Eiropas Komisija > ETST > Lietu piekritība tiesām > Nīderlande

Pēdējo reizi atjaunots: 12-07-2006
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Lietu piekritība tiesām - Nīderlande

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pirmavota valodas versija ir atjaunināta un pārcelta uz Eiropas e-tiesiskuma portālu.


 



 

SATURS

A. Vai man ir jāvēršas parastā vai specializētā tiesā? A.
B. Ja lieta ir piekritīga parastai tiesai, kā noskaidrot, kura tiesa ir kompetenta izskatīt manu lietu? B.
I. Kāda ir atšķirība starp zemākas instances un augstākas instances civillietu tiesām, un kura tiesa ir kompetenta izskatīt manu lietu? I.
II. Teritoriālā piekritība (kuras tiesas piekritībā ir izšķirt manu lietu – tiesai pilsētā A vai tiesai pilsētā B?) II.
C. Kā es varu noskaidrot, kura tiesa ir kompetenta izskatīt manu lietu, ja piekritība ir specializētai tiesai? C.

 

Pirms uzsākt tiesas prāvu, jums jāuzzina, kuras tiesas jurisdikcijā ir izskatīt jūsu lietu. Ja vēršaties nepareizā tiesā vai arī šīs tiesas jurisdikcija ir apstrīdama, var gadīties, ka lietas izskatīšana ievērojami aizkavēsies vai jūsu lieta tiks pārtraukta jurisdikcijas neesamības dēļ.

A. Vai man ir jāvēršas parastā vai specializētā tiesā?

Nīderlandes civiltiesiskie likumi neparedz speciālas tiesas, kā, piemēram, komerctiesas un rūpniecības šķīrējtiesas. Principā tādējādi jurisdikcija izskatīt visas civillietas pieder tiesām.

B. Ja lieta ir piekritīga parastai tiesai, kā noskaidrot, kura tiesa ir kompetenta izskatīt manu lietu?

Civillikuma lietās tiesa ņem vērā visas pirmās instances civillietas, izņemot lietas, kas pēc likuma tiek piešķirtas citām tiesām.

Šajā sakarā Nīderlandes likuma kārtība paredz trīs tiesu veidus: apgabaltiesu, vispārējas jurisdikcijas tiesu, un augstāko tiesu.

Pastāv deviņpadsmit apgabaltiesas un piecas vispārējas jurisdikcijas tiesas. Augstākā tiesa ir viena.

Tiesu struktūrā pastāv organizējošas vienības, kuras sauc par sektoriem. Apgabaltiesās ir tādi sektori kā kantona likuma sektors, administratīvā likuma sektors, civillikuma un krimināllikuma sektors.

Apgabaltiesās ir nodaļas, kurās ir tikai viens tiesnesis un nodaļas ar pilnu tiesas sastāvu, kurās ir trīs tiesneši.. Kantonu lietas, kas nav saistītas ar sarežģītām juridiskām problēmām, kā arī steidzamas lietas parasti izskata nodaļa viena tiesneša sastavā, bet lietas, kas saistītas ar sarežģītām juridiskām problēmām, tiek nosūtītas uz nodaļu ar pilnu tiesnešu sastāvu. Daudzas ģimeņu lietas izskata viena tiesneša nodaļa. Viena tiesneša nodaļas piemērs ir nepilngadīgo lietu tiesnesis, kas iztiesā nepilngadīgo tiesas prāvas.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Civiltiesas nav kompetentas izskatīt lietas, kas ir piekritīgas kādai administratīvai tiesai, sakarā ar debatēm, kas vēršas pret sabiedrisko administrēšanu (iestādēm).

I. Kāda ir atšķirība starp zemākas instances un augstākas instances civillietu tiesām, un kura tiesa ir kompetenta izskatīt manu lietu?

Pienākumu sadalīšanu starp apgabaltiesu kantonu sektoru un civillietu sektoru nosaka Civilprocesa kodekss. Parasti tiek ievērots princips, ka rajonu tiesas civillikuma sektoram ir jurisdikcija visās lietās, izņemot lietas, kuras Civilprocesa kodekss īpaši piešķir kantonu sektoram.

Vissvarīgākie kritēriji pienākumu sadalīšanā ir

  • prasības vērtība.

Kantona tiesnesim ir jurisdikcija, ja prasības vērtība nepārsniedz € 5000,--. Kantona tiesnesim ir jurisdikcija arī gadījumos, kuros vērtība nav likvidēta, bet kuros pastāv pazīmes, ka prasības vērtība nepārsniedz € 5000,--.

un

  • lietas raksturs.

Kantona tiesnesim ir jurisdikcija lietās, kas saistītas ar prasībām, kuras izriet no nomas līgumiem (atsevišķiem un kolektīviem), darba līgumiem, aģentūru līgumiem un pirkšanas uz nomaksu līgumiem. Šajā ziņā prasības vērtībai nav nozīmes.

Rajonu tiesas civillikuma sektoram ir jurisdikcija pār visām citām lietām.

II. Teritoriālā piekritība (kuras tiesas piekritībā ir izšķirt manu lietu – tiesai pilsētā A vai tiesai pilsētā B?)

Šis jautājums attiecas uz tā saucamo relatīvo jurisdikciju, proti, kurai no 19 rajonu tiesām ir jurisdikcija, piemēram, Amsterdamas rajona tiesai vai Lēverdenes rajona tiesai? Tātad šeit runa ir par ģeogrāfisko jurisdikciju.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Nīderlandes tiesu relatīvo jurisdikciju var izskaidrot šādi. Pārrobežu rakstura starptautiskās lietās, ja reiz ir ticis konstatēts, ka Nīderlandes tiesām ir piekritusi jurisdikcija izskatīt lietu, tad relatīvā jurisdikcija tiek pakļauta Nīderlandes iekšējiem likumiem (izņemot, ja noteikums, no kura izriet starptautiskā jurisdikcija, nenorāda tiesu, kurai ir piešķirta relatīvā jurisdikcija, piemēram Regulas EEX (Brisele I) 5. panta 2. punkts.

1) Teritoriālās piekritības pamatnoteikumi

Tiesvedība pirmajā instancē, kas iesākta ar tiesas pavēsti, pakļaujas šim pamatnoteikumam (Civilprocesa kodeksa 99. pants): ja likumā nav teikts citādi, tad tiesai, kuras teritorijā atrodas atbildētāja pastāvīgā dzīvesvieta, piešķir šo jurisdikciju. Ja atbildētājam nav dzīvesvietas vai ja šāda dzīvesvieta nav zināma, tad tiesai, kuras teritorijā ir prasītāja dzīvesvieta (Nīderlandē) piekritīs šī jurisdikcija. Likums par tiesas varu nosaka, kurai tiesai piekrīt šī jurisdikcija, kad atbildētājam ir sava dzīvesvieta vai parastā dzīvesvieta zināmā apvidū. Saskaņā ar šo likumu katram šādam apvidum atbilst viens no 19 rajoniem.

 

Pamatnoteikums par pirmās instances tiesvedību, kas uzsākta, iesniedzot pieteikumu (Civilprocesa kodeksa 262. pants) ir, ka jurisdikcija tiek piešķirta tiesai, kuras teritorijā atrodas prasītāja dzīvesvieta (vai dzīvesvieta vienam no prasības iesniedzējiem, vai dzīvesvieta vienai no ieinteresētajām pusēm, kas pieminētas iesniegumā). Ja atbildētājam nav nekādas dzīvesvietas Nīderlandē, jurisdikcija piekrīt tiesai viņa parastajā dzīvesvietā (Nīderlandē). Ja iesniegums ir saistīts ar tiesvedību, kas uzsākta ar tiesas pavēsti, tad tiesa, ņemot vērā strīdu, būs kompetenta izskatīt iesniegumā ierosināto lietu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

2) Pamatnoteikumu izņēmumi

Turpinājumā 2.a, 2. b un 2.c punktā minētie noteikumi galvenokārt attiecas uz tiesvedību, kas uzsākta ar pavēli ierasties tiesā.

Parasti ar pieteikumu uzsāktu tiesas prāvu gadījumā jurisdikcija ir prasītāja tiesai. Taču pastāv izņēmumi, kad pieteikums skar izmaiņas uzturlīdzekļu maksāšanā.

Izmaiņu pieteikums uzturlīdzekļu maksāšanai bērnam jāiesniedz tiesā, kuras teritorijā dzīvo bērns.

Izmaiņu pieteikumu uzturlīdzekļu maksāšanai partnerim iesniedz uzturlīdzekļu saņēmējs tiesā, kuras teritorijā dzīvo uzturlīdzekļu maksātājs. Ja pieteikumu par uzturlīdzekļu mainīšanu vēlas iesniegt uzturlīdzekļu maksātājs, tas jāiesniedz tiesā, kuras teritorijā dzīvo uzturlīdzekļu saņēmējs.

2.a. Pie kādiem apstākļiem es varu izvēlēties nevis tiesu, kas piederīga atbildētāja parastajai dzīvesvietai, bet citu tiesu (kā to paredz pamatnoteikumi)?

Nīderlandes procesuālās tiesības paredz virkni noteikumu, saskaņā ar kuriem jurisdikcija izņemot tiesu, kurai ir jurisdikcija saskaņā ar pamatnoteikumiem (tiesa, kuras teritorijā dzīvo atbildētājs vai kur atrodas viņa pastāvīgā dzīvesvieta), var būt arī citai tiesai. Tā tiek dēvēta par alternatīvo jurisdikciju, kas dod prasītājam iespēju izvēlēties starp pamatnoteikumiem un alternatīviem noteikumiem. Galvenie aspekti ir apskatīti turpinājumā:

Šie noteikumi attiecas uz tiesvedību, kas uzsākta ar pavēsti ierasties tiesā:

Tiesvedībai saistībā ar rūpniecības strīdiem vai strīdiem ar starpniekiem (Civilprocesa kodeksa 100. pants), alternatīvā jurisdikcija ir tiesai, kuras teritorijā tiek veikts darbs.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Gadījumos, kas skar patērētāju tiesības (Civilprocesa kodeksa 101. pants), alternatīvo jurisdikciju var piemērot tiesai, kuras teritorijā uzturas vai pastāvīgi dzīvo patērētājs.

Pretlikumīga darbība (Civilprocesa kodeksa 102. pants)

Tiesas prāvām, kas skar pretlikumīgu darbību, alternatīvā jurisdikcija ir tiesai, kuras teritorijā nodarīti zaudējumi vai ikaitējums.

Nekustamais īpašums (Civilprocesa kodeksa 103. pants)

Tiesas prāvām, kas skar nekustamo īpašumu, alternatīvā jurisdikcija ir tiesai, kuras teritorijā atrodas nekustamais īpašums (vai lielākā tā daļa). Tiesas prāvām saistībā ar dzīvojamās vai biroju platības nomāšanu, ekskluzīva jurisdikcija ir tā kantona tiesai, kur atrodas iznomātais īpašums (vai lielākā tā daļa).

Mantošana (Civilprocesa kodeksa 104. pants).

Tiesas prāvās par mantošanas tiesībām, alternatīvā jurisdikcija ir piemērojama tiesai, kuras teritorijā atradās mirušā pēdējā dzīvesvieta (dēvēta par “slimnīcas” tiesu, ar ko domāta vieta, kur miris aizgājējs).

Juridiskas personas (Civilprocesa kodeksa 105. pants)

Tiesas prāvās, kas skar juridiskas personas (attiecībā uz šādu juridisku personu likvidāciju, uz to pieņemto lēmumu anulēšanu vai derīgumu, dalībnieku vai partneru tiesībām un pienākumiem), alternatīvā jurisdikcija ir tiesai, kuras teritorijā ir uzņēmuma juridiskā adrese.

Bankrots, parādu piedziņa tiesas ceļā un parādu kapitalizācija (Civilprocesa kodeksa 106. pants)

Tiesas prāvās, kas skar bankrotu, privātpersonu parādu noregulēšanu tiesas ceļā un parādu kapitalizāciju, alternatīvā jurisdikcija ir tiesai, kur strādā tiesnesis, kas veic pratināšanu, vai gadījumā, ja nav iecelts pratinošais tiesnesis, tiesā, kas lemj par tiesisku noregulējumu. Likumā par bankrotu ietverti arī vairāki noteikumi saistībā ar jurisdikciju, kuriem ir prioritāte pār iepriekšminēto noteikumu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Attiecībā uz laulības šķiršanas prāvām ir spēkā šādi noteikumi:

Tiesneša, kura prakse ir saistīta ar šķiršanās prāvām, relatīvo jurisdikciju nosaka Civilprocesa kodeksa 262. pants (pamatnoteikums): tiesa, kuras teritorijā dzīvo prasītājs (vai viens no prasītājiem, vai viena no ieinteresētajām pusēm, kas minētas pieteikumā), un ja nav zināma dzīvesvieta Nīderlandē, tad jurisdikcija ir tai tiesa, kuras teritorijā (Nīderlandē) atrodas parastā dzīvesvieta. Ieinteresētās puses forums ir alternatīvs forums, kas darbojas papildus pieteikuma iesniedzēja forumam.

2.b. Pie kādiem apstākļiem man ir pienākums izvēlēties nevis tiesu, kas piederīga atbildētāja parastajai dzīvesvietai, bet citu tiesu (kā to paredz pamatnoteikumi)?

Nīderlandes procesuālajās tiesībās ir vairāki noteikumi, kas atkāpjas no pamatnoteikumiem. Šādos gadījumos nav iespējas izvēlēties starp īpašo noteikumu un pamatnoteikumu : īpašais noteikums ir obligāts.

Attiecībā uz tiesas prāvām, kas skar nepilngadīgas personas, ir spēkā šis īpašais noteikums:

Jurisdikcija ir tiesai, kuras teritorijā dzīvo nepilngadīgā persona vai kuras teritorijā atrodas šīs personas parastā dzīvesvieta (Civilprocesa kodeksa 265. pants).

Šis noteikums nav alternatīva, bet gan īpašs noteikums, kuram ir prioritāte pār pamatnoteikumu. Šādos gadījumos jurisdikcija nepāriet tiesai, kuras teritorijā dzīvo prasītājs (t.i., pamatnoteikums, kas attiecas uz tiesas prāvām, kuras uzsāktas ar pieteikumu), bet gan tiesai, kuras teritorijā dzīvo nepilngadīgā persona vai kur atrodas viņa parastā dzīvesvieta (Nīderlandē). Bez tam, ja ar šo noteikumu jurisdikcija nav nodota nevienai tiesai, tā jāpiešķir Hāgas tiesai.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Turklāt Nīderlandes procesuālajās tiesībās ir paredzēti tālākminētie specifiskie noteikumi attiecībā uz relatīvo jurisdikciju (tāpat kā iepriekš, minēti būs tikai būtiskākie noteikumi):

Municipālais civilstāvokļa aktu ierakstu reģistrs (Civilprocesa kodeksa 263. pants)

Lietās, kas attiecas uz papildinājumiem, datu ierakstīšanu reģistrā vai dzēšanu no reģistra, vai grozījumiem reģistrā, vai arī dokumentiem, kas jāpiereģistrē vai kas jau ir reģistrēti, jurisdikcija ir tiesai, kuras teritorijā dokuments ir reģistrēts vai kur tas jāreģistrē.

Nekustamā īpašuma nomāšana (Civilprocesa kodeksa 264. pants)

Lietās, kas attiecas uz nekustamā īpašuma vai tā daļas nomāšanu, jurisdikcija ir tiesai, kuras teritorijā atrodas nomājamais īpašums.

Aizbildniecība, īpašuma pārvaldīšana un aizgādniecība (Civilprocesa kodeksa 266. pants).

Lietās, kas attiecas uz aizbildniecību, īpašuma pārvaldīšanu un aizgādniecību, jurisdikcija ir tiesai tās personas, uz kuru attiecas aizbildniecība vai aizgādniecība un kuras īpašums tiek pārvaldīts, dzīvesvietā, vai parastajā dzīvesvietā.

Atzīšana par bez vēsts promesošu, bez vēsts pazudušas personas, izsludināšana par mirušu (Civilprocesa kodeksa 267. pants)

Lietās, kas saistītas ar bezvēsts prombūtnē esošām vai pazudušām personām, jurisdikcija ir tiesai, kuras teritorijā atrodas promesošās vai pazudušās personas pamestā dzīvesvieta. Jurisdikcija lietās, kas saistītas ar personas izsludināšanu par mirušu, ir Hāgas tiesai.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Hāgas tiesai ir jurisdikcija visās šeit minētajās lietās un gadījumos, kad jurisdikcijas noteikumos nav paredzēts piešķirt jurisdikciju nevienai atbildīgai tiesai (Civilprocesa kodeksa 268. pants).

2.c. Vai iesaistītajām pusēm ir iespējams pašām izvēlēties tiesu, ja šai tiesai, pamatojoties uz pamatnoteikumiem, nav piekritības?

Pamatojoties uz Civilprocesa kodeksa 108. pantu, puses var vienoties par forumu, kas jādara rakstveidā. Puses var vienoties par forumu tikai lietās, kas attiecas uz pušu tiesībām. Lietās, kas skar sabiedriskās kārtības jautājumus, piemēram, noteiktas ģimenes lietās un bankrota un tiesiskas noregulēšanas procedūrās, pusēm nav atļauts vienoties par citu forumu. Kantona lietās pusēm ir ierobežota iespēja vienoties par citu forumu. Puses nevar vienoties par forumu, ja prasības vērtība ir zemāka par € 5000 (neatkarīgi no prasības būtības).

Principā tiesai, kurai ir jurisdikcija pēc foruma vienošanās, ir arī ekskluzīva jurisdikcija. Neskatoties uz to, puses var noslēgt īpašu vienošanos, ka nepastāv ekskluzīvas jurisdikcijas.

Laulības šķiršanas lietās (laulības šķiršana, šķirtība, reģistrētu ģimenes attiecību anulēšana, laulības atzīšana par neesošu pēc šķirtības) Civilprocesa kodeksa 270. panta 2. punktā ir paredzēts īpašs noteikums. Saskaņā ar šo pantu, tiesai, kurai nav attiecīgās jurisdikcijas, jānodod lieta tiesai, kurai ir attiecīgā jurisdikcija. Savukārt 2. punktā ir noteikts, ka tas var notikt tikai tad, ja atbildētājs (laulātais, pret kuru ierosināta tiesvedība) apstrīd tiesas jurisdikciju. Ja laulātais neierodas tiesā vai ja viņš ierodas, bet neapstrīd tiesas jurisdikciju, tiesa, kurai nav attiecīgās jurisdikcijas, joprojām var izskatīt lietu. Tas tiek dēvēts par netiešo foruma akceptēšanu.

C. Kā es varu noskaidrot, kura tiesa ir kompetenta izskatīt manu lietu, ja piekritība ir specializētai tiesai?

Saskaņā ar Nīderlandes procesuālajām tiesībām, Nīderlandē nav specializētu tiesu, kaut gan zināmā mērā var teikt ka kantona tiesas tiesnesis parstav specializētu tiesu rūpnieciskām lietām un lietam, kas saistītas ar nomas jautājumiem.

Cita informācija

  • Lietu piekritība tiesām - Nīderlande English- Nederlands
  • Juridiskās palīdzības sniegšana Nīderlandē (Pieejama versija angļu valodā) Nederlands

« Lietu piekritība tiesām - Vispārīgas ziņas | Nīderlande - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 12-07-2006

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste