Eiropas Komisija > ETST > Lietu piekritība tiesām > Ungārija

Pēdējo reizi atjaunots: 03-03-2008
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Lietu piekritība tiesām - Ungārija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pirmavota valodas versija ir atjaunināta un pārcelta uz Eiropas e-tiesiskuma portālu.


Ja vēlaties sākt tiesvedību civillietā vai komerclietā, būs jānosaka tiesa, kas ir kompetenta izskatīt lietu, t.i., kuras jurisdikcijā atrodas lieta. Ja izmantojat nepareizo tiesu vai ja strīds ir par jurisdikcijas jautājumu, jūs riskējat ievērojami aizkavēt procesu vai pat ar lietas izbeigšanu tādēļ, ka tā nav attiecīgās tiesas jurisdikcijā.

Noteikumus, kas ir piemērojami tiesu jurisdikcijai un kompetencei, ievēro visos procesos, kas ierosināti, pamatojoties uz likumu, neatkarīgi no tā, vai strīda puses ir valsts vai ārvalsts juridiskas vai fiziskas personas, izņemot, ja starptautiskā nolīgumā ir paredzēts citādi.



 

SATURS

A. Vai man jāvēršas parastā civiltiesā vai specializētā tiesā? A.
B. Ja jurisdikcija ir parastām civiltiesām, kā es varu uzzināt, kurā man jāvēršas? B.
I. Vai ir atšķirība starp zemāka un augstāka līmeņa parastām civiltiesām, un ja jā, kura ir kompetenta manā lietā? I.
II. Teritoriāla jurisdikcija (vai mana lieta ir A lielpilsētas/mazpilsētas vai B lielpilsētas/mazpilsētas tiesas jurisdikcijā?) II.
1. Teritoriālas jurisdikcijas pamatnoteikums 1.
2. Pamatnoteikuma izņēmumi 2.
a) Kad es varu izvēlēties starp tiesu vietā, kurā dzīvo atbildētājs (tiesa, ko nosaka, piemērojot pamatnoteikumu), un citu tiesu? a)
b) Kad man ir jāizvēlas cita tiesa, kas nav pēc atbildētāja dzīvesvietas piekritīgā tiesa (tiesa, kas noteikta, piemērojot pamatnoteikumu)? b)
c) Vai puses pašas var piešķirt jurisdikciju tiesai, kas citādi nebūtu kompetenta? c)
C. Ja jurisdikcija ir specializētām tiesām, kā es varu uzzināt, kurā man jāvēršas? C.

 

A. Vai man jāvēršas parastā civiltiesā vai specializētā tiesā?

Saskaņā ar 1997. gada Likuma LXVI par tiesu organizāciju un administrāciju 16. pantu Ungārijā darbojas tikai viena specializētā tiesa - darba tiesa, kas izskata galvenokārt ar nodarbinātību saistītas lietas.

Darba tiesa ir pirmās instances tiesa, kas izskata:

  1. strīdus pirms darba līgumu noslēgšanas un par tiesībām, kas izriet no darba attiecībām pēc darba attiecību izbeigšanas,
  2. strīdus par kolektīvo līgumu starp pusēm, kuras ir pilnvarotas noslēgt šo līgumu, vai starp viņām un trešo personu par tiesībām, kas izriet no kolektīvā līguma,
  3. prasību izpildi, kas ir balstītas uz nelikumīgu rīcību saistībā ar streikiem vai citiem protesta akciju veidiem vai biedrošanās brīvību.

Prasības saskaņā ar likumu, kas reglamentē darbinieku un darba devēja attiecības, un ir tieši saistītas ar nodarbinātību, arī var apmierināt atsevišķos darba strīdos.

Darba tiesas jurisdikcijā ir darba inspekcija, administratīvi lēmumi par darba drošību, administratīvi lēmumi, kurus pieņēmis apgabala (galvaspilsētas) darba centrs saskaņā ar Nodarbinātības veicināšanas un bezdarbnieku pabalstu likumu, un sociālās apdrošināšanas lēmumu izskatīšana tiesā, kurus izskata saskaņā ar administratīvu lietu izskatīšanas noteikumiem.

Darba strīdos darba tiesas ekskluzīvā jurisdikcijā ir apgabals, kurā atrodas darba devēja galvenā mītne vai kurā atrodas uzņēmējdarbības vieta, kurā strādā vai strādāja darbinieks.

Lietas, kas ir saistītas ar bruņoto spēku profesionālo locekļu dienesta attiecībām, ir tās darba tiesas jurisdikcijā, kurai ir piekritīgs apgabals, kurā atrodas pirmās instances iestāde, kas pieņem pirmstiesas lēmumu, savukārt galvaspilsētas darba tiesa izskata prasības, kuras iesnieguši civilā, militārā un valsts drošības dienesta un policijas slepenie aģenti.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Specializētā tiesa neizskata apelācijas sūdzības, to dara parastā tiesa, proti, miertiesa, kuras jurisdikcijā ir apgabals, kurā atrodas darba tiesa.

B. Ja jurisdikcija ir parastām civiltiesām, kā es varu uzzināt, kurā man jāvēršas?

I. Vai ir atšķirība starp zemāka un augstāka līmeņa parastām civiltiesām, un ja jā, kura ir kompetenta manā lietā?

Pirmā instancē spriedumus taisa

  • vietējās tiesas (pašvaldības tiesas, rajona tiesas) un
  • apgabaltiesas (galvaspilsētas tiesa).

Otrā instancē spriedumus taisa

  • apgabaltiesas (galvaspilsētas tiesa) lietās, kas ir vietējo tiesu (pašvaldību tiesu, rajona tiesu) pārziņā,
  • augstā apelācijas tiesa lietās, kas ir apgabaltiesu (galvaspilsētas tiesas) pārziņā,
  • Augstākā tiesa lietās, kas ir augstās apelācijas tiesas pārziņā (233./A pants), un lietās, kas noteiktas 235. panta 3. punktā.

Augstākā tiesa lemj par lietu otrreizēju izskatīšanu (īpašs tiesiskās aizsardzības līdzeklis).

Visi tiesas procesi, kuri ar likumu netiek nodoti miertiesām, ir vietējo tiesu jurisdikcijā.

Ar darbu saistītie strīdi, kas uzskaitīti (A) apakšpunktā, ir darba tiesu jurisdikcijā.

Apgabaltiesu pirmās instances jurisdikcijā ir:

  1. prasības par īpašumtiesībām, ja īpašuma vērtība pārsniedz piecus miljonus Ungārijas forintu (HUF), izņemot mantiskie strīdi, kurus ierosinājuši laulāti pāri, ja tie ierosināti saistībā ar šķiršanās procesu vai tā laikā;
  2. prasības par kompensāciju par zaudējumiem, kurus nodarījušas personas, kas rīkojas oficiālā statusā saskaņā ar valsts pārvaldes pilnvarām;
  3. strīdi par autortiesībām un saistītām tiesībām, tostarp prasījumi par tiesību īstenošanu un maksājumu veikšanu saskaņā ar kopīgu juridisko pārvaldību, prasības par rūpniecisku īpašumu un lietas par Civilkodeksa 86. panta 3.-4. punktā noteiktām tiesībām;
  4. prasības, kas saistītas ar preču starptautiskiem pārvadājumiem vai pārvadājuma līgumiem;
  5. prasības attiecībā uz uzņēmumiem:
    1. prasības anulēt reģistrācijas tiesas lēmumu, kas apstiprina reģistrācijas pieteikumu,
    2. prasības, lai noteiktu, ka uzņēmuma reģistrācijas dokuments vai tā grozījumi nav spēkā, vai lai novērstu to stāšanos spēkā,
    3. prasības par uzņēmuma institūciju lēmumu pārskatīšanu tiesā,
    4. prasības starp uzņēmumiem un to dalībniekiem (vai bijušiem dalībniekiem) un starp pašiem dalībniekiem (vai bijušiem dalībniekiem) par dalībnieku attiecībām,
    5. prasības par līdzdalību iegūšanu uzņēmumos; un
    6. prasības, lai izmainītu dalībnieka (akcionāra) atbildību, pārvēršot ierobežotu atbildību par uzņēmuma parādiem neierobežotā atbildībā;
  6. prasības attiecībā uz organizācijām, kas nav kvalificējamas kā uzņēmumi un ir reģistrētas apgabaltiesā:
    1. prasības, kuras pret šīm organizācijām ierosinājusi iestāde, kas tās likumīgi uzrauga,
    2. prasības, kuru pamatā ir attiecības starp šīm organizācijām un to locekļiem (vai bijušiem locekļiem) un starp pašiem locekļiem (vai bijušiem locekļiem);
  7. prasības, lai izpildītu civiltiesību prasības, kas rodas personisku tiesību aizskāruma rezultātā, tostarp prasības par kompensāciju par šo aizskārumu, ja tas nodarīts ar šādu prasību vai tās laikā;
  8. prasības par tiesiskām attiecībām, kas izriet no vērtspapīriem;
  9. valsts pārvaldes prasības, izņemot tās, kas nodotas darba tiesai;
  10. prasības par atsaukumiem presē;
  11. prasības, lai anulētu netaisnīgus līguma noteikumus [Civilkodeksa 209./A panta 1. un 2. punkts, 209./B pants, 301./A panta 4.-6. punkts];
  12. prasības, lai konstatētu faktus lietās, kurās prasības lietas vērtība pārsniegtu a) apakšpunktā noteikto vērtību;
  13. prasības par kompensāciju sakarā ar procedūras neveikšanu pamatotā laikposmā;
  14. prasības par finansēšanas līgumiem, kas noslēgti ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem [1997. gada Likuma LXXXIII 30. pants];
  15. prasības, kuras pēc likuma ir apgabaltiesu jurisdikcijā.

Ja uz kādu no līdzprasītājiem attiecas apgabaltiesas jurisdikcija, prasība būs šīs tiesas jurisdikcijā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tā saucamo robežvērtību piemēro attiecībā uz prasībām par īpašumu. Pārējās iepriekš minētajā lietās prasības pirmajā instancē iesniedz apgabaltiesā to būtības dēļ (parasti tādēļ, ka tās ir sarežģītākas).

II. Teritoriāla jurisdikcija (vai mana lieta ir A lielpilsētas/mazpilsētas vai B lielpilsētas/mazpilsētas tiesas jurisdikcijā?)

1. Teritoriālas jurisdikcijas pamatnoteikums

Parasti visas lietas, kurās nav noteikta kādas citas tiesas ekskluzīvā kompetence, ir tās tiesas jurisdikcijā, kuras apgabalā dzīvo atbildētājs (vispārīga jurisdikcija).

Ja atbildētāja dzīvesvieta nav Ungārijā, jurisdikcija ir vietā, kurā viņš uzturas. Ja vieta, kurā atbildētājs uzturas, nav zināma vai atrodas ārvalstīs, jurisdikcija ir viņa pēdējā dzīvesvietā Ungārijā. Ja to nevar noteikt vai ja atbildētājam tādas nebija, jurisdikcija būs atbilstīgi prasītāja dzīvesvietai vai, ja tādas nav, – vietā, kurā uzturas prasītājs, vai, ja prasītājs nav fiziska persona, – vietā, kurā atrodas prasītāja galvenā pārvalde.

Tiesas prāvās pret juridiskām personām vispārīgo jurisdikciju var noteikt atbilstīgi juridiskās personas galvenā biroja atrašanās vietai vai tās iestādes galvenās pārvaldes atrašanās vietai, kura ir tiesīga to pārstāvēt. Šaubu gadījumā administrācijas atrašanās vietu uzskata par galveno pārvaldi. Ja juridiskās personas galvenā pārvalde atrodas Budapeštā, bet tās darbība aptver Peštas apgabala teritoriju, lietu izskata tiesa, kuras jurisdikcijā ir Peštas apgabals.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja juridiskai personai nav galvenās pārvaldes Ungārijā, ja tiesvedību ierosina Ungārijas juridiska persona (prasītājs), jurisdikciju noteiks atbilstīgi šīs juridiskās personas galvenās pārvaldes atrašanās vietai. Ja prasītājs ir Ungārijas fiziska persona, jurisdikciju tāpat noteiks atbilstīgi prasītāja dzīvesvietai vai, ja tas nav iespējams, – atbilstīgi prasītāja uzturēšanās vietai.

Tiesvedībā pret uzņēmumiem, kas nav juridiskas personas, nosakot jurisdikciju, piemēro noteikumus, kas attiecas uz juridiskām personām.

2. Pamatnoteikuma izņēmumi
a) Kad es varu izvēlēties starp tiesu vietā, kurā dzīvo atbildētājs (tiesa, ko nosaka, piemērojot pamatnoteikumu), un citu tiesu?

Visās lietās, kad nav noteikta citas tiesas ekskluzīvā jurisdikcija, prasītājs, ja viņš izvēlas un ievēro noteiktus nosacījumus, var uzsākt tiesvedību citā likumā paredzētā tiesā, nevis tiesā, kuras vispārīgā jurisdikcijā ir atbildētājs. Piemēram, tiesas procesos par īpašumu kompetenta ir arī tiesa, kuras apgabalā atbildētājs uzturas prognozējami ilgu laikposmu (piemēram, kā darbinieks vai students). Attiecībā uz bruņoto spēku neprofesionālajiem locekļiem tiesas piekritību nosaka pēc viņu pastāvīgā dienesta vietas. Šo jurisdikcijas pamatojumu nevar piemērot attiecībā uz tiem atbildētājiem, kuri tiesvedībā nav rīcībspējīgi.

Attiecībā uz atbildētāju, kuram nav ne dzīvesvietas, ne uzturēšanās vietas Ungārijā, ar īpašumu saistītu tiesvedību var uzsākt tiesā, kuras apgabalā atrodas strīda priekšmets vai kur atrodas atbildētāja apķīlājamie aktīvi. Ja aktīvus veido prasība, tiesvedību var uzsākt apgabalā, kurā dzīvo atbildētāja parādnieks, vai, ja prasība ir savādāk nodrošināta, to var ierosināt arī vietā, kurā atrodas nodrošinājums.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Kā alternatīvu iepriekš minētajai tiesai ar īpašumu saistītu tiesvedību pret ārvalsts juridisku personu var uzsākt tiesā, kuras apgabalā dzīvo persona, kura ir iecelta par ārvalsts juridiskās personas darījumu pārvaldītāju. Kompetenta ir arī tiesa, kuras jurisdikcijā ir apgabals, kurā atrodas ārvalsts juridiskās personas Ungārijas filiāle vai kurā atrodas tās tirdzniecības pārstāvniecība.

Tiesvedību par uzturlīdzekļu, pabalstu utml. saņemšanu arī var uzsākt tiesā, kuras jurisdikcijā ir prasītāja uzturēšanās vieta.

Tiesvedību par bērna aizbildniecību arī var uzsākt tiesā, kas ir kompetenta atbilstīgi bērna uzturēšanās vietai.

Tiesvedību par īpašuma vai valdījuma tiesībām uz nekustamu īpašumu, kā arī citām ar nekustamo īpašumu saistītām tiesībām vai tiesiskām attiecībām arī var uzsākt tiesā, kuras jurisdikcijā ir nekustamā īpašuma atrašanās vieta.

Tiesvedību par prasībām, kas izriet no darījumiem ar uzņēmējsabiedrībām to darbības jomā, var ierosināt arī darījuma vietas vai izpildes vietas tiesā.

Tiesvedību par zaudējumu atlīdzību var ierosināt arī tiesā, kas ir kompetenta atbilstīgi vietai vai apgabalam, kurā radušies zaudējumi.

Tiesvedību, kas ir saistīta ar pārvedu vekseli, var ierosināt tiesā, kas ir kompetenta atbilstīgi vekseļa apmaksas vietai.

b) Kad man ir jāizvēlas cita tiesa, kas nav pēc atbildētāja dzīvesvietas piekritīgā tiesa (tiesa, kas noteikta, piemērojot pamatnoteikumu)?

Lai apkopotu lietas vai nodrošinātu ekspertīzi, īpašos tiesību aktos var noteikt, ka atsevišķās lietās tikai viena tiesa, piemēram, galvaspilsētas tiesa, var veikt izskatīšanu pirmajā instancē. Piemēram, šai grupai pieder tiesas procesi, kas ir saistīti ar rūpniecisku īpašumu. Ekskluzīvu kompetenci var noteikt tikai ar likumu. Izraudzītā tiesa parasti ir galvaspilsētas tiesa.

c) Vai puses pašas var piešķirt jurisdikciju tiesai, kas citādi nebūtu kompetenta?

Ar īpašumu saistītās lietās puses var piešķirt jurisdikciju konkrētai tiesai, lai atrisinātu konkrētu strīdu vai strīdus, kas var rasties no konkrētām juridiskām attiecībām. Puses var pakļauties šai jurisdikcijai:

  1. rakstiski;
  2. mutiski, ar rakstisku apstiprinājumu;
  3. veidā, kas atbilst darījumu praksei, kas izveidojusies starp pusēm; vai
  4. starptautiskā tirdzniecībā - veidā, kas atbilst tirdzniecības praksei, kas pusēm ir zināma vai kurai jābūt zināmai, kas ir vispārzināma un kuru šā veida līguma puses regulāri izmanto noteiktā uzņēmējdarbības jomā.

Jurisdikciju nevar piešķirt lietās, kurās konkrētas tiesas ekskluzīvā kompetence ir noteikta ar likumu.

Ja vien puses nav vienojušās citādi, izraudzītajai tiesai ir ekskluzīva kompetence.

Noteikums attiecas arī uz tiesību pārņēmējiem.

C. Ja jurisdikcija ir specializētām tiesām, kā es varu uzzināt, kurā man jāvēršas?

Tiesību normas, kas attiecas uz konkrētu lietu, skaidri nosaka tiesu, kurā jums jāvēršas.

« Lietu piekritība tiesām - Vispārīgas ziņas | Ungārija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 03-03-2008

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste