Eiropas Komisija > ETST > Pagaidu un nodrošināšanas pasākumi > Itālija

Pēdējo reizi atjaunots: 10-10-2007
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Pagaidu un nodrošināšanas pasākumi - Itālija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pirmavota valodas versija ir atjaunināta un pārcelta uz Eiropas e-tiesiskuma portālu.


 

SATURS

1. Kādi ir pasākumu dažādie veidi? 1.
2. Piesardzības pasākumu saraksts. 2.
2.1. Netipiski pasākumi 2.1.
2.2. Tipiski pasākumi (ja saturu nosaka likums) 2.2.
3. Kādi ir nosacījumi, saskaņā ar kuriem var noteikt šādus pasākumus? 3.
4. Pasākumiem raksturīgās pazīmes 4.
4.1. Kādiem aktīviem drīkst piemērot šādus pasākumus? 4.1.
4.2. Kādas ir šādu pasākumu sekas? 4.2.
4.3. Kāda ir šādu pasākumu spēkā esamība? 4.3.
5. Vai ir iespējams pārsūdzēt pasākumu? 5.

 

1. Kādi ir pasākumu dažādie veidi?

Itālijas tiesību sistēmā ir vairāki instrumenti, ko regulē dažādi noteikumu kopumi, kurus var uzskatīt par pagaidu vai piesardzības pasākumiem. Šos pasākumus raksturo to mērķi: a) pagaidu vai ārkārtas pasākums, paredzēt tā lēmuma iespējamo saturu vai ietekmi, kurš tiks pieņemts pamattiesvedības beigās (pagaidu pasākumi), vai b) saglabāt attiecīgos lietas apstākļus, līdz beigusies pamattiesvedība, lai nodrošinātu to, ka tiesvedībai var būt praktiska ietekme, kas citādi būtu bezjēdzīga, ja notiktu jebkādas izmaiņas lietas būtībā (piesardzības pasākumi), vai pat c) veikt tūlītējus korektīvus pasākumus esošu draudu vai nodarīta kaitējuma gadījumā (pagaidu vai piesardzības pasākumi atkarībā no noteiktā pasākuma veida).

Ir pazīmes, kas ir kopīgas gan pagaidu, gan piesardzības pasākumiem. Tie vienkāršo un paātrina procedūras, tiem parasti ir pagaidu raksturs, un katrā konkrētā gadījumā tie kalpo par papildu līdzekli. Tomēr šī funkcija nav svarīgākā iezīme; reformā, kas notika 1990. gadā un kas tika pēc tam pārskatīta 2005. gadā, Civilprocesa kodeksā tika iekļauts noteikumu pamatkopums attiecībā uz pagaidu pasākumiem. Saskaņā ar šo procedūras modeli, kas nodrošina pamatu katram pagaidu pasākumam (neatkarīgi no tā, vai to paredz Procesuālais kodekss vai regulē konkrēti tiesību akti), atsevišķos īpašos gadījumos pēc pasākumam neseko tiesas spriedums vai cits pasākums; šādos gadījumos pagaidu pasākums faktiski tiek izbeigts kā noteikts aizsardzības pasākums (piemēram, ja subjekts, kam jāievēro pasākums, to dara brīvprātīgi; 2003. gadā pieņemtie tiesību akti nepārprotami paredz, ka tie paši noteikumi attiecas uz tiesvedību, kurā iesaistīti komerciāli, finanšu starpniecības uzņēmumi un kredītuzņēmumi).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tā kā šī vienotā pagaidu procedūra ir atskaites punkts visiem pasākumiem, turpmākā analīze ir pārsvarā vērsta uz šo modeli.

Pagaidu un piesardzības pasākumus nosaka tiesnesis (sal. atbildi uz 3. jautājumu). Tos pēc vajadzības var noteikt pirms pamattiesvedības vai tās laikā. Var atšķirt „tipiskus” pasākumus, kad pasākumu saturu nosaka tiesību akti, un „netipiskus” pasākumus, kad tiesību akti ļauj tiesnesim pēc saviem ieskatiem lemt par visatbilstošāko veidu, lai aizsargātu tās personas tiesības, kura iesniedz prasību (sal. atbildi uz 2. jautājumu).

Oficiālā līmenī procedūra ir vienkāršota un paātrināta, jo ir jāpārvar „jebkādas nevajadzīgas formalitātes” (saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 669. sadaļu). Tomēr tā arī garantē to, ka tiek ievērots sacīkstes princips (kas ir uzsvērts Konstitūcijas 111. panta jaunajā formulējumā). Tiesnesim jāuzklausa puses un jāsalīdzina to nostāja, un viņš var noteikt jebkādas pārbaudes, ko viņš uzskata par piemērotām, pirms tiek pieņemts prasības iesniedzējam labvēlīgs vai nelabvēlīgs nolēmums. Tikai izņēmuma gadījumos, kas ir steidzami, ir iespējams noteikt pasākumu, vispirms neuzklausot puses.

2. Piesardzības pasākumu saraksts.

2.1. Netipiski pasākumi
  • Ārkārtas pasākumi.

Šos pasākumus var noteikt gadījumos, kad nav citu piemērotu („tipisku”) instrumentu. Tas, kāds tieši būs pasākums, iepriekš netiek noteikts; tā saturu nosaka tiesnesis pēc saviem ieskatiem (kaut gan, saprotams, viņš nevar noteikt pasākumus, ko aizliedz likums vai kas ir pretrunā konstitucionālajiem principiem). Tomēr pasākuma mērķis ir jau iepriekš noteikts, jo likums paredz, ka atsevišķā gadījumā tiesnesim ir jānosaka pasākumi, kas varētu „novērst nenovēršamu un nelabojamu kaitējumu” (Civilprocesa kodeksa 700. sadaļa), vienlaikus „nodrošinot attiecīgajā lietā pieņemtā lēmuma īstenošanas pagaidu aizsardzību”. Personai, kas pieprasa pasākuma piemērošanu, jānorāda lietas apstākļi un piemērojamie tiesību akti, jo tiesneša rīkojums ir līdzeklis pēc tam notiekošajā pamattiesvedībā. Tāpēc uzskata, ka galīgajā lēmumā iekļauj preventīvo pasākumu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

2.2. Tipiski pasākumi (ja saturu nosaka likums)
  1. Rīkojums par aktīvu pagaidu arestu

Pagaidu rīkojums arestēt aktīvus (kustamo mantu, nekustamo mantu un uzņēmumus), ja tiek apšaubīta to piederība vai īpašumtiesības uz tiem. Šis pasākums nodrošina aktīvu pārvaldību.

  1. Mareva izpildraksts

Mareva izpildraksts aptur aktīvu (kustamo vai nekustamo) vai naudas līdzekļu izmantošanu. Šo izpildrakstu izdod, lai aizsargātu kreditorus, kam ir pamatotas bažas, ka to aizdevumi turpmāk netiks nodrošināti. Pēdējā laikā ir iespējams izdot Mareva izpildrakstu pret ikvienu, kurš nenodrošina pienācīgus uzturlīdzekļus savam šķirtajam laulātajam.

  1. Pasākumi valdījuma aizsardzībai

Šos pasākumus izmanto, ja persona vēlas aizsargāt aktīvus pret apdraudējumu vai apgrūtinājumu vai ja prasības iesniedzējs pieprasa īpašumtiesību atjaunošanu.

  1. Quia timet izpildraksts

Tāpat kā iepriekšējais pasākums, quia timet izpildraksts ir paredzēts, lai saglabātu status quo, novēršot draudīgu darbību (ko veic citi).

  1. Izmeklēšanas piesardzības pasākumi

Izmeklēšanas piesardzības pasākumi ir stingri procesuāli pasākumi un attiecas uz pierādījumiem. Jebkurā tiesvedības brīdī, ja ir nepieciešams tūlīt iegūt pierādījumus un ir iemesls bažām, ka jebkāda iemesla dēļ varētu nebūt iespējams to izdarīt vēlāk, tiesnesis var izdot pamatotu rīkojumu nopratināt lieciniekus vai veikt tehniskas izmeklēšanas darbības vai pārbaudes.

Lapas augšmalaLapas augšmala

  1. Apstrīdēta izpildāma sprieduma apturēšana

Tas ir preventīvs pasākums plašā nozīmē. Lai gan pirmās instances tiesas spriedums saskaņā ar likumu ir izpildāms, apelācijas instances tiesas tiesnesis var to apturēt, ja tiek uzskatīts, ka šādai rīcībai ir pamatots iemesls.

  1. Pagaidu pasākumi laulības šķiršanas tiesvedības laikā

Šo pasākumu mērķis ir nodrošināt tūlītēju aizsardzības līdzekli attiecībā uz iesaistītajām personām un īpašumu, konfliktsituācijām starp vecākiem, lai novērstu iespējamo kaitējumu viņu bērniem, kuri netiek atbilstīgi uzraudzīti un kuri tiek atstāti bez pietiekamiem līdzekļiem.

  1. Rīkojums maksāt uzturlīdzekļus

Rīkojumu maksāt uzturlīdzekļus tiesvedības laikā izdod personai, kurai ir pienākums maksāt uzturlīdzekļus.

  1. Zīmogojumu piestiprināšana un noņemšana

Šos pasākumus nosaka strīdos par aktīviem, kuri piederējuši mirušai personai.

  1. Izpildraksts, kas aizliedz preses izdevumu apvienošanu

Šos izpildrakstus izdod pēc Preses ombuda pieprasījuma, līdz tiek pieņemts nolēmums pretmonopolu tiesvedībā.

  1. Izpildraksts, kas aizliedz negodīgu konkurenci

Šos izpildrakstus izdod, lai novērstu konkurences noteikumu pārkāpumus (noteikumi par zīmolvārdiem, klientu pārvilinātājiem, utt.).

  1. Rīkojumi atturēties no negodīgu vai uzspiestu noteikumu iekļaušanu starp uzņēmumiem noslēgtos līgumos

Šos rīkojumus izdod pēc to patērētāju grupu vai tirdzniecības kameru lūguma, kuras pieprasījušas līguma noteikumu atzīšanu par nelikumīgām.

Lapas augšmalaLapas augšmala

  1. Rīkojumi darba devējiem maksāt nodarbinātajiem pagaidu maksājumus

Šos rīkojumus izdod, ja summas nav apstrīdētas vai ir galīgi noteiktas ar nodarbinātību saistītā tiesvedībā.

  1. Pagaidu pasākumi attiecībā uz pamestiem nepilngadīgajiem

Šos pasākumus nosaka, līdz tiek pieņemts nolēmums par aizbildnību.

  1. Rīkojums publicēt to ziņu labojumus, kuras publicētas laikrakstos vai žurnālos vai pārraidītas pa radio vai televīzijā

Šo rīkojumu izdod saistībā ar nolēmumu, kas jāpieņem vēlāk attiecībā uz nepatiesas informācijas publicēšanu.

  1. Zaudējumu atlīdzināšana

Zaudējumus atlīdzina personai, kas cietusi ceļu satiksmes negadījumā un kurai ir vajadzīga kompensācija, ja faktu pārbaudes kopsavilkums liecina, ka atbildība jāuzņemas otrai personai.

  1. Uzņēmuma pilnsapulcē pieņemta lēmuma apturēšana

Šo preventīvo pasākumu nosaka, ja sabiedrības ar ierobežotu atbildību pieņemts lēmums ir pretrunā ar likumu vai uzņēmuma statūtiem.

  1. Rīkojums pārbaudīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību dokumentus

Vismaz vienai desmitajai daļai uzņēmuma daļu turētāju jāpieprasa šāds rīkojums, ko izdod saistībā ar nolēmumu par uzņēmuma vadības atbildību.

  1. Rīkojums atjaunot darbā arodbiedrības pārstāvjus

Šo rīkojumu izdod, ja arodbiedrības pārstāvji ir atlaisti no darba bez pamatota iemesla.

  1. Preventīvi pasākumi, ko nosaka bankrota lietu tiesa

Ir dažādi pasākumi, kuru mērķis ir aizsargāt kreditoru intereses bankrota procedūrā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

3. Kādi ir nosacījumi, saskaņā ar kuriem var noteikt šādus pasākumus?

Vai tiesu iestādēm ir vienmēr jāizmanto pasākumi?

Pagaidu pasākumi parasti pēc būtības ir īslaicīgi, bet tie mainās vai zināmā mērā ietekmē strīdā iesaistīto indivīdu tiesības vai stāvokli, un tāpēc saskaņā ar Konstitūciju tos var noteikt tikai tiesu iestādes (tādējādi nepieļaujot nekādas darbības, ko veic privātpersonas, kuras pašas nedrīkst nodarboties ar tiesībaizsardzību).

Kuras tiesu iestādes drīkst noteikt pagaidu pasākumus? Ja pasākumu pieprasa neatkarīgi pirms pamattiesvedības, tā piemērošanu novērtē tiesnesis, kuram uzticēta attiecīgā lieta saskaņā ar vispārējo reglamentu (izņemot miertiesnešus, kuriem nav pilnvaru pieņemt šādus lēmumus; šādā gadījumā lieta tiek nodota rajona tiesai). Ja pasākumu pieprasa pamattiesvedības laikā, to nodod izskatīšanai tiesas priekšsēdētājam. Ir izstrādāti īpaši noteikumi par prasībām, kuras ir saistītas ar ārvalstu tiesnešu pasludinātiem spriedumiem. Turklāt ir normas, kas nosaka atsevišķu tiesu iestāžu pilnvaras (piemēram, pasākumus, kas attiecas uz 2.2.11. sadaļā raksturoto negodīgo konkurenci, nodod izskatīšanai apelācijas instances tiesai, bet pasākumus, kas attiecas uz laulātajiem un bērniem (2.2.7. sadaļa), nodod izskatīšanai rajona tiesas priekšsēdētājam).

Kādas ir starpnieku, piemēram, tiesu izpildītāju, funkcijas? Izveidojot tiesu, rodas tiešas attiecības starp tiesnesi un pusēm. Tomēr ir gadījumi, kad tiesu palīgpersonāls (tiesu izpildītāji) tiek iesaistīts pagaidu pasākumu īstenošanā, piemēram, rīkojumu par aktīvu pagaidu arestu vai Mareva izpildrakstu īstenošanā, jo tie tiek īstenoti līdzīgi pasākumiem, kas saistīti ar īpašumu, tāpēc ir paredzēti noteikumi citu valsts iestāžu iesaistīšanai.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Norādīt izmaksas, kas radušās saistībā ar katra veida pasākumu. Tāpat kā attiecībā uz jebkuru tiesu iestāžu pasākumu, kad sarakstā iekļauta pamattiesvedība vai pagaidu tiesvedība, prasības iesniedzējs maksā iemaksu vai Ieņēmumu dienesta (nodokļu) birojam. Summu nosaka iepriekš, un tā atšķiras atkarībā no procesa veida un izmaksām. Attiecības starp pusēm un to aizstāvības advokātiem parasti ir attiecīgo pušu ziņā, kaut gan ir izstrādāti pakalpojumu cenrāži, kurus regulāri atjauno profesijas pārstāvji un kurus apstiprina ar Tieslietu ministrijas rīkojumu. Cenrāžos norāda minimālos un maksimālos maksājumus un nodevas, un tie ir saistoši, nosakot izdevumus, kas radušies lietā zaudējušai pusei atsevišķos gadījumos, kad tiesneši piemēro pasākumu (piemēram, ja tiesnesis noraida prasību attiecībā uz netipisku ārkārtas pasākumu un tādējādi noslēdz pirmstiesas procesu).

Izklāstīt faktiskās prasības. Kādus kritērijus izmanto rajona tiesa, pieņemot lēmumu izdot izpildrakstu vai rīkojumu?

Ja ir pieprasīts kredīts, vai lietai jābūt apšaubāmai?

Vai jābūt ārkārtas situācijai?

Vai jāpierāda, ka nebūs iespējams pieņemt galīgo lēmumu, jo debitora aktīvi ir pārvietoti vai izzuduši? Parasti ikvienam, kurš pieprasa izpildrakstu, jāpierāda, ka notiek apstākļu vai tiesību izmaiņas vai ka tās tūlīt notiks un ka situācija var kaitēt prasības iesniedzēja interesēm, t. i., ņemot vērā radušos situāciju, ir jānovērš apdraudējums vai jāveic pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu, līdz noslēgta pamatprasības izskatīšana. Jāņem vērā iespējamā kavēšanās (nosakot pasākumu). Katrs pasākums saskaņā ar tiesību aktiem, kas to reglamentē, nosaka savu piemērošanas jomu attiecībā uz tiesību veidu, kas jāaizsargā (piemēram, jauni darbi nekustamā īpašuma jomā, attiecību ar bērniem veidošana, pagaidu pasākumi, kaitējums uzņēmējdarbībai, negodīgas konkurences novēršana un tā tālāk).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Apdraudējuma prasības princips ir piemērojams arī tad, ja prasības iesniedzēja situācija pasliktinās vai turpina pasliktināties, piemēram, ja debitors turpina pārvietot savus aktīvus un tādējādi tos samazina. Tomēr ar norādēm vien nepietiek; jābūt diezgan konkrētiem pierādījumiem, ka ir vajadzīgi ārkārtas pasākumi.

4. Pasākumiem raksturīgās pazīmes

4.1. Kādiem aktīviem drīkst piemērot šādus pasākumus?

Bankas kontiem? - Kustamiem aktīviem? - Reģistrētiem transportlīdzekļiem? - Nekustamajam īpašumam? - Citiem aktīviem?

Pagaidu pasākumi var attiekties uz jebkura veida aktīvu. Likums nosaka ierobežojumus, atbilstoši kuriem var piemērot pasākumu. Pamatojoties uz tiem tiesnesis nolemj, vai aktīvi var būt izpildraksta priekšmets, pamatojoties uz to, vai tie nodrošina garantijas kreditoram vai - jo īpaši attiecībā uz „netipiskiem” pasākumiem - kas ir jādara, lai nodrošinātu pagaidu aizsardzību.

Attiecībā uz arestu, ko galvenokārt regulē tās pašas procedūras, kuras attiecināmas uz izpildi, ir jāpiemēro uz apķīlāšanas pienākumu attiecināmie objektīvie kritēriji, t. i., iespēja arestēt aktīvus, kas ir personīgā vai šābrīža lietojumā un kas pieder personai, pret kuru vērsts pasākums. Jo īpaši var iesaldēt norēķinu kontus vai noteikt pieejamo summu robežu. Transportlīdzekli var arestēt tikai saskaņā ar dažiem nosacījumiem.

Katrā gadījumā galvenais kritērijs ir tas, ka netiek apdraudēta aizsargājamā situācija, kas ir arī pasākuma mērķis. Tāpēc nekustamā īpašuma un transportlīdzekļu pārdošana nedod labumu kreditoram un var radīt atbildību debitoram, kā arī pircējam, ja viņš nav pacenties noskaidrot informāciju par izpildrakstu vai ir izvēlējies to neņemt vērā, vienmēr pieņemot, ka sīkākus datus par attiecīgajām lietām var noskaidrot publiskajos reģistros. Ja debitors pārdod jebkādu citu lietu (piemēram, vērtīgas lietas), kreditors var to atgūt, iesniedzot atgūšanas prasību in rem.

Lapas augšmalaLapas augšmala

4.2. Kādas ir šādu pasākumu sekas?

Sekas attiecībā uz debitoru, kurš neizpilda rīkojumu? Vai viņš joprojām var izmantot savus aktīvus? Vai viņu var sodīt? Kādi ir bankas pienākumi attiecībā uz informācijas atklāšanu un norēķinu kontu iesaldēšanu? Kādi ir sodi par rīkojuma neizpildi?

Papildus iepriekšējai 4. sadaļai to pasākumu neizpilde, kas paredzēti kreditora garantiju aizsardzībai, pirmām kārtām saistības nepildošai pusei uzliek par pienākumu piešķirt kompensāciju otrai pusei. Saprotams, ka vajadzēs atsaukties uz rīkojuma saturu, lai pārbaudītu, vai ir pieļauts kāds noteikumu pārkāpums saistībā ar lietas izmantošanu.

Ja var pierādīt, ka persona, pret kuru izdots rīkojums, tīši ir rīkojusies negodprātīgi vai ir savādāk vainojama, reaģējot uz otras puses prasību, tiesnesis var pieprasīt, lai pārkāpējs sedz izmaksas un izmaksā kompensāciju par zaudējumiem, un šo prasību oficiāli nosaka spriedumā.

Ja persona, pret kuru vērsts izpildraksts, to neizpilda, tiesnesis var noteikt citus preventīvus vai izpildes pasākumus pirms tiesvedības beigām. Ja neizpilde ir saistīta ar krāpšanu, pārkāpējs kļūst sodāms atbilstoši krimināltiesībām.

Banka, kurā atvērts konts, var informēt trešās personas tikai par to, ka līdzekļi nav izmantojami, bet konta iesaldēšanas iemesliem jāpaliek konfidenciāliem.

4.3. Kāda ir šādu pasākumu spēkā esamība?

Vai likums parasti nosaka termiņu, vai arī tiesnesim tas jānosaka rīkojumā?

Lapas augšmalaLapas augšmala

Vai rīkojums ir piemērojams, līdz tiek pasludināts spriedums vai izdots jauns rīkojums?

Ja rīkojums izdots, neizmantojot sacīkstes principu, vai ir noteikts laika ierobežojums pušu uzaicināšanai un uzklausīšanai?

Kā noteikts iepriekš 1. sadaļā, pagaidu pasākums parasti ir līdzeklis pēc tam notiekošajā tiesvedībā, tāpēc rīkojums parasti ir piemērojams, līdz tiek pasludināts spriedums.

Tomēr tiesnesis var mainīt termiņu, pieņemt citu rīkojumu vai atcelt sākotnējo pasākumu pat tiesvedības laikā, atkarībā no lietas apstākļiem. Viņš var arī pieprasīt, lai prasības iesniedzējs iemaksā drošības naudu, lai garantētu, ka pret pusēm tiek īstenota vienlīdzīga attieksme, ja pēc tam tiek konstatēts, ka nav bijis iemesla piemērot pasākumu. Atbilstoši tam pašam principam prasības sākotnējā noraidīšana neliedz pagaidu pasākumus noteikt vēlāk, ja tiek iesniegta jauna prasība un ja tiek konstatēts, ka mainītie apstākļi pamato pasākuma noteikšanu.

Ja pagaidu pasākums noteikts, nerīkojot uzklausīšanu (izņēmuma gadījums, sk. 1. sadaļu iepriekš), un ir pamatots tikai steidzamības dēļ, tad, nosakot pasākumu (kas šādos apstākļos ir dekrēts, nevis rīkojums), tiesnesis var pieprasīt, lai puses tiktu uzklausītas ne vēlāk kā 15 dienu laikā, atvēlot prasības iesniedzējam noteiktu termiņu, kas nav ilgāks par astoņām dienām, lai sniegtu paziņojumu par pasākumu. Uzklausīšanas laikā puses uzklausa vienkāršotā un neformālā procedūrā (sk. iepriekš 1. sadaļu), un pēc tam tiesnesis apstiprina, groza vai atceļ sākotnējo pasākumu.

5. Vai ir iespējams pārsūdzēt pasākumu?

Kurš var apstrīdēt rīkojumu?

Kura tiesu iestāde uzklausa pārsūdzību?

Kāds ir pārsūdzības iesniegšanas termiņš?

Kādas ir pārsūdzības sekas?

Pārsūdzību pret apstiprinātu vai noraidītu prasību var iesniegt rajona tiesā viena no pusēm (atkarībā no attiecīgajām interesēm un noteiktā pasākuma veida) 10 dienu laikā no pasākuma paziņošanas. Nolēmumu tiesa pasludina pilnā sastāvā. Ja pasākumu noteikusi apelācijas instances tiesa, pārsūdzību iesniedz citā apelācijas instances tiesas departamentā vai, ja tas nav iespējams, tuvākajā apelācijas instances tiesā. Katrā gadījumā lēmumu apstiprināt, grozīt vai atcelt sākotnējo pasākumu pieņem palātās.

Pārsūdzība neaptur pasākuma īstenošanu, un nolēmums par pārsūdzību nav apstrīdams. Tomēr, ja tiek iegūti papildu pierādījumi, ka pasākums būtiski kaitē personai, kurai tas tiek piemērots, tiesu iestādes, kas uzklausījušas pārsūdzību, var apturēt to vai noteikt kā alternatīvu atbilstošas drošības naudas iemaksu.

« Pagaidu un nodrošināšanas pasākumi - Vispārīgas ziņas | Itālija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 10-10-2007

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste