Eiropas Komisija > ETST > Pagaidu un nodrošināšanas pasākumi > Luksemburga

Pēdējo reizi atjaunots: 26-07-2006
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Pagaidu un nodrošināšanas pasākumi - Luksemburga

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pirmavota valodas versija ir atjaunināta un pārcelta uz Eiropas e-tiesiskuma portālu.


 

SATURS

1. Kādi ir pasākumu veidi? 1.
2. Kādi ir nosacījumi, saskaņā ar kuriem šādus pasākumus var piemērot? 2.
2.1. Process 2.1.
2.1.1. Vai vienmēr nepieciešams vērsties tiesā pēc rīkojuma, kas atļauj šādu pasākumu? 2.1.1.
2.1.2. Kāda tiesa ir kompetenta uzdot veikt šādus pasākumus? 2.1.2.
2.1.3. Vai ir obligāti jābūt advokāta pārstāvētam? 2.1.3.
2.1.4. Kāda ir starpnieku, piemēram, spriedumu izpildītāju aģentu vai tiesu izpildītāju loma? 2.1.4.
2.1.5. Izmaksas 2.1.5.
2.2. Lūdzu, aprakstiet pamatnosacījumus 2.2.
3. Šādu pasākumu mērķis un raksturs? 3.
3.1. Kāda veida īpašums var tikt pakļauti šādiem pasākumiem? 3.1.
3.2. Kādi ir šādu pasākumu rezultāti? 3.2.
4. Vai pastāv iespēja iebilst pret šo pasākumu? 4.

 

Pagaidu un nodrošināšanas pasākumi ir pasākumi, kurus ar likumu ir pilnvarotas noteikt tiesas, lai uz laiku atrisinātu konflikta situāciju starp pusēm, kamēr tiek iegūts galīgais risinājums pēc lietas izskatīšanas tiesā.

Eiropas Kopienu tiesa tos definējusi kā pasākumus, kas veicami, lai saglabātu tiesības, kuras tiesai ir lūgts atzīt, saglabājot pastāvošo kārtību gan attiecībā uz faktiem, gan tiesību aktiem.

Tādējādi tie ir pasākumi, lai nepieļautu situācijas pasliktināšanos.

Praksē tie dod iespēju kreditoram divējādi aizsargāties pret risku, ka parāds netiks nomaksāts: vai nu parādniekam netiek ļauts rīkoties ar viņa īpašumu, vai arī īpašums tiek pakļauti pārvaldībai, kas dod iespēju kreditoram iesniegt prasību attiecībā uz tiem, kad tie maina pārvaldītājus.

Pagaidu pasākumu piemēri:

  • aresta uzlikšana parādnieka kustamajam īpašumam vai naudas aktīviem;
  • apstrīdētās mantas apķīlāšana, šo stāvokli saglabājot līdz tiek izdots galīgais lēmums;
  • nekustamā īpašuma (ķīlas), firmas vērtības un vērtspapīru ierobežojumi. Pastāv prasības attiecībā uz publicitāti;
  • tiesas izpildītāja nozīmēšana saprātīgai tāda uzņēmuma pārvaldīšanai, kura vadības institūcijas vairs nav spējīgas darboties.

1. Kādi ir pasākumu veidi?

Luksemburgas tiesībās pastāv dažādu veidu pagaidu pasākumu regulējumi, lai saglabātu pušu tiesības līdz tiesvedības beigām nodrošināt savas prasības.

Ir atšķirība starp:

  • pasākumiem, kurus piespriež tiesa bez pretējās puses uzklausīšanas. Šādos gadījumos tiesa saņem vienpusēju iesniegumu no vienas no pusēm par pagaidu rīkojuma izdošanu un izdod lēmumu, ņemot vērā informāciju, kuru sniedz šī puse, un
  • pasākumiem, kurus piespriež tiesa pēc pretējās puses uzklausīšanas. Šādos gadījumos tiesa izdod lēmumu tikai pēc tam, kad ir notikusi atklāta izskatīšana (vai dažreiz izskatīšana palātās), kuras laikā puses var darīt zināmus savus viedokļus. Lietas izskatīšana tiek organizēta, izsniedzot rakstveida pavēstes, kuras nodod tiesu izpildītājs vai reģistrators, atkarībā no likumā noteiktās procedūras.

2. Kādi ir nosacījumi, saskaņā ar kuriem šādus pasākumus var piemērot?

2.1. Process
2.1.1. Vai vienmēr nepieciešams vērsties tiesā pēc rīkojuma, kas atļauj šādu pasākumu?

Vairumā gadījumu rīkojumus par pagaidu pasākumu veikšanu izdod tiesa, parasti rajona tiesas priekšsēdētājs vai tiesnesis, kas nozīmēts darboties viņa vietā.

Izņēmuma gadījumos puse var realizēt pagaidu pasākumus, bet tai nekavējoties ir jāziņo tiesai, lai iegūtu tās apstiprinājumu. Piemēram, kreditors, kuram ir dokuments, kas attiecas uz spēkā esošu prasību, kā noteikts likumā (piem., notariālais akts), var uzlikt arestu īpašumam, kas pieder parādniekam un kurus pārvalda trešā puse. Arestētais īpašums tiek iesaldēts, lai gan tos joprojām pārvalda trešā puse, kurai nav tiesību ar to rīkoties, un piespiedu pārdošanu var uzdot tikai ar tiesas atļauju.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Kā redzams, dažos gadījumos tiesas apstiprinājumu var iegūt, iesniedzot vienkāršu pieteikumu ar pierādošiem dokumentiem un paskaidrojumiem. Tiesas rīkojumu izdod, balstoties uz informāciju, kas tai piegādāta vienpusēji.

2.1.2. Kāda tiesa ir kompetenta uzdot veikt šādus pasākumus?

Noteikumi par kompetenci parasti tiek noteikti ar likumu, dodot tiesības tiesai piespriest pagaidu pasākumus. Nepastāv vispārīgi nosacījumi par kompetenci, izņemot to, ka pagaidu pasākumu norīkošanas pilnvaras parasti ir tās tiesas priekšsēdētājam, kas izskata lietu pēc būtības.

Ir daudz īpašu likuma noteikumu, kas nosaka pagaidu pasākumus, kuri piemērojami īpašos gadījumos (piem., attiecībā uz nomu, kopīga īpašuma pārvaldību, kopīgām īpašumtiesībām, mantošanu, laulības īpašumu tiesiskajiem režīmiem, utt.).

Ja nav paredzēts īpašs process, pusei, kura vēlas, lai tiktu izdots rīkojums par kāda pagaidu pasākuma veikšanu, ir jāvēršas tiesā, kas izskata steidzamus pieteikumus. Atkarībā no apstrīdētās summas tā ir miertiesa (juge de paix – līdz €10 000 apmēram) vai tiesnesis, kas izskata steidzamus pieteikumus rajona tiesā. Tām ir vispārīga kompetence izdot rīkojumu par pagaidu vai nodrošināšanas pasākumu piemērošanu, vai nu lai nepieļautu aktīvu samazināšanos, vai apturētu acīmredzami nelikumīgu kārtības pārkāpumu (Jaunā Civillikuma 933. pants).

2.1.3. Vai ir obligāti jābūt advokāta pārstāvētam?

Parasti nav nepieciešama advokāta pārstāvība. Bet ir izņēmuma procesi, bieži vien ļoti specifiski, kad advokāta klātbūtne ir nozīmīga.

Lapas augšmalaLapas augšmala

2.1.4. Kāda ir starpnieku, piemēram, spriedumu izpildītāju aģentu vai tiesu izpildītāju loma?

Ļoti bieži tiesas uzdoto pagaidu pasākumu piespiedu izpilde ir saistīta ar starpnieka pakalpojumu izmantošanu. Ja tiesa ir izdevusi rīkojumu, piemēram, par aresta uzlikšanu aktīviem, rīkojumu izpilda tiesu izpildītājs.

Daži pagaidu pasākumi sastāv no tiesvedībā iesaistītā objekta uzticēšanas uzraudzībai kādai neitrālai trešajai pusei. Tiesa, piemēram, var nozīmēt pārvaldnieku tāda īpašuma pārvaldīšanai, uz kuru īpašumtiesības pieprasa vairākas personas, vai nozīmēt administratoru tāda uzņēmuma vadīšanai, kura darbība ir paralizēta tā akciju īpašnieku strīda dēļ.

2.1.5. Izmaksas

Pagaidu pasākumu izmaksas ir ļoti dažādas.

Piemēram, aresta uzlikšana īpašumam maksā ne vairāk par aptuveni simts eiro. Bet ir dažādas papildu izmaksas (piem., ja tiesu izpildītājam ir jāuzņemas meklēšana), glabāšanas izmaksas, ja preces, kurām uzlikts arests, ir jāuzglabā, dokumentu tulkošanas un nodošanas izmaksas, ja parādnieks dzīvo ārzemēs, un apstiprināšanas procesa izmaksas. Praksē tiesu izpildītāju izmaksas par aresta uzlikšanu viegli var sasniegt €700 vai €800.

Ja tiesa nozīmē pārvaldnieku vai administratoru, tad, iespējams, ir jālūdz augsti kvalificētu cilvēku palīdzība, par ko attiecīgi ir jāmaksā augsta maksa.

Izdevumus par pagaidu pasākumu parasti maksā tā puse, kas lūdz tā piemērošanu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Uzglabāšanas izdevumus uzskata par procesuāliem izdevumiem, kurus sedz zaudētāja puse. Taču puse, kas lūdz piemērot pasākumu, sedz izdevumus līdz tiek pasludināts galīgais spriedums.

2.2. Lūdzu, aprakstiet pamatnosacījumus

Parasti tiesa var piemērot pagaidu pasākumus tikai tad, ja tiesas uzskata, ka pēc tiem ir reāla nepieciešamība vai tie ir steidzami. Ir ļoti nedaudzi pagaidu pasākumi, kurus var piemērot bez īpaša pamatojuma (piem., pieteikumi par telpām, kas pārdodamas pēc kādas personas nāves).

Kad kreditors lūdz apstiprināt aresta uzlikšanu īpašumam, tiesai ir jāpārbauda, vai prasība izskatās potenciāli pamatota, balstoties uz dokumentiem un tiesai sniegtajiem paskaidrojumiem.

3. Šādu pasākumu mērķis un raksturs?

3.1. Kāda veida īpašums var tikt pakļauti šādiem pasākumiem?

Pagaidu pasākumi var attiekties uz visu personas kustamo īpašumu. No aresta uzlikšanas atbrīvotas ir tikai noteiktas lietas, kas ir pirmās nepieciešamības lietas ikdienas eksistencei.

Luksemburgas tiesības pieļauj uzlikt arestu darba algām un papildus ienākumiem (nomas maksai, bezdarbnieku pabalstam, utt.). Bet ir noteikta ienākumu daļa, kas ir uzskatāma par absolūti nepieciešamu izdzīvošanai, kas ir atbrīvota no aresta uzlikšanas.

Taču kreditors var uzlikt arestu nekustamajiem aktīviem (nekustamajam īpašumam). Šādiem arestiem ir nepieciešams tiesas lēmums, kuru var izpildīt piespiedu kārtā.

3.2. Kādi ir šādu pasākumu rezultāti?

Vairumā gadījumu pati tiesa nosaka sevis noteikto pasākumu rezultātus. Tā var ierobežot spēkā esamību laikā vai ierobežot savu rīkojumu attiecībā uz noteiktiem aktīviem vai darbībām.

Ja tiesa atļauj aresta uzlikšanu pēc vienas puses vienpusēja pieprasījuma, likums nosaka laika ierobežojumu, kurā pieteikums par legalizēšanu ir iesniedzams tiesā. Ja legalizācija šajā laikā nav lūgta, aresta uzlikšana automātiski zaudē spēku.

4. Vai pastāv iespēja iebilst pret šo pasākumu?

Apelāciju pret tiesas, kura izskata steidzamus pieteikumus, rīkojumiem var iesniegt pēc otras puses noklausīšanās. Laiks, kas atvēlēts apelācijas iesniegšanai, ir 15 dienas pēc lēmuma nodošanas.

Nevar iesniegt apelāciju pret lēmumiem, kas ir pieņemti, atbildot uz vienpusēju priekšlikumu. Bet pusei, kura uzskata, ka pasākums ir realizēts netaisnīgi, ir tiesības uz kompensāciju saskaņā ar Jaunā Civillikuma 66. pantu. Tiesu, kas izskata steidzamus pieteikumus, var lūgt izdot rīkojumu par jaunu pagaidu pasākumu, kurš pārtrauc tā sākotnējā pasākuma ietekmi, kas realizēts, atbildot uz vienpusēju pieteikumu.

« Pagaidu un nodrošināšanas pasākumi - Vispārīgas ziņas | Luksemburga - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 26-07-2006

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste