Eiropas Komisija > ETST > Lietu piekritība tiesām > Vācija

Pēdējo reizi atjaunots: 06-10-2006
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Lietu piekritība tiesām - Vācija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pirmavota valodas versija ir atjaunināta un pārcelta uz Eiropas e-tiesiskuma portālu.


Piezīme: minētie jautājumi attiecas tikai uz tiesu procesiem valsts iekšienē



 

SATURS

A. Vai man prasība ir jāceļ vispārējā tiesā vai specializētajā tiesā? A.
B. Kā lai uzzinu vispārējās tiesas piekritības gadījumā, kur man konkrēti ir jāiesniedz prasības pieteikums? B.
B.I. Vai pastāv atšķirība starp zemākām un augstākām pirmās instances tiesām, un, ja, jā, tad kura ir piekritīga manā gadījumā? B.I.
B.II. Teritoriālā piekritība B.II.
B.II.1. Teritoriālās piekritības pamatnoteikumi B.II.1.
B.II.2. Šo pamatnoteikumu izņēmumi B.II.2.
B.II.2.a) Kādos gadījumos varu izvēlēties starp tiesu pēc atbildētāja dzīvesvietas (atbilstoši pamatnoteikumiem)un citu tiesu? B.II.2.a)
B.II.2.b) Kādos gadījumos man prasība ir jāceļ citā tiesā nevis pēc atbildētāja dzīvesvietas (atbilstoši pamatnoteikumiem)? B.II.2.b)
B.II.2.c) Vai tiesas procesa dalībnieki var vienoties par tiesas piekritību, kas citādi nebūtu piekritīga šajā procesā? B.II.2.c)
C. Kā lai atrodu specializētās tiesas piekritības gadījumā, kur man konkrēti ir jāiesniedz prasības pieteikums? C.

 

A. Vai man prasība ir jāceļ vispārējā tiesā vai specializētajā tiesā?

Civiltiesiskiem strīdiem Vācijā pastāv divas dažādas tiesu jurisdikcijas, civillietu tiesas un darba strīdu tiesas.Civillietu tiesas ir daļa no vispārējās jurisdikcijas.

Darba strīdu tiesas ir piekritīgas vienīgi tādiem civiltiesiskiem strīdiem, kas ir tik ciešā saistībā ar darba attiecībām, ka tie pārsvarā nosaka darba attiecības. Precīzs darba strīdu tiesas piekritības uzskaitījums atrodams Likumā par Darba strīdu tiesām §§ 2, 2a un 3.

Visi pārējie civiltiesiskie strīdi ir piekritīgi civillietu tiesām.

B. Kā lai uzzinu vispārējās tiesas piekritības gadījumā, kur man konkrēti ir jāiesniedz prasības pieteikums?

B.I. Vai pastāv atšķirība starp zemākām un augstākām pirmās instances tiesām, un, ja, jā, tad kura ir piekritīga manā gadījumā?

Pirmās instances civillietu tiesas ir Iecirkņa tiesas un Pavalsts tiesas.

1. Iecirkņa tiesas pamatā ir piekritīgas civiltiesiskiem strīdiem, ja prasības priekšmeta vērtība nepārsniedz 5000 euro un ja nepastāv viennozīmīga Pavalsts tiesas piekritība. (§ 23 Nr. 1 Likums par tiesu varu – GVG-).

Neatkarīgi no prasības priekšmeta vērtības vienīgi Iecirkņa tiesām ir piekritīgi sekojoši strīdi (sal. §§ 23, 23 a GVG):

Iecirkņa tiesas ir piekritīgas prasījumiem, kas izriet no dzīvojamo telpu īres attiecībām, vai par šādu attiecību statusu (§ 23 Nr. 2a GVG).

Tāpat Iecirkņa tiesas kā pirmās instances tiesas ir piekritīgas ģimenes tiesību lietās (§ 23a GVG). Pie tām pieder:

Lapas augšmalaLapas augšmala

  • lietas par bērnu tiesībām un pienākumiem attiecībā pret vecākiem;
  • lietas par likumiskiem uzturēšanas pienākumiem, kas radušies ar laulībām vai radniecību;
  • mātes prasības par uzturlīdzekļu piedziņu saistībā ar bērna piedzimšanu;
  • lietas, kas izriet no laulības attiecībām;
  • strīdi par no laulāto mantiskajām attiecībām izrietošiem prasījumiem, arī, ja procesā ir iesaistītas trešās personas.

Vienīgi Iecirkņa tiesām piekritīgās lietas izriet no § 23 Nr. 2b - h GVG).

2. Pavalsts tiesas ir piekritīgas visiem civiltiesiskajiem strīdiem, kuri nav Iecirkņa tiesu kompetencē. Tas pirmām kārtām skar strīdus ar prasības priekšmeta vērtību vairāk nekā 5000 euro.

Vienīgi Pavalsts tiesas ir piekritīgas strīdiem, kas izriet no ierēdņu tiesiskās attiecības regulējošiem likumiem un prasībām par amatpersonu atbildību.

Pavalsts tiesās var būt izveidotas arī Tirdzniecības lietu kameras. Tās ir piekritīgas civiltiesiskām prasībām pret tirgotājiem, kā arī strīdiem saistībā ar vekseļu un čeku tiesībām. Tirdzniecības lietu kameras piekritības pilnīgs uzskaitījums atrodams § 95 GVG. Lūgums iztiesāt lietu Tirdzniecības lietu kamerā prasītājam ir jānorāda prasības pieteikumā.

B.II. Teritoriālā piekritība
B.II.1. Teritoriālās piekritības pamatnoteikumi

Vācijā saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem par vispārējo piekritību pastāv pamatnosacījums, ka teritoriālā piekritība tiek noteikta pēc atbildētāja dzīvesvietas. Personai, kurai nav dzīvesvietas, piekritība tiek noteikta pēc tās uzturēšanās vietas iekšzemē un, ja tāda nav zināma, pēc pēdējās šīs personas dzīvesvietas. Juridiskas personas gadījumā noteicošā ir tās juridiskā adrese.

Lapas augšmalaLapas augšmala

B.II.2. Šo pamatnoteikumu izņēmumi
B.II.2.a) Kādos gadījumos varu izvēlēties starp tiesu pēc atbildētāja dzīvesvietas (atbilstoši pamatnoteikumiem)un citu tiesu?

Atsevišķiem prasījumu veidiem prasītājam ir iespēja izvēlēties citu tiesu nekā to, kas noteikta pēc atbildētāja dzīvesvietas (it īpaši, izvēles piekritības gadījumos). Piemēri:

  • strīdos , kas izriet no līguma attiecībām un par to spēkā esamību, var vērsties tiesā arī tajā vietā, kurā strīdīgās saistības ir jāizpilda (§ 29 1. rindk. ZPO). Vienošanās par saistību izpildes vietu procesuāli vērā ņemama ir tikai tad, ja līguma puses pieder personu lokam, kas pēc likuma § 38b 1. rindk. ZPO ir tiesīgi vienoties par tiesas piekritību, salīdz. c).Ar jēdzienu līguma attiecības saprot visus parādsaistību līgumus neatkarīgi no saistību veida. Ja ir piekritīgas darba strīdu tiesas, ir izmantojami attiecīgie priekšraksti;
  • lietās, kas izriet no neatļautām darbībām, arī ir piekritīga tiesa, kuras iecirknī šī darbība ir notikusi;
  • cietušais noziedzīgā nodarījumā krimināllietas ietvaros var iesniegt prasības pieteikumus, ar kuriem viņš grib pieteikt no noziedzīga nodarījuma izrietošos mantiskos prasījumus, tajā tiesā, kurā tika celta prasība;
  • laulību šķiršanas lietās ir piekritīga tā Ģimenes lietu tiesa (Iecirkņa tiesā izveidota nodaļa), kuras iecirknī laulātajiem ir kopīgā ierastā uzturēšanās vieta (ar to ir domāta patiesā dzīvesvieta). Ja tiesvedības laikā (ar to ir jāsaprot iesnieguma vai prasības pieteikuma iesniegšana) šādas uzturēšanās vietas iekšzemē nav, tad piekritīga ir tikai tā Ģimenes lietu tiesa, kuras iecirknī vienam no laulātajiem ar kopējiem nepilngadīgajiem bērniem ir ierastā uzturēšanās vieta.Ja piekritība aizvien nav nosakāma, piekritīga ir vienīgi tā Ģimenes lietu tiesa, kuras iecirknī laulātajiem ir bijusi kopīga ierastā dzīvesvieta, ja vienam no laulātajiem tiesvedības laikā tur vēl ir ierastā uzturēšanas vieta. Ja tas nav šis gadījums, noteicošā ir atbildētāja ierastā uzturēšanās vieta, izņemot gadījumus, kad tādas nav iekšzemē. Tādā gadījumā noteicošā ir prasītāja uzturēšanās vieta.Ja arī tad nav noteikta piekritība, tad piekritīga ir vienīgi Berlīnes-Šonebergas Iecirkņa tiesas Ģimenes lietu tiesa.
  • Uzturlīdzekļu piedziņas lietās, tas nozīmē, laulāto un bērnu uzturēšanas jautājumos, ir piekritīga vienīgi tā tiesa, kurā laulības šķiršanas lieta tiek izskatīta vai ir tikusi izskatīta pirmajā tiesu instancē. Bērnu uzturēšanas jautājumos piekritība atbilst tikai tādā gadījumā, ja lieta ir saistīta ar laulības šķiršanu.Ja uzturlīdzekļu piedziņas process notiek atsevišķi (izolēti), tad ir piemērojami vispārīgie priekšraksti, tas nozīmē, ka pirmām kārtām noteicošā ir atbildētāja dzīvesvieta.
  • Uz lietām, kas saistītas ar vecāku atbildību, attiecas tas pats, tas nozīmē, ja tiek izskatīta lieta par laulības šķiršanu, piekritīga ir tā pati tiesa, ja lieta par vecāku atbildību ir saistīta ar šķiršanos. Ja lietas tiek ierosinātas atsevišķi, izšķirošā ir bērna dzīvesvieta. Ja tādas nav, tiek ņemta vērā faktiskā (iekšzemes) uzturēšanās vieta. Noteicošais brīdis piekritības noteikšanā ir tas, kad tiesā tiek uzsākta tiesvedība šajā lietā.
B.II.2.b) Kādos gadījumos man prasība ir jāceļ citā tiesā nevis pēc atbildētāja dzīvesvietas (atbilstoši pamatnoteikumiem)?

Līdzko likums skaidri nosaka vienu piekritīgo tiesu, tai ir priekšroka attiecībā pret citām piekritīgām tiesām, tas nozīmē, ka prasība var tikt celta (ir iespējama) tikai vienā piekritīgā tiesā . Viena piekritīgā tiesa it īpaši ir noteikta speciālajos likumos:

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja prasība attiecas uz zemesgabalu vai ar zemi saistītām tiesībām (piem., apbūves tiesībām), noteiktos gadījumos piekritīga ir vienīgi tā tiesa, kuras iecirknī šī lieta atrodas; tas attiecas uz prasībām par īpašuma tiesībām vai īpašuma apgrūtinājumiem, strīdiem par apgrūtinājumu dzēšanu , prasībām par no valdījuma izrietošām tiesībām, par robežu mērīšanu, par kopīpašuma sadali (§ 24 ZPO).

Strīdos par telpu īres vai nomas attiecībām vai šādu attiecību statusu ir piekritīga tikai tā tiesa, kuras iecirknī atrodas īres vai nomas telpas (§ 29a 1. rindk. ZPO). Šie noteikumi nav piemērojami īres attiecību gadījumos ar īslaicīgu dzīvojamo telpu lietošanas raksturu (brīvdienu dzīvokļi, viesnīcu numuri u.tml.), mēbelētām telpām vienpersoniskai lietošanai, mājām un telpām, kas paredzētas sabiedriskiem mērķiem (§ 29 a 2. rindk. ZPO).

Par pret iekšzemē atrodošos iekārtu īpašniekiem celtām prasībām, pieprasot atlīdzināt iedarbības uz vidi rezultātā radītos zaudējumus, piekritīga ir vienīgi tā tiesa, kuras iecirknī ir notikusi iekārtu izraisītā ietekme uz vidi (§ 32a ZPO).

Parāda piedziņas lietās piekritīga ir vienīgi Iecirkņa tiesa, kurā pieteikuma iesniedzējam ir vispārējā piekritība, respektīvi, ir pastāvīga dzīvesvieta vai juridiskā adrese. (§ 689 2. rindk. ZPO). Sprieduma piespiedu izpildes lietās kā sprieduma izpildes tiesa piekritīga ir vienīgi Iecirkņa tiesa, kuras iecirknī izpildes procesam ir jānotiek vai tas ir noticis (§ 764 2. rindk., § 802 ZPO). Par piespiedu izsoli vai piespiedu zemesgabalu pārvaldīšanu kā sprieduma izpildes tiesa teritoriāli piekritīga ir vienīgi Iecirkņa tiesa, kuras iecirknī zemesgabals atrodas. (§ 1 1. rindk., § 146 Likums par piespiedu izsolēm, §§ 802, 869 ZPO).

Lapas augšmalaLapas augšmala

B.II.2.c) Vai tiesas procesa dalībnieki var vienoties par tiesas piekritību, kas citādi nebūtu piekritīga šajā procesā?

aa) vienošanās

Vācu procesuālajās tiesībās pastāv iespējas vienoties par tiesas piekritību. Saskaņā ar likuma § 38 1. rindk. ZPO kāda pirmās instances tiesa, kas nav piekritīga šajā lietā, ar noteikti vai klusējot izteiktu pušu vienošanos var kļūt piekritīga. Šāda vienošanās var tikt noslēgta tikai tādā gadījumā, ja puses ir tirgotāji, publisko tiesību juridiskas personas vai sabiedriski tiesiskais īpašums. Ar noteikti vai klusējot izteiktu vienošanos par tiesas piekritību citādi nepiekritīga pirmās instances tiesa var kļūt piekritīga.

Par pirmās instances tiesas piekritību var vienoties, ja vismaz vienai no līguma pusēm nav vispārējās piekritības iekšzemē (§ 38 2. rindk. ZPO). Šajā gadījumā vienošanās ir jānoformē rakstiski, gadījumā, ja tā ir izteikta mutiski, tai jābūt rakstiski apstiprinātai. Ja kādai pusei ir vispārējā piekritība iekšzemē, tad iekšzemē var būt izvēlēta tikai viena tiesa, kurai šī puse ir vispārēji piekritīga vai arī pastāv īpaša tiesas piekritība.

Saskaņā ar likuma § 38 3. rindk. vienošanās par tiesas piekritību ir pieļaujama tikai tad, ja tā tiek noslēgta noteikti un rakstiski pēc strīda rašanās vai gadījumā, ja nākamajam atbildētājam pēc līguma noslēgšanas viņa dzīvesvieta vai ierastā uzturēšanās vieta ir ārzemēs vai viņa dzīvesvieta vai ierastā uzturēšanās vieta prasības celšanas brīdī nav zināma.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Vienošanās par tiesas piekritību priekšnoteikums vienmēr ir, ka tā attiecas uz noteiktām tiesiskām attiecībām un no tām izrietošiem tiesiskiem strīdiem, citādi tā nav spēkā (§ 40 1. rindk. ZPO). Vienošanās par tiesas piekritību nav pieļaujama, ja runa ir par citām nevis ar īpašumu saistītām prasībām, kas, neņemot vērā prasības priekšmeta vērtību, ir celtas Iecirkņa tiesā. Vienošanās par tiesas piekritību arī tad nav iespējama, ja saskaņā ar likumu ir noteikta viena tiesas piekritība (§ 40 2. rindk. ZPO).

Ja vien, lai vienotos par tiesas piekritību ir nepieciešama rakstiska forma, tā var būt pietiekama vispārējiem darījumu noteikumiem un standarta līgumiem.

Spēkā esoša vienošanās par tiesas piekritību ir saistoša tiesām; tas, vai tiesas piekritība viennozīmīgi ir atrunāta, ir atkarīgs no vienošanās satura.

bb) bezpretenziju lietas izskatīšana

Pirmās instances tiesas piekritība tiek pieņemta, ja atbildētājs, neiebilstot pret to, mutiski izskata lietas būtību (§ 39 ZPO). Izskatot lietas Iecirkņa tiesās, šādas tiesiskas sekas iestājas tikai tad, ja tiesa ir devusi atbilstošu norādījumu.

Tomēr piekritību nevar pieņemt, atbildētājam noklusējot iebildumus un izskatot lietas būtību gadījumos, kad vienošanās par tiesas piekritību būtu nepieļaujama (skat. augstāk, ar īpašumu nesaistīti strīdi un gadījumi, kad ir noteikta viena tiesas piekritība)

C. Kā lai atrodu specializētās tiesas piekritības gadījumā, kur man konkrēti ir jāiesniedz prasības pieteikums?

Darba strīdu tiesas speciālās jurisdikcijas specifika pastāv tikai attiecībā uz lietu piekritību. Attiecībā uz teritoriālās piekritības jautājumiem un iespējām vienoties par tiesas piekritību spēkā ir vispārējie nosacījumi, kā aprakstīts punktā B.

« Lietu piekritība tiesām - Vispārīgas ziņas | Vācija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 06-10-2006

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste