Eiropas Komisija > ETST > Pagaidu un nodrošināšanas pasākumi > Slovēnija

Pēdējo reizi atjaunots: 14-08-2006
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Pagaidu un nodrošināšanas pasākumi - Slovēnija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pirmavota valodas versija ir atjaunināta un pārcelta uz Eiropas e-tiesiskuma portālu.


 

SATURS

1. Kādi ir pasākumu veidi? 1.
2. Nosacījumi piesardzības pasākumu noteikšanai? 2.
2.1. Procedūra 2.1.
2.2. Pamatnosacījumi. 2.2.
3. Šādu pasākumu priekšmets un raksturs 3.
3.1. Uz kāda veida aktīviem var attiecināt šādus pasākumus? 3.1.
3.2. Kādas ir šādu pasākumu sekas? 3.2.
3.3. Kāds ir šo pasākumu darbības termiņš? 3.3.
4. Vai ir iespējams pārsūdzēt pasākumu? 4.

 

1. Kādi ir pasākumu veidi?

Pagaidu pasākumi ir piesardzības pasākumi, kas ir ierobežoti laikā un paredzēti esošās situācijas saglabāšanai vai jaunas, pagaidu situācijas noteikšanai, lai vēlāk varētu efektīvi izpildīt kreditora prasības (aizsargājoša rakstura pasākumi), vai novērst nopietnas un kaitējošas sekas, un varmācības draudus (reglamentējoša rakstura pasākumi).

Saskaņā ar Likumu par spriedumu izpildi civillietās un prasību apdrošināšanu (Zakon o izvršbi in zavarovanju – Slovēnijas Republikas Oficiālais Vēstnesis, Nr. 51/98 un nākamie Nr.), pagaidu pasākumus var iedalīt pasākumos finansiālu prasību nodrošināšanai un pasākumos nefinansiālu prasību nodrošināšanai.

Pagaidu pasākumi finansiālu prasību nodrošināšanai ietver visus pasākumus, ko var izmantot, lai sasniegtu nodrošināšanas mērķi, un kam attiecībā uz sasniedzamo mērķi ir tīri aizsargājošs raksturs. Ar piemēru palīdzību Likumā ir uzskaitīti šādi pagaidu pasākumi finansiālu prasību nodrošināšanai:

  1. pasākums, kas aizliedz parādniekam brīvi izmantot kustamo īpašumu un pieprasa apsargāt šādu īpašumu;
  2. pasākums, kas aizliedz parādniekam nodot vai ieķīlāt savu nekustamo īpašumu vai lietu tiesības uz nekustamo īpašumu, kas reģistrēts uz viņa vārda, šo aizliegumu reģistrējot Zemesgrāmatā;
  3. pasākums, kas aizliedz parādnieka debitoram maksāt prasījumus vai nodot īpašumu, un aizliedz parādniekam saņemt īpašumu, iekasēt prasījumus vai tos brīvi izmantot;
  4. norādījumi iestādei, kas veic maksājumu darījumu, atteikt naudas summas, attiecībā uz kuru ir noteikts pagaidu pasākums, izmaksas no parādnieka rēķina parādniekam vai citai personai pēc parādnieka norādījumiem.

Pasākumi nefinansiālu prasību nodrošināšanai ietver visus pasākumus, ko var izmantot, lai sasniegtu nodrošināšanas mērķi, un kam attiecībā uz sasniedzamo mērķi ir aizsargājošs vai reglamentējošs raksturs. Likumā ar piemēru palīdzību ir uzskaitīti šādi pagaidu pasākumu veidi nefinansiālu prasību nodrošināšanai:

Lapas augšmalaLapas augšmala

  1. pasākums, kas aizliedz parādniekam nodot vai ieķīlāt nekustamo īpašumu, uz kuru attiecas prasība, un pieprasa apsargāt šādu īpašumu;
  2. pasākums, kas aizliedz parādniekam nodot vai ieķīlāt nekustamo īpašumu, uz kuru attiecas prasība, šo aizliegumu reģistrējot Zemesgrāmatā;
  3. pasākums, kas aizliedz parādniekam darīt jebko, kas varētu radīt zaudējumus kreditoram, vai neļauj viņam vai viņai jebko manīt īpašumā, uz kuru attiecas prasība, un uzliekot naudas sodu šī aizlieguma pārkāpšanas gadījumā;
  4. pasākums, kas aizliedz parādnieka debitoram nodot tam īpašumu, uz kuru attiecas prasība;
  5. kompensācijas izmaksa par zaudētu algu darbiniekam, kamēr notiek strīds par lēmuma par viņa atlaišanu likumību, ja šāda kompensācija ir nepieciešama darbinieka un personu, ko viņam ir juridisks pienākums uzturēt, uzturēšanai.

2. Nosacījumi piesardzības pasākumu noteikšanai?

2.1. Procedūra
Vai vienmēr ir nepieciešams piemērot tiesas rīkojumu par pasākuma noteikšanu?

Tikai tiesai ir tiesības noteikt pagaidu pasākumus.

Kāda tiesa ir pilnvarota noteikt šādus pasākumus?

Ja pagaidu pasākuma priekšlikums tiek izteikts tiesas procesa laikā, tiesības noteikt šādus pasākumus ir vietējai tiesai, kurā notiek lietas izskatīšana. Tomēr, ja priekšlikums noteikt pagaidu pasākumu tiek izteikts pirms tiesas procesa uzsākšanas, lēmums par šādu pasākumu ir vietējās tiesas, kas ir kompetenta lemt par priekšlikuma izpildi, ziņā. Tādēļ šādos gadījumos jautājums par to, kurai tiesai ir vietējā jurisdikcija noteikt pagaidu pasākumus, ir atkarīgs no apsargājamā objekta. Kustamā īpašuma gadījumā vietējā jurisdikcija ir tai izpildes tiesai, kuras teritorijā īpašums atrodas, vai kuras teritorijā pastāvīgi vai uz laiku dzīvo parādnieks. Finansiālu prasību gadījumā, nemateriālais nodrošinājums vai citas īpašumtiesības, kas pieder parādniekam, jurisdikcija parasti ir tiesai, kuras teritorijā pastāvīgi dzīvo vai strādā parādnieks. Uzņēmuma akciju gadījumā vietējā jurisdikcija ir tai tiesai, kuras teritorijā uzņēmumam ir juridiskā adrese. Nekustamā īpašuma gadījumā vietējā jurisdikcija ir tai tiesai, kuras teritorijā atrodas šis nekustamais īpašums.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Vai obligāti ir jābūt pārstāvētam ar advokātu?

Nē.

Kāda ir starpnieku, piemēram, spriedumu piemērošanas amatpersonu vai tiesu izpildītāju loma?

Spriedumu piemērošanas amatpersonas loma procedūrā ir veikt tiešas darbības, lai nodrošinātu kustamo īpašumu (piem., pieņem apsargāšanā vai inventarizācijas veikšana) vai garantētu, ka parādnieks veic noteiktas darbības vai pakalpojumus.

Lūdzu, sniedziet izdevumu izmaksu skalu katram pasākumam.

Jebkāda veida pagaidu pasākuma noteikšanas izmaksas sastāv no tiesas nodevas un samaksas par spriedumu piemērošanas amatpersonas darbu (ja pasākums attiecas uz kustamo īpašumu vai liek parādniekam veikt noteiktas darbības vai no tām atturēties).

Tiesas nodevas ir noteiktas šādas:

  • par pagaidu pasākuma pieteikuma aizpildīšanu - SIT 1900,
  • par pagaidu pasākuma noteikšanu - SIT 1900.

Samaksa par sprieduma piemērošanas amatpersonas darbu ir atkarīga no darbības veida, kas jāveic vai no prasības apjoma, kas jāapsargā. Noteikta summa SIT 12500 apmērā ir jāmaksā par uzdevumiem, ko sprieduma piemērošanas amatpersona veic gadījumos, ja parādniekam ir jāveic, jāļauj vai jāatturas no noteiktām darbībām. Tomēr, ja šie uzdevumi aizņem vairāk nekā vienu stundu, papildus jāmaksā SIT 2500 par katru nākošo stundu. Samaksa par kustamā īpašuma inventarizāciju ir atkarīga no prasība apjoma: piemēram, ja prasības apjoms ir no SIT 150000 līdz SIT 1000000, samaksa ir SIT 40000; ja prasības apjoms ir no SIT 1000000 līdz SIT 25000000, samaksa ir SIT 75000. Ja kustamais īpašums tiek ņemts aizsargāšanā, samaksa ir atkarīga no priekšmetu svara un glabāšanas ilguma. Piemēram, samaksa par preču glabāšanu slēgtās telpās ir SIT 100 par katru iesākušos 7 dienu periodu un par katriem 100 kg vai tā daļu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

2.2. Pamatnosacījumi.

Tiesa noteiks pagaidu pasākumu, lai nodrošinātu finansiālu prasību, ka tiek ievēroti šādi nosacījumi:

  1. kreditors pierāda iespēju, ka prasība pastāv vai arī, ka prasība rodas attiecībā uz parādnieku; un
  2. kreditors pierāda, ka pastāv iespējams risks, ka aktīvus varētu nodot, noslēpt vai citādi no tiem atbrīvoties, padarot neiespējamu vai ļoti apgrūtinošu prasības izpildi (subjektīvs risks).

Tiesa noteiks pagaidu pasākumu, lai nodrošinātu nefinansiālu prasību, ka tiek ievēroti šādi nosacījumi:

  1. kreditors pierāda iespēju, ka prasība pastāv vai arī, ka prasība rodas attiecībā uz parādnieku; un
  2. kreditors pierāda, ka pastāv iespēja, ka var izdarīt vismaz vienu no šiem pieņēmumiem:
    • pastāv risks, ka prasības izpilde būs neiespējama vai ļoti apgrūtinoša (objektīvs risks);
    • pasākums ir nepieciešams, lai novērstu spēka pielietošanu vai nopietna kaitējuma rašanos attiecībā, par ko pienākas kompensācija;
    • ja procesa laikā pagaidu pasākums izrādās nepamatots, parādniekam nebūs nekādu negatīvāku seku, salīdzinot ar tām, kas rastos, ja kreditors pagaidu pasākumu nebūtu noteicis.

Nevienā no iepriekš minētajiem gadījumiem (finansiālas vai nefinansiālas prasības) kreditoram nav jāpierāda neviens risks, ja viņš vai viņa spēj pierādīt iespēju, ka debitoram noteiktā pasākuma rezultātā radīsies tikai neliels kaitējums. Tomēr abos gadījumos ir uzskatāms, ka risks pastāv, ja prasība ir jāizpilda ārzemēs.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tiesa var noteikt pagaidu pasākumu arī tad, ja kreditors noteiktajā laikā nav pierādījis iespēju, ka pastāv prasība un risks, kreditors iesniedz tiesas noteiktu naudas summu kā garantiju pret jebkādiem zaudējumiem, kas parādniekam varētu rasties pagaidu pasākuma noteikšanas un piemērošanas rezultātā.

3. Šādu pasākumu priekšmets un raksturs

3.1. Uz kāda veida aktīviem var attiecināt šādus pasākumus?

Pagaidu pasākumus var attiecināt uz jebkuriem parādnieka aktīviem, piem., naudu, bankas kontu, kustamo īpašumu, reģistrētiem transporta līdzekļiem, nekustamo īpašumu un citām īpašumtiesībām.

3.2. Kādas ir šādu pasākumu sekas?

Tiesas rīkojums, ar ko tiek noteikts pagaidu līdzeklis, darbojas kā izpildraksts. Tas ļauj iejaukties tikai parādnieka, nevis jebkuras trešās personas interešu sfērā. Jautājums par pagaidu pasākumu tādēļ neuzliek aizsargājamajam objektam apgrūtinājumu.

Tādējādi, ja, piemēram, pagaidu pasākums aizliedz parādniekam brīvi izmantot aizsargāto objektu, tas neliedz citas personas tiesisku iejaukšanos attiecībā uz šo objektu (piem., piemērošanas procedūrās). Ja parādnieks ignorē šāda veida pagaidu pasākumu, vienīgās sekas ir tādas, ka kreditoram ir tiesības apstrīdēt tiesisko darbību, kas rada viņam kaitējumu, saskaņā ar saistību tiesību vispārējiem noteikumiem. Personas, kas iegādājas īpašumu, ko parādnieks nav tiesīgs izmantot, tiek aizsargātas, ja viņas to ir iegādājušās labticīgi (viņas nav zinājušas un nevarēja zināt, ka šāda darbība ir radījusi kaitējumu kreditoram). Ja persona, kas iegādājas īpašumu, to nav darījusi labticīgi, tiesiskā darbība zaudē spēku tikai attiecībā uz kreditoru (prasītāju) un tiktāl, cik ir nepieciešams, lai nomaksātu kreditora prasību.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja parādnieks pārkāpj pagaidu prasību, viņš ir arī krimināli atbildīgs par izdarīto kaitējumu kāda cita tiesībām. Izpildes tiesa var arī uzlikt naudas sodu parādniekam, kas pārkāpj pagaidu pasākumu. No otras puses, parādniekam ir tiesības pieprasīt kompensāciju no kreditora par zaudējumiem, kas viņam radušies nepamatota pagaidu pasākuma rezultātā vai arī kreditoram nebija uz to tiesības.

Pagaidu pasākums var noteikt parādnieka debitoram (piem., bankai) arī maksājumu aizliegumu. Šajā gadījumā aizliegums stājas spēkā brīdī, kad tas tiek oficiāli nodots parādnieka debitoram. Pēc aizlieguma saņemšanas, iespējams, ka pēdējais vairs nevarēs efektīvi pildīt savas saistības pret parādnieku un, iespējams, viņam arī nāksies maksāt kreditoram kompensāciju. Pagaidu pasākuma noteikšanas procedūrā banka tikai pēc tiesas pieprasījuma var atklāt informāciju par parādnieka darījumu kontu esamību un skaitu, kā arī citām prasībām, kas celtas pret parādnieku. Tomēr informācija par juridisko personu kontu skaitu, kā arī tas, vai šie konti ir iesaldēti, ir pieejama sabiedrībai ar Slovēnijas bankas tīmekļa vietnē (http.//www.bsi.si English - slovenšcina) iekļautā darījumu kontu reģistra palīdzību.

3.3. Kāds ir šo pasākumu darbības termiņš?

Pagaidu pasākuma darbības termiņu nenosaka likums, bet gan tiesa, nosakot šo pasākumu. Ja pasākums tiek noteikts pirms sūdzības iesniegšanas vai pirms jebkādas citas tiesvedības uzsākšanas, vai arī tas tiek noteikts, lai aizsargātu prasību, kas vēl nav celta, tiesa nosaka termiņu, līdz kuram kreditoram ir jāiesūdz parādnieks tiesā vai jāiesniedz prasība. Ja kreditors neiesniedz sūdzību vai jāiesūdz parādnieku tiesā līdz noteiktajam termiņam, tiesa pārtrauc procedūru.

Pagaidu pasākumi var būt spēkā arī no dienas, kad pieņemts tiesas lēmums, ar ko tie tiek noteikti.

Pagaidu pasākums netiek noteikts, iepriekš nedodot parādniekam iespēju paust viedokli (tikai vienas puses interesēs) par priekšlikumu attiecībā uz savu jautājumu. Parādnieks var iesniegt pretenziju pret rīkojumu, taču tas neaptur tā izpildi.

4. Vai ir iespējams pārsūdzēt pasākumu?

Astoņu dienu laikā pēc rīkojuma oficiālās nodošanas parādnieks var iesniegt pretenziju pret pagaidu pasākumu tiesā, kas to ir noteikusi. Pēc tam tā pati tiesa lemj par pretenziju.

Parādnieks vai kreditors var iesniegt sūdzību par tiesas lēmumu attiecībā uz pretenziju vai pret rīkojumu, kas noraida pagaidu pasākuma pieprasījumu, tiesā, kas to ir izdevusi rīkojumu astoņu dienu laikā pēc rīkojuma oficiālās nodošanas. Sūdzība tiek izskatīta otrās instances tiesā.

Parasti pretenzijas un sūdzības nespēj apturēt procedūru.

Ja sūdzības vai pretenzijas iesniegšanas termiņš ir nokavēts, ir iespējams pieprasīt atgriešanos iepriekšējā stāvoklī (atjaunošana iepriekšējā veidā).

Prokurors var iesniegt ārkārtas tiesisko līdzekli pret galīgo pagaidu rīkojumu kā prasību aizsargāt likumību, pamatojoties uz būtiskiem procesuālo noteikumu pārkāpumiem vai kļūdu materiālo tiesību piemērošanā. Lēmums par prasību aizsargāt likumību ir Augstākās tiesas kompetencē.

« Pagaidu un nodrošināšanas pasākumi - Vispārīgas ziņas | Slovēnija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 14-08-2006

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste