Eiropas Komisija > ETST > Lietu piekritība tiesām > Lietuva

Pēdējo reizi atjaunots: 12-07-2006
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Lietu piekritība tiesām - Lietuva

Ja jūs vēlaties uzsākt tiesvedību civillietā vai komerclietā, jums ir jāatrod tiesa, kas ir kompetenta izskatīt jūsu lietu vai, citiem vārdiem sakot, kurai jautājums ir piekritīgs. Ja iesniegsiet lietu nepareizajā tiesā vai ja radīsies domstarpības par kompetenci, pastāv risks, ka tiesvedība tiks ievērojami aizkavēta vai pat ka jūsu prasība tiks noraidīta, jo tiesa nav kompetenta to izskatīt.



 

SATURS

A. Vai man ir jāvēršas parastā civillietu tiesā vai kādā speciālajā tiesā? A.
B. Ja jautājums ir vispārējās civillietu tiesas kompetencē, kā es varu atrast tiesu, kurā man ir jāvēršas? B.
I. Vai pastāv starpība starp zemākas un augstākas pakāpes parastajām civillietu tiesām un ja tāda ir, izskatīt manu prasību? I.
II. Teritoriālā jurisdikcija (Vai mana lieta ir A vai B pilsētas tiesas jurisdikcijā?) II.
1. Vispārīgie noteikumi par teritoriālo jurisdikciju 1.
2. Izņēmumi no vispārīgajiem noteikumiem 2.
a) Kādos gadījumos es varu izvēlēties starp tiesu pēc atbildētāja dzīvesvietas (tiesu, kuru nosaka, piemērojot vispārīgo regulējumu) un citu tiesu? a)
b) Kad man ir jāizvēlas cita tiesa nevis tiesa pēc atbildētāja dzīvesvietas (tiesa, ko nosaka vispārīgais regulējums)? b)
C. Ja jautājums ir kādas speciālās tiesas kompetencē/jurisdikcijā, kā es varu noteikt, kurā tiesā vērsties? C.

 

Sākotnējas piezīmes:

  • Apraksts ir jāierobežo līdz pirmās instances tiesu kompetencei, kā arī tam ir jābūt pamatotam ar pieņēmumu, ka informāciju par tiesu, kas ir kompetenta izskatīt apelācijas sūdzību, parasti sniedz pirmās instances tiesā, kura ir izdevusi lēmumu, vai šī informācija ir pieejama šajā tiesā.
  • Noteikumu par kompetences sistēmu izskaidrojumam nevajadzētu būt pārāk detalizētam, bet gan vairāk koncentrēties uz raksturīgākajām situācijām, ņemot vērā to praktisko nozīmi šīs tīmekļa vietnes izmantotājiem.
  • Vajadzētu paskaidrot, ka, vispārīgi runājot, šajā informācijas lapā aprakstītie noteikumi par kompetenci attiecas uz:
    1. patiesi iekšējām lietām;
    2. pārrobežu lietām, kuras attiecas uz atbildētāju, kurš dzīvo kādā ES dalībvalstī, lai noteiktu speciālo kompetento tiesu Kopienas tiesību aktos norādītajā dalībvalstī;
    3. pārrobežu lietām, kuras attiecas uz atbildētāju, kurš dzīvo ārpus ES, ja vien kāda starptautiska vienošanās (piemēram , Lugāno konvencija) neparedz savādāk.

A. Vai man ir jāvēršas parastā civillietu tiesā vai kādā speciālajā tiesā?

Dalībvalstis, kur ne visas civillietas un komerclietas tiek saskaņoti izskatītas parastajās civillietu tiesās, bet par noteiktām likuma jomām ir kompetentas speciālas neatkarīgas tiesas (piem., darba strīdu tiesas), ir jāapraksta kompetences robežas.

Lietuvas Republikas likuma Par tiesām 12. pants nosaka šādu tiesu sistēmu: Lietuvas Republikas iekšējā tiesu sistēma sastāv no tiesām ar vispārēju kompetenci un speciālajām tiesām.

Vispārējas kompetences tiesas (pirmās instances tiesas – apgabala un rajona tiesas) izskata visas civillietas, tas ir, strīdus, kas ir saistīti ar vai izriet no civilajām, ģimenes, darba, intelektuālā īpašuma, maksātnespējas, reorganizācijas un citām privāttiesiskām attiecībām; tiesas izskata arī lietas, kas saistītas ar neparastām tiesvedībām un pieteikumiem par ārvalstu tiesu un arbitrāžas tiesu spriedumu atzīšanu un piespiedu izpildi Lietuvas Republikā (Civilprocesa kodeksa 22. pants).

Speciālās, t.i., administratīvās tiesas (administratīvās apgabaltiesas) izskata administratīvās lietas, kuras izriet no administratīvi tiesiskām attiecībām.

B. Ja jautājums ir vispārējās civillietu tiesas kompetencē, kā es varu atrast tiesu, kurā man ir jāvēršas?

I. Vai pastāv starpība starp zemākas un augstākas pakāpes parastajām civillietu tiesām un ja tāda ir, izskatīt manu prasību?

Civillietas izskata apgabaltiesas un apgabaltiesas kā pirmās instances tiesas (Civilprocesa kodeksa 25. pants).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Civilprocesa kodeksa 26. pants apstiprina vispārīgo noteikumu, ka visas civillietas izskata apgabaltiesas. 27. un 28. pantā minēti izņēmumi no vispārīgā noteikuma un dažos gadījumos kompetence ir piešķirta apgabaltiesām un īpaša kompetence - Viļņas Apgabaltiesai.

Lielākajā daļā Dalībvalstu ir pazīstama atšķirība starp zemākās un augstākās pirmās instances parastajām civillietu tiesām. Ja ir runa par kompetences robežu nospraušanu:

  • Apgabaltiesas kā pirmās instances tiesas izskata civillietas, kurās prasības summa pārsniedz vienu tūkstoti litu, izņemot ģimenes lietu strīdus, kas attiecas uz īpašuma sadali (Civilprocesa kodeksa 1. nodaļas 27. pants).
  • Citiem faktoriem, kas nosaka kompetenci neatkarīgi no prasības summas, ir jābūt aprakstītiem galvenajos virzienos.
  • Apgabaltiesas kā pirmās instances tiesas izskata arī sekojošas civillietas (Civilprocesa kodeksa 27. pants):
    • attiecībā uz autortiesību nemateriālajām tiesiskajām attiecībām;
    • attiecībā uz civilajām atvērtā tirgus tiesiskajām attiecībām;
    • attiecībā uz maksātnespēju un reorganizāciju;
    • pēc bankas pagaidu administratora prasības pieteikuma par bankas piešķirtā kapitāla samazināšanu;
    • ja viena no pusēm ir kāda ārvalsts vai štats;
    • par prasībām attiecībā uz piespiedu akciju (dividenžu, procentu) pārdošanu;
    • par prasībām, kas ir saistītas ar juridiskas personas darbības izmeklēšanu;
    • Lapas augšmalaLapas augšmala

    • citas civillietas, kuras apgabala tiesas kā pirmās instances tiesas izskata saskaņā ar likumu.

Tikai Viļņas Apgabaltiesa kā pirmās instances tiesa izskata arī sekojošas civillietas (Civilprocesa kodeksa 28. pants):

  • attiecībā uz strīdiem, kas paredzēti Lietuvas Republikas likumā Par licencēšanu;
  • attiecībā uz strīdiem, kas paredzēti Lietuvas Republikas likumā Par preču zīmēm;
  • attiecībā uz adopciju, pamatojoties uz ārvalstu pilsoņu pieteikumiem par Lietuvas Republikas pilsoņa adoptēšanu Lietuvas Republikā vai ārvalstī;
  • citas civillietas, kuras izskata vienīgi Viļņas Apgabaltiesa kā pirmās instances tiesas saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

II. Teritoriālā jurisdikcija (Vai mana lieta ir A vai B pilsētas tiesas jurisdikcijā?)

1. Vispārīgie noteikumi par teritoriālo jurisdikciju

Iespējams īsumā aprakstīt atbildētāja pastāvīgo dzīvesvietu, kā arī vispārīgos noteikumus, kas attiecas uz juridiskām personām.

Prasību tiesā jāsniedz pēc atbildētāja dzīvesvietas. Prasību pret juridisku personu iesniedz pēc juridiskās personas reģistrācijas vietas, kas norādīta juridisko personu reģistrā. Gadījumos, ja atbildētājs ir valsts vai pašvaldības iestāde, prasību iesniedz pēc institūcijas, kas pārstāv valsti vai pašvaldību, atrašanās vietas (Civilprocesa kodeksa 29. pants).

2. Izņēmumi no vispārīgajiem noteikumiem
a) Kādos gadījumos es varu izvēlēties starp tiesu pēc atbildētāja dzīvesvietas (tiesu, kuru nosaka, piemērojot vispārīgo regulējumu) un citu tiesu?

Šajā nodaļā ir jāietver skaidrojums par īpašo noteikumu, kas nav izņēmuma gadījumi, par teritoriālo jurisdikciju skaidrojums, kas parasti attiecas uz lietas raksturu, tās cēloņiem.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Jurisdikciju var noteikt pēc prasītāja izvēles (Civilprocesa kodeksa 30. pants) šādos gadījumos:

  1. prasību pret atbildētāju, kura dzīvesvieta nav zināma, var iesniegt pēc viņa īpašuma atrašanās vietas vai viņa pēdējās zināmās dzīvesvietas;
  2. prasību pret atbildētāju, kurš pastāvīgi neuzturas Lietuvas Republikā, var iesniegt pēc viņa īpašuma atrašanās vietas vai pēc pēdējās zināmās dzīvesvietas Lietuvas Republikā;
  3. prasību pret kādas juridiskas vienības filiāles darbību var iesniegt arī pēc filiāles atrašanās vietas;
  4. prasību par uzturlīdzekļu maksāšanu un paternitātes noteikšanu var iesniegt arī pēc prasītāja dzīvesvietas;
  5. prasību par zaudējumiem, kas ciesti, nodarot kaitējumu fiziskas personas veselībai, vai atņemot dzīvību, var iesniegt pēc prasītāja dzīvesvietas vai pēc kaitējuma izdarīšanas vietas;
  6. prasību par kaitējumu, kas izdarīti personas īpašumam, var iesniegt pēc prasītāja dzīvesvietas (pastāvīgās uzturēšanās vietas) vai pēc vietas, kur kaitējums tika izdarīts;
  7. prasību par zaudējumiem, kas ciesti prettiesiskas notiesāšanas, prettiesiska aresta piemērošanas, prettiesiskas aizturēšanas, prettiesiskas procesuālo piespiedu līdzekļu piemērošanas, prettiesiska administratīvā soda – aresta dēļ, kā arī par zaudējumiem, kas ciesti tiesneša vai tiesas prettiesiskas darbības dēļ, izskatot civillietu, var iesniegt pēc prasītāja dzīvesvietas;
  8. prasību par zaudējumiem, kas ciesti pēc kuģu sadursmes, un par kompensāciju par palīdzību un glābšanu uz jūras, kā arī citos gadījumos, kad izraisās strīds attiecībā uz kuģošanu pa jūru, var iesniegt arī pēc atbildētāja kuģa atrašanās vai kuģa reģistrācijas ostas vietas;
  9. prasību par vienošanām un līgumiem, kuriem ir īpaši noteikta izpildes vieta, var iesniegt arī pēc vienošanās vai līguma izpildes vietas;
  10. prasību par darbošanos kā aizbildnim vai īpašuma administratoram var iesniegt arī pēc aizbildņa dzīvesvietas vai īpašuma administratora uzturēšanās vietas;
  11. prasību par patēriņa līgumiem var iesniegt arī pēc lietotāja dzīvesvietas.

Turklāt prasību pret vairākiem atbildētājiem, kas dzīvo vai atrodas dažādās vietās, ir jāiesniedz pēc viena no atbildētājiem dzīvesvietas vai atrašanās vietas pēc prasītāja izvēles (Civilprocesa kodeksa 1. daļas 33. pants).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Aprakstam ir jāietver vismaz noteikumi par:

  • līguma noteikumiem (īpašiem noteikumiem noteiktos līgumu veidos, piemēram, darba līgumos?)

    Prasību, kas attiecas uz līgumiem, ja ir norādīta izpildes vieta, pēc prasītāja izvēles var iesniegt pēc atbildētāja dzīvesvietas vai pastāvīgās uzturēšanās vietas vai pēc līguma izpildes vietas. Prasību par patēriņa līgumiem var iesniegt pēc atbildētāja vai patērētāja dzīvesvietas vai atrašanās vietas.

    • Lietas, kas attiecas uz uzturlīdzekļiem

      Prasību par uzturlīdzekļu piešķiršanu var iesniegt pēc atbildētāja vai prasītāja dzīvesvietas vai atrašanās vietas pēc prasītāja izvēles.

    • Lietas, kas attiecas uz civiltiesību pārkāpumu
    • Civilprasības uzsākšana par zaudējumu, kas radušies noziedzīga nodarījumā rezultātā, kompensāciju

      Civilprasību par zaudējumu, kas radušies noziedzīga nodarījumā rezultātā, kompensāciju var iesniegt izskatīšanai saskaņā ar noteikumiem par kompetenci, ko nosaka Lietuvas Republikas Civilprocesa likums, ja prasības pieteikums nav bijis iesniegts vai izlemta, kamēr tika izskatīta krimināllieta.

      Utt.

b) Kad man ir jāizvēlas cita tiesa nevis tiesa pēc atbildētāja dzīvesvietas (tiesa, ko nosaka vispārīgais regulējums)?

Šajā nodaļā jāsniedz pārskats par izņēmuma noteikumiem par speciālo kompetenci.

Lietuvas Republikas Civilprocesa likuma 31. panta 1.-2. daļā paredzēti šādi izņēmumi attiecībā uz parasto teritoriālo jurisdikciju, kas ir obligāta prasītājam, uzsākot tiesvedību:

Lapas augšmalaLapas augšmala

  1. prasības par materiālām tiesībām uz nekustamo īpašumu, par nekustamā īpašuma izmantošanu, izņemot pieteikumus par dzīvesbiedru īpašuma sadali laulību šķiršanas gadījumos, par nekustamā īpašuma konfiscēšanas atzīšanu par spēkā neesošu, ir tās vietas tiesas jurisdikcijā, kur atrodas nekustamais īpašums vai tā lielākā daļa;
  2. testatora kreditoru prasības, kuras iesniegtas pirms mantinieki ir pieņēmuši mantojumu, ir izskatāmas pēc mantojuma vai tā lielākās daļas atrašanās vietas.

Bez tam, saskaņā ar Lietuvas Republikas Civilprocesa kodeksa 33. panta 2. – 4. daļu:

  • pretprasība, neskatoties uz tiesas jurisdikciju, ir jāsniedz tiesā, kura izskatīja sākotnējo prasību. Ja pretprasības iesniegšana maina lietas speciālo kompetenci, tiesai, kura izskata sākotnējo prasību, ir jānodod visi lietas materiāli izskatīšanai tiesai ar speciālo kompetenci;
  • ja vienu no prasītāja prasībām ir jāiesniedz saskaņā ar noteikumiem par speciālo kompetenci, tad prasība arī ir jāiesniedz saskaņā ar noteikumiem par speciālo kompetenci;
  • ja viena no prasītāja prasībām ir reģionālās tiesas kompetencē, visas prasības ir jāizskata reģionālajai tiesai;

Vienošanās par tiesas izvēli (ieskaitot līgumu klauzulas), nosacījumi par to spēkā esamību un sekām.

Puses var mainīt lietas teritoriālo jurisdikciju, noslēdzot rakstisku vienošanos savā starpā. Taču izņēmuma un speciālo jurisdikciju ar vienošanos pušu starpā mainīt nevar (Lietuvas Republikas Civilprocesa kodeksa 32. pants).

Tiesas jurisdikcija, kas balstās tikai uz atbildētāja piedalīšanos.

Tiesa nodod lietu izskatīšanai citai tiesai, izdodot nolēmumu, ja atbildētājs, kura dzīvesvieta iepriekš nav bijusi zināma, lūdz nodot viņa lietu tiesai viņa dzīvesvietā (Lietuvas Republikas Civilprocesa kodeksa 34. panta 2. daļas 2. sadaļa).

C. Ja jautājums ir kādas speciālās tiesas kompetencē/jurisdikcijā, kā es varu noteikt, kurā tiesā vērsties?

Attiecībā uz specializētām tiesas filiālēm noteikumu par jurisdikciju aprakstam, ja iespējams, jābūt pēc tādas pašas struktūras kā B sadaļa. Kur noteikumi par jurisdikciju pamatā ir tādi paši, tas ir jāpaskaidro un pēc tam jāsniedz paskaidrojums par izņēmumiem no šiem noteikumiem.

Speciālās administratīvās tiesas, kas darbojas Lietuvas Republikā, neizskata civillietas, tādējādi pēc mūsu domām, noteikumi par šo tiesu jurisdikciju un izņēmumi no šiem noteikumiem nav iekļaujami šajā anketā.

« Lietu piekritība tiesām - Vispārīgas ziņas | Lietuva - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 12-07-2006

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste