Eiropas Komisija > ETST > Lietu piekritība tiesām > Polija

Pēdējo reizi atjaunots: 06-03-2008
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Lietu piekritība tiesām - Polija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pirmavota valodas versija ir atjaunināta un pārcelta uz Eiropas e-tiesiskuma portālu.


 

SATURS

A. Vai man kā fiziskai personai prasība ir jāiesniedz parastajā tiesā vai specializētajā tiesā? A.
B. Kā saņemt informāciju par to, kur iesniegt prasību gadījumā, ja lieta ir parastās tiesas kompetencē? B.
I. Vai ir atšķirība starp zemāka un augstāka līmeņa tiesām ar vispārēju piekritību civillietās un kura no tām ir kompetenta izskatīt manu lietu? I.
II. Teritoriālā jurisdikcija (Vai manu lietu izskatīt ir kompetenta A pilsētas vai B pilsētas tiesa?) II.
1. Teritoriālās jurisdikcijas pamatnoteikums 1.
2. Šā noteikuma izņēmumi 2.
a) Kādos gadījumos es varu izvēlēties tiesu pēc atbildētāja pastāvīgās dzīvesvietās (kā to nosaka pamatnoteikums) un citu tiesu? a)
b) Kad man ir jāizvēlas tiesa nevis pēc atbildētāja dzīvesvietas, bet citā vietā (kā to paredz pamatnoteikums)? b)
c) Vai tiesas procesā iesaistītās puses var vienoties par lietas izskatīšanu tādas jurisdikcijas tiesā, kas parastos apstākļos nebūtu kompetenta to izskatīt? c)
C. Kā saņemt informāciju par to, kur iesniegt prasību gadījumā, ja lieta ir specializētās tiesas jurisdikcijā? C.

 

A. Vai man kā fiziskai personai prasība ir jāiesniedz parastajā tiesā vai specializētajā tiesā?

Polijā civillietas izskata parastās tiesas un Augstākā tiesa (skatīt: Tieslietu organizācija Polijā), ja vien tās neietilpst specializētās tiesu jurisdikcijā.

Likumi, kas regulē tiesu jurisdikciju, ir izklāstīti Civilprocesa kodeksa 16. -18. un 27. -37. pantā.

Rajonu tiesās civillietas izskata šādas nodaļas:

  • civillietu nodaļa;
  • ģimenes un nepilngadīgo lietu nodaļa (ģimenes tribunāli) - lietas, kas attiecas uz ģimenes un aizbildniecības tiesībām un par bērnu pavedināšanu un nepilngadīgo izdarītajiem kriminālnodarījumiem, alkoholiķu un narkomānu ārstēšanu un citiem jautājumiem, kas ietilpst aizbildniecības tiesu jurisdikcijā saskaņā ar atsevišķiem tiesību aktiem;
  • darba lietu un sociālās apdrošināšanas nodaļa (darba tribunāli) - lietas, kas saistītas ar darba vai sociālās apdrošināšanas likumu;
  • uzņēmumu nodaļa (darījumu tribunāli) lietās, kas attiecas uz komerctiesībām un civiltiesībām, piemēram, strīdi starp attiecīgās nozares uzņēmumiem, strīdi uzņēmumos, prasības pret valdes locekļiem par kaitējumu atlīdzināšanu nepatiesu ziņu sniegšanas dēļ valsts tiesu reģistram un prasības pret uzņēmumiem par kaitējuma nodarīšanu videi;
  • zemesgrāmatu nodaļa - par zemesgrāmatu ierakstiem un cita veida tiesas procesiem, kas saistīti ar zemesgrāmatām;
  • pašvaldību nodaļa (pašvaldību tribunāli) lietās, ko izskata vienkāršā tiesas procesā vai par darījumu depozītiem un īpašuma konfiskāciju.

Varšavas rajona tiesā ietilpst arī šādas nodaļas:

Lapas augšmalaLapas augšmala

  • konkurences un patērētāju aizsardzības tribunāls, kam ir pilnvaras izskatīt lietas, kas skar pretmonopola likumus un noteikumus par enerģētiku;
  • kopienas preču zīmju un dizaina tiesību tribunāls, kas izskata lietas par preču zīmju izmantošanas pārkāpumiem, draudiem kaitēt dizainam vai paziņojumiem par to, ka dizains un preču zīmes nav aizskartas, Kopienas dizaina tiesību anulēšanu, preču zīmes atsaukšanu vai anulēšanu un preču zīmju izmantošanas pārkāpšanas sekām.

B. Kā saņemt informāciju par to, kur iesniegt prasību gadījumā, ja lieta ir parastās tiesas kompetencē?

I. Vai ir atšķirība starp zemāka un augstāka līmeņa tiesām ar vispārēju piekritību civillietās un kura no tām ir kompetenta izskatīt manu lietu?

Parasti rajona tiesām ir jurisdikcija izskatīt civillietas un taisīt spriedumus pirmajā instancē. Rajona tiesām ir jurisdikcija izskatīt visas lietas, izņemot tās, kas ir piekritīgas apgabaltiesām, saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 16. un 507. pantu.

Pirmās instances apgabaltiesām ir jurisdikcija izskatīt lietas, kas minētas Civilprocesa kodeksa 17. pantā, t.i., par:

  • nemateriālām tiesībām (piemēram, laulības šķiršanu) un citiem saistītajiem prasījumiem, izņemot šādus: bērna aizbildniecības nodibināšana vai apstrīdēšana, atteikšanās no vecāku varas vai adopcijas anulēšana;
  • autortiesību un saistīto tiesību aizsardzību un tiesībām uz izgudrojumiem, funkcionālajiem modeļiem, dizainu, preču zīmēm, ģeogrāfiskām norādēm un integrālo shēmu topogrāfiju, citu tiesību aizsardzību, kas skar nemateriālās lietas;
  • prasījumiem saskaņā ar Likumu par presi;
  • īpašuma tiesībām, ja strīda priekšmeta vērtība pārsniedz PLN 75000, un PLN 100000 tiesvedībā par darījumiem, izņemot lietas par: alimentiem, īpašumtiesību strīdiem, laulāto mantisko attiecību pārtraukšanu, zemesgrāmatu ierakstu sakārtošanu saskaņā ar likumu;
  • nolēmuma izdošanu, kas aizstāj lēmumu par kooperatīva sadalīšanu;
  • juridisku personu vai organizāciju, kas nav juridiskas personas, bet kurām ir piešķirts juridiskas personas statuss ar likumu, lēmumu anulēšanu, paziņošanu par nederīgu vai spēkā neesošu;
  • negodīgas konkurences novēršanu un pasākumiem tās izskaušanā.

Reģionālo tiesu kompetencē ir arī šādas jomas:

Lapas augšmalaLapas augšmala

  • lietas par juridisko tiesībnespēju;
  • strīda atrisināšana lietās, kas skar nacionalizētu uzņēmumu darbību: starp uzņēmuma valdi un direktoru, starp uzņēmuma iekšējām struktūrvienībām un dibināšanas iestādēm un uzņēmuma iekšējām struktūrvienībām un uzraudzības iestādi;
  • lietas, kas skar ārvalstu tiesu izdotu spriedumu izpildes atzīšanu un apstiprināšanu (Civilprocesa kodeksa 1148. un 1151. pants).

Lietās, kas skar īpašuma tiesības, prasītājam pieteikumā ir jānorāda strīda priekšmeta vērtība, ja vien prasības priekšmets nav noteikta naudas summa.

Lietās, kas skar finanšu prasības, pat tās, kas paziņotas par alternatīvu citai prasībai, norādītā summa ir strīda priekšmeta vērtība.

Citās lietās, kas skar īpašumu, prasītājam prasībā ir jānorāda prasības priekšmeta vērtība, ievērojot Civilprocesa kodeksa 20. -24. pantu.

II. Teritoriālā jurisdikcija (Vai manu lietu izskatīt ir kompetenta A pilsētas vai B pilsētas tiesa?)

Polijas Civilprocesa kodekss paredz četrus tiesu jurisdikcijas veidus: vispārējo (Civilprocesa kodeksa 27. -30. pants), vienlaicīgo (Civilprocesa kodeksa 31. -37. pants), ekskluzīvo (Civilprocesa kodeksa 38. -42. pants) un īpašo (Civilprocesa kodeksa 43. -46. pants).

1. Teritoriālās jurisdikcijas pamatnoteikums
Vispārējā teritoriālā jurisdikcija.

Tiesvedība ir jāuzsāk pirmās instances tiesā, kurai ir jurisdikcija pēc atbildētāja dzīvesvietas.

Saskaņā ar Civilkodeksa 25. pantu fiziskas personas dzīvesvieta ir vieta, kur tā parasti dzīvo. Ja atbildētājs nedzīvo Polijā, vispārējā jurisdikcija tiek noteikta saskaņā ar tās vietas jurisdikciju, kur viņš/viņa faktiski dzīvo un, ja tas nav zināms vai tā neatrodas Polijā, tiesvedība ir jāuzsāk pēc atbildētāja pēdējās dzīvesvietas Polijā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tiesvedība pret Valsts kasi ir jāuzsāk tiesā, kurai ir jurisdikcija tajā vietā, kur atrodas attiecīgais strīdā iesaistītais uzņēmums. Lietās, kur Valsts kasi pārstāv Valsts kases valsts prokuratūra (Prokuratoria Generalna Skarbu Państwa), tiesvedība ir jāuzsāk tiesā, kurai ir jurisdikcija vietā, kur atrodas prasībā minētā uzņēmuma filiāle.

Tiesvedība pret citām juridiskām personām vai nejuridiskām personām ir jāuzsāk tiesā, kurai ir jurisdikcija vietā, kur atrodas to birojs (Civilprocesa kodeksa 30. pants).

2. Šā noteikuma izņēmumi
a) Kādos gadījumos es varu izvēlēties tiesu pēc atbildētāja pastāvīgās dzīvesvietās (kā to nosaka pamatnoteikums) un citu tiesu?

Vienlaicīga teritoriālā jurisdikcija ir tad, kad dažos gadījumos prasītāji var izvēlēties tiesu, kurā viņi uzsāk tiesvedību. Minētajos gadījumos prasītājs var uzsākt tiesvedību tiesā ar vispārēju jurisdikciju vai vienā no pārējām tiesām, kas ir nosauktas Civilprocesa kodeksa 32. -37. pantā.

Noteikums par vienlaicīgu teritoriālo jurisdikciju attiecas uz šādām lietām:

  • prasībās par uzturlīdzekļiem, paternitātes noteikšanu un saistītajām prasībām tiesvedību var uzsākt tiesā, kurai ir jurisdikcija prasītāja dzīvesvietā;
  • prasībās par īpašumu, kas saistīts ar atbildētāja darījumiem tiesvedību var uzsākt tiesā, kurai ir jurisdikcija vietā, kurā atrodas atbildētāja uzņēmums vai tiek veikti darījumi, ja prasījums ir saistīts ar uzņēmuma saimniecisko darbību vai darījumiem. Tomēr tas neattiecas uz lietām, kurās saskaņā ar likumu Valsts kasi pārstāv Valsts kases valsts prokuratūra (Prokuratoria Generalna Skarbu Państwa);
  • prasībās, lai noskaidrotu, vai līgums ir spēkā vai ir izpildīts, anulēts vai atzīts par spēkā neesošu, un prasībām par kaitējumu līguma neizpildes vai neatbilstīgas izpildes dēļ tiesvedību var uzsākt tiesā, kurai ir jurisdikcija strīdīgā līguma izpildes vietā; ja rodas šaubas, ir jāiesniedz dokumentāri pierādījumi par līguma izpildes vietu;
  • prasībās, kas rodas nodarīta kaitējuma/tiesību aizskāruma rezultātā, tiesvedību var uzsākt tiesā, kurai ir jurisdikcija vietā, kur kaitnieciskā darbība tika izdarīta;
  • prasībās par procesa izmaksu segšanu tiesvedību var uzsākt tiesā, kurai ir jurisdikcija vietā, kur likumīgais pārstāvis piedalījās attiecīgās lietas izskatīšanā;
  • prasībās par nekustamā īpašuma īri vai nomu tiesvedību var uzsākt tiesā, kurai ir jurisdikcija pēc nekustamais īpašuma atrašanās vietas;
  • prasībās pret vekseļa vai čeka izrakstītāju tiesvedību var uzsākt tiesā, kurai ir jurisdikcija apmaksas vietā. Vairākus vekseļa vai rēķina izrakstītājus kopā var iesūdzēt tiesā, kurai ir jurisdikcija apmaksas vietā, vai tiesā, kurai ir vispārēja jurisdikcija attiecībā uz čeku vai parādzīmju saņēmēju vai devēju;
  • prasībās noslēgt līgumu, noteikt vai grozīt tā saturu, ko izskata atsevišķā tiesvedībā lietās, kas skar komerctiesības, tiesvedību var uzsākt tiesā, kurai ir jurisdikcija līguma izpildes vietā (Civilprocesa kodeksa 479. pants saistībā ar 34. pantu);
  • prasībās, kas attiecas uz darba tiesībām, tiesvedību var uzsākt tiesā, kurai ir jurisdikcija vietā, kurā darbs tiek veikts, ir izdarīts vai jāpaveic, vai tiesā, kurai ir jurisdikcija vietā, kur atrodas attiecīgā darba vieta (Civilprocesa kodeksa 461. panta 1. punkts).
b) Kad man ir jāizvēlas tiesa nevis pēc atbildētāja dzīvesvietas, bet citā vietā (kā to paredz pamatnoteikums)?

Ekskluzīvā jurisdikcija ir tad, kad lieta ir jāizskata Kodeksā minētajā tiesā. Noteikums par ekskluzīvo jurisdikciju attiecas uz lietām par:

Lapas augšmalaLapas augšmala

  • īpašumtiesībām vai citām lietu tiesībām uz nekustamo īpašumu vai piederību, un tiesvedība ir jāuzsāk tiesā, kurai ir jurisdikcija pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas; ja strīda priekšmets ir servitūts, jurisdikciju nosaka saskaņā ar vietu, kur atrodas apgrūtinātais īpašums;
  • mantojumu vai saglabāšanu, pamatojoties uz vēstuli, norādījumiem vai citu novēlējuma veidu, un tiesvedība ir jāuzsāk tiesā, kurai ir jurisdikcija mantojuma atstājēja pēdējā dzīvesvietā un, ja nevar noteikt viņu dzīvesvietu Polijā, tiesā, kurai ir jurisdikcija vietā, kur atrodas mantojums vai tā daļa;
  • līdzdalību kooperatīvā, uzņēmumā vai asociācijā, un tiesvedība ir jāuzsāk tiesā, kurai ir jurisdikcija vietā, kur atrodas uzņēmuma reģistrētais birojs;
  • laulībām, un tiesvedība ir jāuzsāk tiesā, kurai ir jurisdikcija vietā, kur pārim bija pēdējā kopējā dzīvesvieta, ja viens vai abi joprojām tur pastāvīgi dzīvo. Ja tā nav, ekskluzīva jurisdikcija ir tiesai pēc atbildētāja dzīvesvietas, bet, ja arī tā nav piemērojama, ekskluzīva jurisdikcija ir tiesai pēc prasītāja dzīvesvietas;
  • vecāku attiecībām vai attiecībām starp adoptētāju un adoptējamo, un tiesvedība ir jāuzsāk tiesā, kurai ir jurisdikcija prasītāja dzīvesvietā, ciktāl nav pamata uzsākt tiesvedību saskaņā ar likumiem, kas nosaka vispārējo jurisdikciju.
c) Vai tiesas procesā iesaistītās puses var vienoties par lietas izskatīšanu tādas jurisdikcijas tiesā, kas parastos apstākļos nebūtu kompetenta to izskatīt?

Īpašā jurisdikcija ir tad, kad lietās, kas ir norādītas īpašos noteikumos, var būt atšķirīga tiesu jurisdikcijas definīcija:

Lapas augšmalaLapas augšmala

  1. Prasītājam ir atļauts izvēlēties tiesu.

    Ja jurisdikcija ir vienai tiesai vai ja tiesvedība ir uzsākta pret vairākām personām, attiecībā uz kurām jurisdikcija ir dažādām tiesām saskaņā ar likumiem, kas nosaka vispārējo jurisdikciju. Tas attiecas arī uz lietām, kur nekustamais īpašums, kura atrašanās vieta nosaka jurisdikciju, atrodas vairākos tiesu apgabalos.

  2. Abām pusēm ir atļauts izvēlēties tiesu saskaņā ar vienošanos vai kopīgu iesniegumu.

    Puses var vienoties rakstiski iesniegt faktus par esošo strīdu, kas izriet no esošajām juridiskajām attiecībām, vai iespējamos nākotnes strīdus, pirmās instances tiesā, kurai nav vietējās jurisdikcijas saskaņā ar likumu. Tad šai tiesai būs ekskluzīva jurisdikcija, ja vien puses neizlems citādāk. Rakstiski vienojoties, puses drīkst arī ierobežot prasītāja tiesības šādos strīdos izvēlēties tiesu jurisdikciju.

    Tomēr puses nedrīkst mainīt ekskluzīvo jurisdikciju.

    Vienošanās par tiesu jurisdikciju ir jāslēdz rakstiski, un tā var būt juridiskas vienošanās daļa (atlikšanas nosacījums) vai arī sastādīta kā atsevišķa vienošanās.

    Lietās, kas attiecas uz darba un sociālās apdrošināšanas likumu, pēc kopīga pušu iesnieguma tiesa, kurai ir jurisdikcija, drīkst nodot lietu izskatīšanai citā līdzīgas kompetences tiesā, ja lieta attiecas uz darba un apdrošināšanas likumu, ciktāl tas ir uzskatāms par lietderīgu.

  3. Tiesu, kurai ir jurisdikcija, nosaka augstāka tiesa vai Augstākā tiesa.

    Ja tiesai, kurai ir jurisdikcija, neļauj skatīt lietu vai tā skata citu prasību, augstāka tiesa nozīmē citu tiesu. Citu tiesu nozīmē tikai tad, ja tiesa, kurai ir jurisdikcija, nav tiesīga skatīt lietu, t.i., jo tiesnesim ir aizliegts to darīt vai force majeure dēļ.

    Augstākajai tiesai ir jāieceļ tiesa, kurā tiesvedība ir jāuzsāk, ja Civilprocesa kodeksa nozīmē nevar noteikt vietējo jurisdikciju, pamatojoties uz lietas apstākļiem (Civilprocesa kodeksa 45. pants).

C. Kā saņemt informāciju par to, kur iesniegt prasību gadījumā, ja lieta ir specializētās tiesas jurisdikcijā?

Specializētās tiesas ir administratīvās tiesas un militārie tribunāli.

Militāro tribunālu darbību reglamentē 1997. gada 21. augusta Militāro tribunālu (Struktūras) likums. Būtībā šie tribunāli izskata krimināllietas, kas skar Polijas bruņotos spēkus. Tiem var uzticēt izskatīt citas lietas tikai ar likumu.

Administratīvo tiesu darbību reglamentē 2002. gada 25. jūlija Administratīvo tiesu (struktūras) likums. Administratīvās tiesas taisa spriedumus, uzraugot valsts iestāžu darbību un pieņemot lēmumus strīdos par jautājumiem, kas saistīti ar kompetenci vai jurisdikciju starp pašvaldību un valdību. Pastāv iespēja, ka ārkārtas gadījumos administratīvā tiesa drīkst skatīt civillietu, uzraugot valsts iestāžu darbību.

Cita informācija

Tieslietu ministrija

http://www.ms.gov.pl/ polski

Parasto tiesu saraksts Polijā (adreses)

http://www.ms.gov.pl/organizacja/sady.php polski

« Lietu piekritība tiesām - Vispārīgas ziņas | Polija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 06-03-2008

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste