Eiropas Komisija > ETST > Lietu piekritība tiesām > Francija

Pēdējo reizi atjaunots: 11-07-2006
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Lietu piekritība tiesām - Francija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pirmavota valodas versija ir atjaunināta un pārcelta uz Eiropas e-tiesiskuma portālu.


Pirms uzsākt tiesvedību ir jāzina, kura tiesa var izskatīt jūsu prasību vai, citiem vārdiem sakot, jāzina, uz kuras tiesas juridisko kompetenci šī lieta attiecas. Ja nodosiet lietu nepareizajā tiesā vai ja rodas domstarpības attiecībā uz kompetenci, pastāv risks, ka procedūras izpilde tiek ievērojami aizkavēta, pat, ka jūsu prasība tiek noraidīta nekompetences dēļ.



 

SATURS

A. Vai ir jāvēršas vispārējā tiesā vai kādā speciālajā tiesā? A.
B. Ja kompetentas ir vispārējās tiesas, kā es varu noteikt to tiesu, kura ir kompetenta manā prasībā? B.
I. Vai pastāv starpība starp « zemākās pakāpes » civillietu tiesām un « augstākām » pirmās pakāpes tiesām ? Apstiprinošas atbildes gadījumā, kura tiesa ir kompetenta manā prasībā? I.
II. Teritoriālā kompetence (vai manā prasībā kompetenta ir pilsētas A vai pilsētas B tiesa ?) II.
1. Vispārīgie noteikumi par teritoriālo kompetenci 1.
2. Izņēmumi no vispārīgajiem noteikumiem 2.
a) Kādos gadījumos es varu izvēlēties starp atbildētāja dzīvesvietas tiesu (tiesa, ko nosaka vispārīgie noteikumi) un citu tiesu? a)
b) Kad man ir jāizvēlas cita tiesa, nevis tiesa atbildētāja dzīvesvietā (tiesa, ko nosaka vispārīgie noteikumi)? b)
c) Vai pusēm pastāv iespēja nozīmēt tiesu, kura parasti nebūtu kompetenta? c)
C. Ja kompetenta ir kāda speciālā tiesa, kā es varu noteikt, tieši kura tiesa ir kompetenta manā prasībā ? C.

 

A. Vai ir jāvēršas vispārējā tiesā vai kādā speciālajā tiesā?

Specialās tiesas ir :

  • tirdzniecības strīdu tiesa, kuras kompetencē ietilpst strīdi starp komersantiem, tie strīdi, kas attiecas uz komercdarbību starp jebkurām personām, strīdi starp tirdzniecības uzņēmuma partneriem un tirdzniecības uzņēmumu finansiālās grūtības (likvidācija un sanācija tiesas uzraudzībā),
  • sociālās apdrošināšanas lietu tiesa ir kompetenta dažādās lietās, kas saistītas ar likumu un noteikumu piemērošanu sociālās apdrošināšanas un savstarpējās lauksaimnieku apdrošināšanas sabiedrībām,
  • darba strīdu tiesa izskata visus strīdus, kas radušies saistībā ar individuālajiem darba līgumiem,
  • lauku īpašumu nomas līgumu paritātes tiesas kompetencē ietilpst strīdi starp lauku īpašumu īrniekiem (zemes apsaimniekošana, fermu nomāšana),
  • tiesa, kas izskata strīdus par darbnespēju, nodarbojas ar strīdus lietām, kas saistītas ar invaliditātes stāvokli vai pakāpi, ar pastāvīgu darbnespēju un nepiemērotību darbam,
  • departamenta pensiju tiesa izskata strīdus, kas attiecas uz militārajām pensijām.

B. Ja kompetentas ir vispārējās tiesas, kā es varu noteikt to tiesu, kura ir kompetenta manā prasībā?

I. Vai pastāv starpība starp « zemākās pakāpes » civillietu tiesām un « augstākām » pirmās pakāpes tiesām ? Apstiprinošas atbildes gadījumā, kura tiesa ir kompetenta manā prasībā?

Pastāv augstākas instances tiesas, zemākas instances tiesas un pirmās instances tiesas.

Lapas augšmalaLapas augšmala

  • Pirmās instances tiesas izskata lietas pēc privātpersonu pieprasījuma par prasībām, kuru summa nepārsniedz 1500 eiro.
  • Zemākas instances tiesu kompetencē ietilpst tādu prasību izskatīšana, kuru summa ir mazāka vai vienāda ar 7600 eiro, kā arī bez prasības summas ierobežojuma dažās lietās, piemēram , patēriņa tiesības, aizbildnība, dzīvojamo māju īres līgumi.
  • Augstākas instances tiesu kompetencē ietilpst visas citas civilprasības, kas neattiecas uz citām tiesām, it īpaši par ģimenes lietām.

II. Teritoriālā kompetence (vai manā prasībā kompetenta ir pilsētas A vai pilsētas B tiesa ?)

1. Vispārīgie noteikumi par teritoriālo kompetenci

Parasti kompetentā tiesa ir tās vietas tiesa, kur dzīvo atbildētājs. Šis noteikums tiek skaidrots ar vēlmi aizsargāt atbildētāju, pieņemot, ka viņam būs vieglāk aizstāvēties tās tiesas priekšā, kura atrodas vistuvāk viņa dzīvesvietai.

Ja atbildētājs ir fiziska persona, tad tā ir viņa dzīvesvietas vai mītnes vietas tiesa. Juridiskai personai (uzņēmumam, asociācijai) tā ir vieta, kur tā ir nodibināta, parasti pēc tās reģistrētās adreses. Gadās, ka zināmā galvenās iestādes atrašanās vieta nav reģistrētajā adresē. Šajā gadījumā ir iespējams izmantot galvenās iestādes atrašanās vietas tiesu. Lieliem uzņēmumiem, kuriem ir vairākas filiāles, izmantotā tiesa var būt arī tur, kur atrodas viena no uzņēmuma filiālēm.

2. Izņēmumi no vispārīgajiem noteikumiem
a) Kādos gadījumos es varu izvēlēties starp atbildētāja dzīvesvietas tiesu (tiesa, ko nosaka vispārīgie noteikumi) un citu tiesu?
  • Uz līguma pamata atbildētājs var sniegt lietu tiesā vai nu pēc atbildētāja dzīvesvietas, vai arī saskaņā ar līgumā noteikto, pēc preču piegādes vietas vai pēc pakalpojuma sniegšanas vietas.
  • Sakarā ar kriminālatbildību vai civillietas ierosināšanas gadījumā krimināllietas ietvaros prasība var tikt iesniegta vai nu atbildētāja dzīvesvietas tiesā, vai tiesā tajā vietā, kur zaudējumi tika ciesti, vai arī kur notika pārkāpuma fakts.
  • Saistībā ar nekustamo īpašumu prasītājs var ierosināt lietu tās vietas tiesā, kur atrodas nekustamais īpašums.
  • Sakarā ar uzturlīdzekļiem prasītājs var izvēlēties starp tās vietas tiesu, kur dzīvo atbildētājs un tās vietas tiesu, kur dzīvo maksātājs, tas ir, tiesu paša prasītāja dzīvesvietā.
b) Kad man ir jāizvēlas cita tiesa, nevis tiesa atbildētāja dzīvesvietā (tiesa, ko nosaka vispārīgie noteikumi)?

Prasības par uzturlīdzekļu vai kompensācijas piešķiršanu gadījumā kompetentā tiesa ir tās vietas tiesa, kur dzīvo laulātais – saņēmējs vai vecāks, kurš uzņemas pamatatbildību par bērniem, pat pilngadīgiem.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Šķiršanās gadījumā kompetentā tiesa ir tās vietas tiesa, kur ģimene dzīvo. Ja laulātajiem ir dažādas dzīvesvietas, kompetentā tiesa ir tās vietas tiesa, kur dzīvo bērni. Ja laulātajiem bērnu nav, kompetentā tiesa ir tās vietas tiesa, kur dzīvo atbildētājs.

Mantojuma gadījumā kompetentā tiesa ir mirušā pēdējās dzīvesvietas tiesa.

Par nomas līgumiem kompetentā tiesa ir ēkas atrašanās vietas tiesa.

c) Vai pusēm pastāv iespēja nozīmēt tiesu, kura parasti nebūtu kompetenta? 
  • Speciālajām tiesām ir īpaša kompetence un jautājums par nekompetenci ir jāierosina administratīvā kārtā tiesā. Vienīgā iespēja izmantot tiesu, kas parasti nebūtu kompetenta, pastāv starp augstākas instances tiesu un zemākas instances tiesu attiecībā uz lietām, uz kurām tām nav speciāla kompetence.
  • Parasti visi līguma punkti, kuros netiek ievēroti teritoriālās kompetences un piekritības noteikumi, ir spēka neesoši, izņemot līgumus starp diviem komersantiem, ar noteikumu, ka šie punkti tiek ļoti skaidri konkretizēti.

C. Ja kompetenta ir kāda speciālā tiesa, kā es varu noteikt, tieši kura tiesa ir kompetenta manā prasībā ?

  • Tirdzniecības strīdu tiesas gadījumā parasti kompetentā tiesa ir tās vietas tiesa, kur dzīvo atbildētājs. Nozieguma sakarā kompetentā tiesa ir tās vietas tiesa, kur notika kaitniecības fakts vai tās vietas tiesa, kur zaudējumi tika ciesti.
  • Darba strīdu tiesas gadījumā – darba ņēmējs vienmēr var griezties pie tās vietas darba strīdu tiesas, kur ir ticis noslēgts darba līgums. Kompetentā darba strīdu tiesa ir tā, kuras apgabalā atrodas uzņēmums, kurā darba ņēmējs strādā. Ja darbs notiek ārpus jebkāda uzņēmuma, ir jāvēršas pie darba strīdu tiesas, kas atrodas darba ņēmēja dzīvesvietā.
  • Lauku īpašumu nomas līgumu paritātes tiesas gadījumā – kompetentā tiesa ir tās vietas tiesa, kur atrodas nekustamais īpašums.
  • Sociālās apdrošināšanas lietu tiesas gadījumā – parasti kompetentā tiesa ir tā, kuras apgabalā atrodas saņēmēja vai ieinteresētā darba devēja dzīvesvieta vai kur atrodas atbildētājas iestādes galvenā mītne, ja ir konflikts starp iestādēm, kuru galvenās mītnes atrodas dažādos tiesas apgabalos.

Cita informācija

  • Francijas Tieslietu ministrija (Ministère de la justice français) français 
  • Legifrance : pamatinformācija par Francijas tiesībām (Légifrance : l'essentiel du droit français) français

« Lietu piekritība tiesām - Vispārīgas ziņas | Francija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 11-07-2006

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste