Eiropas Komisija > ETST > Pagaidu un nodrošināšanas pasākumi > Zviedrija

Pēdējo reizi atjaunots: 29-08-2006
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Pagaidu un nodrošināšanas pasākumi - Zviedrija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pirmavota valodas versija ir atjaunināta un pārcelta uz Eiropas e-tiesiskuma portālu.


 

SATURS

1. Kādi ir aizsargpasākumu veidi? 1.
2. Kādos gadījumos šādus aizsardzības pasākumus var piemērot? 2.
2.1. Kārtība 2.1.
2.2. Būtiskie nosacījumi 2.2.
3. Aizsardzības pasākuma mērķis un daba? 3.
3.1. Uz kāda veida īpašumu šie pasākumi var attiekties? 3.1.
3.2. Kāds ir šo pasākumu rezultāts? 3.2.
3.3. Kāds ir šo pasākumu statuss? 3.3.
4. Vai ir iespējams pret šiem pasākumiem iesniegt apelācijas sūdzību? 4.

 

1. Kādi ir aizsargpasākumu veidi?

Tiesu procesa kodeksa 15. nodaļā ir noteikts aizsargpasākumu pamata regulējums civilprasību lietās. Šo lietu pamatprincips paredz, ka ieviešanas pasākumus civiltiesiskās prasībās var piemērot tikai tad, kad lietu ir izskatījusi tiesa. Aizsargpasākumu regulējums ir izņēmums no šī galvenā principa. Aizsargpasākumu galvenais mērķis ir nodrošināt, ka puse, kurai spriedums ir nelabvēlīgs, izpilda prasības, kas viņam ir piespriestas ar turpmāko tiesas spriedumu.

Visbiežāk piemērotais aizsargpasākums ir sequestration, kas nozīmē, ka prasības iesniedzējs var pārņemt savā turējumā jebkuru parādnieka īpašumu vai lūgt tiesu otras puses īpašumtiesības kaut kādā veidā ierobežot.

Saskaņā ar Tiesu procesa kodeksa 15.nodaļas 1.sadaļu sequestration var piešķirt, lai nodrošinātu, ka spriedums, kas tikai tiks pieņemts attiecībā uz prasību, tiek izpildīts. Tātad, lēmums par sequestration saskaņā ar šo normu ir jāizprot, ka īpašums, kas pieder parādniekam, kas sedz specifisku prasībā noteiktu summu, tiek sekvestrēts. Īpašos gadījumos spriedumā var tikt paredzēts, kādu īpašumu pakļauj izpildei.

Tāpat sequestration var piešķirt, lai nodrošinātu nākotnē pieņemamā sprieduma izpildi attiecībā uz augstākajām tiesībām uz noteiktu īpašumu (Tiesu procesa kodeksa 15.nodaļas 2.sadaļa). Par šādu spriedumu piemēriem var būt spriedumi, kas paredz lēmumus, kas pasludina, ka prasītājam salīdzinoši ar atbildētāju ir augstākās tiesības uz noteiktu daudzumu daļām, kā arī tādi spriedumi, kuros atbildētājam daļas ir nekavējoties jānodod.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tiesu procesa kodeksa 5.nodaļas 3.sadaļā paredzēts vispārīgais regulējums attiecībā uz tiesas tiesībām paredzēt atbilstošus pasākumus, kas nodrošinātu sūdzības iesniedzēja tiesības. Šādu regulējumu var piemērot, piemēram, lietās par pagaidu tiesas izpildraksta izsniegšanu. Prasība apstiprināt, ka atbildētājam nav tiesības strādāt ar noteiktām precēm, kas noteiktas konkurences pantā, arī tiek uzskatītas par tādu, kas iekrīt šī regulējuma jomā.

Papildus tam, saskaņā ar Tiesu procesa kodeksa 15.nodaļas 4.sadaļu, tiesa drīkst lietās par augstāko tiesību uz noteiktu īpašumu piešķiršanu uzdot par pienākumu atdot īpašumu, kas izšķērdēts, u.tml.

Tāpat Tiesas procesa kodeksa 15.nodaļas 5.sadaļas 3.apakšsadaļā ir paredzēts, ka īpašos gadījumos var paredzēt pagaidu aizsargpasākumu.

Turklāt ir atsevišķas normas, kas regulē aizsargpasākumus īpašās tiesību jomās, piem., patentu tiesībās.

2. Kādos gadījumos šādus aizsardzības pasākumus var piemērot?

2.1. Kārtība

Lēmumus par aizsargpasākumu piešķiršanu tiesa pieņem tiesvedības procesa laikā. Ja tiesvedības process nenotiek, attiecas tie paši civillietu jomas nosacījumi, uz kuru pamata nosaka  kompetento tiesu.

Tiesa nevar pati uzsākt izskatīt jautājumu par aizsargpasākumu piemērošanu. Šāds jautājums tiesai izskatīt jāierosina tai pusei, kura vēlas lēmumu šādā jautājumā, par to izsakot lūgumu tiesai. Ja lieta netiek izskatīta tiesā, šāds lūgums jāiesniedz rakstiski.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Šādas lietas ietvaros pusei nav nepieciešams pārstāvis. Tiesvedība Zviedrijā ir par brīvu, izņemot valsts nodevu, iesniedzot prasību, kas šobrīd ir 450,- SEK (aptuveni 50 eiro).

2.2. Būtiskie nosacījumi

Lai tiesa piešķirtu Tiesu procesa kodeksa 15.nodaļas 1.-3.sadaļā paredzētos pasākumus, kā viens no pamatnosacījumiem ir, ka galvenā lieta (piem., prasība saskaņā ar 1.nodaļu) būtu izskatāma tiesā vai cita līdzīga procesa ietvaros. Pēdējais ietver arī arbitrāžas procesu.

Augstākā tiesa ir noteikusi, ka sekvestrāciju vai citus aizsargpasākumus, kas paredzēti Tiesu procesa kodeksa 15.nodaļā, var paredzēt arī lietās par prasībām, kuras jāizskata citu valstu tiesās, ja šo tiesu spriedumi izpildāmi šajā valstī.

Lai tiktu izdots lēmums par sekvestrācijas piemērošanu saskaņā ar Tiesu procesa kodeksa 15.nodaļas 1.-3. sadaļu, jāizpilda šādi nosacījumi:

  1. prasība, ka prasības iesniedzējam jāuzrāda pārbaudāmi pierādījumi, lai ierosinātu lietu pret citu personu, un ka šos pierādījumus varēs izmantot tiesvedības procesā vai citas līdzīgas procedūras ietvaros;
  2. prasības pieteicējam tāpat ir jāuzrāda, ka būtu “saprātīgi baidīties”, ka otra puse izvairīsies no atbildības, samaksāt parādu, slēpjoties, pārvienojot īpašumu vai rīkojoties citādi (1.sadaļa), vai ka otra puse aizkavēs vai sarežģīs prasības pieteicējam iespēju izmantot viņa tiesības, vai būtiski samazinās šo tiesību vērtību, veicot noteiktas darbības, vai arī uzņemoties veikt darbības vai izrādot nevērību pret to veikšanu, vai rīkojoties citādi (3.sadaļa)
  3. lai pasākums tiktu piešķirts pagaidu izpildraksta veidā, jāpierāda, ka pastāv kaitējuma risks kavēšanās gadījumā. Šāda aizsargpasākumu izpausme nodrošina lēmuma izpildi, kas tiktu apdraudēta, ja pasākums netiktu piešķirts nekavējoties, neuzklausot otru pusi. Ja aizsargpasākums tiek piešķirts šādā veidā, lēmumu nosūta pusēm un tā uzliek par pienākumu lēmumu komentēt. Ja šādi komentāri tiek saņemti, tiesai jāizvērtē vai jautājums par šādu aizsargpasākumu nekavējoties jāizskata vēlreiz;
  4. un visbeidzot, aizsargpasākumu var piešķirt tikai tad, ja prasības iesniedzējs uzrāda galvojumu pret jebkādu kaitējumu, kas varētu raksties otrai pusei. Ja prasības iesniedzējs nav spējīgs nodrošināt galvojumu, bet tajā pat laikā var uzrādīt, ka viņam ir īpašs pamatojums viņa prasībai, tiesai ir iespēja viņu atbrīvot.

3. Aizsardzības pasākuma mērķis un daba?

3.1. Uz kāda veida īpašumu šie pasākumi var attiekties?

Lēmuma par prasības sekvestrāciju izpildē ietilpst īpašuma konfiskācija līdz noteiktai kopējai vērtībai. Attiecībā uz izpildi tādi pat principi attiecas arī uz mantas aprakstīšanu. Tomēr šādos gadījumos jautājums par mantas pārdošanu netiek apspriests.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Principā, izpildot lēmumu, var konfiscēt jebkādu īpašumu. Īpašums var būt gan kustams, gan nekustams.

Nedrīkst konfiscēt noteiktus īpašumus. Viens no tādiem īpašumiem ir “benefices (draudzes) īpašums”, ar kuru tiek saprasts cita starpā:

  • drēbes un citas lietas, kas ir paredzētas parādnieka personiskajām vajadzībām līdz saprātīgi šo lietu vērtībai;
  • mēbeles, saimniecības preces un piederumi, kā arī cits aprīkojums, kas nepieciešams mājsaimniecībai un tās vadīšanai;
  • rīki un cits aprīkojums, kas nepieciešams parādnieka arodam, kurš dod ienākumus, vai aroda apmācībām;
  • personiskas mantas, piemēram, goda apbalvojumi un sporta balvas, kurām ir tāda personiskā vērtība parādniekam, ka to konfiscēšana nebūtu godīga.

Īpašums var tikt aizstāvēts saskaņā ar īpašu atsevišķu regulējumu. Šāds regulējums ir paredzēts, piemēram, tādā jomā kā zaudējumu atlīdzināšana.

Sekvestrāciju prasījumu gadījumā nevar piemērot, lai samaksātu u.tml., pirms ir samaksāts un var tikt konfiscēts.

3.2. Kāds ir šo pasākumu rezultāts?

Ja īpašumam piemēro sekvestrāciju parāda atdošanai, atbildētājs nedrīkst īpašumu nodot. Tāpat atbildētājs nedrīkst šo īpašumu jebkādā citā veidā atsavināt, lai tas radītu kaitējumu prasītājam. Neskatoties uz to, izpilddienests drīkst pieļaut izņēmumus attiecībā uz aizliegumu atsavināt, ja tam ir īpaši iemesli. Jebkāda atsavināšana, kas ir pretrunā aizliegumam var būt par iemeslu saukšanai pie kriminālatbildības.

Lapas augšmalaLapas augšmala

3.3. Kāds ir šo pasākumu statuss?

Ja saskaņā ar Tiesu procesa kodeksa 15.nodaļas 1.-3.sadaļu ir piešķirts aizsargpasākums, prasītājam viena mēneša laikā jāierosina lieta attiecībā uz šo pasākuma apstiprināšanu, ja šāda lieta jau nav bijusi ierosināta. Ja prasība jāizskata citā kārtībā/procesā, prasītājam jāveic pasākumi saskaņā ar attiecīgajā kārtībā/procesā noteikto.

Ja pasākums ir piešķirts kā pagaidu izpildraksts, lēmums jānosūta pusēm un atbildētājam jāuzliek par pienākumu šo lēmumu komentēt. Ja šādi komentāri tiek saņemti, tiesai jāizskata jautājums par to, vai šāds aizsargpasākums nekavējoties nav izskatāms atkārtoti.

Aizsargpasākumu var nekavējoties atcelt, ja pēc tā piešķiršanas ir uzrādīts galvojums, kas apmierina prasības mērķi.

4. Vai ir iespējams pret šiem pasākumiem iesniegt apelācijas sūdzību?

Jautājumu par aizsargpasākumu piešķiršanu noregulē ar nolēmuma palīdzību gan gadījumos, kad tas izskatāms kā procesuāls jautājums saistībā ar lietas izskatīšanu, gan gadījumā, kad jautājums par aizsargpasākumu piešķiršanu tiek izskatīts atsevišķi.

Abos gadījumos apelācijas sūdzību pret nolēmumu var iesniegt persona, kurai spriedums ir nelabvēlīgs. Persona, kas vēlas iesniegt apelācijas sūdzību pret apgabala tiesas spriedumu, to var darīt rakstiski trīs nedēļu laikā kopš nolēmuma pieņemšanas dienas. Ja nolēmums nav ticis izdots tiesas sēdē un nevienā sēdē nav bijis paziņots par to, kad šāds nolēmums tiks izdots, termiņš apelācijas sūdzības iesniegšanai sākas no dienas, kad apelācijas sūdzības iesniedzējs ir saņēmis nolēmumu. Apelācijas sūdzību iesniedz apelācijas instancē apgabala tiesā.

Ja apgabala tiesa noraida aizsardzības pasākumu piemērošanu civillietas ietvaros saskaņā ar Tiesu procesa kodeksa 15.nodaļu vai atsauc nolēmumu par šāda pasākuma piemērošanu, apelācijas tiesa var nekavējoties atļaut šāda pasākuma piemērošanu līdz cita lēmuma pieņemšanai. Ja apgabala tiesa ir atļāvusi šādu pasākumu vai paziņojusi, ka lēmumu var izpildīt, lai arī tas nav vēl galīgs un nepārsūdzams, apelācijas tiesa drīkst nekavējoties lemt par to, ka apgabala tiesas lēmums nav izpildāms līdz tiek pieņemts cits lēmums.

« Pagaidu un nodrošināšanas pasākumi - Vispārīgas ziņas | Zviedrija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 29-08-2006

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste