Eiropas Komisija > ETST > Pagaidu un nodrošināšanas pasākumi > Francija

Pēdējo reizi atjaunots: 12-03-2007
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Pagaidu un nodrošināšanas pasākumi - Francija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pirmavota valodas versija ir atjaunināta un pārcelta uz Eiropas e-tiesiskuma portālu.


 

SATURS

1. Kādi ir pasākumu veidi? 1.
2. Kādi ir nosacījumi, saskaņā ar kuriem šādus pasākumus var piemērot? 2.
2.1. Lūdzu, aprakstiet procesu 2.1.
2.2. Neatkarīgie nosacījumi 2.2.
3. Šādu pasākumu mērķis un raksturs? 3.
3.1.
Kāda veida aktīvi var būt pakļauti šādiem pasākumiem?
 3.1.
3.2. Kādi ir šādu pasākumu rezultāti? 3.2.
3.3. Kāds ir šādu pasākumu likumīgums? 3.3.
4. Vai pastāv iespēja iebilst pret šo pasākumu? 4.

 

1. Kādi ir pasākumu veidi?

Pagaidu pasākumus vienmēr var steidzami veikt tiesnesis, kurš ir atbildīgs par steidzamu pagaidu tiesvedību (steidzamu iesniegumu procedūras, depozīta maksāšana, izlikšana no dzīvesvietas, izpildraksti un pierādījumu saglabāšana). Nav iespējams sastādīt pagaidu pasākumu sarakstu. Steidzamās pagaidu tiesvedībās var veikt visus steidzamos pasākumus, pret kuriem nevar nopietni iebilst, vai kas neattaisno iebilšanu (depozīta maksāšana, nelikumīga iemītnieka izlikšana, zaudējumu ekspertīze vai atzīmēšana un tamlīdzīgi). Bez tam, tiesnesis steidzamās pagaidu tiesvedībās var steidzami veikt jebkurus pasākumus, kas ir nepieciešami, vai nu lai novērstu zaudējumu draudus (piemēram, stabilizēšanas darbi), vai lai apstādinātu acīmredzami nelikumīgu darbību.

  • Pastāv īpašs režīms attiecībā uz aizsargpasākumiem (iepriekšēju arestu un tiesas ierobežojošiem pasākumiem), kas ir pasākumi, kas ļauj kreditoram, vairumā gadījumu ar tiesneša atļauju, padarīt visus vai daļu no viņa parādnieka aktīviem neatsavināmus, un pasākumi, kas atļauj piešķirt īpašus ierobežojumus attiecībā uz kādu īpašumu, lai garantētu prasībā, kas vēl nav atzīta ar spriedumu, minēto samaksu, kuras nomaksa citādi varētu nenotikt.

Var būt divu veidu piesardzības pasākumi: 

    • iepriekšēji aresti, kas atļauj taustāmo aktīvu (kustamā īpašuma, transporta līdzekļu, u.c.) un netaustāmo aktīvu (naudas summas, kompensācijas tiesību un vērtspapīru), kā arī tiesību (uz bankas kontiem, renti, utt.) pagaidu apķīlāšanu.
    • Tiesas ierobežojoši pasākumi uz ēkām, uzņēmumiem, citu akciju turētāju īpašumiem un īpašuma vērtspapīriem (iepriekšējas ķīlas reģistrēšana vai ķīla uz uzņēmuma akcijām vai vērtspapīriem).

2. Kādi ir nosacījumi, saskaņā ar kuriem šādus pasākumus var piemērot?

2.1. Lūdzu, aprakstiet procesu

Vai vienmēr ir nepieciešams vērsties tiesā pēc rīkojuma, kas atļauj kādu pasākumu?

Lapas augšmalaLapas augšmala

a)    pagaidu pasākumi: lieta ir jāiesniedz tiesnesim, kurš ir atbildīgs par steidzamām pagaidu tiesvedībām, izsūtot pavēstes (izpildraksts, kuru izsniedz tiesu izpildītājs). Pagaidu tiesvedības notiek pēc sacensības principa.

b)   aizsargpasākumi: teorētiski ir vajadzīga tiesneša iepriekšēja atļauja. Taču daži kreditori var iztikt bez šādas atļaujas, ja tiem ir realizējamas tiesības vai tiesības, kuras atzītas tiesas spriedumā, bet kas vēl nav realizētas. Tas pats attiecas uz gadījumu, kad netiek apmaksāts vispāratzīts vekselis, parādzīme vai čeks, vai īres maksa par ēku (ja ir rakstveida nomas līgums).

Kāda tiesa ir kompetenta uzdot veikt šādus pasākumus?

a)   Pagaidu pasākumi: kompetentais tiesnesis ir kompetentās tiesas, atkarībā no prasības rakstura, priekšsēdētājs. Parastās tiesas kompetence, tādējādi, ir atkarīga no reģionālās tiesas prezidenta. Taču apgabaltiesas, tirdzniecības strīdu tiesas, rūpniecības strīdu tiesas vai lauksaimniecības zemju strīdu tiesas priekšsēdētājs arī var vadīt steidzamu lietu pagaidu tiesvedību savas kompetences robežās.

b)   Piesardzības pasākumi: kompetentais tiesnesis ir reģionālās tiesas tiesnesis, kurš ir kompetents izlemt jautājumus attiecībā uz spriedumu izpildi civillietās (izpildtiesnesis). Kompetentā tiesa ir tiesa pēc parādnieka dzīvesvietas.

Vai ir obligāti nepieciešama advokāta pārstāvība?

Lapas augšmalaLapas augšmala

Nē, realizēšanas vai steidzamu lietu pagaidu tiesvedībās puses aizstāv sevi pašas. Taču tām tomēr var palīdzēt vai tās pārstāvēt advokāts.

Kāda ir starpnieku, piemēram, spriedumu izpildošo aģentu vai tiesu izpildītāju loma?

Iepriekšēju arestu veic tiesu izpildītājs. Tas nav gadījums, kad jāreģistrē tiesas ierobežojoši pasākumi. Taču, ja ir sarežģīts tiesas process attiecībā uz ierobežojošo pasākumu reģistrēšanu, kreditoriem vienmēr palīdz kāds profesionālis.

Lūdzu, norādiet katra pasākuma veida izmaksu līmeni.

Aizsargpasākumu izmaksas beigās sedz parādnieks, lai gan kreditoram var pieprasīt veikt avansa maksājumu par tām. Spriedumu izpildes izmaksas ir noteiktas cenu listē, kurā ir noteikta atlīdzība tiesu izpildītājiem par katru sprieduma izpildes darbību un katru piesardzības pasākumu.

Saskaņā ar 1996. gada 12. decembra Dekrētu Nr. 96-1080, atlīdzības liste tiesu izpildītājiem ietver fiksētu summu, kas izteikta vai nu visa kopā vai pa daļām, jo lietā var būt fiksētas vai proporcionālas izmaksas, kā arī, kur nepieciešams, atlīdzība par tiesvedības uzsākšanu.

Piesardzības pasākumu gadījumos proporcionāla maksa, kuru aprēķina, ņemot vērā samaksātās summas, ir jāmaksā tikai tad, ja tiesu izpildītāji saņem pilnvarojumu segt parāda summas. Bez tam, iepriekšminētajam dekrētam pievienotie nosacījumi izslēdz brīvi norunātas papildus maksas iekasēšanas iespēju, izņemot izmaksas par pagaidu kompensāciju tiesībām un vērtspapīru arestu.

Piemēram, par prasību, kuras summa ir EUR 10 000, izmaksu listes (fiksētās izmaksas) pozīcijas ir sekojošas:

Lapas augšmalaLapas augšmala

  • Pagaidu arests uz kustamo mantu: EUR 67.20 par darījumu.
  • Transporta līdzekļa arests, paziņojot reģionālajā administratīvajā birojā: EUR 62.40.
  • Pagaidu bankas konta arests: EUR 59.20 par darījumu; EUR 49.60 par paziņojuma par arestu nogādāšanu debitoram.
  • Pagaidu ķīlu zīmes reģistrācija, kuru uzdevusi tiesa: EUR 49.60.
2.2. Neatkarīgie nosacījumi

Tiesa neveic pasākumus, bet tikai atļauj tos veikt. Pasākumus veic tiesu izpildītājs pēc tiesas atļaujas ieguvēja lūguma.

Ja ir prasīta iepriekšēja tiesas atļauja, prasībai ir jābūt “pamatotai principā”.

Piesardzības pasākumiem nav noteikta prasība pēc steidzamības.

Kreditoriem ir jāparāda, ka pastāv „apstākļi, kas varētu apdraudēt prasītā parāda atdošanu” (piemēram, parādnieka nelabticība, slēpjot savus aktīvus, liels kreditoru skaits, utt.).

3. Šādu pasākumu mērķis un raksturs?

3.1.
Kāda veida aktīvi var būt pakļauti šādiem pasākumiem?

Visi debitora aktīvi, kas likumā nav iekļauti kategorijā “netiek pakļauti arestam” (piemēram, aktīvi, kuri nepieciešami ikdienas dzīvei vai kāda profesionālo pienākumu izpildīšanai), var būt pakļauti iepriekšējam arestam. Tas pats attiecas uz tiesībām: taču algoti darbinieki nekad nevar tikt pakļauti iepriekšēja aresta pasākumiem (pat ja viņi var tikt apķīlāti, uz tiesas sprieduma vai citu īstenojamu īpašumtiesību pamata, atkarībā no procedūras, lai nodrošinātu arestu uz atlīdzību par darbu).

Lapas augšmalaLapas augšmala

3.2. Kādi ir šādu pasākumu rezultāti?

Ar aktīviem, kuriem ir uzlikts iepriekšējs arests, nevar brīvi rīkoties. Parādnieks patur īpašumtiesības uz tiem, uz savu atbildību, bet viņš nevar ar tiem brīvi rīkoties. Ja parādnieks ļaunprātīgi izmanto aktīvus, kuri ir bijuši arestēti, viņš izdara pārkāpumu, kas ir sodāms ar naudas sodu un piemērojot apcietinājumu.

Arestētās naudas summas tiek noguldītas slēgtā kontā.

Aktīvus, kas ir tiesas ierobežojošo pasākumu subjekti, parādnieks var pārdot, bet kreditoram ir tiesības uz ieņēmumiem no priviliģēto mantu pārdošanas.

Aktīvi, kas ir iepriekš arestēti, tiek nodoti parādnieka pārziņā, kurš kļūst par to “aizbildni”. Aresta sekas nav saistošas trešajām pusēm. Toties tiesas ierobežojošie pasākumi, kas ir pakļauti atklātības pasākumiem (reģistrācijai), ir saistoši visiem.

Bankām (un vispār visām trešajām pusēm), kas saņem prasību par iepriekšējo arestu attiecībā uz klientu, ir nekavējoties jānodod tiesu izpildītājam visas savas saistības attiecībā uz parādnieku (citiem vārdiem sakot, visi konti, kas atvērti uz parādnieka vārda, un summas, kas atrodas šajos kontos). Ja bankas to nedara un tām nav likumīga iemesla to nedarīt, tām var tikt piespriests nomaksāt parādu parādnieka vietā.

3.3. Kāds ir šādu pasākumu likumīgums?

Piesardzības pasākumi ir jāveic trīs mēnešu laikā no izpildraksta izsniegšanas, kuru izsniegusi tiesa. Pretējā gadījumā atļauja kļūst nederīga.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja kreditors jau nav uzsācis tiesvedību, lai panāktu savas prasības atzīšanu, viņam tas ir jādara mēneša laikā no brīža, kad pasākumi ir tikuši veikti. Pretējā gadījumā pasākums kļūst spēkā neesošs.

Debitors ir jāinformē par aizsargpasākumiem ilgākais astoņu dienu laikā. Parādnieks var vērsties pie izpildītāj tiesneša, lai iegūtu tiesības veikt pasākumus vai pēc viņa atļaujas tos atcelt. Tiesnesis var arī izlemt uz priekšu par tiesas sēdes datumu, kurā pusēs tiks lūgtas argumentēt pasākumu. Parasti parādnieka prasība par pasākumu piemērošanas atcelšanu ir pieņemama ar noteikumu, ka iepriekšējai arests nav ticis pārvērsts preču arestā, izpildot kreditora iegūto tiesas lēmumu saistībā ar viņa prasību.

4. Vai pastāv iespēja iebilst pret šo pasākumu?

Parādnieks var iebilst pret izpildrakstu un pret pašu pasākumu.

Izpildes tiesnesis, kas ir kompetents dot atļauju piesardzības pasākumu veikšanai, var izskatīt arī apelācijas sūdzības par izpildrakstiem. Viņa lēmumus var pārsūdzēt augstāka līmeņa tiesā.

Kad parādnieks saņem paziņojumu par pasākuma atļaušanu laikā, kad tiek veikts pats pasākums, pieteikums par izpildraksta atcelšanu tiek pakļauts tiem pašiem likumiem kā pieteikums par pasākumu atcelšanu - tas ir pieļaujams ar noteikumu, ka piesardzības pasākums nav ticis pārvērsts par preču arestu.

Apelācija nepārtrauc piesardzības pasākumu sekas, kuru iedarbība turpinās līdz tiesa uzdod atcelt arestu vai pasludina pasākumu par atceltu.

Cita informācija

  • Legifrance français
  • Francijas Tieslietu ministrija français

« Pagaidu un nodrošināšanas pasākumi - Vispārīgas ziņas | Francija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 12-03-2007

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste