Eiropas Komisija > ETST > Pagaidu un nodrošināšanas pasākumi > Portugāle

Pēdējo reizi atjaunots: 06-09-2007
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Pagaidu un nodrošināšanas pasākumi - Portugāle

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pirmavota valodas versija ir atjaunināta un pārcelta uz Eiropas e-tiesiskuma portālu.


 

SATURS

1. Kādi ir pasākumu veidi? 1.
2. Kādi ir nosacījumi šo pasākumu īstenošanai? 2.
2.1. Procedūra 2.1.
2.2. Būtiskie nosacījumi 2.2.
3. Šādu pasākumu mērķis un raksturs 3.
3.1. Kādi aktīvi var tikt pakļauti šādiem pasākumiem (bankas konti, kustamais īpašums, reģistrēti transporta līdzekļi, nekustamais īpašums, citi)? 3.1.
3.2. Kādi ir šo pasākumu rezultāti? 3.2.
3.3. Kāds ir šo pasākumu likumīgums? 3.3.
4. Vai ir iespējams iesniegt apelācijas sūdzību pret attiecīgo pasākumu? 4.

 

1. Kādi ir pasākumu veidi?

Turpmāk sniegtā informācija attiecas uz aizsardzības pasākumiem, proti, procesuāliem pasākumiem, "kas nepieciešami, lai nodrošinātu attiecīgās tiesiskās darbības efektivitāti " (Portugāles Civilprocesa kodeksa 2. panta 2) punkts). Tie ir pasākumi, ko pirms attiecīgās lietas izskatīšanas tiesa īsteno, lai nodrošinātu to, ka attiecīgajā lietā pasludinātais spriedums būs efektīvs un tādējādi ļaus pilnībā sasniegt praktiskos mērķus, kurus vēlējusies sasniegt puse, kura iesniegusi attiecīgo prasību un uzvarējusi procesā.

Šāda veida pagaidu aizsardzības pasākumi tiek īstenoti, ja pastāv kaut vai vismazākā varbūtība, ka ar tiesas lēmumu apstiprinātās tiesības vai tiesības, kas apstiprināmas ar tiesas lēmumu, ir reālas, un ja pastāv risks, ka šīs tiesības varētu tikt pārkāptas. Minētie pasākumi tiek piemēroti, pamatojoties uz pierādījumu kopsavilkuma un minēto tiesību pārkāpumu varbūtības vai ticamības izvērtējumu. Šo pasākumu mērķis ir nepieļaut neatgriezeniskus zaudējumus, novēršot risku, kas saistīts ar tiesvedības ilgumu, proti, risku, ka tās laikā varētu mainīties būtiski lietas apstākļi.

Aizsardzības pasākumi var būt piesardzības jeb pagaidu pasākumi, kas nozīmē, ka to uzdevums ir saglabāt status quo, lai galvenajā procesā (proti, tiesvedībā, kurā tiek izskatīta galvenā prasība) pieņemtais lēmums netiktu atrauts no realitātes un būtu izpildāms (piemēram, pasākumi, kas nepieļauj to līdzekļu izšķērdēšanu vai tādu aktīvu zaudējumus, uz kuriem nākotnē varētu attiekties tiesas sprieduma izpilde), kā arī priekšlaikus izpildīt tiesas lēmumu pirms galīgā sprieduma pasludināšanas (piemēram, pagaidu naudas līdzekļu piešķiršana iztikas, mājokļa un apģērba vajadzībām personai, kas iesniegusi tiesā prasību par uzturlīdzekļu nodrošināšanu).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Aizsardzības pasākumi var būt gan pasākumi, kas nav paredzēti tiesību aktos, gan tiesību aktos noteiktie pasākumi.

Uz pirmajiem neattiecas nekāda iepriekš noteikta procedūra, un tiesa lemj par to, vai attiecīgais pasākums piemērojams, "lai nodrošinātu riskam pakļauto tiesību īstenojamību" (Civilprocesa kodeksa 381. panta 1) punkts). Šādi pasākumi netiek īstenoti, ja zaudējumu risku jau sedz kāds cits konkrēts pasākums, un tiem piemērojami procesuāli noteikumi, kas automātiski liek piemērot tiesību aktos noteiktos pasākumus.

Tiesību aktos noteiktie pasākumi jāīsteno atbilstoši procesuālajās tiesībās paredzētajai kārtībai, un tie ir pakļauti virknei speciālu prasību, pieņēmumu un lēmumu.

Portugāles civiltiesību sistēmā paredzēti šādi tiesību aktos noteikti aizsardzības pasākumi:

  1. īpašumtiesību pagaidu restitūcija,
  2. uzņēmuma lēmumu apturēšana,
  3. pagaidu uzturlīdzekļu piešķiršana,
  4. pagaidu kompensācija,
  5. apķīlāšana,
  6. jaunu darbu uzsākšanas aizliegums,
  7. preču konfiskācija.

Īpašumtiesību pagaidu restitūcija tiek īstenota, ja īpašniekam pret viņa gribu, piemērojot fiziskas vai psiholoģiskas piespiešanas metodes, atņemts viņam piederošs īpašums un ja īpašnieks vēlas atgūt viņam piederošo īpašumu vēl pirms tiesas sprieduma pasludināšanas.

Uzņēmuma lēmumu apturēšana ir aizsardzības pasākums, kas pieejams jebkāda veida partnerības vai uzņēmuma partneriem vai akcionāriem/dalībniekiem, kuri vēlas panākt tādu lēmumu apturēšanu, kas ir pretrunā ar tiesību aktiem vai uzņēmuma statūtiem un kuru rezultātā, ļoti iespējams, varētu rasties „ievērojami zaudējumi" (Civilprocesa kodeksa 396. pants).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pagaidu uzturlīdzekļi ir ikmēneša summa, kas piešķirta, lai līdz pirmajam oficiālajam tiesas piespriestajam maksājumam nodrošinātu prasītājam minimālos līdzekļus, kas nepieciešami iztikai, mājoklim un apģērbam, ja prasītājs nevar saņemt juridisko palīdzību.

Pagaidu kompensācija ir pieejama cietušajām pusēm un trešām personām, kurām pienākas kompensācija vai uzturlīdzekļi un kuras, pamatojoties uz kompensācijas prasību, kas izvirzīta saistībā ar personas nāvi vai miesas bojājumiem, un situācijā, kad tām trūkst iztikas līdzekļu, vai situācijā, kas „var nopietni apdraudēt cietušās puses iztiku vai mājokli”, pieprasa, lai tām ik mēnesi tiktu piešķirta zināma naudas summa saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 403. panta 1) punkta noteiktumiem attiecībā uz zaudējumu pagaidu kompensēšanu.

Apķīlāšana "kreditoram, kurš pamatoti baidās, ka varētu tikt zaudēti aktīvi, kas nodrošina viņa prasības izpildi”, ļauj „apķīlāt preces” saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 406. pantu.

Jaunu darbu uzsākšanas aizliegumu var izmantot jebkura persona, kura uzskata, ka „viņa tiesības uz tikai viņam piederošu īpašumu vai kopīpašumu vai jebkādas citas lietu vai personiskās tiesības attiecībā uz lietošanas vai īpašumtiesībām tiek pārkāptas jauna veida darba vai pakalpojumu rezultātā, kas rada vai, iespējams, radīs viņam zaudējumus”; tā var "pieprasīt... nekavējoties apturēt attiecīgo darbu vai pakalpojumu" (Civilprocesa kodeksa 412. panta 1) punkts). Aizliegumu var noteikt arī pirms tiesas lēmuma ar nosacījumu, ka tas pēc tam tiek apstiprināts tiesā. Pieprasījums aizlieguma apstiprināšanai jāiesniedz piecu dienu laikā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Preču konfiskācijas procedūra jāuzsāk, ja ir "pamatots iemesls uzskatīt, ka ir iespējami kustamā vai nekustamā īpašuma vai dokumentu zaudējumi, slēpšana vai izšķērdēšana", un lai nodrošinātu, ka tiesas protokolā tiek iekļauts attiecīgo preču saraksts (kurā norādīta arī šo preču vērtība, ko noteicis eksperts) un šīs preces tiek nodotas uzticības personai saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 421. un 424. pantu.

2. Kādi ir nosacījumi šo pasākumu īstenošanai?

Skatīt atbildi uz iepriekšējo jautājumu.

2.1. Procedūra

Izņemot jauna darba uzsākšanas aizliegumu, ko iespējams piemērot bez tiesas lēmuma, pēc tam iesniedzot pieteikumu tiesai par šāda aizlieguma apstiprināšanu, visi citi aizsardzības pasākumi tiek īstenoti, pamatojoties uz sākotnējo tiesai iesniegto prasību.

Tiesa, kurai ir tiesības noteikt šādus pasākumus, attiecīgo lēmumu pieņem, pamatojoties uz šādiem Civilprocesa kodeksa 83. pantā minētajiem kritērijiem:

  1. „Pieteikumi attiecībā uz preču apķīlāšanu un konfiskāciju iesniedzami tiesā, kurā notiks attiecīgā tiesvedība" (proti, tiesas process, kura gaitā tiks pieņemts lēmums par aizsardzības pasākumu piemērošanu tiesību nodrošināšanai), „vai tā rajona tiesā, kurā atrodas attiecīgie aktīvi, vai, ja aktīvi izvietoti dažādos rajonos, tiesā, kuras jurisdikcijā atrodas viens no šiem rajoniem".
  2. „Pieteikumi attiecībā uz jaunu darbu uzsākšanas aizliegumu iesniedzami tiesā, kuras jurisdikcijai piekrīt attiecīgie veicamie darbi".
  3. „Pieteikumi attiecībā uz citiem aizsardzības pasākumiem iesniedzami tiesā, kurā iesniedzama attiecīgā prasība".

Ja aizsardzības pasākuma vērtība pārsniedz 3 740,98 eiro vai ja vienmēr ir pieļaujama apelācija, juridiskā pārstāvniecība ir obligāta.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Aizsardzības pasākuma vērtība tiek noteikta, pamatojoties uz šādiem kritērijiem (Civilprocesa kodeksa 313. pants):

  1. "pagaidu uzturlīdzekļu un pagaidu kompensācijas noteikšanas gadījumā – pieprasītā mēneša maksājuma summa tiek reizināta ar divpadsmit;
  2. īpašumtiesību pagaidu restitūcijas gadījumā – tā īpašuma vērtībā, kas attiecīgajam īpašniekam ticis atņemts;
  3. uzņēmuma lēmumu apturēšanas gadījumā – zaudējumu apmērā;
  4. jaunu darbu uzsākšanas aizlieguma gadījumā un tiesību aktos neparedzētu pasākumu gadījumā – novēršamo zaudējumu apmērā;
  5. īpašuma apķīlāšanas gadījumā – prasības nodrošinājuma apmērā;
  6. preču konfiskācijas gadījumā – konfiscēto preču vērtībā."

Portugālē tiesu izpildītāja pienākumus veic īpaši tiesu darbinieki. Aizsardzības pasākumu nodrošināšanai šie tiesu izpildītāji nogādā tiesu pavēstes un veic mantas apķīlāšanu un konfiskāciju.

Tiesu izmaksas saistībā ar šiem pasākumiem tiek segtas vienā maksāšanas reizē pēc sākotnējā pieteikuma iesniegšanas atbilstoši tabulā norādītajām summām:

Aizsardzības pasākuma vērtībaSumma, kas maksājama katrai pusei/visām
personām (norēķinu vienības)
Līdz 500 eiro
0,5
500,01 – 1 875 eiro
0,75
1 875,01 – 3 750 eiro
1
3 750,01 – 7 500 eiro
1,25
7 500,01 – 15 000 eiro
1,5
15 000,01 – 25 000 eiro
2
25 000,01 – 40 000 eiro
2,75
40 000,01 – 70 000 eiro
3,5
70 000,01 – 100 000 eiro
5
100 000,01 – 135 000 eiro
6,5
135 000,01 – 170 000 eiro
8
170 000,01 – 210 000 eiro
9,75
210 000,01 – 250 000 eiro
12

Ja aizsardzības pasākumu vērtība pārsniedz 250 000 eiro, norādītās maksas tiek palielinātas par 2,5 norēķinu vienībām par katriem 25 000 eiro vai šīs summas daļu.

No 2004. gada līdz 2006. gadam norēķinu vienība bija 89 eiro.

Saskaņā ar Juridisko izmaksu kodeksa 32. pantu minētās izmaksas ietver šādus maksājumus:

  1. izmaksu segšana;
  2. maksājumi, kas veicami vai kas veikti jebkādām institūcijām par tiesas pieprasītiem dokumentiem, atzinumiem, plāniem, cita veida informāciju vai pierādījumiem un pakalpojumiem, izņemot apliecinājumus, ko tiesa ieguvusi pati pēc savas iniciatīvas;
  3. kompensācija, kas maksājama personām, kas nejauši iesaistītas attiecīgajā tiesvedībā, ieskaitot likumā noteikto kompensāciju;
  4. ceļa izdevumi un izmaksu kompensācija;
  5. ar juridiskās palīdzības sniegšanu saistīto valsts izdevumu, t. sk. tiesas izdevumu, segšana;
  6. tiesas pavēstes nodošana ar tiesas darbinieka starpniecību, ja to pieprasa prasības iesniedzējs.
2.2. Būtiskie nosacījumi

Izvērtējot kritērijus aizsardzības pasākuma piemērošanai, tiesai vienmēr jāpārbauda, vai izteiktās bažas ir pamatotas, cik nopietnas un cik sarežģīti novēršamas varētu būt iespējamā attiecīgā tiesību pārkāpuma sekas. Tiesa izvērtēs arī to, vai konkrētajā gadījumā piesardzības vai pagaidu pasākums ir piemērots, lai aizsargātu iespējami apdraudētās tiesības. Tiesai jākonstatē, ka jebkāda kavēšanās rada papildu risku.

Tiesai jānoskaidro arī tas, vai tiesvedība ir faktiski vai potenciāli atkarīga no iesniegtās prasības, kuras pamatā ir attiecīgās aizsargātās tiesības.

Šādā tiesvedībā tiesai jāiegūst pierādījumu kopsavilkums (proti, uz to attiecina mazāk stingras prasības kā tiesvedībā, kurā tiek izskatīta galvenā prasība) par to, ka ir reāla iespējamība šādu aizsargājamu tiesību esībai, un ka bažas par šo tiesību pārkāpšanu, ir pietiekami pamatotas.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Informācija par citiem nosacījumiem, kas jāievēro saistībā ar konkrētiem aizsardzības pasākumiem, sniegta atbildē uz 1. jautājumu.

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 387. panta 2) punktu tiesa var noraidīt prasību par aizsardzības pasākumu piemērošanu, ja to rezultātā atbildētājam radītie zaudējumi būtu lielāki nekā zaudējumi, kurus prasītājs vēlas novērst.

Tiesības, kuras būtu jāaizstāv ar aizsardzības pasākumiem, var jau pastāvēt vai arī rasties vēl nepieņemta tiesas sprieduma rezultātā.

Attiecībā uz parādnieku

Visi aizsardzības pasākumi tiek uzskatīti par steidzamiem. Civilprocesa kodeksa 382. pantā noteikts, ka tie "vienmēr ir steidzami un īstenojami pirms visām citām tiesiskām darbībām, kas netiek uzskatītas par steidzamām," un ka "attiecīgajā tiesā iesniegtās prasības pirmajā instancē izskatāmas, vēlākais, divu mēnešu laikā vai, ja atbildētājam nav jāierodas tiesā, 15 dienu laikā".

Vai ir jāpierāda, ka spriedumu nevarēs izpildīt parādnieka aktīvu pārvietošanas vai pazušanas rezultātā?

Jā, ja tiek piemēroti tādi aizsardzības pasākumi kā īpašuma apķīlāšana un preču konfiskācija.

3. Šādu pasākumu mērķis un raksturs

3.1. Kādi aktīvi var tikt pakļauti šādiem pasākumiem (bankas konti, kustamais īpašums, reģistrēti transporta līdzekļi, nekustamais īpašums, citi)?

Jebkādi aktīvi.

3.2. Kādi ir šo pasākumu rezultāti?

Šie pasākumi tiek īstenoti saskaņā ar tiesas lēmumu, tādējādi aizsardzības pasākumi "ir saistoši visiem valsts un privātajiem uzņēmumiem un ir prioritāri salīdzinājumā ar jebkādiem citu iestāžu īstenotiem pasākumiem", kā to nosaka Portugāles Konstitūcijas 205. panta 2) punkts.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja parādnieks neizpilda attiecīgo lēmumu:
Vai parādnieka aktīvu atsavināšana ir likumīga?

Ja tiek piemērotas mantas apķīlāšanas un preču konfiskācijas procedūras un ja parādnieks ir iecelts par preču pārvaldnieku un atsavina tās, tādā gadījumā šāda atsavināšana uzskatāma par sabiedriskās kārtības pārkāpumu. Saskaņā ar Portugāles Civilkodeksa 281. pantu no juridiskā viedokļa darījums uzskatāms par spēkā neesošu, ja darījumā iesaistīto pušu mērķis ir bijis apiet tiesas noteikto pasākumu.

Citos gadījumos, lai gan darījums ir spēkā, tas tomēr nav spēkā tādā mērā, ciktāl tas attiecas uz personu, kas iesniegusi prasību par mantas apķīlāšanu (Civilkodeksa 622. panta 1) punkts).

Vai ir piemērojami kādi sodi?

Jā. Ir kriminālsodi ar civiltiesiskām sekām, proti, mantas apķīlāšana, kuras vērtība ir ekvivalenta attiecīgajai personai uzticēto aktīvu vērtībai, kurus šī persona nav uzrādījusi, pieskaitot visas izmaksas un kompensācijas.

Attiecībā uz trešām personām
Kādi ir bankas pienākumi saistībā ar informācijas sniegšanu un kontu apķīlāšanu?

Ja tiek veikta apķīlāšana, bankai 15 dienu laikā "jāinformē tiesu izpildītājs par esošo kontu atlikumiem vai arī par faktu, ka attiecīgajai personai nav bankas konta vai naudas atlikuma tajā". Pēc tam bankai jāinformē atbildētājs par kontu apķīlāšanu. Banka "ir atbildīga par konta atlikumiem šāda paziņojuma sniegšanas dienā un sniedz tiesai pārskatu, kurā atspoguļoti visi darījumi, kas ietekmējuši noguldījumu apmēru pēc konta apķīlāšanas" (Civilprocesa kodeksa 861. A panta 7) un 9) punkts, kas piemērojams, pamatojoties uz 402. panta 2) punktu).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Kāds ir sods par attiecīgā lēmuma neizpildi?

Ja iepriekš minētā informācija netiek sniegta, var piemērot naudas sodu. Banka var būt arī civiltiesiski atbildīga, un tai var nākties maksāt atbilstošu kompensāciju.

3.3. Kāds ir šo pasākumu likumīgums?
Vai likumīgumam var būt konkrēti ierobežojumi, kas noteikti tiesību aktos vai ar tiesas spriedumu?

Aizsardzības pasākumi ir ierobežoti laikā, un šos ierobežojumus nosaka īpašas šos pasākumus regulējošas tiesiskas normas.

Vai pasākums ir spēkā līdz brīdim, kad tiek pasludināts tiesas spriedums vai pieņemts kāds cits lēmums?

Aizsardzības pasākumi ir spēkā līdz brīdim, kad var tikt īstenots attiecīgajā tiesvedībā, kurā tiek izskatīta galvenā prasība, pieņemtais lēmums. Piemēram, tādi aizsardzības pasākumi, kā pagaidu uzturlīdzekļu un pagaidu kompensācijas piešķiršana, stājas spēkā brīdī, kad tiek veikts pirmais maksājums, turpretī mantas apķīlāšanā tas ir brīdis, kurā attiecīgā manta tiek faktiski apķīlāta.

Ja sākotnējais lēmums tiek pieņemts vienpusēji, vai ir kāds noteikts termiņš, kurā jānodrošina pušu uzklausīšana?

Ja atbildētājs nav uzklausīts, pirms tiesa noteikusi aizsardzības pasākumu, viņam vienkārši paziņo attiecīgo tiesas lēmumu. Ja viņš vēlas to apstrīdēt, lai "iesniegtu faktus vai pierādījumus, kurus tiesa nav ņēmusi vērā un kas varētu atspēkot aizsardzības pasākuma piemērošanas pamatojumu vai samazināt aizsardzības pasākuma apmēru" (Civilprocesa kodeksa 388. panta 1) punkta b) apakšpunkts), tas viņam jāizdara desmit dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēc šī desmit dienu perioda, ja nepieciešams, tiek iesniegti "tiesas pieprasītie vai noteiktie pierādījumi" saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 386. panta 1) punkta prasībām.

4. Vai ir iespējams iesniegt apelācijas sūdzību pret attiecīgo pasākumu?

Apelācijas sūdzību pret pasākumiem var iesniegt tiesvedībās, kurās tiek izskatītas lietas par summām, kas pārsniedz 3 740,98 eiro, ar nosacījumu, ka apstrīdētais lēmums ir nelabvēlīgs pusei, kura iesniedz apelācijas sūdzību par vairāk nekā pusi no minētās summas, un, neraugoties uz summas apmēru, ar nosacījumu, ka apelācijas sūdzība iesniegta, pamatojoties uz "kolīziju normu pārkāpumu, kura pamatā ir izskatāmās lietas priekšmets vai tiesību aktu hierarhijas neievērošana, vai lietas izskatīšanas procesuāls pārkāpums". "Apelācijas sūdzības vienmēr var iesniegt arī pret lēmumiem... par aizsardzības pasākumu piemērošanu, pamatojoties uz to, ka attiecīgā summa ir lielāka, nekā to pieļauj tās tiesas jurisdikcija, kas pieņēmusi apstrīdēto lēmumu" (Civilprocesa kodeksa 678. pants).

Apelācijas sūdzības pret lēmumiem par aizsardzības pasākumu piemērošanu Augstākajā tiesā iesniegt nevar, izņemot gadījumus, kad apelācijas sūdzības ir vienmēr pieļaujamas.

Kas var apstrīdēt lēmumu par aizsardzības pasākumu piemērošanu?

Jebkura tiesvedībā iesaistītā puse, kura zaudē lietu, un jebkura persona, kas nav tiesvedībā iesaistītā puse, bet kurai šādu aizsardzības pasākumu rezultātā rodas tieši un reāli zaudējumi.

Kuras tiesas jurisdikcijā ir apelācijas sūdzības izskatīšana?

Tiesa, kuras jurisdikcijā ir apelācijas sūdzību izskatīšana, ir otrās instances tiesa tajā apgabala, kurā atrodas tiesa, kas pieņēmusi apstrīdēto lēmumu.

Cik ilgā laikā jāiesniedz apelācijas sūdzība?

Apelācijas sūdzība jāiesniedz 10 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas par attiecīgo lēmumu.

Ko iespējams panākt, iesniedzot apelācijas sūdzību?

Apelācijas sūdzības rezultātā, kas iesniegta pret lēmumu, saskaņā ar kuru uz vietas noraidīta sākotnējā prasība par aizsardzības pasākumu piemērošanu vai kurš nenosaka aizsardzības pasākumus, tiek apturēta tā lēmuma spēkā stāšanās, pret kuru šī apelācijas sūdzība iesniegta.

Apelācijas sūdzība, kas iesniegta pret lēmumu, saskaņā ar kuru tiek piemēroti aizsardzības pasākumi, neaptur šī lēmuma izpildi.

« Pagaidu un nodrošināšanas pasākumi - Vispārīgas ziņas | Portugāle - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 06-09-2007

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste