Eiropas Komisija > ETST > Lietu piekritība tiesām > Austrija

Pēdējo reizi atjaunots: 17-11-2006
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Lietu piekritība tiesām - Austrija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pirmavota valodas versija ir atjaunināta un pārcelta uz Eiropas e-tiesiskuma portālu.


 

SATURS

A. Vai mana prasība ir jāiesniedz parastajā tiesā vai speciālistu tiesā? A.
B. Kā saņemt informāciju par to, kur tieši iesniegt prasību gadījumā, ja lieta attiecas uz parastās tiesas jurisdikciju? B.
I. Vai ir atšķirība starp pirmās instances zemāka un augstāka līmeņa tiesām? Ja ir, tad kura no tām ir kompetenta izskatīt manu lietu? I.
II. Teritoriālā jurisdikcija II.
1. Teritoriālās jurisdikcijas pamatnoteikumi. 1.
2. Teritoriālās jurisdikcijas pamatnoteikumi. 2.
a) Kādos gadījumos es varu izvēlēties starp tiesu atbildētāja dzīvesvietā (kā to nosaka pamata noteikums) un citu tiesu? a)
b) Kādos gadījumos prasība jāiesniedz tiesā, kas nav atbildētāja pastāvīgās dzīvesvietas tiesa (kā to nosaka pamata noteikums)? b)
c) Vai tiesas procesā iesaistītās puses var vienoties par lietas izskatīšanu tādas jurisdikcijas tiesā, kas parastos apstākļos nebūtu kompetenta to izskatīt. c)
C. Kā saņemt informāciju par to, kur tieši iesniegt prasību gadījumā, ja lieta attiecas uz speciālistu tiesas jurisdikciju? C.

 

A. Vai mana prasība ir jāiesniedz parastajā tiesā vai speciālistu tiesā?

Civillietu gadījumos pirmās instances tiesu jurisdikciju realizē Iecirkņu tiesas (Bezirksgerichte) un Provinču tiesas (Landesgerichte). Ārpus Vīnes iecirkņu tiesas un provinču tiesas izskata arī komerciālas lietas. Papildus tam provinču tiesas pieņem spriedumus lietās, kas satur darba likumdošanas un sociālās apgādes likumdošanas jautājumus. Vīne ir vienīgā administratīvā struktūra, kurai ir pašai sava iecirkņa tiesa, kas izskata komerciālās lietas, tai ir pašai sava Komerctiesa, sava Darba tiesa un Sociālās labklājības tiesa.

Lūdzam iepazīties ar tiesu organizācijas faktu lapu, lai noskaidrotu iecirkņu tiesu (Bezirksgerichte) un provinču tiesu (Landesgerichte) jurisdikciju pilnvaras un to tiesu jurisdikciju, kas risina komerciālas lietas, darba likumdošanas un sabiedrības labklājības likumdošanas jautājumus.

B. Kā saņemt informāciju par to, kur tieši iesniegt prasību gadījumā, ja lieta attiecas uz parastās tiesas jurisdikciju?

I. Vai ir atšķirība starp pirmās instances zemāka un augstāka līmeņa tiesām? Ja ir, tad kura no tām ir kompetenta izskatīt manu lietu?

Galvenās jurisdikcijas pilnvaras nosaka atbilstoši prasības tipam, un visām citām lietām tas ir atkarīgs no prasības apjoma. Jurisdikcijai pēc tiesas procesa tipa ir augstāka prioritāte nekā jurisdikcijai pēc strīda summas.

Jurisdikciju, kas balstīta uz summas apmēra, piemēro iecirkņa tiesās (Bezirksgerichte), ja prasības summa ir mazāka par €10000. Iecirkņa tiesu jurisdikcija ir atkarīga no tiesas procesa tipa, piemēram, vairumā lietu, kas satur ģimenes tiesības vai īpašumtiesības.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Jurisdikciju atkarībā no prasības summas lieluma provinču tiesās piemēro gadījumos, kad prasības summa ir €10000 vai lielāka. Jurisdikciju atkarībā no tiesas procesa tipa piemēro provinču tiesās saistībā ar Atomatbildības likumu, Sabiedriskās atbildības likumu, Datu aizsardzības likumu, kā arī likumiem, kas reglamentē konkurences un intelektuālā īpašuma jautājumus.

II. Teritoriālā jurisdikcija

1. Teritoriālās jurisdikcijas pamatnoteikumi.

Uz katru personu attiecas vietas vispārējā jurisdikcija, atkarībā no šīs personas saiknes ar tiesas iecirkni. Parasti lietas ierosina atbildētāja vispārējās jurisdikcijas vietā. Fiziskas personas vietas vispārējo jurisdikciju nosaka pēc personas juridiskās vai pastāvīgās dzīvesvietas; viena persona var atbilst vairākām vispārējās jurisdikcijas vietām. Juridiskas personas vispārējā jurisdikcija galvenokārt ir atkarīga no juridiskās adreses atrašanās vietas.

2. Teritoriālās jurisdikcijas pamatnoteikumi.
a) Kādos gadījumos es varu izvēlēties starp tiesu atbildētāja dzīvesvietā (kā to nosaka pamata noteikums) un citu tiesu?

Atsevišķos gadījumos prasība var būt ierosināta ne tikai pēc atbildētāja vietas pastāvīgās jurisdikcijas, bet arī pēc izvēles citā jurisdikcijā – izvēles tiesas apgabalā. Austrijas Tiesu likums nosaka vairāk nekā divdesmit dažādus izvēles tiesu apgabalus tikai civiltiesiskajai tiesvedībai vien līguma un ar likumu noteiktu attiecību risināšanai saskaņā ar saistību tiesībām vai dažādām pretenzijām saistībā ar īpašuma tiesībām, kā arī procesuālus izvēles apgabalus. Tie var ietvert izpildes vietu vai rēķinā norādīto vietu. Tie var būt forumi rei sitae (jurisdikcija pēc vietas, kur atrodas strīdus priekšmets), vai vieta, kur ticis nodarīts kaitējums, vai pretprasības vieta. To risināšanas veidi dažreiz var mainīties plašās robežās saskaņā ar citiem salīdzināmiem Eiropas vai nacionālajiem jurisdikcijas noteikumiem.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Austrijas likumdošana nosaka šādas jurisdikcijas vietas tālāk minētajām prasībām:

Pretenzijas, kas izriet no līgumiem (bet ne pretenzijas, kas izriet no nodarbinātības līgumiem): prasības, lai noteiktu līguma esamību vai neesamību, prasības, lai pieprasītu līguma izpildi vai laušanu, kā arī prasības, kas celtas, lai pieprasītu kompensāciju par līguma saistību nepildīšanu vai daļēju nepildīšanu, var iesniegt tajā tiesā, kuras teritorijā atbildētājam saskaņā ar pušu vienošanos ir jāpilda savas saistības. (Jurisdikcijas vieta ir izpildes vieta). Vienošanai ir jābūt dokumentētai.

Apgādības prasībām: skat. apgādības prasību faktu lapu.

Atbildība par nodarīto kaitējumu: strīdus par kaitējumu, kas izriet no slepkavības vai kaitējuma vienai vai vairākām personām, kaitējumu, kas ceļas no nepamatotas brīvības atņemšanas vai miesas bojājumiem arī var izskatīt tiesā, kuras iecirknī ir veikts nodarījums un kaitējums. (Jurisdikcija atbilstoši kaitējuma nodarīšanai.)

Prasības par kaitējumu saskaņā ar civiltiesībām, kas ir krimināli sodāmu darbību rezultāts: kaitējumu, par kuru ir iesniegta prasība saskaņā ar civiltiesībām, ja kaitējums radies krimināli sodāmu darbību rezultātā, var izskatīt tiesā, kurā ir ierosināts kriminālprocess.

Iesniegumi par laulības šķiršanu: skat. laulības šķiršanas faktu lapu.

Iesniegumi par brīvības atņemšanu: skat. faktu lapu par vecāku atbildību.

Lapas augšmalaLapas augšmala

b) Kādos gadījumos prasība jāiesniedz tiesā, kas nav atbildētāja pastāvīgās dzīvesvietas tiesa (kā to nosaka pamata noteikums)?

Citos gadījumos ir konkrēta jurisdikcijas vieta, kurā ir jāierosina tiesvedība, kas izslēdz gan vispārējās jurisdikcijas vietu, gan izvēles tiesas apgabalus. Mēs izmantojam izteiksmi obligātās jurisdikcijas vieta, lai apzīmētu ekskluzīvās jurisdikcijas vietu, kuru nevar mainīt, pat ja puses ir vienojušās par jurisdikcijas vietu. Ekskluzīvās jurisdikcijas vietās pastāv vispirms jau laulību un ģimenes tiesības, taču netiek ierobežotas tikai ar tām. Ekskluzīvās jurisdikcijas vietas var būt, piemēram, jurisdikcija strīdos, kas izriet no laulāto attiecībām vai testamenta apstiprināšanas lietās. Tās var ietvert arī jurisdikciju strīdos, kas izriet no daļējām saistībām vai attiecībām apvienības ietvaros. To risināšanas veidi dažreiz var mainīties plašās robežās saskaņā ar citiem salīdzināmiem Eiropas vai nacionālajiem jurisdikcijas noteikumiem.

c) Vai tiesas procesā iesaistītās puses var vienoties par lietas izskatīšanu tādas jurisdikcijas tiesā, kas parastos apstākļos nebūtu kompetenta to izskatīt.

Ja nav obligātās jurisdikcijas vietas, puses var iesniegt prasību vienas vai vairāku pirmās instances tiesu jurisdikcijā nominētās vietās, to fiksējot ar vienošanos. Tādā pat veidā tās var izslēgt tādas tiesas, kas citādi būtu kompetentas. Vienošanās ir jānorāda uz konkrētu juridisku strīdu vai juridiskiem strīdiem, kas izriet no konkrēta juridiska strīda vai juridiskām attiecībām. Nav obligātas tiesiskas formas vienošanās par jurisdikcijas vietu noslēgšanai. Tomēr ir jābūt iespējamam pārbaudīt vienošanās dokumentāciju, ja tiesas procesa laikā rodas strīds par šo jautājumu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tādejādi pusēm ir iespējams nekavējoties grozīt tiesisko jurisdikciju gan saskaņā ar lietas būtību un vietu, gan vienu vai otru. Vienošanās par šāda veida jurisdikciju ir atļauta pirms tiesas procesa sākuma, un to var noslēgt, pat sākot tiesvedību. Vienošanās par tiesas jurisdikciju atbilstoši lietas būtībai ir iespējama, ja tā satur pāreju no pirmās instances tiesu uz iecirkņa tiesu, nodrošinot, ka tiesa ir apveltīta ar jurisdikciju uz strīda summas lieluma pamata. Tas attiecas gan uz vispārējo, gan komerciālo jurisdikciju.

Jurisdikcijas vietu ir iespējams mainīt tikām, kamēr tas netiek nepārprotami izslēgts. Ja tiesiskie noteikumi nosaka, ka jurisdikcijas maiņa nav pieļaujama, tas ir obligātās jurisdikcijas vietas gadījums. Jurisdikcijas vietas izmainīšana, piemēram, nav pieļaujama, vai ir pieļaujama ierobežotā apmērā, ja kompetenci nosaka Austrijas likumdošanas šādas nodaļas: KschG 14. nodaļa (Patērētāju aizsardzības likums), JN nodaļa 83a, nodaļa 83b (jurisdikcijas noteikumi), 48. nodaļa VersicherungsvertragsG (likums par apdrošināšanas līgumu noslēgšanu), AtomhaftpflichtG 42. nodaļa (Atomatbildības likums) un ZPO 532. nodaļa (Civilprocesa kodekss).

C. Kā saņemt informāciju par to, kur tieši iesniegt prasību gadījumā, ja lieta attiecas uz speciālistu tiesas jurisdikciju?

Komerciālo lietu speciālistu tiesas atrodas tikai Vīnē: Komerciālo lietu iecirkņa tiesa (Bezirksgericht für Handelssachen) un Vīnes Komerciālā tiesa (Handelsgericht Wien). Arī darba un sociālās labklājības likumdošanas speciālistu tiesa atrodas tikai Vīnē. Visos citos reģionos lietas, kas satur komerctiesību, darba tiesību un sociālās labklājības likumdošanas jautājumus, izskata vispārējās tiesas. Komerciālo lietu un lietu, kas saistītas ar darba un sociālās labklājības likumdošanas jautājumiem, jurisdikcijas vietas tādejādi reglamentē saskaņā ar vispārējās civilās tiesvedības noteikumiem.

« Lietu piekritība tiesām - Vispārīgas ziņas | Austrija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 17-11-2006

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste