Eiropas Komisija > ETST > Lietu piekritība tiesām > Luksemburga

Pēdējo reizi atjaunots: 21-04-2006
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Lietu piekritība tiesām - Luksemburga

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pirmavota valodas versija ir atjaunināta un pārcelta uz Eiropas e-tiesiskuma portālu.


Pirms uzsākt tiesvedību ir jāzina, kura tiesa var izskatīt jūsu prasību vai, citiem vārdiem sakot, jāzina, uz kuras tiesas juridisko kompetenci šī lieta attiecas. Ja nodosiet lietu nepareizajā tiesā vai ja rodas domstarpības attiecībā uz kompetenci, pastāv risks, ka procedūras izpilde tiek ievērojami aizkavēta, pat, ka jūsu prasība tiek noraidīta tiesas nekompetences dēļ.



 

SATURS

A. Vai ir jāvēršas vispārējā tiesā vai kādā speciālajā tiesā? A.
B. Ja kompetentas ir vispārējās tiesas, kā es varu noteikt to tiesu, kura ir kompetenta manā prasībā? B.
I. Vai pastāv starpība starp « zemākās pakāpes » civillietu tiesām un « augstākām » pirmās pakāpes tiesām ? I.
II. Teritoriālā kompetence (vai manā prasībā ir kompetenta pilsētas A vai pilsētas B tiesa ?) II.
1. Vispārīgie noteikumi par teritoriālo kompetenci 1.
2. Izņēmumi no vispārīgajiem noteikumiem 2.
a) Kādos gadījumos es varu izvēlēties starp atbildētāja dzīvesvietas tiesu (tiesa, ko nosaka vispārīgie noteikumi) un citu tiesu? a)
b) Kad man ir jāizvēlas cita tiesa, nevis tiesa atbildētāja dzīvesvietā (tiesa, ko nosaka vispārīgie noteikumi)? b)
c) Vai pusēm pastāv iespēja nozīmēt tiesu, kura parasti nebūtu kompetenta? c)
C. Ja kompetenta ir kāda speciālā tiesa, kā es varu noteikt, tieši kura tiesa ir kompetenta manā prasībā ? C.
I. Vai pastāv starpība starp « zemākās pakāpes » civillietu tiesām un « augstākām » pirmās pakāpes tiesām ? I.
II. Teritoriālā kompetence (vai manā prasībā kompetenta ir pilsētas A vai pilsētas B tiesa?) II.
1. Vispārīgie noteikumi par teritoriālo kompetenci 1.
2. Izņēmumi no vispārīgajiem noteikumiem 2.

 

A. Vai ir jāvēršas vispārējā tiesā vai kādā speciālajā tiesā?

Luksemburgā vispārējā civillietu un komerclietu tiesa ir apgabaltiesa. Ir divi apgabali un attiecīgi apgabaltiesa, kas atrodas Luksemburgā un apgabaltiesa, kas atrodas Dīkiršā.

Apgabaltiesa ir kompetenta par visām civillietām un komercstrīdu lietām, attiecībā uz kurām likums nenosaka citas tiesas kompetenci.

Piezīmēsim, ka pretēji situācijai citās valstīs, nepastāv īpašas tiesas tirdzniecības strīdu lietās, kuras ir atstātas īpašu apgabaltiesas kameru izskatīšanai. Tirdzniecības strīdu lietas tiek izskatītas saskaņā ar vienkāršotu procedūru.

Speciālo tiesu kompetencē galvenokārt ietilpst :

  • lietas, kurās ir neliela prasības summa : Ja prasības summa nepārsniedz 10.000 EUR, to izskata miertiesnesis. Pastāv trīs miertiesas - Luksemburgā, Ešsīralzetē un Dīkiršā, katra no tām darbojas noteiktā teritorijā. Dažreiz nav viegli noteikt prasības summu, vai nu tāpēc, ka strīdam ir vairākas daļas, vai arī tāpēc, ka prasību ir grūti novērtēt. Šaubu gadījumā tiek ieteikts vērsties pēc padoma pie advokāta.
  • darba tiesību lietas : ja rodas strīds par darba līguma izpildi, tajā kompetenta ir darba strīdu tiesa. Ir trīs darba strīdu tiesas – Luksemburgā, Ešsīralzetē un Dīkiršā, katra no tām darbojas noteiktā teritorijā. Starp citu, katrā darba strīdu tiesā ir nodaļa, kas nodarbojas ar strīdiem starp strādniekiem un uzņēmumu vadītājiem, un nodaļa, kas nodarbojas ar strīdiem starp ierēdņiem un darba devējiem.
  • lietas par telpu īres līgumiem : likums nosaka, ka strīdus par īres līgumu izpildi, neskatoties uz prasības summu, izskata miertiesneši. Piezīmēsim, ka, ja strīds skar īres maksas noteikšanu, likums paredz, ka pirms tiesneša iesaistīšanas ir nepieciešams iesaistīt īrnieku komisiju, kas izveidota katra pilsētā.
  • kaimiņattiecību lietas : lielākā daļa kaimiņattiecību lietu, kas attiecas, piemēram, uz servitūti vai kopīgām īpašumtiesībām, ir miertiesnešu kompetencē. Ja lieta tomēr izvēršas par prasību par zaudējumu un procentu piedziņu, noteicošā ir prasības summa: ja tā ir lielāka par 10.000 EUR, lietu izskata apgabaltiesā.
  • sociālās apdrošināšanas lietas : likums piešķir Sociālās apdrošināšanas arbitrāžas padomei kompetenci izskatīt strīdus attiecībā uz sociālo apdrošināšanu. Šī padome atrodas Luksemburgā un tās kompetence aptver visu valsts teritoriju.
  • lietas, kas attiecas uz nepilngadīgo aizbildniecību : ja ir strīds par aizbildniecību par nepilngadīgo šķiršanās gadījumā, šo jautājumu izlemj apgabaltiesa, visbiežāk steidzamības kārtā. Ārpus šķiršanās procesa vai pēc šķiršanās šī kompetence paliek aizbildnības lietu un jaunatnes lietu tiesai Luksemburgā vai Dīkiršā.
  • lielu parādu problēmas : kompetenci izlemt lietas par parādiem likums piešķir miertiesnešiem.

B. Ja kompetentas ir vispārējās tiesas, kā es varu noteikt to tiesu, kura ir kompetenta manā prasībā?

Lapas augšmalaLapas augšmala

I. Vai pastāv starpība starp « zemākās pakāpes » civillietu tiesām un « augstākām » pirmās pakāpes tiesām ?

Miertiesneši ir kompetenti lemt par civillietām un tirdzniecības strīdu lietām, kuru summa (neskaitot procentus un izdevumus) nepārsniedz 10,000 EUR. Ja summa ir lielāka, tā ir apgabaltiesas kompetence.

Apgabaltiesa jebkurā gadījumā ir kompetenta lietās, kas nav jānovērtē naudā, piemēram,  ģimenes strīdu lietās.

II. Teritoriālā kompetence (vai manā prasībā ir kompetenta pilsētas A vai pilsētas B tiesa ?)

1. Vispārīgie noteikumi par teritoriālo kompetenci

Saskaņā ar vispārīgajiem noteikumiem, kompetentā tiesa ir tiesa tajā vietā, kur dzīvo atbildētājs. Šis noteikums tiek skaidrots ar vēlmi aizsargāt atbildētāju, pieņemot, ka viņam būs vieglāk aizstāvēties tās tiesas priekšā, kura atrodas vistuvāk viņa dzīvesvietai.

Ja atbildētājs ir fiziska persona, tad tā ir viņa dzīvesvietas vai mītnes vietas tiesa. Juridiskai personai (uzņēmumam, asociācijai) tā ir vieta, kur tā ir nodibināta, parasti pēc tās reģistrētās adreses. Gadās, ka zināmā galvenās iestādes atrašanās vieta nav reģistrētajā adresē. Šajā gadījumā ir iespējams izmantot galvenās iestādes atrašanās vietas tiesu. Lieliem uzņēmumiem, kuriem ir vairākas filiāles, izmantotā tiesa var būt arī tur, kur atrodas viena no uzņēmuma filiālēm.

Lapas augšmalaLapas augšmala

2. Izņēmumi no vispārīgajiem noteikumiem
a) Kādos gadījumos es varu izvēlēties starp atbildētāja dzīvesvietas tiesu (tiesa, ko nosaka vispārīgie noteikumi) un citu tiesu?

Uz līguma pamata atbildētājs var sniegt lietu tiesā vai nu pēc atbildētāja dzīvesvietas, vai arī saskaņā ar līgumā noteikto, pēc preču piegādes vietas vai pēc pakalpojuma sniegšanas vietas.

Sakarā ar kriminālatbildību vai civillietas ierosināšanas gadījumā krimināllietas ietvaros : prasība var tikt iesniegta vai nu atbildētāja dzīvesvietas tiesā, vai tiesā tajā vietā, kur zaudējumi tika ciesti, vai arī kur tiek konstatēts pārkāpuma fakts.

Saistībā ar nekustamo īpašumu prasītājs var ierosināt lietu tās vietas tiesā, kur atrodas nekustamais īpašums.

b) Kad man ir jāizvēlas cita tiesa, nevis tiesa atbildētāja dzīvesvietā (tiesa, ko nosaka vispārīgie noteikumi)?

Šķiršanās gadījumā kompetentā tiesa ir tās vietas tiesa, kur ģimene dzīvo. Ja laulātie dzīvo atsevišķi, kompetentā tiesa ir tās vietas tiesa, kur atrodas ģimenes pēdējā kopīgā mājvieta.

Attiecībā uz mantojumu kompetentā tiesa ir mirušā pēdējās dzīvesvietas tiesa.

Attiecībā uz īres līgumiem kompetentā tiesa ir ēkas atrašanās vietas tiesa.

Attiecībā uz darba tiesībām kompetentā tiesa ir darbavietas atrašanās vietas tiesa. Tomēr, saskaņā ar dažiem pieņēmumiem, darba devējam vedot tiesvedību pret algotu darbinieku, kurš dzīvo citā dalībvalstī, kompetence tiek nodota tiesai algotā darbinieka dzīvesvietā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

c) Vai pusēm pastāv iespēja nozīmēt tiesu, kura parasti nebūtu kompetenta?

Luksemburgas likumdošana pieļauj « noteikumu par pilnvaru došanu », saskaņā ar kuru puses līgumā nosaka konkrētu tiesu, kura ir lietas kursā par pušu tiesvedību.

Īpaša interese par šādiem noteikumiem ir tad, kad jānodarbojas ar tiesvedību, kura skar puses, kas atrodas vairākās valstīs. Šie noteikumi patiešām ļauj noteikt jau iepriekš, kurai tiesai iespējamā prasība tiks nodota. Eiropas Savienības valstīs šādu noteikumu spēkā esamību regulē Padomes 2001. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 44/2001.

Pušu vienošanās par tiesu ir iespējama arī attiecībā uz pilnībā iekšējām lietām. Jaunā Civilprocesa kodeksa 18. pants ļauj pusēm iesniegt miertiesnesim prasību, par kuru viņš parasti nebūtu kompetents prasības summas dēļ vai noteikumu par teritoriālo kompetenci dēļ. Pušu piekrišana var tikt pausta vai arī izrietēt no fakta, ka atbildētājs neprotestējot ierodas tiesā.

Noteikums par pilnvaru nodošanu ir spēkā tikai tad, ja to tiešām ir apstiprinājušas abas puses. Šīs piekrišanas pierādījums ir jāsniedz saskaņā ar noteikumiem par vispārējām tiesībām.

Dažreiz pušu brīvība attiecībā uz tiesas nozīmēšanu tiek ierobežota ar likumu. Tā, likums par patērētāju tiesisko aizsardzību neatzīst nekādus noteikumus, kuru mērķis būtu atņemt patērētājam tiesības izmantot parastās tiesas.

C. Ja kompetenta ir kāda speciālā tiesa, kā es varu noteikt, tieši kura tiesa ir kompetenta manā prasībā ?

Lapas augšmalaLapas augšmala

I. Vai pastāv starpība starp « zemākās pakāpes » civillietu tiesām un « augstākām » pirmās pakāpes tiesām ?

Speciālās tiesas, kuras izveidotas saskaņā ar Luksemburgas likumdošanu (darba tiesa, miertiesa, kas izskata ar īres maksām saistītās lietas, administratīvā tiesa, Sabiedriskās drošības arbitrāžas padome) tāpat kā pirmās instances tiesneši pārzina savā kompetencē esošās strīdīgās lietas, ja vien likums neparedz izņēmumu attiecībā uz prasības summu.

Tā, piemēram, miertiesnesis, kas parasti ir kompetents tikai lietās, kurās prasības summa nepārsniedz 10,000 EUR, netiek ierobežots ar šo summu, ja prasība attiecas uz īres līgumu.

II. Teritoriālā kompetence (vai manā prasībā kompetenta ir pilsētas A vai pilsētas B tiesa?)

1. Vispārīgie noteikumi par teritoriālo kompetenci

Ja parasti kompetentā tiesa ir tās vietas tiesa, kur dzīvo atbildētājs, attiecībā uz speciālajām tiesām pastāv izņēmumi.

Tā, piemēram, kompetentā darba strīdu tiesa parasti ir darba vietas atrašanās tiesa un nevis kādas no pusēm dzīvesvietas tiesa. Tāpat, prasība par īres līgumu ir jāsniedz tās vietas tiesā, kur atrodas attiecīgā telpa, kura tiek izīrēta.

Kas attiecas uz administratīvo tiesu un Sabiedriskās drošības arbitrāžas padomi, tad problēmas nerodas, jo šīs tiesas darbojas visā Lielhercogistes teritorijā.

2. Izņēmumi no vispārīgajiem noteikumiem

Speciālo tiesu kompetences ir noteiktas un parasti pusēm nav iespējams izvēlēties citu tiesu, nevis to, kuru ir noteicis likums.

Speciālo tiesu kompetences bieži tiek uzskatītas par tādām, kas attiecas uz sabiedrisko kārtību (piemēram, attiecībā uz darba likumu), tas nozīmē, ka pat pušu neesamības gadījumā tiesnesim ar lēmumu ir jānosaka lietas nepiekritība.

« Lietu piekritība tiesām - Vispārīgas ziņas | Luksemburga - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 21-04-2006

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste