Eiropas Komisija > ETST > Lietu piekritība tiesām > Beļģija

Pēdējo reizi atjaunots: 21-07-2006
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Lietu piekritība tiesām - Beļģija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pirmavota valodas versija ir atjaunināta un pārcelta uz Eiropas e-tiesiskuma portālu.


Pirms uzsākt tiesas prāvu kādā civillietā vai komerclietā, jums jāuzzina, kurai tiesai ir piekritīga jūsu lieta. Ja vēršaties nepareizā tiesā vai arī šīs tiesas jurisdikcija ir apstrīdāma, var gadīties, ka lietas izskatīšana ievērojami aizkavēsies vai jūsu lieta tiks pārtraukta jurisdikcijas neesamības dēļ



 

SATURS

A. Vai man ir jāvēršas parastā vai specializētā tiesā? A.
B. Ja lieta ir piekritīga parastai tiesai, kā noskaidrot, kura tiesa ir kompetenta izskatīt manu lietu? B.
I. Kāda ir atšķirība starp zemākas instances un augstākas instances civillietu tiesām, un kura tiesa ir kompetenta izskatīt manu lietu? I.
II. Teritoriālā piekritība (kuras tiesas piekritībā ir izšķirt manu lietu – tiesai pilsētā A vai tiesai pilsētā B?) II.
1. Teritoriālās piekritības pamatnoteikumi. 1.
2. Pamatnoteikumu izņēmumi. 2.
a) Pie kādiem apstākļiem es varu izvēlēties nevis tiesu, kas piederīga atbildētāja parastajai dzīvesvietai, bet citu tiesu (kā to paredz pamatnoteikumi)? a)
b) Pie kādiem apstākļiem man ir pienākums izvēlēties nevis tiesu, kas piederīga atbildētāja parastajai dzīvesvietai, bet citu tiesu (kā to paredz pamatnoteikumi)? b)
c) Vai iesaistītajām pusēm ir iespējams pašām izvēlēties tiesu, ja šai tiesai, pamatojoties uz pamatnoteikumiem, nav piekritības? c)
C. Kā es varu noskaidrot, kura tiesa ir kompetenta izskatīt manu lietu, ja piekritība ir specializētai tiesai? C.

 

A. Vai man ir jāvēršas parastā vai specializētā tiesā?

Nav atbildes

B. Ja lieta ir piekritīga parastai tiesai, kā noskaidrot, kura tiesa ir kompetenta izskatīt manu lietu?

I. Kāda ir atšķirība starp zemākas instances un augstākas instances civillietu tiesām, un kura tiesa ir kompetenta izskatīt manu lietu?

Ievads

Ņemot vērā Beļģijas likumdošanas īpatnības, būtu pareizi izskatīt A un B punktu kopā, lai ieviestu skaidrību.

Pirmkārt, jāuzsver atšķirība starp absolūtu piekritību (jeb piekritību, kas pamatota uz ratione materiae un teritoriālu piekritību.

Katrai prasībai ir temats un ļoti bieži arī zināma vērtība. Likumdevējs nosaka absolūtās piekritības kompetenci, nosakot būtību un vērtību prasībām, kuras atrodas tiesas piekritībā.

Šajā dokumentā absolūtā piekritība ir skaidrota, atbildot uz I punkta jautājumiem A un B.

Tiesām nav piekritības visā Beļģijas teritorijā. Beļģija saskaņā ar likumu ir iedalīta atsevišķās administratīvās teritorijās (kantonos, rajonos,…) Katras tiesas piekritībā ir tikai tās konkrētais apgabals (teritorija). Tas atbilst terminam teritoriālā piekritība. Precīzāks skaidrojums atrodams atbildē uz II punkta B jautājumu.

Pilna piekritība: pirmās instances tiesa.

Pirmās instances tiesai ir “pilna piekritība”. Tas nozīmē, ka pirmās instances tiesa atšķirībā no citām tiesām var izskatīt jebkuru lietu, pat tās, kas atrodas citu tiesu piekritībā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tiesu kodeksa 568. pantā ir noteikts, ka pirmās instances tiesa izskata visas prasības, izņemot tās, kas iesniegtas tieši apelācijas tiesai vai kasācijas tiesai. Tādējādi pirmās instances tiesas pilnā piekritība ir nosacīta. Pilnā piekritība ir nosacīta tādēļ, ka atbildētājs var izvirzīt pretenzija pret piekritības trūkumu, pamatojot to ar konkrētu citas tiesas piekritību. Bez tam pirmās instances tiesai ir ekskluzīva piekritība vairākās jomās. Šajā tiesā jārisina noteikti konkrēti strīdi pat tad, ja prasības vērtība ir mazāka par 1860 EUR, piemēram, prasībām saistībā ar personas ģimenes stāvokli.

Citas tiesas.

Turpinājumā minētas citas tiesas un to absolūtās piekritības īss apraksts.

  1. Kantona tiesnesis:

    Atbilstoši Tiesu kodeksa 590. pantam, kantona tiesneša vispārējā jurisdikcijā ietilpst visas prasības, kuru vērtība nepārsniedz 1860 EUR, izņemot tādas, kas nepārprotami ar likumu ir nodotas citas tiesas piekritībā. Līdzās šai vispārējai jurisdikcijai, kantona tiesnesim ir arī vairākas īpašas (skat. Tiesu kodeksa 591., 593. un 594. pantu) un ekskluzīvas jurisdikcijas (Tiesu kodeksa 595. un 597. pants), neņemot vērā prasības vērtību. Šīs īpašās piekritības piemēri ir strīdi par īres lietām, kopīpašumu, īpašuma apgrūtinājumiem un sociālās apdrošināšanas pabalstiem. Bez tam kantona tiesneša jurisdikcijā ietilpst pienākums izsniegt adopcijas dokumentus un identitātes apliecības, pieņemt steidzamus lēmumus par īpašuma atsavināšanu un document apstiprināšana ar zīmogu.

  2. Policijas miertiesnesis:

    Policijas miertiesnesis, saskaņā ar Tiesu kodeksa 601. bis pantu, izskata visas prasības par satiksmes negadījumā izraisītu zaudējumu atlīdzināšanu, neatkarīgi no prasības summas. Tā ir policijas miertiesneša ekskluzīva jurisdikcija.

    Lapas augšmalaLapas augšmala

  3. Saimnieciskā tiesa:

    Tiesu kodeksa 573. pantā ir noteikts, ka pirmās instances saimnieciskā tiesa risina komersantu savstarpējos strīdus par prasībām, kas saskaņā ar likumu kvalificētas kā “tirdzniecības darījumi” un neietilpst kantona tiesneša vai policijas miertiesneša vispārējā jurisdikcijā. Pastāv arī iespēja personai, kas nav komersants, ierosināt lietu saimnieciskajā tiesā pret komersantu; savukārt, komersants nevar saimnieciskajā tiesā ierosināt lietu pret personu, kura nav komersants. Bez tam saimnieciskā tiesa izskata strīdus saistībā ar vekseļiem un pasūtījumu veidlapām, ja prasības vērtība ir lielāka par 1860 EUR.

    Saimnieciskajai tiesai bez šīm vispārējām jurisdikcijas jomām ir vairākas īpašas un ekskluzīvas jurisdikcijas jomas. Īpašā jurisdikcija ir uzskaitīta Tiesu kodeksa 574. pantā. Tā ietver cita starpā jurisdikciju risināt strīdus saistībā ar komercuzņēmumiem un strīdus saistībā ar jūras un iekšzemes ūdensceļu transportu. Tiesu kodeksa 574. panta 2. punktā ir aprakstīta saimnieciskās tiesas ekskluzīvā jurisdikcija. Šai tiesai ir jurisdikcija izskatīt prasības un strīdus, kas izriet no bankrotu un tiesiskas vienošanās lietām, saskaņā ar “Likuma par bankrotu” un “Likuma par tiesisku vienošanos” prasībām, ja fakti lietas atrisināšanai ir atrodami konkrētajā likumā, kurš piemērojams bankrota un tiesiskas vienošanās tiesību sistēmai.

  4. Rūpnieciskais tribunāls:

    Rūpnieciskais tribunāls ir galvenā speciālas jurisdikcijas tiesa, un tam ir galvenokārt specializēta kompetence. Šī kompetence, saskaņā ar Tiesu kodeksa 578. un turpmākajiem pantiem, ir:

    Lapas augšmalaLapas augšmala

    • ražošanas strīdi,
    • strīdi saistībā ar negadījumiem darba vietā un darba vietā iegūtām slimībām,
    • strīdi saistībā ar sociālo apdrošināšanu.

    Rūpnieciskajam tribunālam ir ekskluzīva jurisdikcija attiecībā uz administratīvo sankciju piemērošanu, kas noteiktas ar 578.-582. pantā minētajiem likumiem un noteikumiem, kā arī ar to administratīvo sankciju piemērošanu, kas noteiktas likumā par administratīviem naudas sodiem noteiktu sociālo likumu pārkāpšanas gadījumos.

  5. Tiesu priekšsēdētāji – paātrinātā procedūra

    Tiesu kodeksa 584.-589. pants nosaka, ka tiesu (pirmās instances, saimnieciskās tiesas un rūpnieciskā tribunāla) priekšsēdētāji var pieņemt pagaidu lēmumu visos steidzamos gadījumos, kas ietilpst viņu jurisdikcijā. Priekšnosacījums ir, ka lietai jābūt steidzamai un lēmums ir tikai pagaidu risinājums, kas neietekmē pašas lietas iznākumu. Daži piemēri ir spriedumi, ar kuriem tiek pieprasīts eksperta slēdziens, spriedumi, ar kuriem tiek pieprasīta liecinieka izjautāšana utt.

  6. Konfiskācijas tiesa ( skat. Tiesu kodeksa 1395. pantu):

    Konfiskācijas tiesa izskata visas prasības saistībā ar tiesas lēmumiem par parādnieku īpašuma arestēšanu, parādu piedziņas pasākumiem un kolektīvajiem parādu nokārtošanas līgumiem.

  7. Nepilngadīgo tiesa

    Kaut gan jaunatnes aizsardzības jomā kompetentas ir kopienas (Beļģijas federālās valsts pavalstis), nepilngadīgo tiesu organizācija notiek federālā līmenī, kā to nosaka 1965. gada 8. aprīlī pieņemtais likums par jaunatnes aizsardzību. Nepilngadīgo tiesa ir pirmās instances tiesas departaments, kas nodarbojas ar jaunatnes aizsardzības pasākumiem. Bez tam, nepilngadīgo tiesas jurisdikcijā ietilpst dažas civillietas, piemēram, adopcijas apstiprinājums, strīdi starp vecākiem vecāku varas jautājumos utt….

    Lapas augšmalaLapas augšmala

II. Teritoriālā piekritība (kuras tiesas piekritībā ir izšķirt manu lietu – tiesai pilsētā A vai tiesai pilsētā B?)

1. Teritoriālās piekritības pamatnoteikumi.

Beļģijas tieslietu sistēmas izejas punkts ir prasītāja tiesības izvēlēties. Vispārējie noteikumi ir izklāstīti Tiesu kodeksa 624. panta 1. punktā. Parasti prasītājs iesniedz savu prasību tiesā, kas atrodas atbildētāju vai viena no atbildētājiem dzīvesvietas apgabalā.

Kas notiek, ja atbildētājs ir juridiska persona? Juridiskas personas dzīvesvieta ir tās galvenā biroja adrese, ar to tiek domāta administratīvās vienības, kas vada uzņēmumu, adrese.

2. Pamatnoteikumu izņēmumi.

a) Pie kādiem apstākļiem es varu izvēlēties nevis tiesu, kas piederīga atbildētāja parastajai dzīvesvietai, bet citu tiesu (kā to paredz pamatnoteikumi)?

Vairākos gadījumos prasītājs var izvēlēties iesniegt lietas materiālus citā tiesā. Tas cita starpā ir aprakstīts Tiesu kodeksa 624. panta 2.-4. punktā. Atskaitot tiesu atbildētāja vai viena no atbildētājiem dzīvesvietā, prasītājs var izvēlēties:

  • ierosināt lietu tiesā, kas atrodas teritorijā, kur noslēgti līgumi, kas ir strīda pamatā, vai viens no šiem līgumiem, kā arī teritorijā, kur tie izpildāmi, kur tos izpildīs vai kur tie jau bijuši izpildīti;
  • Ierosināt lietu tiesā, kas atrodas juridiskā dokumenta izpildei izvēlētajā vietā;
  • Ierosināt lietu tiesā, kas atrodas vietā, kurā tiesu izpildītājs personiski sazinājies ar atbildētāju gadījumā, ja atbildētājiem, vai vienam no atbildētājiem nav pastāvīgas dzīvesvietas Beļģijā vai ārzemēs.

Likumā bez tam ir noteikts, ka attiecībā uz paātrināto procedūru, teritoriālā piekritība ir tiesai, kas atrodas vietā, kurā izpildāms spriedums.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Attiecībā uz sociālās apdrošināšanas pabalstiem, Tiesu kodeksa 626. pantā ir noteikts, ka saskaņā ar 591. panta 7. punktu prasības saistībā ar sociālo apdrošināšanu var iesniegt prasītāja dzīvesvietas tiesā.

Taču 624. un 626. pantā minētie noteikumi nav obligāti, un puses var tos neievērot. Tādējādi katra strīda gadījumā puses var vienoties attiecībā uz jurisdikciju, saskaņā ar kuru noteiktu strīdu var risināt tikai norādītajā pirmās instances tiesā.

Tomēr šim izvēles brīvības principam ir daži ierobežojumi.

Likumdošanā ir minēti vairāki gadījumos, kuros prasītajam nav izvēles. Šie gadījumi ir aprakstīti Tiesu kodeksa 627.-629. pantā. Piemēri:

  • Strīdiem saistībā ar darba līgumiem (627. panta 9. punkts): atbildīgā tiesa atrodas vietā, kur atrodas raktuves, rūpnīca, darbnīca, noliktava vai birojs un, runājot vispārīgāk, vietā, kur darbojas uzņēmums, notiek profesionālā darbība, kā arī firmas, asociācijas vai grupas darbība..
  • Kad izskata strīdu, kas saistīts ar īpašiem faktiem vai prasību vērst šķirtību laulības šķiršanā, kas pamatota ar konkrētiem faktiem, (6289. panta 1. punkts): jurisdikcija ir tiesnesim tiesā, kas atrodas pie ģimenes pēdējās dzīvesvietas vai tiesnesim pie atbildētāja dzīvesvietas.

Pat šajos gadījumos izvēles brīvība nav pilnībā ierobežota. Tiesu kodeksa 630. pants tomēr paredz, ka puses var neievērot līguma noteikumus pēc strīda rašanās. Vienošanās, kas noslēgtas pirms strīda rašanās, parasti tiek anulētas.

b) Pie kādiem apstākļiem man ir pienākums izvēlēties nevis tiesu, kas piederīga atbildētāja parastajai dzīvesvietai, bet citu tiesu (kā to paredz pamatnoteikumi)? 

Vairākos gadījumos ir tikai viena tiesa, kurai ir ekskluzīva teritoriālā piekritība. Šie gadījumi ir detalizēti aprakstīti Tiesu kodeksa 631.-633. pantā. Šajos gadījumos prasītājam nav izvēles un nav iespēju pirms vai pēc strīda rašanās noslēgt piekritības vienošanos. Šie gadījumi ir:

Lapas augšmalaLapas augšmala

  • Bankrots (631. pants): jurisdikcija ir saimnieciskajai tiesai administratīvajā apgabalā komersanta dzīvesvietā, vai juridiskas personas gadījumā vietā, kur atrodas galvenais birojs, bankrota pasludināšanas dienā vai dienā, kad ierosināta lieta. Otrreizēja bankrota: jurisdikcija ir saimnieciskajai tiesai, kas atrodas administratīvajā apgabalā, kur pasludināts bankrots. Vairāku uzņēmumu gadījumā jurisdikcija ir tai tiesai, kura pirmā uzņemas lietas izskatīšanu.
  • Juridiska vienošanās: (631. pants): jurisdikcija ir saimnieciskajai tiesai, kas atrodas administratīvajā apgabalā, kurā dzīvo parādnieks vai juridiskas personas gadījumā atrodas tās galvenais birojs, dienā, kad noslēgta juridiskā vienošanās.
  • Strīdi saistībā ar nodokļu likuma piemērošanu (632. pants): jurisdikcija ir tiesai, kuras administratīvajā apgabalā nodokļi iekasēti, vai kur tos bija paredzēts iekasēt. Ja strīds nav saistīts ar nodokļu iekasēšanu, jurisdikcija ir tiesai, kuras administratīvajā apgabalā atrodas par apstrīdēto spriedumu atbildīgā nodokļu iestāde.
  • Prasības saistībā ar īpašuma konfiskāciju un parādu piedzīšanas procesu (633. pants): jurisdikcija ir tiesai īpašuma konfiskācijas vietā, izņemot gadījumā, kad likumdošanā ir noteikts citādāk. Tiesas spriedumu gadījumos, kas saistīti ar īpašuma arestēšanu, jurisdikcija ir tiesai parādnieka, kura īpašums ir arestēts, dzīvesvietā. Ja parādnieks dzīvo ārzemēs vai viņa dzīvesvieta nav zināma, jurisdikcija ir tiesai vietā, kur arestēts īpašums. (Skat. arī 200. gada 22. decembra EK Regulas Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 22. panta 5. punktu)
c) Vai iesaistītajām pusēm ir iespējams pašām izvēlēties tiesu, ja šai tiesai, pamatojoties uz pamatnoteikumiem, nav piekritības?

Kā minēts iepriekš, 624. un 626. panta noteikumi nav obligāti, un puses, ja vēlas, var tos neievērot. Katram strīdam iesaistītās puses var noslēgt vienošanos par jurisdikciju, saskaņā ar kuru iespējamo strīdu var risināt tikai noteiktā pirmās instances tiesā.

Lietās, kas atbilst Tiesu kodeksa 627.-629. pantam, vienošanos par jurisdikciju nevar noslēgt pirms strīda rašanās. Tomēr 630. pants paredz, ka šīs vienošanās ir atļautas, ja tās tiek noslēgtas pēc strīda rašanās.

Gadījumos, kas aprakstīti Tiesu kodeksa 631.-633. pantā vienošanos par jurisdikciju nav atļauts noslēgt.

C. Kā es varu noskaidrot, kura tiesa ir kompetenta izskatīt manu lietu, ja piekritība ir specializētai tiesai?

Atbilde uz šo jautājumu jau sniegta atbildēs uz A un B jautājumu.

Cita informācija

  • Atbilstīgie Tiesu kodeksa panti: Federālās valdības Tieslietu departaments Deutsch - français - Nederlands
    • noklikšķināt uz “Consolidated laws”
    • izvēlēties “Judicial Code” sadaļā “Legal nature”
    • ievadīt “624” sadaļā “words”
    • noklikšķināt uz “Search”
    • noklikšķināt uz “List”
    • noklikšķināt uz “Justice from A to Z”
    • izvēlēties: “Courts: jurisdiction”
  • Lai iegūtu palīdzību tiesas ar teritoriālo piekritību meklēšanā: Federālās valdības Tieslietu departaments Deutsch - français - Nederlands
  •  
    • noklikšķiniet uz: “Territorial jurisdiction”

« Lietu piekritība tiesām - Vispārīgas ziņas | Beļģija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 21-07-2006

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste