīvās tiesās ir nodaļas vai atkarībā no lietas - tiesas sastāvi, kuru specializācija ir civillietas, krimināllietas, komerclietas, nepilngadīgo lietas un ģimenes strīdi, administratīvās lietas un nodokļu strīdi, darba strīdi, sociālās apdrošināšanas lietas, kā arī atkarībā no lietu rakstura un skaita - jūras lietu un iekšzemes ūdensceļu lietu nodaļas vai citu lietu nodaļas."

"39. pants

  1. Atkarībā no lietu rakstura un skaita pirmās instances tiesās var izveidot specializētas nodaļas vai tiesas sastāvi.
  2. Pirmās instances tiesās izveido specializētas nodaļas vai kolēģijas, lai iztiesātu lietas, kurās iesaistīti nepilngadīgie, kā arī ģimenes lietas."

"40. pants

  1. Nepilngadīgo un ģimenes lietās specializētās nodaļas un tiesas sastāvi, kā arī nepilngadīgo un ģimenes lietu specializētās administratīvās tiesas izskata pārkāpumus, ko izdarījuši nepilngadīgie vai kas izdarīti pret nepilngadīgajiem."


 

SATURS

A. Vai man ir jāvēršas vispārējās piekritības tiesā vai specializētā tiesā? A.
B. Ja kompetentas ir vispārējās civillietu tiesas, kādā veidā iespējams noskaidrot, kurā tiesā man sniegt prasību? B.
I. Vai pastāv kāda atšķirība starp zemāka un augstāka līmeņa vispārējām civillietu tiesām, un, ja tā, kura tiesa ir kompetenta izskatīt manu lietu? I.
II. Teritoriālā piekritība (Vai tiesa no pilsētas/vietas A, vai arī tiesa no pilsētas/vietas B ir kompetenta izskatīt manu lietu?) II.
1. Teritoriālās piekritības pamatnoteikums 1.
2. Vispārīgā noteikuma izņēmumi 2.
a) Kad es varu izvēlēties starp atbildētāja dzīvesvietas tiesu (ko nosaka, piemērojot pamatnoteikumu) un citu tiesu? a)
b) Kad man ir jāizvēlas cita tiesa, kurai nav atbildētāja dzīvesvietas teritoriālā piekritība (tiesa, ko nosaka, piemērojot pamatnoteikumu)? b)
c) Vai puses var pašas piešķirt jurisdikciju tiesai, kura citādi nebūtu kompetenta izskatīt attiecīgo lietu? c)
C. Ja kompetenta ir specializēta tiesa, kā es varu noskaidrot, kurā no tām vērsties? C.

 

A. Vai man ir jāvēršas vispārējās piekritības tiesā vai specializētā tiesā?

Dalībvalstīs, kurās vispārējās civillietu tiesas neizskata visas civillietas vai komerclietas, bet kurās noteiktus strīdus izskata neatkarīgas specializētas tiesas (piemēram, darba tiesas), ir jāprecizē jurisdikcija.

Rumānijā papildus vispārējām tiesām ir specializētas tiesas un tiesas sastāvi, kas ir specializējušies noteiktās lietās.

Ir specializētas tiesas/tiesas sastāvi darba un sociālās apdrošināšanas lietās – tās atrodas apgabala tiesās un apelācijas tiesās; specializētas tiesas/tiesas sastāvi nepilngadīgo un ģimenes lietās (šķiršanās, kopējā īpašuma sadalīšana, nepilngadīgo aizbildniecība, tikšanās tiesību noteikšana, adopcija) – tās atrodas pirmās instances tiesās, apgabala tiesās un apelācijas tiesās; specializētas tiesas uzņēmējdarbības strīdu lietās, tās atrodas pirmās instances tiesās, apgabala tiesās un apelācijas tiesās; specializētas tiesas uzņēmumu restrukturizācijā un likvidācijā, tās atrodas apgabala tiesās un apelācijas tiesās; specializētas tiesas administratīvo strīdu izšķiršanā, tās atrodas apgabala tiesās un apelācijas tiesās; specializētas tiesas/tiesas sastāvi rūpnieciskā un intelektuālā īpašuma lietās, tās atrodas apgabala tiesās un apelācijas tiesās.

B. Ja kompetentas ir vispārējās civillietu tiesas, kādā veidā iespējams noskaidrot, kurā tiesā man sniegt prasību? 

Civilprocesa kodekss ir galvenais instruments tiesu jurisdikcijas noteikšanā. Tajā ir nodalītas vispārējās civillietu tiesas un specializētās tiesas, kuras izskata A punktā norādītās lietas.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Piemēram, Civilprocesa kodeksa 1. pantā ir noteikts, ka pirmās instances tiesas izskata:

  1. visas lietas un prasības, izņemot tās, kuras ar likumu paredzēts izskatīt citās tiesās;
  2. prasības pret valsts administratīvajām iestādēm, kas darbojas jurisdikcijas lietās, un citām struktūrām ar līdzīgu darbības jomu, lietās, kas paredzētas likumā;
  3. jebkurā citā jautājumā, kā paredz likums.

2. pantā ir noteikts, ka administratīvās tiesas izskata:

  1. pirmajā instancē:
    1. komerclietas un prasības, kuru vērtība pārsniedz 1 miljardu ROL, un komerclietas un prasības, kuru vērtību nevar izteikt finanšu izteiksmē;
    2. civillietas un prasības, kuru vērtība pārsniedz 5 miljardus ROL; darba strīdus, izņemot tos, ko saskaņā ar likumu izskata citās tiesās;
    3. lietas un prasības saistībā ar administratīvajiem strīdiem, izņemot tās, ko saskaņā ar likumu izskata apelācijas tiesās;
    4. lietas un prasības saistībā ar intelektuālo un rūpniecisko īpašumu;
    5. lietas un prasības saistībā ar ekspropriāciju;
    6. pieteikumus adopcijas apstiprināšanai, spēkā neesamībai vai atcelšanai;
    7. *** Atcelts;
    8. *** Atcelts;
    9. kompensācijas prasības saistībā ar kaitējumu, kas radīts tiesas kļūdīšanās rezultātā krimināllietas iztiesāšanā;
    10. prasības atzīt un apstiprināt ārvalstīs izdotu nolēmumu izpildi.
  2. kā apelācijas tiesas tās izskata pirmās instances tiesu nolēmumu pārsūdzības likumā paredzētajās lietās;
  3. kā augstāka līmeņa apelācijas tiesas tās izskata otrreizējas pārsūdzības, kas īpaši paredzētas likumā;
  4. jebkuras citas likumā paredzētas lietas, kas ir to jurisdikcijā.

3. pantā noteikts, ka apelācijas tiesas izskata:

Lapas augšmalaLapas augšmala

  1. pirmajā instancē administratīvo strīdu lietas un prasības saistībā ar valsts iestāžu un centralizēto institūciju darbību;
  2. kā apelācijas tiesas tās izskata pirmajā instancē pieņemto tiesu un administratīvo tiesu lēmumu pārsūdzības; kā augstāka līmeņa apelācijas tiesas tās izskata otrreizējas pārsūdzības lietās, kas īpaši paredzētas likumā;
  3. jebkuras citas likumā paredzētas lietas, kas ir to jurisdikcijā.

4. pantā noteikts, ka Augstā Kasācijas tiesa izskata:

  1. apelācijas tiesu lēmumu un citu lēmumu otrreizējas pārsūdzības lietās, kas paredzētas likumā;
  2. otrreizējas pārsūdzības tiesiskuma interesēs;
  3. *** Atcelts;
  4. jebkuras citas likumā paredzētas lietas, kas ir to jurisdikcijā.

Visbeidzot, 4. panta 1. punktā ir norādīts, ka tiesām piešķirtā jurisdikcija saistībā ar IV nodaļā izklāstītajām arbitrāžas lietām, ir tiesai, kas ir kompetenta izskatīt lietu gadījumos, ja netiek panākta vienošanās par strīdu izšķiršanu.

I. Vai pastāv kāda atšķirība starp zemāka un augstāka līmeņa vispārējām civillietu tiesām, un, ja tā, kura tiesa ir kompetenta izskatīt manu lietu?

Lielākajā daļā dalībvalstu tiek nodalītas zemāka un augstāka līmeņa pirmās instances civillietu tiesas. Šajā gadījumā jurisdikciju nosaka saistībā ar tās funkciju kā:

  • attiecīgās prasības materiālās vērtības slieksni, un/vai
  • citiem jurisdikciju noteicošiem faktoriem neatkarīgi no attiecīgās prasības vērtības.

Rumānijas tiesu sistēmā ir nošķirtas zemāka un augstāka līmeņa civillietu tiesas, jurisdikciju nosakot ar divējādu mehānismu, kurā ņem vērā gan prasības vērtību, gan noteiktās lietās neatkarīgi no prasības vērtības.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pirmās instances tiesām principā ir plaša jurisdikcija, bet saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 2. pantu civillietas, kas saistītas ar īpašumtiesībām, iztiesā nevis pirmās instances tiesa, bet gan administratīvā tiesa, kuras jurisdikcijā ir lietas, kas pārsniedz 5 miljardus ROL (apmēram EUR 150 000), bet komerclietās, kas pārsniedz 1 miljardu ROL (apmēram EUR 30 000), jurisdikcija pirmajā instancē ir gan administratīvajai tiesai, gan pirmās instances tiesai.

Ir arī noteikumu kopums, ar ko nosaka materiālu jurisdikciju, pamatojoties uz kritērijiem, kas nav vērtība, piešķirot jurisdikciju administratīvajām tiesām privātu prasību gadījumā, piemēram, prasībās saistībā ar darbu un sociālo apdrošināšanu, intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma tiesībām, adopciju, administratīvajiem strīdiem, ekspropriāciju, kompensācijas prasībām saistībā ar kaitējumu, ko radījusi tiesas kļūdīšanās, prasībās atzīt un apstiprināt ārvalstīs izdotu nolēmumu izpildi un prasībās saistībā ar bankrotu.

II. Teritoriālā piekritība (Vai tiesa no pilsētas/vietas A, vai arī tiesa no pilsētas/vietas B ir kompetenta izskatīt manu lietu?) 

1. Teritoriālās piekritības pamatnoteikums

Teorētiski piekritīga ir tiesa, kas atrodas atbildētāja dzīvesvietas/uzturēšanās vietas teritorijā (šis vispārējais noteikums attiecas arī uz juridiskām personām).

Rumānijas tiesību sistēmā noteikumi par teritoriālo piekritību atrodami Civilprocesa kodeksa 5.– 16. pantā, un vispārīgais noteikums ir tāds, ka jurisdikcija ir tiesai, kuras piekritībā ir atbildētāja uzturēšanās vieta, ja atbildētājs ir fiziska persona, vai tiesai, kuras piekritībā ir atbildētāja juridiskā adrese, ja atbildētājs ir juridiska persona. Prasības pret valsti vai decentralizētām valsts iestādēm/institūcijām ir jāiesniedz Bukarestes vai apgabala pilsētu tiesās.

Lapas augšmalaLapas augšmala

2. Vispārīgā noteikuma izņēmumi

Vispārīgam noteikumam ir vairāki izņēmumi, ja atbildētājs ir fiziska persona, tiesas pavēstes var reģistrēt tiesa, kuras teritoriālajā piekritībā ir vieta, kurā atbildētājs veic regulāru profesionālu darbību vai atrodas viņa lauksaimniecības, tirdzniecības vai rūpniecības uzņēmums; juridisku personu gadījumā tiesas pavēstes var reģistrēt tiesa, kuras teritoriālajā piekritībā ir vieta, kurā juridiskajai personai ir filiāles, bet tikai attiecībā uz saistībām, kas jāpilda šajā teritorijā.

Nekustamā īpašuma tiesību strīdu jautājumos lieta jānodod izskatīšanai tiesā, kuras teritoriālajā piekritībā ir nekustamā īpašuma atrašanās vieta. Turklāt mantojuma tiesību strīdi ir jāizskata tiesā, kuras teritoriālajā piekritībā ir mirušā pēdējā uzturēšanās vieta. Komerclietās prasības, kurās iesaistītas komercsabiedrības, izskata tiesa, kuras teritoriālajā piekritībā ir sabiedrības galvenās pārvaldes atrašanās vieta. Visbeidzot, bankrota lietas izskata tiesa, kuras teritoriālajā piekritībā ir parādnieka uzņēmuma galvenās pārvaldes atrašanās vieta.

a) Kad es varu izvēlēties starp atbildētāja dzīvesvietas tiesu (ko nosaka, piemērojot pamatnoteikumu) un citu tiesu?

Šajā iedaļā jāietver skaidrojumi īpašiem, neizsmeļošiem noteikumiem par teritoriālo piekritību, kuri parasti ir saistīti ar lietas raksturu vai prasības iesniegšanas iemeslu.

Aprakstam jāaptver vismaz šādi noteikumi:

Lapas augšmalaLapas augšmala

  • par līgumtiesību lietām (īpaši noteikumi par noteiktu veidu līgumiem un darba līgumiem);
  • par lietām par uzturlīdzekļiem;
  • par lietām saistībā ar kaitējuma atlīdzināšanas saistībām;
  • attiecībā uz civilprasībām saistībā ar kaitējuma atlīdzināšanu krimināllietā;
  • par laulības šķiršanas lietām;
  • par lietām saistībā ar vecāku atbildību.

Civilprocesa kodeksa 9.- 12. pantā ir iekļauti vairāki noteikumi, kas paredz alternatīvus noteikumus par kompetenci.

9. pantā ir paredzēts, ka prasību pret vairākiem atbildētājiem var iesniegt tiesā, kuras jurisdikcijā ir viens no viņiem; ja kādam no atbildētājiem ir papildsaistības, prasība jāiesniedz tiesā, kuras jurisdikcijā ir jebkurš no galvenajiem parādniekiem.

10. pantā ir paredzēts, ka papildus tiesai, kuras piekritībā ir atbildētāja uzturēšanās vieta, jurisdikcija ir arī šādām tiesām:

  1. prasībās par līguma izpildi, atcelšanu, laušanu vai anulēšanu tā ir tiesa vietā, kas minēta līgumā pat daļējai saistību izpildei;
  2. prasībās saistībā ar īpašuma īres līgumiem, ēku robežplāniem, pierādījumiem vai strīdiem par nodošanu tā ir tiesa, kuras teritoriālajā piekritībā attiecīgā ēka atrodas;
  3. prasībās, kuru cēlonis saistīts ar vekseli, čeku vai parādzīmi, tā ir maksājuma vietas tiesa;
  4. prasībās, kuras saistītas ar uzņēmējdarbības saistībām, tā ir tās teritorijas tiesa, kurā noslēgtas saistības vai veikts maksājums;
  5. prasībās, kas izriet no transporta līguma, tā ir transportēšanas sākuma vai galamērķa teritorijas piekritības tiesa;
  6. prasībās pret precētu sievieti*, kuras pastāvīgā dzīves vieta nav viņas vīra dzīves vieta, tā ir šīs sievietes dzīves vietas teritoriālās piekritības tiesa;
  7. augšupejošas un lejupejošas radniecības radinieku iesniegtu prasību gadījumā saistībā ar uzturēšanu tā ir prasītāja dzīves vietas teritoriālās piekritības tiesa;
  8. prasībās saistībā ar nelikumīgu nodarījumu tā ir tiesa, kuras teritoriālajā piekritībā ir vieta, kur veikts nodarījums.

------------

Lapas augšmalaLapas augšmala

* Šo noteikumu ir jāuzskata par atceltu sakarā ar dzimumu līdztiesības konstitucionālā principa atzīšanu.

11. pantā ir norādīts, ka apdrošināšanas lietās kompensācijas prasības var iesniegt tiesai, kuras teritoriālajā piekritībā ir:

  1. apdrošinātās personas dzīves vieta;
  2. apdrošinātā manta;
  3. vieta, kurā noticis negadījums.

Jebkura vienošanās par jurisdikciju nav spēkā, ja tā noslēgta pirms kompensācijas tiesību nodibināšanas.

Iepriekš minētie noteikumi nav piemērojami lietās, kas ietver apdrošināšanu jūras un iekšzemes ūdensceļu transporta jomā.

Visbeidzot, 12. pantā ir norādīts, ka prasītājs var izvēlēties no vairākām līdzvērtīgi kompetentām tiesām.

b) Kad man ir jāizvēlas cita tiesa, kurai nav atbildētāja dzīvesvietas teritoriālā piekritība (tiesa, ko nosaka, piemērojot pamatnoteikumu)? 

Šajā iedaļā jāietver izsmeļoši noteikumi par speciālo jurisdikciju.

Kā norādīts II.2. iedaļas 2. punktā, ir vairāki noteikumi, ar kuriem tiek noteikta ekskluzīva teritoriālā piekritība atbilstoši Civilprocesa kodeksa 13.-16. pantam.

Šie noteikumi ir šādi:

"13. pants

Prasības saistībā ar nekustamo īpašumu var iesniegt tikai tai tiesai, kuras teritoriālajā piekritībā attiecīgās ēkas atrodas.

Ja ēka atrodas vairāku tiesu teritoriālajā piekritībā, prasība jāiesniedz atbildētāja uzturēšanās vai dzīves vietas piekritības tiesai, ja ēkai un uzturēšanās vai dzīves vietai ir tā pati piekritība, ja tā nav, tad jebkurā no tiesām, kuras teritoriālajā piekritībā ēka atrodas."

Lapas augšmalaLapas augšmala

"14. pants

Mantojuma lietās kompetentā tiesa ir tiesa, kuras teritoriālajā piekritībā ir mirušā pēdējā dzīves vieta, šādos gadījumos:

  1. prasībās saistībā ar testamenta spēkā esību un izpildi;
  2. prasībās saistībā ar mantošanu un mantinieku iespējamām savstarpējām prasībām;
  3. mirušā legatāru vai kreditoru iesniegtās prasībās pret kādu no mantiniekiem vai testamenta izpildītāju."

"15. pants

Prasības saistībā ar uzņēmumiem, kas nav beiguši darbību, izskata tiesa, kuras teritoriālajā piekritībā ir uzņēmuma reģistrētie biroji."

"16. pants

Prasības saistībā ar uzņēmumu reorganizāciju un bankrotu izskata tikai tā tiesa, kuras teritoriālajā piekritībā ir debitora reģistrētie biroji."

c) Vai puses var pašas piešķirt jurisdikciju tiesai, kura citādi nebūtu kompetenta izskatīt attiecīgo lietu?

Šī iedaļa attiecas uz:

  • nosacījumiem attiecībā uz līgumu spēkā esību un ietekmi saistībā ar tiesas izvēlēšanos (tostarp līguma noteikumi);
  • gadījumiem, kad jurisdikcijas pamatā ir vienīgi atbildētāja ierašanās tiesā.

Rumānijas tiesu sistēmā ir vairākas atkāpes un īpaši noteikumi saistībā ar iepriekšminētajiem noteikumiem par jurisdikciju, ņemot vērā vispārējo un izņēmuma jurisdikciju.

Šie noteikumi ir izklāstīti Civilprocesa kodeksa III sadaļas 17.-19. pantā un attiecas uz tādiem jautājumiem kā jurisdikcijas paplašināšana un pušu vienošanās par tiesas piekritību.

17. pantā ir noteikts, ka papildu un saistītās prasības ir jāizskata tiesā, kuras jurisdikcijā ir pamatprasības izskatīšana.

Lapas augšmalaLapas augšmala

18. pantā ir paredzēts, ka prasībām saistībā ar tiesību noteikšanu jurisdikciju nosaka saskaņā ar noteikumiem par prasībām saistībā ar pakalpojumu sniegšanu.

18. panta 1. punktā ir noteikts, ka tiesa, kuras jurisdikcija noteikta atbilstoši noteikumiem par prasības objekta vērtību, saglabā šo jurisdikciju pat tādā gadījumā, ja objekta vērtība mainās pēc lietas nodošanas atkārtotai izskatīšanai.

Visbeidzot, pusēm vienojoties par jurisdikciju, 19. pantā ir norādīts, ka puses rakstiski vai mutiski tiesā var vienoties, ka prasības saistībā ar precēm izskata citās tiesās, kurām saskaņā ar likumu ir atbilstoša kompetence, izņemot lietās, kas minētas 13., 14., 15. un 16. pantā.

C. Ja kompetenta ir specializēta tiesa, kā es varu noskaidrot, kurā no tām vērsties?

Vajadzības gadījumā noteikumu aprakstā par specializēto tiesu jurisdikciju jāvadās pēc tās pašas struktūras, kāda ir B iedaļā. Ja noteikumi par jurisdikciju pamatā ir tādi paši, tas jānorāda, izskaidrojot izņēmumus no attiecīgā noteikuma.

Kā norādīts B iedaļā, Civilprocesa kodeksā ir iekļauta lielākā daļa specializēto tiesu patstāvīgās un teritoriālās piederības aspektu (strīdi saistībā ar darbu un sociālo apdrošināšanu, ģimenes strīdi, strīdi, kuros iesaistīti nepilngadīgie, strīdi saistībā ar adopciju, ar rūpniecisko un intelektuālo īpašumu saistīti strīdi, administratīvi strīdi, ekspropriācijas lietas, kompensācijas prasības saistībā ar kļūdām tiesāšanā, prasības atzīt un apstiprināt ārvalstīs izdotu nolēmumu izpildi un prasības saistībā ar bankrotu).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Civilprocesa kodeksa 1. panta 2. punktā ir skaidri noteikta pirmās instances tiesas jurisdikcija prasību gadījumos pret valsts pārvaldes iestādēm, kas darbojas jurisdikcijas jautājumos, un citām struktūrām, kas darbojas līdzīgās jomās, likumā paredzētās lietās.

Piemēram, atkāpjoties no Civilprocesa kodeksā ietvertajiem noteikumiem, pastāv noteikumi, kas attiecas uz jautājumu vairākās tuvu noteiktās jomās, piemēram, strīdi, kas jāizskata saskaņā ar Likuma Nr.10/2001 24. pantu par ēku, kuras valsts bija pārņēmusi savā īpašumā, atgūšanas veidiem, kur noteikts, ka valsts administratīvā tiesa ir kompetenta sniegt nolēmumu par ēku atgūt tiesīgās personas iesniegto prasību pirmajā instancē, kuras pieteikums ēkas atgūšanai ir noraidīts.

Līdzīgā veidā Likuma Nr. 168/1999 par rūpniecisku strīdu izšķiršanu 56. pantā ir noteikts, ka pieteikumus par streiku apturēšanu ir jāiesniedz apelācijas tiesā, kuras teritoriālajā piekritībā ir arodbiedrības galvenā pārvalde, un izlīgums jāpanāk 7 dienu laikā no reģistrācijas datuma, kas atšķiras no vispārīgā noteikuma, ka visi strīdi par tiesībām pirmajā instancē ir jāizskata apgabala administratīvajā tiesā, kuras teritoriālajā piekritībā ir darba devēja galvenā pārvalde.

Attiecībā uz muitas strīdiem, uz kuriem attiecas Likums Nr. 554/2004 (Likums par strīdiem), ir īpaši noteikumi par jurisdikciju, kad ņem vērā vērtību, tādējādi muitas strīdi (tāpat kā prasību gadījumos saistībā ar civiltiesību pārkāpumiem, kuros piekritība ir pirmās instances tiesām) pirmajā instancē tiek izskatīti specializētās tiesās, ja lietā prasītā vērtība nepārsniedz RON 500 000. Ja vērtība pārsniedz šo summu, tad jurisdikcija pirmajā instancē ir apelācijas tiesai.

Visbeidzot, ir jānorāda, ka pārrobežu lietās, kurās iesaistīts atbildētājs, kura dzīves vieta ir vienā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, jurisdikciju nosaka saskaņā ar 2003. gada 9. maija Likumu Nr. 187 par lēmumu, kas pieņemti atbilstoši Eiropas Savienības dalībvalstu civiltiesībām un komerctiesībām, jurisdikciju, atzīšanu un izpildi Rumānijā, kas publicēts 2003. gada 16. maija Oficiālajā Vēstnesī Nr. 333.

Cita informācija

Noderīgas saites:

  • http://www.just.ro română
  • http://www.csm1909.ro English - română
  • http://www.scj.ro English - română

« Lietu piekritība tiesām - Vispārīgas ziņas | Rumānija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 07-05-2009

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste