Eiropas Komisija > ETST > Lietu piekritība tiesām > Portugāle

Pēdējo reizi atjaunots: 22-06-2007
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Lietu piekritība tiesām - Portugāle

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pirmavota valodas versija ir atjaunināta un pārcelta uz Eiropas e-tiesiskuma portālu.


Ja vēlaties iesniegt prasību civillietā vai komerclietā, jānoskaidro, kura tiesa ir kompetenta izvērtēt situāciju vai kurai tiesai lieta būtu piekritīga. Ja tiesa izraudzīta kļūmīgi vai rodas domstarpības par tās jurisdikciju, pastāv risks, ka tiesvedība būtiski kavēsies vai pat lieta tiks noraidīta nepareizas piekritības dēļ.



 

SATURS

A. Vai man jāvēršas vispārējas piekritības vai speciālas piekritības tiesā? A.
B. Ja man jāvēršas vispārējas piekritības tiesā, kā varu noskaidrot, kurā tiesā man jāvēršas? B.
I. Vai starp pirmās instances tiesām hierarhijas ziņā pastāv atšķirības? Ja pastāv, kura tiesa ir kompetenta risināt manu problēmu? I.
II. Teritoriālā piekritība (vai A pilsētas vai B pilsētas tiesa ir kompetenta izvērtēt manu lietu?) II.
1. Pamatnoteikumi par teritoriālo piekritību 1.
2. Izņēmumi 2.
a) Kādos gadījumos es varu izvēlēties tiesu pēc atbildētāja dzīvesvietas (tiesu, kas noteikta saskaņā ar vispārējiem noteikumiem) un citu tiesu? a)
b) Kādos gadījumos man obligāti jāizvēlas cita tiesa, nevis tiesa pēc atbildētāja dzīvesvietas (tiesa saskaņā ar vispārējiem noteikumiem)? b)
c) Vai puses pašas var vērsties tiesā, kas citādi nebūtu kompetenta? c)
C. Ja man jāvēršas speciālas piekritības tiesā, kā varu noskaidrot, kurā tiesā man jāvēršas? C.

 

A. Vai man jāvēršas vispārējas piekritības vai speciālas piekritības tiesā?

Portugāles tiesu sistēmā tas, vai jāvēršas vispārējas piekritības vai speciālas piekritības tiesā, ir atkarīgs no iesniedzamās prasības veida.

Piekritību tiesai nosaka brīdi, kad iesniedz prasību, un visi vēlākie faktu grozījumi ir nebūtiski.

Iekšējā kārtība nosaka, ka piekritība tiek sadalīta starp dažādām tiesām atkarībā no lietas (vai strīda rakstura), hierarhijas (proti, atkarībā no tiesu piekritības līmeņa — pirmās instances, otrās instances un Augstākā tiesa), prasības vērtības (kas atbilst no prasības gūstamā ekonomiskā labuma naudas vērtībai), piemērojamās tiesvedības (proti, procesuālo aktu īpašās secības, kas jāizmanto, lai noteiktu īpašas tiesības) un teritorijas (jeb ģeogrāfiskā apgabala, ar kuru saistāmi apsveramie fakti).

Pastāv īpaši noteikumi attiecībā uz izpildes pasākumiem (pasākumiem, ko puse lūdz veikt, lai efektīvi tiktu atjaunotas tās pārkāptās tiesības).

Tiesu jurisdikcijā ir tādas prasības pēc lietas būtības, kas saskaņā ar likumu nav piekritīgas neviena citai tiesu iestādei.

Tiesas ir sadalītas pēc hierarhijas principa, lai to lēmumus varētu pārsūdzēt.

Parasti Augstākā tiesa izskata pārsūdzības, kuru prasības vērtība pārsniedz apelācijas tiesu finansiālo kompetenci, un apelācijas tiesas izskata lietas, kuru prasības vērtība pārsniedz pirmās instances tiesu finansiālo kompetenci.

Finansiālā kompetence atbilst likumā noteiktai ekonomiskai vērtībai, salīdzinot ar prasību, kas ļauj noteikt pušu iespēju lēmumu pārsūdzēt un nosaka ierobežojumus, saskaņā ar kuriem tiesa var pieņemt lēmumu bez pārsūdzības iespējas.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Civilprocesa normas nosaka, kurā tiesā jāiesniedz prasība atbilstīgi tās vērtībai.

Minētās normas arī paredz faktorus, saskaņā ar kuriem ikvienā gadījumā nosaka teritoriāli piekritīgo tiesu.

Pirmās instances tiesas parasti ir rajonu tiesas. Šīs tiesas ir vispārējas piekritības tiesas, proti, tās var izskatīt visas lietas, izņemot tās, kas saskaņā ar likumu jāizskata citām tiesām.

Lai iegūtu sīkāku informāciju par šo jautājumu, lūdzu, skatiet «vietni» par Portugāles tieslietu organizāciju.

B. Ja man jāvēršas vispārējas piekritības tiesā, kā varu noskaidrot, kurā tiesā man jāvēršas?

Ja esat noskaidrojis, ka jāvēršas vispārējas piekritības tiesā, jāņem vērā kritēriji, kas izklāstīti tālāk minētajās atbildēs.

I. Vai starp pirmās instances tiesām hierarhijas ziņā pastāv atšķirības? Ja pastāv, kura tiesa ir kompetenta risināt manu problēmu?

Portugālē starp pirmās instances tiesām hierarhijas ziņā nepastāv atšķirības.

II. Teritoriālā piekritība (vai A pilsētas vai B pilsētas tiesa ir kompetenta izvērtēt manu lietu?)

1. Pamatnoteikumi par teritoriālo piekritību

Pamatnoteikums par teritoriālo piekritību paredz, ka tiesas teritoriālo piekritību nosaka pēc atbildētāja dzīvesvietas.

Tomēr, ja atbildētājam nav pastāvīgas dzīvesvietas, tā nav zināma vai atbildētājs ir prombūtnē, lietu iesniedz pēc prasītāja dzīvesvietas. Ja atbildētāja adrese vai dzīvesvieta ir ārvalstīs, prasību tiesai iesniedz pēc viņa atrašanās vietas; ja atbildētājs neatrodas Portugāles teritorijā, prasību iesniedz pēc prasītāja dzīvesvietas; ja prasītāja dzīvesvieta ir ārvalstīs, lieta piekritīga tiesai Lisabonā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Attiecībā uz juridiskām personām un sabiedrībām pamatnoteikumi ir šādi:

  1. ja atbildētājs ir valsts, tiesas piekritību pēc atbildētāja dzīvesvietas aizstāj ar piekritību pēc prasītāja dzīvesvietas;
  2. ja atbildētājs ir cita juridiska persona vai sabiedrība, lietu iesniedz tiesā pēc tās galvenās administrācijas mītnes adreses vai nodaļas, aģentūras, filiāles, delegācijas vai pārstāvniecības adreses, atkarībā no tā, pret ko izvirzīta prasība; savukārt, ja prasība izvirzīta pret ārvalstu juridiskām personām vai sabiedrībām, kurām ir nodaļa, aģentūra, filiāle, delegācija vai pārstāvniecība Portugālē, prasība iesniedzama pēc to mītnes vietas, pat ja prasība tiek izvirzīta pret galveno administrāciju
2. Izņēmumi

Prasības, kas sasaistītas ar tiesībām uz nekustamo īpašumu, prasības par kopīgas mantas sadali, izlikšanu, mantojuma sadali, īpašu tiesību īstenošanu attiecībā uz nekustamo īpašumu, kā arī prasības par hipotēku palielināšanu, aizstāšanu, samazināšanu vai atbrīvošanu no hipotēkas jāiesniedz tiesā pēc attiecīgā īpašuma atrašanās vietas.

Prasības par hipotēku palielināšanu, aizstāšanu, samazināšanu vai atbrīvošanu no hipotēkas attiecībā uz kuģiem un gaisa kuģiem jāiesniedz pēc attiecīgā kuģa vai gaisa kuģa reģistrācijas vietas; ja hipotēka attiecas uz īpašumu, kas reģistrēts dažādās vietās, prasītājs var izvēlēties jebkuru no tām.

Ja prasības priekšmets ir universitates facti (kustamu lietu kopība, kas pieder vienai personai un paredzētas vienam mērķim) vai kustams un nekustams īpašums, vai nekustami īpašumi, kas atrodas dažādās vietās, prasību iesniedz tiesā pēc vērtīgākā nekustamā īpašuma atrašanās vietas; šajā nolūkā ņem vērā vērtību, kas minēta zemes reģistrā; ja celtne, kas ir prasības priekšmets, atrodas vairākos teritoriālajos apgabalos, prasību var iesniegt jebkurā apgabalā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Prasības, kuru mērķis ir pieprasīt saistību izpildi, kompensāciju par saistību neizpildi vai nepilnīgu izpildi un līguma izbeigšanu tā nepildīšanas dēļ, pēc kreditora izvēles iesniedz pēc vietas, kurā bija jāizpilda saistības, vai pēc atbildētāja dzīves vietas.

Prasības par civiltiesisko atbildību, kas saistīta ar nelikumīgām darbībām vai apdraudējumu, ir piekritīgas tiesai pēc notikuma vietas.

Prasības par laulības šķiršanu un laulāto atšķiršanu ir piekritīgas tiesai pēc prasītāja adreses vai dzīvesvietas.

Tiesvedība, kas saistīta ar testamenta apstiprināšanu (ar mērķi izbeigt mantas kopību pēc personas nāves), ietilpst tās tiesas jurisdikcijā, kurā bija mirušā pēdējā dzīvesvieta.

Tās ostas tiesa, kurā ievesta vai kurā bija jāieved smagā avārijā cietuša kuģa krava, ir kompetenta pieņemt lēmumu par zaudējumiem.

Prasību par zaudējumiem un kaitējumiem, ko radījusi kuģu sadursme, var celt tiesā pēc avārijas vietas, pēc tā kuģa īpašnieka adreses, kurš uzskrējis otram kuģim, pēc kuģa reģistrācijas vietas vai pēc vietas, kur kuģis atrasts, un pēc pirmās ostas, kurā piestāj kuģis, kuram uzskrējis otrs kuģis.

Algas, kas pienākas par kuģu glābšanu vai palīdzību tiem, var pieprasīt tiesā pēc notikuma vietas, pēc izglābto objektu īpašnieka adreses un pēc kuģa reģistrācijas vietas vai vietas, kur kuģis atrasts.

Prasība par iegādāta kuģa atzīšanu par brīvu no privilēģijām ceļ tās ostas tiesā, kurā kuģis noenkurots iegādes brīdī.

Īpaša tiesvedība par uzņēmuma sanāciju un bankrotu ir piekritīga tiesai pēc vietas, kurā atrodas uzņēmuma galvenā mītne vai kurā tas veic galveno darbību.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tās tiesas jurisdikcijā, kas atrodas apgabalā, kurā atrodas ārvalstu uzņēmuma vai sabiedrības nodaļa, aģentūra, filiāle, delegācija vai pārstāvniecība Portugālē, ir īpaša tiesvedība par uzņēmuma sanāciju vai bankrotu attiecībā uz Portugālē noslēgtām saistībām vai saistībām, kas Portugālē jāizpilda; tomēr likvidācija attiecas tikai uz īpašumu, kas atrodas Portugāles teritorijā.

Attiecībā uz iepriekšēju tiesvedību (procesuālo aktu īpašu secību, kuras mērķis ir nodrošināt pieņemamā lēmuma efektivitāti konkrētajā lietā) un pasākumiem, kas veikti pirms prasības iesniegšanas, jāņem vērā šādi norādījumi.

  1. Arestu (īpašuma arests) un preču uzskaiti (ko veido preču apraksts, novērtēšana un nosūtīšana glabātājam) var prasīt gan tiesā, kurā paredzēts celts galveno prasību, gan tiesā pēc īpašuma atrašanās vietas, vai, ja īpašumi atrodas dažādās vietās, jebkurā no attiecīgajām tiesām;
  2. lai piemērotu aizliegumu jauniem darbiem (steidzams pasākums, kura mērķis ir apturēt turpmākus darbus), lieta piekritīga tiesai, kas atrodas rajonā, kurā veic darbus;
  3. attiecībā uz pārējo iepriekšējo tiesvedību lieta piekritīga tiesai, kurā iesniedzama attiecīgā prasība;
  4. pieteikumu par iepriekšējiem pasākumiem pierādījumu savākšanai iesniedz tiesā pēc vietas, kurā to veiks.

Paziņojumus par uzaicināšanu uz tiesu pieprasa tā rajona tiesā, kurā dzīvo persona, kam jānosūta paziņojums.

Prasības, kas ceļamas darba tiesās, parasti iesniedz pēc atbildētāja adreses.

Tomēr ar darba līgumiem saistītas prasības, ko iesniedz darba ņēmējs pret darba devēju, var iesniegt tiesā pēc darba veikšanas vietas vai darba ņēmēja dzīvesvietas.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja ir vairāki prasītāji, prasību iesniedz tiesā pēc darba veikšanas vietas vai jebkura prasītāja dzīvesvietas.

Ja darbu veic vairākās vietās, prasības var iesniegt jebkurā piekritīgajā tiesā.

Prasības saistībā ar darba negadījumiem un arodslimībām iesniedzamas tiesā pēc negadījuma vietas vai vietas, kurā darba ņēmējs pēdējo reizi pildīja pienākumus, iegūstot arodslimību. Ja negadījums noticis ārvalstīs, prasība iesniedzama Portugāles tiesā pēc cietušā dzīvesvietas. Saskaņā ar tiesību aktiem vajadzīgie paziņojumi jānosūta tiesai, kas noteikta saskaņā ar šiem noteikumiem. Tāpat lietu izskatīt ir kompetenta tiesa pēc cietušā, slimā vai labuma guvēja dzīvesvietas, ja tajā tiek iesniegts paziņojums vai attiecīgā persona to pieprasa, pirms uzsākta lietas sacīkstes daļa. Ja cietušais, slimais vai labuma guvējs ir reģistrēts jūras reģistrā vai ir jebkāda gaisa kuģa apkalpes loceklis un negadījums noticis vai slimība sākusies reisa laikā, lietu izskatīt ir kompetenta arī tiesa pirmajā vietā Portugāles teritorijā, kurā ieradies kuģis vai gaisa kuģis, vai vietā, kur kuģis vai gaisa kuģis reģistrēts.

Kolektīvas atlaišanas gadījumā iepriekšēja tiesvedība jāierosina un iebildumi jāiesniedz tiesā pēc vietas, kur atrodas uzņēmums, kura veic darbu. Ja atlaišana attiecas uz vairāku uzņēmumu darbiniekiem, tiesas piekritību nosaka pēc vietas, kurā atrodas uzņēmums ar lielāko atlaisto darbinieku skaitu.

Attiecībā uz nepilngadīgajiem un civillietām spēkā ir pamatnoteikums, saskaņā ar kuru tās tiesas piekritību, kas kompetenta izdot rīkojumus, nosaka pēc nepilngadīgā dzīvesvietas brīdī, kad tiek ierosināta tiesvedība. Ja nepilngadīgā dzīvesvieta nav zināma, tiesas piekritību nosaka pēc vecāku varas īstenotāju dzīvesvietas. Ja vecāku varas īstenotājiem ir dažādas dzīvesvietas, tiesas piekritību nosaka pēc tā īstenotāja dzīvesvietas, kura aizbildnībā ir nepilngadīgais; ja aizbildnība ir kopīga, pēc tā īstenotāja dzīvesvietas, ar kuru kopā nepilngadīgais dzīvo. Ja jebkurš no rīkojumiem attiecas uz diviem vai vairākiem nepilngadīgajiem, kas ir vienu vecāku bērni un dzīvo dažādos rajonos, tiesas piekritību nosaka pēc vietas, kur dzīvo vairums nepilngadīgo; vienādos apstākļos lieta nonāk tās tiesas jurisdikcijā, kurā sākotnēji prasīts rīkojums. Ja tiesvedības uzsākšanas brīdī nepilngadīgais nedzīvo Portugālē, tiesas piekritību nosaka pēc prasītāja vai atbildētāja dzīvesvietas; ja arī viņi nedzīvo Portugālē un Portugāles tiesai ir starptautiska jurisdikcija, lieta jāizskata Lisabonas tiesai.

Lapas augšmalaLapas augšmala

a) Kādos gadījumos es varu izvēlēties tiesu pēc atbildētāja dzīvesvietas (tiesu, kas noteikta saskaņā ar vispārējiem noteikumiem) un citu tiesu?

Uz šo jautājumu atbilde sniegta 2. punkta c) apakšpunktā.

b) Kādos gadījumos man obligāti jāizvēlas cita tiesa, nevis tiesa pēc atbildētāja dzīvesvietas (tiesa saskaņā ar vispārējiem noteikumiem)?

Visos gadījumos, kas izklāstīti II jautājuma 2. punktā.

c) Vai puses pašas var vērsties tiesā, kas citādi nebūtu kompetenta?

Jā, noslēdzot individuālu vienošanos par jurisdikciju, puses var vienoties, kuras tiesas jurisdikcijā ir konkrēta strīda vai tādu strīdu izskatīšana, kas var rasties no konkrētām tiesiskajām attiecībām, ar nosacījumu, ka tās ir saistītas ar vairākām tiesu sistēmām.

Vienošanās par tiesas izvēli var paredzēt par dažu tiesu ekskluzīvu jurisdikciju vai arī, šaubu gadījumā, vienkārši paredzēt alternatīvu Portugāles tiesu jurisdikcijai, ja tāda ir.

Jurisdikcijas izvēle ir spēkā tikai tad, ja izpildītas visas tālāk minētās prasības:

  1. strīds ir par tiesībām, kas pieejamas abām pusēm;
  2. izvēlētā tiesa to var pieņemt izskatīšanai saskaņā ar likumu;
  3. tās pamatā ir abu pušu dziļa ieinteresētība vai vienas puses dziļa ieinteresētība, neradot neērtības otrai pusei;
  4. lieta nav Portugāles tiesu ekskluzīvā jurisdikcijā;
  5. tā izriet no rakstiskas vienošanās vai rakstiski apstiprinātas vienošanas, kurā skaidri minēta jurisdikcija; Šajā nolūkā par rakstisku dokumentu uzskata ikvienu pušu parakstītu dokumentu, kas izriet no vēstuļu, teleksu, telegrammu vai citu komunikācijas līdzekļu apmaiņas, kura sniedz rakstisku pierādījumu, ka šajos dokumentos tiešām ietverta vienošanās vai klauzula, kurā ir atsauce uz citu dokumentu, kurā ietverta vienošanās.

Darba tiesībās tādas vienošanās vai klauzulas, ar kurām cenšas izslēgt teritoriālo piekritību, kas noteikta saskaņā ar II atbildes 2. punktā izklāstītajiem noteikumiem, uzskata par spēkā neesošām.

Lapas augšmalaLapas augšmala

C. Ja man jāvēršas speciālas piekritības tiesā, kā varu noskaidrot, kurā tiesā man jāvēršas?

To var noskaidrot, ņemot vērā šādus kritērijus.

Ģimenes tiesas – šīs tiesas ir kompetentas sagatavot un izskatīt brīvprātīgas jurisdikcijas tiesas procesus, kas attiecas uz laulātajiem, personu un īpašumu atšķiršanas pieteikumus un laulības šķiršanas pieteikumus, sarakstus un ar tiem saistītu iepriekšēju tiesvedību, prasības par uzturlīdzekļiem starp laulātajiem vai bijušajiem laulātajiem, kā arī to izpildi, prasības par laulības izsludināšanu par neesošu vai anulēšanu, pieteikumus, kas saistīti ar tādas civillaulības anulēšanu, kurā vismaz viens no laulātajiem devies labā ticībā un prasības par alimentiem starp laulātajiem vai bijušajiem laulātajiem, kā arī to izpildi.

Ģimenes tiesu kompetencē ietilpst arī:

  1. izskatīt lietas par aizbildniecības noteikšanu un īpašumu pārvaldību;
  2. iecelt personu, kas slēdz darījumus nepilngadīgā vārdā, kā arī iecelt pilnvaroto, kas nepilngadīgo, kurš pakļauts vecāku varai, pārstāv ārpus tiesu iestādēm;
  3. piešķirt adopcijas atļauju;
  4. reglamentēt vecāku varas īstenošanu un izskatīt ar to saistītos jautājumus;
  5. noteikt alimentus, kas pienākas nepilngadīgiem, pilngadīgiem vai civiltiesības ieguvušiem bērniem, un sagatavot un izskatīt ar alimentiem saistītu tiesvedību;
  6. noteikt nepilngadīgo juridisko aizbildnību;
  7. pilnvarot nepilngadīgo tiesību pārstāvi noteiktu darbību veikšanai, apstiprināt darbības, kas veiktas bez pilnvarojuma, un paredzēt noteikumus par dāvinājumu pieņemšanu;
  8. pieņemt lēmumus par galvojumiem, kas vecākiem jādod nepilngadīgu bērnu labā;
  9. pilnībā vai daļēji atcelt vecāku varu un noteikt tās īstenošanas ierobežojumus;
  10. oficiāli noteikt maternitāti, paternitāti vai apstrīdēt pieņemto paternitāti;
  11. pieņemt lēmumu par nepilngadīgā vārdu un uzvārdiem, ja vecāki par to nevar vienoties.

Ģimenes tiesu kompetencē ietilpst arī:

Lapas augšmalaLapas augšmala

  1. ja ir noteikta aizbildniecība vai īpašumu pārvaldība, noteikt aizbildņa vai īpašuma pārvaldītāja atlīdzību, izskatīt lietas par aizbildņa, pārvaldnieka vai ģimenes padomnieka atsaukšanu, atbrīvošanu no atbildības vai atcelšanu, pieprasīt un izskatīt informāciju par kontiem, apstiprināt likumā noteiktu hipotēku aizstāšanu un noteikt, kā papildināt vai aizstāt sniegto garantiju, un iecelt īpašu aizbildni, kas pārstāv nepilngadīgo ārpus tiesas;
  2. iecelt īpašu aizbildni, kas pārstāv nepilngadīgo jebkādā aizbildnības procesā;
  3. grozīt, atcelt un apstiprināt adopciju, pieprasīt un izskatīt informāciju par adoptētāja kontiem, un noteikt summu no ienākumiem, kas paredzēti adoptētā uzturēšanai;
  4. pieņemt lēmumu par tādas garantijas palielināšanu vai aizstāšanu, kas sniegta par labu nepilngadīgiem bērniem;
  5. pieprasīt un izskatīt ziņas par līdzekļiem, kas jānodrošina vecākiem;
  6. izskatīt jebkādus citus jautājumus, kas saistīti ar iepriekšējā punktā minētajām procedūrām.

Darba tiesas – darba tiesu kompetencē civillietu jomā ietilpst:

  1. strīdi, kas saistīti ar tādu kolektīvo darba reglamentācijas instrumentu atcelšanu un interpretāciju, kuri nav administratīva rakstura;
  2. strīdi, kas izriet no subordinētām darba attiecībām un attiecībām, kuras nodibinātas nolūkā noslēgt darba līgumu;
  3. strīdi, kas saistīti ar darba negadījumiem un arodslimībām;
  4. strīdi, kas saistīti ar aprūpi vai ārstēšanu slimnīcā, medikamentu piegādi saistībā ar klīniskiem pakalpojumiem, protēzēm un ortopēdiskām ierīcēm vai jebkādiem citiem pakalpojumiem vai pabalstiem, kas sniegti vai izmaksāti par labu darba negadījumos vai no arodslimībām cietušajiem;
  5. prasības, kuru mērķis ir atzīt par spēkā neesošiem tādus aktus vai līgumus, ko noslēgušas jebkuras iestādes ar mērķi izvairīties no to saistību pildīšanas, kuras izriet no arodbiedrību vai darba tiesību aktu piemērošanas;
  6. strīdi saistībā ar līgumiem, kas saskaņā ar likumu ir līdzvērtīgi darba līgumiem;
  7. strīdi, kas saistīti ar stažēšanās un prakses līgumiem;
  8. strīdi tādu darbinieku starpā, kuri strādā vienā uzņēmumā, saistībā ar tiesībām un pienākumiem, kas izriet no kopīgām darbībām, kuras izpilda, īstenojot darba attiecības, vai kas izriet no prettiesiskas darbības, kuru izdara kāds no darbiniekiem, veicot darbu vai darba dēļ, izņemot gadījumus, kad tas ietilpst krimināltiesu kompetencē, jo civiltiesiskā atbildība ir saistīta ar kriminālatbildību;
  9. strīdi starp sociālās nodrošināšanas vai ģimenes atbalsta iestādēm un atbalsta saņēmējiem par iestāžu vai saņēmēju tiesiskajām, normatīvajām vai likumā noteiktajām tiesībām, pilnvarām vai pienākumiem, neskarot administratīvo tiesu un nodokļu tiesu kompetenci;
  10. strīdi starp arodbiedrībām un to biedriem vai personām, ko tās pārstāv vai ko skar to pieņemtie lēmumi, attiecībā uz arodbiedrību un to biedru un minēto personu tiesiskajām, normatīvajām vai likumā noteiktajām tiesībām, pilnvarām vai pienākumiem;
  11. procedūras, kuru mērķis ir sociālās nodrošināšanas iestāžu vai arodbiedrību mantas likvidēšana vai sadalīšana, ja tiesību aktos nav noteikts citādi;
  12. strīdi, kas rodas starp sociālās nodrošināšanas iestādēm vai arodbiedrībām attiecībā uz tādu iestādes vai arodbiedrības tiesisko, normatīvo vai likumā noteikto pilnvaru vai pienākumu pastāvēšanu, paplašināšanu vai kvalitāti, kas ietekmē otru iestādi vai arodbiedrību;
  13. pasākumi, kas pamatojas uz tās pieņemtajiem lēmumiem vai citiem spriedumiem, neierobežojot citām tiesām piekritīgo kompetenci;
  14. strīdi starp tiesisko darba attiecību subjektiem vai strīdi starp šādu subjektu un trešām personām, kas izriet no attiecībām, kuras izriet vai ir atkarīgas no darba attiecībām, vai papildina tās, un prasījums apvienots ar otru prasījumu, kas tieši ietilpst tiesas kompetencē;
  15. civiltiesiskie strīdi saistībā ar streikiem;
  16. strīdi starp darbinieku komitejām un attiecīgajām koordinējošām komitejām, uzņēmumu vai tā darbiniekiem;
  17. citas lietas, kas ietilpst to kompetencē saskaņā ar likumu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Komerctiesas – Komerctiesu kompetencē ir sagatavot un izskatīt:

  1. īpašu tiesvedību saistībā ar uzņēmuma sanāciju un bankrotu;
  2. prasības, kas saistītas ar uzņēmuma statūtu paziņošanu par neesošiem vai spēkā neesošiem un to anulēšanu;
  3. prasības, kas saistītas ar uzņēmējsabiedrības tiesību īstenošanu;
  4. prasības, kas saistītas ar uzņēmējsabiedrības nolēmumu apturēšanu un anulēšanu;
  5. prasības, kas saistītas ar uzņēmējsabiedrību izbeigšanu un tiesisko likvidāciju;
  6. prasības, ja prasījuma iemesls ir saistīts ar rūpniecisko īpašumu;
  7. prasības, kas paredzētas Komercreģistra kodeksā;
  8. prasības par spēkā neesamību un anulēšanu, kas paredzētas Rūpnieciskā īpašuma kodeksā.

Komerctiesu kompetencē ir arī izskatīt:

  1. to lēmumu pārsūdzības, ar kuriem saskaņā ar Rūpnieciskā īpašuma kodeksā paredzētajiem noteikumiem piešķir, atsaka vai atņem tajā paredzētās ekskluzīvās tiesības;
  2. pārsūdzības par komercreģistra darbinieku pieņemtiem lēmumiem;

Jūras tiesas – jūras tiesu kompetencē ir izskatīt strīdus, kas saistīti ar:

  1. kompensācijām par zaudējumiem, ko nodarījuši vai cietuši kuģi, laivas un citi peldlīdzekļi, vai kas radušies no to izmantošanas jūrā;
  2. kuģu, laivu un citu peldlīdzekļu būves, remonta, iegādes un pārdošanas līgumiem, ja tie paredzēti izmantošanai jūrā;
  3. līgumiem par jūras pārvadājumiem vai līgumu par kombinētiem vai vairākveidu pārvadājumiem;
  4. līgumiem par pārvadājumiem pa upju ūdensceļiem vai kanāliem;
  5. līgumiem par kuģu, laivu un citu peldlīdzekļu izmantošanu jūrā, jo īpaši, ja tie tiek fraktēti vai nomāti;
  6. līgumiem par kuģu, laivu un citu peldlīdzekļu, kas paredzēti izmantošanai jūrā, un to kravu apdrošināšanu;
  7. hipotēkām un nodrošinājumiem attiecībā uz kuģiem un laivām, kā arī jebkādiem nekustamiem nodrošinājumiem attiecībā uz peldlīdzekļiem un to kravām;
  8. īpašu tiesvedību, kas saistīta ar kuģiem, laivām, citiem peldlīdzekļiem un to kravām;
  9. iepriekšēju tiesvedību attiecībā uz kuģiem, laivām un citiem peldlīdzekļiem, to kravu, degvielu un citām vērtībām, kas pieder kuģiem, laivām un citiem peldlīdzekļiem, kā arī iepriekšējiem pieteikumiem ostas pārvaldei, lai novērstu tādu priekšmetu izvešanu, uz kuriem attiecas minētā tiesvedība;
  10. kopīgiem vai atsevišķiem zaudējumiem, tostarp tādiem, kas nodarīti citiem peldlīdzekļiem, kuri paredzēti izmantošanai jūrā;
  11. palīdzību un glābšanu jūrā;
  12. līgumiem par vilkšanu un līgumiem par loča vadību;
  13. vraku novākšanu;
  14. civiltiesisko atbildību par jūras un citu ūdeņu piesārņošanu, kas ir tās jurisdikcijā;
  15. zvejas rīku vai tīklu, vai čaulgliemju, molusku un jūras augu vākšanas ierīču, enkuru, takelāžas, ieroču, aprīkojuma un citu kuģošanai vai zvejai paredzētu priekšmetu izmantošanu, nozaudēšanu, atrašanu vai piešķiršanu, kā arī šādu priekšmetu radītajiem vai ciestajiem bojājumiem;
  16. kaitējumu, kas nodarīts valsts jūras īpašumam;
  17. īpašumtiesībām uz kuģu atliekām un lietām, kas iegūtas no jūras ūdeņiem, vai esošām atliekām, kas apglabātas jūras dibenā vai jūras dibena dzīlēs, vai kas cēlušās vai atrodas iekšējos ūdeņos, ja tās izraisa interesi no jūrniecības viedokļa;
  18. arestiem;
  19. visiem strīdiem kopumā par jautājumiem, uz ko attiecas jūras komerctiesības.

Cita informācija

  • Augstākā tiesa; English - français - português
  • Tieslietu ministrija; English - português
  • Konstitucionālā tiesa; português
  • Lisabonas Apelācijas tiesa; português
  • Koimbras Apelācijas tiesa; português
  • Evoras Apelācijas tiesa; English - français - português
  • Portu Apelācijas tiesa; português
  • Republikas Ģenrālprokuratūra; português
  • Tieslietu studiju centrs (iestāde, kas atbildīga par Portugāles maģistrātu veidošanu); English - français - português
  • Justīcijas administrācijas ģenerāldirekcija (cita starpā pieejama arī informācija par tiesām un to teritoriālo piekritību, kā arī piekļuve justīcijas ierēdņu vietnēm); português
  • Tieslietu ministrijas Likumdošanas politikas un plānošanas Kabinets; English - português
  • Reģistru un notariāta ģenerāldirekcija; português
  • Patērētāju institūts; português
  • Portugāles Tiesnešu arodbiedrība; português
  • Valsts prokuratūras maģistrātu arodbiedrība; português
  • Advokātu biedrība; português
  • Tiesību aktu datu bāze tiešsaistes režīmā português (tajā ietverti rīkojumi un tiesību akti, kas publicēti D.R. I sērijā kopš 1970. gada 1. janvāra; nodrošina bezmaksas piekļuvi tiesību aktiem, kas publicēta D.R. I sērijā kopš 2000. gada 1. janvāra.)

« Lietu piekritība tiesām - Vispārīgas ziņas | Portugāle - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 22-06-2007

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste