Eiropas Komisija > ETST > Lietu piekritība tiesām > Čehija

Pēdējo reizi atjaunots: 23-04-2009
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Lietu piekritība tiesām - Čehija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pirmavota valodas versija ir atjaunināta un pārcelta uz Eiropas e-tiesiskuma portālu.


 

SATURS

A. Vai man jāvēršas vispārējās jurisdikcijas tiesā vai specializētā tiesā? A.
B. Ja lieta piekrīt vispārējās jurisdikcijas tiesai, kā es varu uzzināt, kurā tiesā man jāvēršas? B.
I. Vai pastāv dalījums starp zemākas un augstākas instances vispārējās jurisdikcijas tiesām, un, ja šāds dalījums pastāv, kuras instances tiesa ir kompetenta skatīt manu lietu? I.
II. Teritoriālā piekritība II.
1. Teritoriālās piekritības pamatnoteikums 1.
2. Pamatnoteikuma izņēmumi 2.
a) Kuros gadījumos es varu izvēlēties, vai prasību sniegt tiesā pēc atbildētāja dzīvesvietas (tiesā, kurai strīds piekrīt saskaņā ar pamatnoteikumu) vai citā tiesā? a)
b) Kuros gadījumos man jāizvēlas cita tiesa, nevis atbildētāja dzīvesvietas tiesa (tiesa, kurai strīds piekrīt saskaņā ar pamatnoteikumu)? b)
c) Vai puses var vienoties par strīda nodošanu tiesai, kura citādi nebūtu kompetenta? c)
C. Kā es varu zināt, kurā tiesā man vērsties gadījumos, kad strīds piekrīt specializētai tiesai? C.

 

A. Vai man jāvēršas vispārējās jurisdikcijas tiesā vai specializētā tiesā?

Čehijas Republikā civillietu pakļautību un piekritību pamatā nosaka Civilprocesa kodeksa (likums Nr. 99/1963 Coll.) 7. panta 1. punkts. 7. panta 1. punktā uzskaitīti uz privāttiesībām attiecīgu strīdu veidi, piemēram, strīdi, kas izriet no civiltiesībām, ģimenes tiesībām, darba tiesiskajām attiecībām un komercdarbības.

Čehijas civilprocesā lietas piekritība netiek noteikta, pamatojoties uz strīda raksturu. Līdz ar to nepastāv konkrētiem mērķiem izveidotas specializētas tiesas, kas, būdamas tiesu sistēmas sastāvdaļa, skatītu konkrētus lietu veidus. Tādēļ principā vispārējas jurisdikcijas tiesa ir kompetenta skatīt visas uz privāttiesībām attiecīgās lietas.

B. Ja lieta piekrīt vispārējās jurisdikcijas tiesai, kā es varu uzzināt, kurā tiesā man jāvēršas?

I. Vai pastāv dalījums starp zemākas un augstākas instances vispārējās jurisdikcijas tiesām, un, ja šāds dalījums pastāv, kuras instances tiesa ir kompetenta skatīt manu lietu?

Lietu sadalījums civilprocesā notiek atbilstoši lietas piekritībai. Noteikumi attiecībā uz lietu piekritību paredz, ka lieta tiek izskatīta tiesā, kurai ir vispiemērotākā atrašanās vieta lietas izskatīšanai, un parasti tā ir tiesa, kas atrodas vistuvāk pusēm vai lietai, par kuru ir celta prasība. Tomēr dažkārt šī principa vietā piemēro citus kritērijus, piemēram, tiesas konkrēta vai lielāka specializācija vai speciālās zināšanas.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Čehijas tiesību sistēmā tas, kura tiesa izskatīs lietu un pasludinās tajā spriedumu, pamatojas uz priekšmetisko, teritoriālo un funkcionālo piekritību.

Priekšmetiskā piekritība nosaka to, kura tiesa ir kompetenta izskatīt lietu un pasludināt tajā spriedumu pirmajā instancē. Tādējādi dalījums ir atkarīgs no tā, vai strīdu pirmajā instancē izskatīs rajona tiesa vai apgabaltiesa.

Čehijas procesuālajās tiesībās tiek pielietots diferencētas priekšmetiskās piekritības princips, saskaņā ar kuru dažkārt specializācijas vai konsekventas lēmumu pieņemšanas dēļ lietu skatīt kompetenta ir nevis rajona tiesa, bet gan apgabaltiesa.

Priekšmetisko piekritību nosaka saskaņā ar Civilprocesa kodeksa (likums Nr.99/1963 Coll.) 9. pantu, kas paredz, ka priekšmetiskā piekritība pirmajā instancē ir rajona tiesām, ja vien likums neparedz pretējo. Šī noteikuma izņēmumi paredzēti kodeksa 9. panta 2., 3. un 4. punktā.

Priekšmetisko piekritību apgabaltiesām regulē 9. panta 2. un 3. punkts. Otrajā punktā galvenokārt aptvertas nekomerciāla rakstura lietas, kas ir sarežģītas, specifiskas un retas (piemēram, attiecībā uz privātuma aizsardzību). Trešais punkts attiecas uz komerciāla rakstura lietām, izņemot r) apakšpunktu, saskaņā ar kuru kompetenta ir rajona tiesa, nevis apgabaltiesa (piemēram, strīdi, kuros prasības summa nepārsniedz CZK 100 000, strīdi, kas izriet no aizdevuma līgumiem, lietu tiesībām vai nekustamā īpašuma nomas).

Ceturtajā punktā ir paredzēti gadījumi, kad priekšmetiskā piekritība saskaņā ar īpašiem tiesību aktiem ir Augstākajai tiesai (piemēram, saskaņā ar likuma Nr. 97/1963 Coll. 67. pantu Augstākā tiesa lemj par atsevišķiem ārvalstu tiesu nolēmumiem strīdos, kas izriet no starptautiskajām privāttiesībām un procesuālajām tiesībām).

Lapas augšmalaLapas augšmala

II. Teritoriālā piekritība

Teritoriālā piekritība nosaka to, kura no attiecīgā līmeņa tiesām izskatīs konkrēto lietu. Tā nosaka, kurai no tiesām, kuru priekšmetiskajā piekritībā ir konkrētais strīds, būtu jānodod izskatīt lietu saskaņā ar teritoriālajiem apsvērumiem. Piemēram, ja lieta ir apgabaltiesas priekšmetiskajā piekritībā, noteikumi par teritoriālo piekritību nosaka to, kura konkrētā apgabaltiesa lietu izskatīs un tajā pasludinās spriedumu. Katrai tiesai ir noteiktas teritoriālās piekritības robežas.

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa (likums Nr.99/1963 Coll.) 11.panta 1. punktu, lieta vienmēr tiek izskatīta tiesā, kurai ir priekšmetiskā un teritoriālā piekritība. Teritoriālās piekritības noteikumi neizslēdz iespēju, ka šāda piekritība ir vairākām tiesām. To, kura tiesa šādā gadījumā izskatīs lietu, nosaka apstākļi pirms lietas izskatīšanas uzsākšanas.

1. Teritoriālās piekritības pamatnoteikums

Teritoriālo piekritību nosaka Civilprocesa kodeksa (likums Nr.99/1963 Coll.) 84.pants un turpmākie panti. Pastāv dalījums starp vispārējo un speciālo teritoriālo piekritību. Speciālā teritoriālā piekritība tiek sīkāk iedalīta „piekritībā pēc prasītāja izvēles” (izvēles piekritība) un „izņēmuma piekritībā” (obligātā piekritība).

Vispārējā teritoriālā piekritība pamatojas uz faktu, ka kompetenta ir atbildētāja vispārējās jurisdikcijas tiesa. Kompetentā vispārējās jurisdikcijas tiesa tiek noteikta saskaņā ar 85. un 86. pantu pēc iesaistītās personas. Fiziskās personas vispārējās jurisdikcijas tiesa ir tā rajona tiesa, kurā atbildētājam ir pastāvīgā dzīvesvieta, bet, ja viņam tādas nav, tā rajona tiesa, kurā atbildētājs uzturas. Tādas fiziskās personas, kura ir uzņēmējs, vispārējās jurisdikcijas tiesa ir tā rajona tiesa, kurā atrodas viņa uzņēmums (Komerckodeksa, likums Nr. 513/1991 Coll., 2. panta 3. punkts), bet, ja tādas vietas nav, tā rajona tiesa, kurā ir viņa pastāvīgā dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Kritērijs, pēc kura nosaka juridiskās personas vispārējās jurisdikcijas tiesu, ir šīs personas juridiskā adrese (Civilkodeksa, likums Nr.40/1964, 19c. pants).

86. panta īpašie noteikumi attiecas uz gadījumiem, kad atbildētājam nav savas vispārējās jurisdikcijas tiesas, vai arī tās nav Čehijas Republikā. Gadījumos, kad iesaistītā persona ir Čehijas pilsonis, kompetenta ir tā rajona tiesa, kurā šai personai bija pēdējā zināmā pastāvīgā dzīvesvieta Čehijas Republikā. Prasības, kas izriet no īpašuma tiesībām pret personu, kurai nav kompetentas tiesas Čehijas Republikā, var celt tā rajona tiesā, kurā atrodas personas īpašums, vai gadījumā, ja iesaistītā persona ir ārvalstnieks, tā rajona tiesa, kurā atrodas šīs personas uzņēmums vai uzņēmuma filiāle.

Atbildētāja vispārējās jurisdikcijas tiesa vienmēr ir rajona tiesa, taču, ja priekšmetiskā piekritība ir apgabaltiesai, tad lietu izskata tā apgabaltiesa, kuras tiesu apgabalā atrodas puses vispārējās jurisdikcijas tiesa (Civilprocesa kodeksa 85a. pants).

Teritoriālā piekritība tiek noteikta saskaņā ar perpetuatio fori principu (Civilprocesa kodeksa 11.panta 1. punkts), tas ir, lai noteiktu, kurai tiesai piekrīt konkrētais strīds, tiek ņemti vērā apstākļi lietas izskatīšanas uzsākšanas brīdī. Faktu maiņa lietas izskatīšanas gaitā (piemēram, atbildētāja dzīvesvietas maiņa) iespaidu uz lietas izskatīšanu neatstāj. Tomēr likums paredz arī šī principa izņēmumus. Izņēmumi ir saistīti ar strīda pāriešanu citā piekritībā un lietas deleģēšanu (tiesvedībā pieņemtas lietas nodošanu citai tiesai). Strīds teritoriāli pāriet citā piekritībā tikai tādos gadījumos, kad tas lietas rakstura dēļ tiek izskatīts ilgstoši (piemēram, strīdi, kas saistīti ar aizbildnību pār nepilngadīgām personām, strīdi, kas saistīti ar komercreģistru).

Lapas augšmalaLapas augšmala

2. Pamatnoteikuma izņēmumi
a) Kuros gadījumos es varu izvēlēties, vai prasību sniegt tiesā pēc atbildētāja dzīvesvietas (tiesā, kurai strīds piekrīt saskaņā ar pamatnoteikumu) vai citā tiesā?

Tas iespējams tikai piekritības pēc prasītāja izvēles gadījumos, kad prasītājs var izvēlēties starp vispārējās jurisdikcijas tiesu un Civilprocesa kodeksa 87.pantā minētajām tiesām. Tādējādi lietas izskatīšana var notikt arī tā rajona tiesā, kur:

  1. atbildētājam ir pastāvīgā darba vieta;
  2. radās apstākļi, ka dod tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzību;
  3. atrodas fiziskās vai juridiskās personas uzņēmuma filiāle, ja strīds ir saistīts ar šo filiāli;
  4. atrodas maksājuma veikšanas vieta, ja tiek īstenotas tiesības, kas izriet no vekseļa, čeka vai cita vērtspapīra;
  5. ir biržas juridiskā adrese, ja strīds ir saistīts ar darījumu biržā;
  6. atrodas nākotnē dibināmas Eiropas komercsabiedrības juridiskā adrese, ja tā atradīsies Čehijas Republikā, un lieta saistīta ar eksperta pieaicināšanu saskaņā ar īpašiem noteikumiem.

Prasītājam sava izvēle jāizdara līdz prasības iesniegšanai.

b) Kuros gadījumos man jāizvēlas cita tiesa, nevis atbildētāja dzīvesvietas tiesa (tiesa, kurai strīds piekrīt saskaņā ar pamatnoteikumu)?

Gadījumos, kad piemērojama Civilprocesa kodeksa 88. pantā paredzētā izņēmuma teritoriālā piekritība, prasību nevar iesniegt puses vispārējās jurisdikcijas tiesā un lieta jāizskata tiesā, kas noteikta saskaņā ar iepriekšminēto pantu. Vairumā izņēmuma teritoriālās piekritības gadījumu runa ir par lietas izskatīšanu bezstrīdus kārtībā bez atbildētāja.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Strīdīgos gadījumos piemērojama izņēmuma teritoriālā piekritība. Piemēram, laulības šķiršanas vai anulēšanas lietās, kompetentā tiesa ir tiesa, kuras rajonā pārim bija pēdējā kopīgā pastāvīgā dzīvesvieta Čehijas Republikā, un, ja vismaz viens no viņiem dzīvo šajā rajonā un šādas tiesas nav, strīds piekrīt prasītāja vai atbildētāja vispārējās jurisdikcijas tiesai. Tiesa, kas izskata laulības šķiršanas lietu, izskata arī kopmantas sadales un kopīgas dzīvokļa vai mājas nomas līguma izbeigšanas lietas.

Lietas par aizbildnību pār nepilngadīgo no teritoriālā viedokļa piekrīt tiesai, kuras rajonā nepilngadīgajam saskaņā ar vecāku vienošanos, tiesas lēmumu vai citiem izšķirošiem faktiem ir pastāvīgā dzīvesvieta.

Cits nozīmīgs izņēmuma piekritības veids ir piekritība tā rajona tiesai, kurā atrodas nekustamais īpašums, gadījumos, kad strīds izriet no tiesībām uz šo īpašumu (pārsvarā tas attiecas uz lietu tiesībām, nevis saistību tiesībām).

Sīkāka informācija ir atrodama likumā.

c) Vai puses var vienoties par strīda nodošanu tiesai, kura citādi nebūtu kompetenta?

Vienošanās par līgumisko piekritību: saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 89a. pantu komerciāla strīda puses var vienoties, ka strīds tiek nodots citai tiesai nekā tā, kurai strīds piekrīt saskaņā ar likumu, izņemot gadījumus, kad piemērojama izņēmuma teritoriālā piekritība. Vienošanās par līgumiskās piekritības noteikšanu jānoslēdz iepriekš un tā jāpievieno prasībai. Šāda vienošanās jānošķir no vienošanās par līgumisko piekritību, kas paredz Čehijas tiesu starptautisko piekritību (Likuma par starptautiskajām privāttiesībām un procesuālajām tiesībām, Nr.97/1963 Coll., 37. pants).

Iebildums saistībā ar teritoriālo piekritību: teritoriālo piekritību tiesa pārbauda kā procesa priekšnoteikumu pirms lietas izskatīšanas uzsākšanas (t.i., pirms puses tiek uzaicinātas sniegt savus paskaidrojumus pirmajā tiesas sēdē vai pirms tiek pieņemts lēmums, ka lieta tiks izskatīta bez lietas dalībnieku uzaicināšanas). Atkārtoti jautājumu par teritoriālo piekritību var izskatīt, tikai pamatojoties uz puses iebildumu, kas izteikts pirmajā tiesvedības stadijā, kurā puse piedalās. Ja šajā stadijā netiek atzīts, ka strīds nav piekritīgs konkrētajai tiesai, vēlākā tiesvedības stadijā to nevar izdarīt, un pastāv iespēja, ka lietu izskatīs un tajā spriedumu pasludinās tiesa, kurai strīds saskaņā ar likumu nepiekrīt.

C. Kā es varu zināt, kurā tiesā man vērsties gadījumos, kad strīds piekrīt specializētai tiesai?

Kā jau minēts A sadaļā, Čehijas Republikas civilprocesuālajās normās nav paredzēts dalījums starp specializētajām un vispārējās jurisdikcijas tiesām. Visi noteikumi attiecībā tiesu piekritību un kompetenci ir ietverti Civilprocesa kodeksā (likums Nr.99/1963 Coll.).

« Lietu piekritība tiesām - Vispārīgas ziņas | Čehija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 23-04-2009

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste