Eiropas Komisija > ETST > Pagaidu un nodrošināšanas pasākumi > Spānija

Pēdējo reizi atjaunots: 09-06-2006
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Pagaidu un nodrošināšanas pasākumi - Spānija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pirmavota valodas versija ir atjaunināta un pārcelta uz Eiropas e-tiesiskuma portālu.


Dažos gadījumos tiesas procesu atlikšanas dēļ tiesas aizsardzību var uzskatīt par neefektīvu. Tādēļ tiesiskajā sistēmā ir pieņemta virkne pasākumu tādas tiesību efektivitātes nodrošināšanai, kurai meklē tiesas aizsardzību.

Spānijas tiesību sistēmā nav paredzēti vispusīgi aizsardzības pasākumi, kuri varēti tikt pieņemti. Civilprocesa kodeksā ir noteikts tas, ka iedzīvotāji var griezties tiesās un izmantot pieņemtos piesardzības pasākumus, kas nepieciešami tiesiskās aizsardzības efektivitātes nodrošināšanai, kuru attiecīgi (prasības iesniedzējam) var nodrošināt ar tiesas spriedumu. Tas paredzēts tādos gadījumos, ja, sākotnēji veicot virkni konkrētu pasākumu, tie tomēr nav bijuši atbilstoši. Tādēļ, lai gan visus pasākumus veic saskaņā ar vispārpieņemtiem procesuālajiem noteikumiem, kādu tiesību aizsardzībai var būt dažādi pasākumu nodrošinājumi, vadoties no vienīgā apsvēruma, ka tie ir atbilst efektīvas aizsardzības saņemšanai tiesā.



 

SATURS

1. Kādi ir dažādie pasākumu veidi? 1.
2. Kā tiek nodrošināti piesardzības pasākumi? 2.
2.1. Procedūra 2.1.
2.2. Pēc kādiem kritērijiem tiesa nosaka izpildraksta izsniegšanu? 2.2.
3. Piesardzības pasākumu nozīme un veids 3.
3.1. Kāda veida aktīvi var būt pakļauti šādiem pasākumiem? 3.1.
3.2. Kādi ir šo pasākumu rezultāti? 3.2.
3.3. Kāds ir šo pasākumu likumīgums? 3.3.
4. Vai ir iespējams iesniegt apelācijas sūdzību pret attiecīgo pasākumu? 4.

 

1. Kādi ir dažādie pasākumu veidi?

Tiesību akti par civilprocesu (būtībā Civilprocesa kodekss) ir galvenais piesardzības pasākumu pamats, bet daži pasākumi ir noteikti ar īpašiem materiāli tiesiskiem aktiem.

Civilprocesa kodeksā (727. pants) noteiktie pasākumi ir:

  1. Aktīvu arests, lai nodrošinātu spriedumu izpildi, kas ietver rīkojumu nodot naudas vai augļu summas, ieņēmumus un līdzvērtīgus objektus, kurus pēc noteiktas cenas var novērtēt naudas izteiksmē;
  2. Tiesas lēmumu izpilde vai pamatkapitāla arests, ja ir cerība saņemt spriedumu, ka tas tiks atdots īpašuma formā, uzurfrukta vai kādā citā veidā, uz kuru attiecas likumiska interese saglabāt vai uzlabot produktivitāti, vai ja produktivitātes garantija ir būtiski nepieciešama tiesas sprieduma īstenošanai, kas varētu tikt izdots;
  3. Kustamā īpašuma arests, ja tā piemērošanas mērķis ir saņemt tiesas rīkojumu par atbildētāja rīcībā esošā īpašuma nodošanu;
  4. Aktīvu inventāra saraksta sastādīšana tiesas noteiktajā kārtībā;
  5. Iepriekšēja pretenziju reģistrēšana, ja tās attiecas uz aktīviem vai tiesībām, kuras paredzēts reģistrēt valsts reģistros;
  6. Citi ieraksti reģistros tādos gadījumos, kuros publicēšana kādā reģistrā ir noderīga veiksmīgai tiesību īstenošanai;
  7. Tiesas rīkojums par darbības apturēšanu uz laiku vai pagaidu atturēšanos no iesaistīšanās noteikta veida darbībā, vai pagaidu aizliegums pārtraukt vai apturēt esošo pakalpojumu sniegšanu;
  8. Ienākumu arests un konfiskācija, kurus saņem no tādas darbības, ko uzskata par nelikumīgu, kuras aizliegums vai pārtraukšana ir pieprasīta iesniegumā ar prasības summas nodošanu vai konfiskāciju kā intelektuālā īpašuma atlīdzību;
  9. Tādu darbu vai objektu kopiju pagaidu konfiskācija, kurus uzskata par ražotiem, pārkāpjot intelektuālā un ražošanas īpašuma noteikumus, kā arī tādu iekārtu konfiskācija, ar kurām tie ražoti;
  10. Korporatīvo lēmumu apturēšana, kas ir apstrīdēti, ja prasītājam pieder ne mazāk kā 1% vai 5% kompānijas kapitāla atkarībā no tā, vai atbildētāja kompānija ir izdevusi vērtspapīrus vai nav, kas apstrīdēšanas laikā ir reģistrēti regulētā otrreizējā (ārpusbiržas) tirgū;

Papildus šiem pasākumiem Civilprocesa kodeksa 727. panta pēdējā punktā ļauj tiesām noteikt citus pasākumus, kas nav ietverti iepriekš minētajos. Tādēļ šis saraksts nav pilnīgs;

Lapas augšmalaLapas augšmala

  1. Citi pasākumi noteiktu tiesību aizsardzībai ir stingri noteikti ar likumu vai tiek uzskatīti par nepieciešamiem, lai nodrošinātu tiesas aizsardzības efektivitāti, kuru var noteikt spriedumā (iesniedzējam) galvenajā tiesas procesā.

Papildus vispārējai sistēmai ir citi tiesību aktos paredzētie noteikumi saistībā ar piesardzības pasākumiem, ietverot šos:

  1. Procesi attiecībā uz personu rīcībspēju. Civilprocesa kodeksa 726. pantā tiesām ir atļauts pēc to ieskatiem pieņemt jebkurus pasākumus, kurus tās uzskata par nepieciešamiem atbilstošai tādu personu aizsardzībai, kuras ir atzītas par rīcībnespējīgām vai nespējīgām rīkoties ar savu īpašumu;
  2. Procesi attiecībā uz radniecību, paternitāti un maternitāti. Civilprocesa kodeksa 728. pantā ir noteikti pasākumi personas un īpašuma, kas pieder kādam, kas pakļauts tādas personas varai, kas uzstājas kā vecāks, aizsardzībai un provizoriskas aizsardzības nodrošināšanai prasītājam, pat bez iepriekšējas lietas izskatīšanas steidzamā gadījumā;
  3. Mirušā aktīvu aizsardzība. Mirušā aktīvu mantojuma daļu un dokumentu aizsardzību var nodrošināt tāpat, kā tas ir iespējams attiecībā uz citiem pasākumiem (Civilprocesa kodeksa 790. līdz 796. pants), administrējot mirušā īpašumus un apstiprinot viņa radiniekus;
  4. Civilprocesa kodeksa nobeiguma noteikumos ir pasākumi, ko piemēro īpašos gadījumos, ko reglamentē īpaši tiesību akti, piemēram, iekārtu, ierīču un materiālu arests tiesas procesos, kas saistīti ar intelektuālo īpašumu (otrais nobeiguma noteikums) un patentiem (piektais nobeiguma noteikums).

2. Kā tiek nodrošināti piesardzības pasākumi?

2.1. Procedūra

Pasākumu veikšanu, ņemot vērā attiecīgo lietu un tās teritoriālo piederību, nodrošina jebkurš kompetents tiesnesis, kas izskatīs šo lietu, vai gadījumā, ja tiesvedība vēl nav uzsākta, tiesnesis, kas ir kompetents tā rīkoties.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Piesardzības pasākumus var pieprasīt pirms iesnieguma iesniegšanas, ja vien tie ir iespējami, ņemot vērā to būtību (piemēram, prasības iepriekšējas iesniegšanas gadījumā), vai arī, ja likums nenosaka, ka tie ir jāpieprasa vienlaicīgi ar iesniegumu (kā, piemēram, aizliegtu darbību pārtraukšana vai kolektīvu lēmumu atcelšana lietās, kas saistītas ar īpašumu strīdiem kopīpašuma gadījumā). To ārkārtējā rakstura dēļ (jo normāla prakse ir pasākumu iekļaušana pašā iesniegumā), ir nepieciešams, ka vienlaicīgi sakrīt to steidzamība un nepieciešamība. Piesardzības pasākumus var pieņemt, neuzklausot personu, kas turpmākajā tiesas procesā būs otra puse (nemazinot tiesības protestēt pret šiem pasākumiem, ja tie tiek pieņemti), lai gan tie nestājas spēkā, ja divdesmit dienu laikā pēc to pieņemšanas nav iesniegts atbilstošs iesniegums.

Bet, kā minēts iepriekš, bieži šādi pasākumi tiek pieprasīti tajā pašā laikā, kad iesniedz iesniegumu. Šajā gadījumā tiesnesis vai tiesa izdod rīkojumu par atsevišķas procedūras sākšanu, kas notiek vienlaicīgi ar galveno lietu un kuras laikā var izvirzīt un izskatīt pierādījumus, lai pierādītu nepieciešamo nosacījumu sakritību piesardzības pasākumu sākšanai. Pamatnoteikums ir šāds: pirms tiek pieņemti piesardzības pasākumi, abas puses tiek aicinātas uz tiesas noklausīšanos, kā laikā tiek minētas liecības un tiek izskatīti pierādījumi, kas tiek uzskatīti par būtiskiem, tiesai lemjot, vai pieņemt piesardzības pasākumu, neatkarīgi no apspriežamā pasākuma, vai, ja nepieciešams, tiesai lemjot, vai ir jāpieprasa garantija no tās puses, kura pieprasa piesardzības pasākumus, gadījumā ja turpmāk iesniegums tiek noraidīts. Neraugoties uz to, tā puse, kura pieprasa pasākuma veikšanu, var prasīt, lai tos pieņem bez otras puses uzklausīšanas, ja tas ir pamatots ar steidzamību vai ja uzklausīšana var traucēt pasākumu mērķim (piemēram, ja pastāv risks, ka parādnieka aktīvi var tikt noslēpti vai izšķērdēti). Šādā gadījumā, ja pasākums tiek pieņemts, cietusī puse var to apstrīdēt.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pasākumi var tikt pieprasīti pēc iesnieguma iesniegšanas vai apelācijas procesa laikā, lai gan šī prasība ir jābalsta uz faktiem un apstākļiem, kas pamato tās iesniegšanu tajā laikā.

Piesardzības pasākumu pieņemšana ir jāpieprasa advokātam un juriskonsultam tajos tiesas procesos, kuros to pieprasa likums. Gadījumā, ja pasākumi tiek pieprasīti pirms iesnieguma iesniegšanas, juridiska pārstāvība nav obligāta.

2.2. Pēc kādiem kritērijiem tiesa nosaka izpildraksta izsniegšanu?

Lai tiesa pieņemtu kādu no iepriekš minētajiem pasākumiem, ir jābūt izpildītiem šādiem nosacījumiem:

  1. Kaitējuma risks, laikam ejot vai periculum in mora. Tajā ietilpst zaudējuma risks, ko var ciest prasītājs tiesas procesa aizkavēšanās dēļ, kas var izjaukt sprieduma pasākumu vai procesa galīgā lēmuma īstenošanu. Pusei, kura pieprasa pasākumu veikšanu, ir jāpierāda, ka iztiesājamā lietā, ja netiks pieņemti pieprasītie pasākumi, procedūras gaitā var rasties situācijas, kas novērsīs vai mazinās ar spriedumu sniegto aizsardzības pasākumu (iesniedzējam) iedarbību. Jebkurā gadījumā, pasākumu nevajadzētu pieņemt, ja prasītājs risku izraisošo situāciju ir jau pacietis ilgu laiku, izņemot gadījumus, kad tiek minēti pietiekoši iemesli, kas izskaidro, kāpēc šie pasākumi netika pieprasīti agrāk;
  2. Prima facie gadījums vai fumus boni iuris. Iesniedzējam ir tiesai jāuzrāda iemesli, kas tai ļautu izveidot iepriekšēju atzinumu par to, vai iesniegums atbilst likumam. Šī prasība nozīmē to, ka iesniedzējam ir jāiesniedz sīkākas ziņas, liecības un pamatojoši dokumenti, kas, iepriekš neietekmējot spriedumu par lietas būtību (jo Spānijā piesardzības pasākumus pieņem tā pati tiesa, kura vēlāk iztiesā lietu), ļautu tiesai iegūt iepriekšēju vai norādošu labvēlīgu atzinumu par prasības galvenajiem punktiem. Bez dokumentāliem pierādījumiem tiek pieņemti arī citi pierādījumu veidi (aculiecinieku liecības, ekspertu atzinumi, pušu paziņojumi utt.);
  3. Drošības nauda. Iesniedzējiem, kas pieprasa pasākumu, ir jāiemaksā rēķinā pietiekoša drošības naudas summa zaudējumu segšanai, ko var izraisīt piesardzības pasākums atbildētāja aktīviem, izņemot gadījumus, kad īpaši uzsvērts pretējais. Summu nosaka tiesa, ņemot vērā: a) prasības būtību un saturu, b) tiesas veikto pasākuma īstenošanai nepieciešamo galveno punktu novērtējumu un c) piemērotības vai pietiekamības iemeslus vai pamatojumu attiecībā uz zaudējumu summu, ko var izraisīt šie pasākumi;
  4. Samērojamība. Šī prasība nav īpaši noteikta Civilprocesa kodeksā, bet likumu skaidrotāji parasti to uzskata par papildinājumu iepriekš minētajām prasībām, jo tiesa neveiks pasākumu, ja vien tas nav obligāti nepieciešams tiesas procesa mērķa sasniegšanai, kā nolūkā tiek pieprasīta aizsardzība ar piesardzības pasākumiem. Tā ir atvasināta no demokrātijas principiem un minimālas iejaukšanās principa atsevišķas personas brīvībās, kuri nosaka visu tiesisko sistēmu un ir nostiprināti Konstitūcijā.

3. Piesardzības pasākumu nozīme un veids

Piesardzības pasākuma pieņemšanas mērķis ir iespēja rīkoties vai nodrošināties gadījumā, ja, pašreizējo vai nākotnes procedūru gaitā, atbildētājs var būt spiests vai nu atturēties no zināmu darbību veikšanas, vai arī veikt citas darbības, kas saistītas ar viņa aktīviem. Tādējādi šis ir mēģinājums atturēt atbildētāju no tādu darbību veikšanas, kas vērstas uz izvairīšanos no viņa īpašuma aktīvu vai tiesību aizskāruma, kas var radīt vai dot iespēju radīt zaudējumus aktīviem, kā arī izjaukt zināmu aktīvu nodošanu piespiedu glabāšanā, tādā veidā radot maksātnespējas situācijas, lai izjauktu iespējamā sprieduma iedarbību.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Piesardzības pasākumiem Spānijas likumdošanā ir ar tiesu saistīts raksturs, jo tos var pieņemt tikai tiesas. Tos nevar pieņemt vidutāji vai šķīrējtiesneši; tie neveido atsevišķu izsmeļošu pasākumu kopu; to raksturs ir dispozitīvs (tos var pieņemt tikai pēc vienas puses pieprasījuma); tie attiecas uz īpašumu tādējādi, ka ietekmē atbildētāja aktīvus un tiesības; to mērķis ir nodrošināt iespējama sprieduma iedarbību (iesniedzējam); un visbeidzot, tie ir noderīgi attiecībā uz lēmumu, ko pieņem galvenajā tiesas procesā.

Tos var pieņemt attiecībā uz materiāliem un nemateriāliem aktīviem. Tie neattiecas tikai un vienīgi uz īpašumu, tādējādi var veikt pasākumus, kas ierobežo personas tiesības, pamatojoties uz piesardzību.

Var pieņemt rīkojumus un aizliegumus, kas paredz pasākumus kaut ko darīt vai ne.

3.1. Kāda veida aktīvi var būt pakļauti šādiem pasākumiem?
  1. Piesardzības pasākumi var attiekties uz konkrētiem materiāliem aktīviem, vispirms uz tādiem, kurus var novērtēt naudas izteiksmē, piemēram, procenti un ienākumi, kas gūti no dažādām lietām.

    Var tikt pieprasīts šo aktīvu arests, iegūstot prasības tiesības, kas rodas no pamata saistības, pēc kuras parāda lietas netiek uzskaitītas atsevišķi, bet tiek aizvietotas ar konkrētu naudas summu, ko var novērtēt naudas izteiksmē, veicot vienkāršas matemātiskas darbības.

    Konkrēti kustami aktīvi var tikt apķīlāti un uzticēti depozitārijam, tas ir personai, ko nosaka tiesnesis, pamatojoties uz atbilstību uzdevumam.

    Lapas augšmalaLapas augšmala

    Ir arī iespējams summas arests, konsignācija (lietas nodošana trešajai personai) un konfiskācija, izšķirot ienākumu arestu un konfiskāciju no nelikumīgas darbības vai atļautas darbības, piemēram, ienākumus no intelektuālā īpašuma.

  2. Otra pieņemamo pasākumu grupa attiecas uz darbībām, kuras var pilnvarot tiesnesis attiecībā uz iesniegumā izteikto prasību, kas neattiecas uz konkrēti noteiktu aktīvu.

    Šeit ir ietverta kapitāla preču tiesas administrēšanas iespēja vai pārvaldīšana tādā gadījumā, ja prasībā ir pieprasīts tās nodot īpašuma tiesību formā, uzurfrukta vai kādā citā veidā, uz kuru attiecas likumīga interese.

    Var arī pieprasīt aktīvu saraksta sastādīšanu atbilstoši tiesas noteiktajiem noteikumiem.

    Ir atļauta iepriekšēja prasības iesniegšana, ja tā attiecas uz aktīviem vai tiesībām, kurus var ierakstīt publiskos reģistros vai citu reģistru ierakstiem gadījumos, kuros publicitāte var būt lietderīga darbības mērķa sasniegšanai.

    Visbeidzot, ir jābūt pieņemtam tiesas rīkojumam par pagaidu darbības apturēšanu, pagaidu atturēšanos no kādām darbībām vai pagaidu aizliegumu kādam pārtraukt vai apturēt pakalpojumu sniegšanu, kas tiek sniegti.

  3. Pēdējā lietu grupa, uz kuru attiecas izpildraksti, ir materiāli un paraugi, kuriem piemīt ekskluzīvs raksturs (tiesas sekvestrācija (arests) vai priekšmetu konfiskācija, kurus izmanto preču ražošanai, kas rada rūpnieciskās un intelektuālā īpašuma tiesības).

    Jebkuras tirdzniecības kompānijas korporatīvie lēmumi var tikt atcelti.

  4. Visbeidzot Spānijas likumdošanā ir iespējams veikt nenoteiktu pasākumu virkni, kas aizsargās likumā noteiktās tiesības vai kas tiek uzskatīti par nepieciešamiem, lai nodrošinātu efektīvu tiesisku aizsardzību. Nav konkrēti noteikts, uz kurām lietām šie pasākumi attiecas; tie var būt jebkura veida, ja vien tie ir nepieciešami.
3.2. Kādi ir šo pasākumu rezultāti?
  1. Naudā mērāmu priekšmetu, naudas, ienākumu un ieņēmumu aresta mērķis ir nodrošināt naudas pārpalikumu sprieduma izmaksu segšanai, kas iegūts pret atbildētāju, sevišķi gadījumos, kad spriedumam nepiekrīt labprātīgi.
  2. Kustama īpašuma konfiskācija tiek noteikta tikai tādā gadījumā, ja iesniegums attiecas tikai uz konkrēta atbildētāja īpašumā esoša priekšmeta nodošanu.
  3. Tiesas administrēšanas vai pārvaldīšanas mērķis ir saglabāt sevišķi ražīgas kapitāla preces, tādējādi novēršot ražošanas ienākumu samazināšanas vai zaudēšanas iespēju neefektīvas pārvaldīšanas dēļ.
  4. Kapitāla preču nodošana administratora pārraudzībā ir saistīta ar tiesas uzraudzību, lai gan tā neatņem atbildētājam tiesības pārvaldīt. Tomēr pārvaldīšana ir nākamais pasākums, ja administrators aizstāj atbildētāju kā pārvaldnieks.
  5. Prasība panākt krājuma uzskaites veikšanu var tikt apmierināta jebkurā procedūras kārtībā, neatkarīgi no prasības būtības. Vienīgais nosacījums – krājumu uzskaites veikšana ir nepieciešama, lai (iesniedzējs) panāktu spriedumu. Tiesnesim ir skaidri jāprecizē prasības par to, kas ir jāietver krājumu uzskaites sarakstā un kā tās ir īstenojamas.
  6. Iepriekšējās prasības iesniegšanas tiesiskās sekas ietekmē procedūras situāciju atkarībā no procedūras veida, kādā tās tika pieņemtas. To mērķis ir atcelt aizsardzību, ko sniedz reģistru un reģistrācijas sertifikātu publiskais raksturs, tādējādi reģistrā reģistrēto aktīvu vai tiesību īpašnieks var tās pārdot, pie tam trešā persona nevar atsaukties uz savu nezināšanu par iepriekšējās sūdzības priekšmetu, kas to ietekmē. Iepriekšējās prasības iesniegšana ir iespējama jebkuras procedūras kārtībā, kad aizsardzību var iegūt jebkurā publiskā reģistrā, kā, piemēram, īpašumu un tirdzniecības reģistros.
  7. Atbildētāja darbības laika ierobežojumi. To nosaka vairāki īpaši tiesību akti, tādēļ ierobežojumiem ir jāatbilst šo tiesību aktu noteikumiem. Tiesiskās sekas ir šādas: rīkojums atbildētājam uz laiku apturēt tā veiktās darbības, rīkojums uz laiku atturēties no konkrētas uzvedības vai aizliegums apturēt, vai pārtraukt sniedzamo pakalpojumu veikšanu.
  8. Naudas summu arests, konsignācija (nodošana glabāšanā) un konfiskācija. Šim pasākumam ir skaidri izteikts aizsardzības raksturs, to īsteno ar aizliedzošu izpildrakstu, nodrošinot prasības apmierināšanu attiecībā uz konkrētu skaidras naudas summu. Šis pasākums tiek piemērots, lai panāktu ieņēmumu no nelikumīgas darbības arestu un konfiskāciju. Šis pasākums nav dalāms, tādēļ gan arestu, gan konfiskāciju ir nepieciešams veikt vienlaicīgi. Ja tiek pieprasīts viens no abiem pasākumiem, ir jāpiemēro iepriekš analizētie vispārīgie pasākumi. Cits šī pasākuma mērķis var būt naudas summu konsignācija (nodošana glabāšanā) vai konfiskācija, kas tiek pieprasītas kā atlīdzība par intelektuāla īpašuma izmantošanu. Tas attiecas uz autoru tiesībām saņemt noteiktas naudas summas par savu darbu, kurš veido noteiktu daļu no ienākumiem, ko dod dažādas sabiedriskas izrādes un priekšnesumi, kuras minētas Likumā par intelektuālo īpašumu.
  9. Izņēmuma stāvokļa noteikšana materiāliem un paraugiem. Šis ir piesardzības pasākums, kas radies no izņēmuma izmantošanas tiesību aizsardzības, kuras tiesību īpašniekiem piešķir īpaši tiesību akti par ražošanas un intelektuālo īpašumu. Tas ir tiesas arests ar konkrētu attiecīgā priekšmeta noteikšanu: paraugi vai materiāli, kas nepieciešami tādu preču ražošanai, ko aizsargā izņēmuma tiesības.
  10. Korporatīvo lēmumu atcelšana. Šis pasākums ir īpašs, jo ir nepieciešams likumīgs pamatojums tā pieprasīšanai, t.i., 1% no uzņēmuma kapitāla, ja uzņēmums ir izlaidis akcijas, kuras prasības brīdī bija reģistrētas regulētā otrreizējā (ārpusbiržas) tirgū, vai arī 5% no uzņēmuma kapitāla, ja nav izpildīts iepriekš minētais nosacījums. Tas attiecas uz jebkura veida tirdzniecības uzņēmumiem.
3.3. Kāds ir šo pasākumu likumīgums?

Parasti piesardzības pasākumus pieņem pēc atbildētāja uzklausīšanas. Ja iesniedzējs apgalvo un sniedz pierādījumus, ka lieta ir steidzama, tiesnesis var pieņemt pasākumus piecu dienu laikā, neizmantojot tālākas procedūras un neuzklausot atbildētāju. Ja pasākumi ir pieņemti, tos var mainīt, ja tiek izvirzīti un pamatoti fakti un apstākļi, kurus neņēma vērā, pieņemot šos pasākumus, vai arī laika posmā, kas noteikts pasākumu apstrīdēšanai.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja tiek pieņemts spriedums, kas ir nelabvēlīgs iesniedzējam, tiesnesim nekavējoties ir jādod rīkojums par pasākuma atcelšanu, ja vien netiek pieprasīts pretējais, ņemot vērā lietas apstākļus, kā arī palielinot garantijas depozīta summu.

Gadījumā, ja spriedums ir daļēji labvēlīgs iesniedzējam, tiesnesis uzklausa otru pusi un lemj par pasākuma atcelšanu vai turpināšanu.

Ja prasības noraidījumu apstiprina gala lēmumā, pasākumi tiek atcelti automātiski un cietusī puse var ierosināt procesu par radītajiem zaudējumiem (tas pats notiek, ja prasītājs atsakās no tiesvedības turpināšanas vai atsauc iesniegumu).

Cits gadījums, kad var mainīt piesardzības pasākumus, ir, ja pasākums tiek pieprasīts pirms iesnieguma un tiek pieņemts bez atbildētāja uzklausīšanas. Šajā gadījumā, ja iesniedzējs neievēro likumā noteikto divdesmit dienu galīgo termiņu iesnieguma iesniegšanai, pasākums ir nekavējoties jāatceļ, kā arī jāsamaksā zaudējumi atbildētājam, pie tam visus tiesas izdevumus sedz iesniedzējs.

Pasākumu nevar turpināt, ja tiesvedība tiek pārtraukta ilgāk nekā sešus mēnešus no iesniedzēja atkarīgu iemeslu dēļ.

Ja tiek pieņemts lēmums par sprieduma iepriekšēju īstenošanu, jebkuri pasākumi, kuri tikuši pieņemti attiecībā uz sākotnējo sprieduma īstenošanu, tiek atcelti un aizstāti ar īstenošanas pasākumiem, tādējādi mainās sākumā kā piesardzības pasākumu pieņemto pasākumu būtība.

Visbeidzot atbildētājs var pieprasīt tiesai aizstāt pieņemto aizsardzības pasākumu ar pietiekošu drošības naudu, kas garantē efektīvu sprieduma īstenošanu. Tiesnesis, kas pieņēma pasākumu, ir kompetents šādi rīkoties. Viņš nosaka drošības naudas lielumu, kas jānodrošina kā faktiska nauda vai garantija.

Lapas augšmalaLapas augšmala

4. Vai ir iespējams iesniegt apelācijas sūdzību pret attiecīgo pasākumu?

Procedūras noteikumi nodrošina iespēju pārsūdzēt lēmumu augstākā tiesā.

Var pārsūdzēt lēmumu, kas noteica pasākumu, tomēr tam nav atceļošas sekas. Var pārsūdzēt arī lēmumu, kas noraida pasākumu.

Papildus šai apelācijas iespējai iesniedzējam jebkurā gadījumā ir tiesības iesniegt savu prasību vēlreiz, ja mainās sākuma prasības laikā esošie apstākļi.

Nevar pārsūdzēt lēmumu par piesardzības pasākumu pieņemšanu, kas pieņemts bez atbildētāja uzklausīšanas, jo šādā gadījumā ir jārīkojas atbilstoši protesta procedūras kārtībai, ko izskata tiesnesis, kas pieņēmis piesardzības pasākumu. Atbildētājs var uzsākt apelācijas procedūru, kam nav lēmumu atceļošas sekas, pret viņa protestu noraidošo lēmumu. Iesniedzējam ir tādas pašas apelācijas tiesības, ja protests tiek pilnīgi vai daļēji apmierināts.

Pretēji iepriekš minētajam, apelācija nav iespējama, ja drošība nauda tiek pieņemta vai noraidīta.

Apelācijas procedūras posmi un sagatavošana būtiski neatšķiras no vispārīgiem noteikumiem. Pārsūdzības nodoms tiek izteikts rakstiski sagatavošanas dokumentā, ko iesniedz tai pašai iestādei, kas ir pieņēmusi pārsūdzamo lēmumu, piecu darba dienu laikā no lēmuma izziņošanas. Ja ir vairāki apelanti, gala termiņu nosaka katram individuāli. Šajā dokumentā ir jāizsaka nodoms pārsūdzēt par neobjektīvu uzskatītais lēmums. Tad tiesnesis pārliecinās, vai ir ievērots gala termiņš un vai spriedumu var pārsūdzēt. Ja jā, viņš paziņo apelantam, ka divdesmit dienu laikā tam ir jāiesniedz iesniegums par apelācijas procedūras sākšanu. Iesniegumā ir jāpamato tie punkti, kuru formu un saturu, pēc viņa uzskatiem, ir pārkāpis lēmums. Iesniegums tiek nosūtīts pārējām pusēm, kam desmit dienu laikā ir jāiesniedz rakstisks paziņojums, protestējot pret apelāciju vai apstrīdot kādu noteiktu lēmuma punktu, ko tās uzskata par sev neobjektīvu. Abos gadījumos paziņojumos ir jāuzrāda iemesli un pamatojumi. Kad šīs liecības ir iesniegtas, dokumenti tiek nodoti augstākai tiesai un puses tiek aicinātas stāties tās priekšā.

Kā minēts iepriekš, apelācijas procedūras sākšanai piesardzības pasākumu pieņemšanas procedūras laikā nav lēmumu atceļošas sekas, citiem vārdiem, tiesnesis turpina pieņemt jebkurus pasākumus, ko viņš uzskata par nepieciešamiem piesardzības pasākumu nodrošināšanai.

Pamatā šāda veida tiesvedību izskata apelācijas tiesa un lietas izskatīšanas, balsošanas un sprieduma pieņemšanas termiņi ir jānosaka, cik ātri vien iespējams.

« Pagaidu un nodrošināšanas pasākumi - Vispārīgas ziņas | Spānija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 09-06-2006

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste