Eiropas Komisija > ETST > Pagaidu un nodrošināšanas pasākumi > Grieķija

Pēdējo reizi atjaunots: 08-06-2006
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Pagaidu un nodrošināšanas pasākumi - Grieķija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pirmavota valodas versija ir atjaunināta un pārcelta uz Eiropas e-tiesiskuma portālu.


 

SATURS

1. Kādi ir pasākumu veidi? 1.
2. Kādos gadījumos šādu regulējumu var paredzēt? 2.
2.1. Lūdzu, aprakstiet kārtību 2.1.
2.2. Lūdzu aprakstiet būtiskos nosacījumus šādu pasākumu piešķiršanai! 2.2.
3. Šādu pasākumu mērķis un veids? 3.
3.1. Uz kādiem īpašumiem var attiecināt šādus pasākumus? 3.1.
3.2. Kādi šādu pasākumu rezultāti? 3.2.
3.3. Kāds statuss ir šādiem pasākumiem? 3.3.
4. Vai ir iespēja šādus pasākumus pārsūdzēt? 4.

 

1. Kādi ir pasākumu veidi?

Lūdzu identificējiet šādus pasākumus! – Lūdzu, izveidojiet sarakstu ar eksistējošiem pasākumiem!

Pagaidu un aizsargpasākumi, kā arī izpildraksti kopumā nozīmē īslaicīgas tiesiskās aizsardzības piešķiršanu, kas piešķirta tiesas procesā, kas ir vai drīzumā tiks uzsākts un kurā izskata lietu saistībā ar tiesībām, kuras tiek aizsargātas. Šī īslaicīgā tiesiskā aizsardzība cenšas nodrošināt nākotnes apmierinājumu prasībai, kuru izskatīs tiesā. Pieejamie īslaicīgie aizsargpasākumi ir: galvotājs, nekustamā īpašuma ķīlas koroborācijas zīme, iesaldēšana, tiesas arests, iepriekšēja prasības izskatīšana, iepriekšējs situācijas noregulējums, mantas konfiscēšana, konfiscētas mantas atdošana, inventarizācija un aktīvu depozīts bankā.

2. Kādos gadījumos šādu regulējumu var paredzēt?

2.1. Lūdzu, aprakstiet kārtību

Visus iepriekšminētos pasākumus vienmēr piešķir tiesa.

Vispārīgi runājot, Pirmās instances tiesa viena tiesneša sastāvā ir kompetenta piešķirt šādus pagaidu pasākumus. Miera tiesai var būt jurisdikcija šādu pasākumu piešķiršanai īslaicīgu īpašumtiesību regulējuma nodrošināšanai un gadījumos, kad tiesai ir piešķirta kompetence izskatīt šādas lietas pilnībā saskaņā ar Grieķijas Civilprocesa likumu. Pirmās instances tiesai viena tiesneša sastāvā nav piešķirta materiālā jurisdikcija izskatīt šādas lietas. Turklāt, Pirmās instances tiesai vairāku tiesnešu sastāvā, kurā lieta tiek izskatīta, vienlaicīgi ar Pirmās instances tiesu viena tiesneša sastāvā ir jurisdikcija piešķirt iepriekšminētos pasākumus. Kompetentā tiesa būs vietējā tiesa, kas izskata galveno lietu, kamēr iepriekšminētos pasākums var piešķirt tiesa, kas atrodas tuvāk vietai, kur šie pasākumi ir piemērojami. Tiesas spriedums, kas paredz šos pasākumus, tiek oficiāli nodots pusei, uz kuru spriedums attiecas, un to nodod tiesu izpildītājs. Ja tiesu izpildītājs nevar izpildīt tiesas spriedumu, tas var lūgt policijas palīdzību. Izmaksas nevar vienkārši aprēķināt, jo juristu/advokātu un tiesu izpildītāju pakalpojumu izmaksas ļoti atšķiras. Indikatīvi šādas izmaksas varētu būt ap 250 eiro.

Lapas augšmalaLapas augšmala

2.2. Lūdzu aprakstiet būtiskos nosacījumus šādu pasākumu piešķiršanai!

Tiesa piešķirs pagaidu pasākumus, ja:

  1. ir steidzami iemesli vai ja šādi pasākumi ir nepieciešami, lai novērstu apdraudējumu, lai nodrošinātu vai saglabātu tiesības, vai lai kontrolētu situāciju, kā arī
  2. var saprātīgi paredzēt, ka ir tiesības, kuras nepieciešams aizsargāt ar paņēmienu, kādu attiecīgas pasākums paredz.

Nepieciešami sākotnēji pierādījumi, kas sniedz pamatojumu šādu pasākumu piešķiršanai, vai citos vārdos – nav nepieciešams sniegt pierādījumus, kas situāciju pierāda pilnībā. Tā vietā vajadzīgs nepilnīgi pierādījums, kas pierāda tiesai, ka var pastāvēt reāls fakts. Tiesai ir pilnīgi pietiekami izvērtēt to iespējamību, lai piešķirtu lūgto tiesisko aizsardzību. Tomēr, lai šāda aizsardzība tiktu piešķirta, nepieciešams pierādīt apstākļus, ka ir risks, ka kreditors, kuram tiesas procesa beigās būs piešķirts izpildraksts ar piespiedu konfiskācijas tiesībām, parādnieka īpašumu nevarēs konfiscēt, jo tas būs likvidēts vai pārvietots.

3. Šādu pasākumu mērķis un veids?

3.1. Uz kādiem īpašumiem var attiecināt šādus pasākumus?

Šādi pasākumi ir attiecināmi uz visu parādnieka īpašumu kopumā, neskatoties uz to, vai viņa īpašuma turētājs ir trešā puse, ar nosacījumu, ka to var nodot saskaņā ar civiltiesību noteikumiem un tie nav attiecīgā likuma izņēmumi. Jo īpaši, īpašums, uz kuru šie pasākumi var atteikties, ietver parādnieka nekustamo īpašumu, kustamo īpašumu, kuru var konfiscēt, kuģiem, lidaparātiem, sauszemes transporta līdzekļiem, bankas rēķiniem un dematerializētiem vērtspapīriem.

Lapas augšmalaLapas augšmala

3.2. Kādi šādu pasākumu rezultāti?

Pamatojoties uz spriedumu, parādniekam nav tiesības rīkoties ar savu īpašumu, ja uz to ir izsniegts tiesas izpildraksts, kas bloķē tiesības ar šo īpašumu rīkoties, piemēram, viņa īpašums ir iesaldēts vai ir zemesgrāmatā iereģistrēta ķīla attiecībā uz nekustamo īpašumu. Gadījumā, ja viņš nepakļaujas tiesas spriedumam, parādnieks tiek sodīts saskaņā ar Grieķijas Sodu kodeksa 232A .pantu ar ieslodzījumu līdz vienam gadam.

Ar rīkojumu Nr. 1059/1971 stājās spēkā noteikumi par banku noguldījumu konfidencialitāti un paredz vismaz 6 mēnešu ieslodzījumu, ja Valdes locekļi un banku darbinieki pārkāpj šo konfidencialitātes noteikumu. Tomēr, šis fakts nav par šķērsli, lai veiktu šo noguldījumu iesaldēšanu, jo tiesas spriedumā, kas paredz šādu tiesas izpildrakstu, nav jānorāda, vai iesaldējams ir bankas depozīts vai dematerializētie vērtspapīri. Tāpat šāda sprieduma uzliktais aizliegums šos īpašumus atsavināt nepārkāpj noteikumus par konfidencialitāti, jo bankām nav lūgts sniegt informāciju par to eksistenci. Trešo pušu turējumā esoša īpašuma iesaldēšanas gadījumā trešai pusei ir pienākums paziņot, vai uz šo īpašumu ir kāda prasība vai tiesības un, ja to turējumā ir vēl kāds konfiscējamais īpašums, kādā vērtībā tas ir.

3.3. Kāds statuss ir šādiem pasākumiem?

Saskaņā ar likumu, šie pasākumi ir likumīgi:

  1. līdz tiesa ir pasludinājusi galīgo spriedumu galvenajā lietā, attiecībā uz pusi, kas lūdza tiesas izpildrakstu, kas uzskatāms par galīgu;
  2. līdz tiesa ir pasludinājusi galīgo spriedumu par labu prasītājam un spriedums ir stājies spēkā;
  3. gadījumā, ja galvenajā lietā ir panākts mierizlīgums;
  4. ja kopš tiesas procesa pabeigšanas ar spriedumu vai kādā citā veidā ir pagājušas 30 dienas;
  5. ja jaunu faktu iesniegšanas dēļ tiesas pavēle ir atcelta vai grozīta vai nu tiesā, kas šo pavēli bija izdevusi, vai tiesā, kas izskata galveno lietu, bez nepieciešamības balstīties uz jaunajiem faktiem, un
  6. ja pašā spriedumā ir noteikts termiņš, līdz kuram uzsākama galvenā tiesvedība un šī tiesvedība šajā termiņā netiek uzsākta.

Ja viena puse, kas ir laicīgi saņēmusi aicinājumu ierasties tiesā, to nedara, lietu izskatīs šīs puses prombūtnē, bet tiesa izskatīs lietu tā, it kā abas puses būtu klāt, jo spriedums attiecībā uz pagaidu pasākumiem pēc teorijas nerada piekrišanas prezumpciju attiecībā uz patiesiem faktiem, kas norādīti attiecīgajā prasībā. Lietu var izskatīt atkārtoti tiesā tikai tad, ja puse, kuras prombūtnē lieta ir izskatīta, iesniedz jaunus faktus, kurus ņemot vērā, tiesa būtu spriedusi savādāk un piešķirtu cita veida pasākumus, ja tiesa tos būtu zinājusi. Šī puse drīkst lūgt sprieduma atcelšanu vai grozīšanu.

4. Vai ir iespēja šādus pasākumus pārsūdzēt?

Spriedumu, kas paredz pagaidu pasākumus, nevar pārsūdzēt, izņemot gadījumus, kas paredz īslaicīgu turējuma vai īpašumtiesību noregulēšanu, attiecībā uz kurām likums skaidri paredz iespēju pārsūdzēt kompetentā Daudzkameru Pirmās instances tiesā 10 dienu laikā kopš sprieduma pasludināšanas un saņemšanas. Pēc lietas izskatīšanas, tiesa vai nu apstiprinās, vai atcels apstrīdēto spriedumu un jaunais spriedums stāsies spēkā laikā, līdz tiek pieņemts spriedums galvenajā lietā. Pusei ir tiesības iesniegt lūgumu spriedumu atcelt vai grozīt (kā minēts iepriekš) un ir arī iespējams trešai pusei, kas nav iesaistīta procesā un tajā nepiedalījās, bet kurai attiecīgajā lietā ir tiesiskas intereses iesniegt lūgumu spriedumu atcelt vai grozīt (iesniedzot protestu).

« Pagaidu un nodrošināšanas pasākumi - Vispārīgas ziņas | Grieķija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 08-06-2006

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste