Eiropas Komisija > ETST > Pagaidu un nodrošināšanas pasākumi > Somija

Pēdējo reizi atjaunots: 30-10-2006
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Pagaidu un nodrošināšanas pasākumi - Somija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pirmavota valodas versija ir atjaunināta un pārcelta uz Eiropas e-tiesiskuma portālu.


 

SATURS

1. Kādi ir pasākumu dažādie veidi? 1.
2. Kādi ir nosacījumi, saskaņā ar kuriem pasākumus var piemērot? 2.
2.1. Process 2.1.
2.2. Neatkarīgie nosacījumi 2.2.
3. Šī veida pasākumu mērķis un raksturs 3.
3.1. Kāda veida īpašumu var būt pakļaut šiem pasākumiem? 3.1.
3.2. Kādi ir pasākumu rezultāti? 3.2.
3.3. Kāds ir pasākumu likumīgums? 3.3.
4. Vai pastāv iespēja iebilst pret šo pasākumu? 4.

 

1. Kādi ir pasākumu dažādie veidi?

Somijā parādnieks vai cits atbildētājs civilietās vai tirdzniecības strīdu lietās var savā labā panākt aizsargpasākumu veikšanu. Aizsargpasākumu mērķis ir nodrošināt, lai vēlāk pieņemamais tiesas lēmums par lietas būtību varētu tikt izpildīts. Noteikumi, kas regulē aizsargpasākumu pieprasīšanu, ir doti Likuma par procedūru 7. nodaļā un noteikumi par spriedumu izpildi Parādu piedziņas akta 7. nodaļā. Ir trīs šā veida aizsargpasākumu tipi:

  1. apķīlāšana, lai nodrošinātu finanšu parādu samaksu,
  2. apķīlāšana, lai nodrošinātu īpašumtiesības vai citas prioritāras tiesības, un
  3. citi aizsargpasākumi (vispārējie aizsargpasākumi).

Šie aizsargpasākumi, kurus var izmantot visa veida civillietās, ir aprakstīti zemāk. Ir aizsargpasākumi, kas ir pieejami noteikta veida strīdu gadījumos saskaņā ar speciāliem tiesību aktiem. Piemēram, tie ir aizsargpasākumi, lai nodrošinātu pierādījumus civillietās par rūpnieciskām tiesībām un autortiesībām. Krimināllietās var tikt piemērots Piespiedu pasākumu akts; piespiedu pasākumos, kas paredzēti likumā, ietilpst apķīlāšana, izmantošanas aizliegums un sekvestrācija.

Ir atšķirība starp aizsargpasākumiem un iepriekšēju (pagaidu) sprieduma nodrošināšanu civillietā. Pēdējā attiecas uz sprieduma nodrošināšanu pirms tas ir kļuvis galīgs vai nepārsūdzams. Saskaņā ar tiesību aktiem, spriedums civillietā, kurš vēl nav kļuvis galīgs, pārsvarā ir tieši izpildāms, bet izpildi parasti nevar veikt pilnībā. Piemēram, saskaņā ar pirmās instances tiesas spriedumu, kas nav galīgs, par parādu nokārtošanu, parādnieka īpašumu var apķīlāt, ja parādnieks nevar dot garantiju par parāda nomaksu. Taču apķīlāto īpašumu var atbrīvot un lieta pret kreditoru ir nokārtota tikai tad, ja kreditors dod galvojumu par tiem. Turpretī aizmugurisks spriedums var būt nekavējoties pilnībā izpildāms.

Lapas augšmalaLapas augšmala

2. Kādi ir nosacījumi, saskaņā ar kuriem pasākumus var piemērot?

2.1. Process

Lēmumu par minēto aizsargpasākumu nozīmēšanu ir jāpieņem vispārējai tiesai (pirmās instances apgabaltiesai). Aizsargpasākumus, kurus noteikusi tiesa, piemēro tiesu izpildītājs. Lūgums paredzēt aizsargpasākumus ir jāiesniedz tiesā, kas izskata pamata lietu. Ja tiesvedība vēl nav uzsākta, lūgums paredzēt aizsargpasākumus jāiesniedz tajā apgabaltiesā, kurā ir nodomāts ierosināt lietu par konkrēto jautājumu. Somijā nepastāv prasība pēc advokāta pārstāvības, bet tajās lietās, kurās piedalās advokāts, nolīgtais advokāts parasti ir lakimies.

Tiesa nedrīkst galīgi apstiprināt lūgumu paredzēt aizsargpasākumus, nedodot atbildētājam iespēju būt uzklausītam. Taču tiesa var piekrist pieteicēja lūgumam par pagaidu pasākumu paredzēšanu, nedodot otrai pusei iespēju būt uzklausītai, ja savādāk aizsargpasākumu nolūks var tikt izjaukts. Praksē aizsargpasākumus var saņemt ļoti ātri. Pagaidu lēmums ir spēkā līdz ir pieņemts lēmums par pretējo.

Ja prasības iesniedzējam jau ir pamats parāda atgūšanai, bet to nevar piemērot nekavējoties, tiesu izpildītājs noteiktos apstākļos var tieši noteikt pagaidu aizsargpasākumus. Turpmāk mēs apskatīsim tikai aizsargpasākumus, kurus ir nozīmējusi tiesa.

2.2. Neatkarīgie nosacījumi

Lūgums apķīlāt mantu, lai garantētu parāda nokārtošanu vai prioritāras tiesības, ir sekojošas:

Lapas augšmalaLapas augšmala

  1. pieteicējam ir jāpierāda, ka viņam pie atbildētāja ir apķīlājams parāds vai prioritāras tiesības uz attiecīgo īpašumu un
  2. jābūt draudiem, ka atbildētājs rīkosies tā, lai apdraudētu parāda atdošanu prasītājam vai prasītāja tiesības.

Attiecīgi, citiem aizsargpasākumiem ir vajadzīgi ticami pierādījumi par citām tiesībām un draudiem, ka atbildētājs var pārkāpt šīs tiesības.

Pirms aizsargpasākumi tiek piemēroti, pieteicējam tiesu izpildītajam jānodrošina galvojums.

3. Šī veida pasākumu mērķis un raksturs

3.1. Kāda veida īpašumu var būt pakļaut šiem pasākumiem?

Aizsargpasākumus var piemērot visa veida īpašumam. Ja apķīlāšanas mērķis ir garantēt parāda atdošanu, tiesa izsniedz pavēli apķīlāt kustamu vai nekustamu īpašumu, kas pieder atbildētājam, par summu, ar kuru pietiek, lai garantētu parāda nomaksu pieteicējam. Tad tiesu izpildītājs izlemj, kuri atbildētāja īpašumus ir jāapķīlā saskaņā ar pagaidu rīkojumu. Ja apķīlāšanas mērķis ir garantēt prioritārās tiesības, tiesa uzdod apķīlāt konkrētu īpašumu, kas ir tiesību subjekts, un tiesu izpildītājs izpilda rīkojumu attiecībā uz šo īpašumu.

Ar citiem aizsargpasākumiem tiesa var:

  1. piedraudot ar sodu, aizliegt atbildētājam kaut ko darīt vai kaut ko uzsākt darīt,
  2. piedraudot ar sodu, likt atbildētājam kaut ko darīt,
  3. pilnvarot pieteicēju kaut ko darīt vai apstiprina kaut ko jau izdarītu,
  4. izdot rīkojumu, ka atbildētāja īpašums tiek nodots pārstāvja valdījumā vai uzraudzībā, vai
  5. noteikt kādu citu aizsargpasākumu, lai nodrošinātu pieteicēja tiesības.
3.2. Kādi ir pasākumu rezultāti?

Kad rīkojums par īpašuma apķīlāšanu ir izpildīts, parādnieks zaudē savas tiesības uz īpašumu. Rīkoties ar īpašumu, par kuru ir izdots rīkojums par apķīlāšanu, ir pārkāpums. Ja tiesa ir izdevusi rīkojumu apķīlāt līdzekļus parādnieka bankas kontā, banka nedrīkst izmaksāt šos līdzekļus nevienam citām kā tiesu izpildītājam. Rīkojums par apķīlāšanu tomēr nedod personai, kura pieprasīja rīkojumu, nekādas prioritāras tiesības salīdzinājumā ar citiem parādnieka kreditoriem uz līdzekļiem, uz kuriem attiecas rīkojums.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Citu aizsargpasākumu rezultāti ir atkarīgi no pasākumu satura.

3.3. Kāds ir pasākumu likumīgums?

Viena mēneša laikā kopš lēmuma par aizsargpasākumu piemērošanu pieņemšanas, pieteicējam ir jāiesniedz prasība tiesā izskatīt lietu pēc būtības vai jāuzsāk cits process, piemēram, arbitrāža, kuras rezultātā tiktu pieņemts izpildāms lēmums. Ja prasītājs to nedara, aizsargpasākumi tiek atcelti. Tos var atcelt, ja tie vairs nevar pastāvēt kāda cita iemesla dēļ. Kad tiesa pasludina spriedumu lietā, tā vienlaicīgi izdod rīkojums par aizsargpasākumiem.

Par izmaksām, kas radušās aizsargpasākumu rezultātā, galvenokārt atbildīgs ir pieteicējs. Kad pierādās, ka aizsargpasākumi ir bijuši nepamatoti, pieteicējam ir jāsedz zaudējumi, kas radušies atbildētājam šo pasākumu dēļ, neskatoties uz to, vai viņš bijis nolaidīgs. Lai nodrošinātos pret šo iespējamību, pieteicējam pirms aizsargpasākumu īstenošanas ir jānodrošina garantija. Vispārīgi runājot, atbildētājs var novērst aizsargpasākumu īstenošanu, nodrošinot garantiju.

4. Vai pastāv iespēja iebilst pret šo pasākumu?

Apelācijas sūdzību pret tiesas lēmumu īstenot aizsargpasākumus var iesniegt kādā augstākas instances tiesā (apelācijas tiesā, augstākajā tiesā). Apelācijas iesniegšana neaizkavē lēmuma izpildi, ja vien tiesa, kas izskata apelāciju, neaptur šo lēmumu. Taču nepastāv iespēja iesniegt apelāciju pret lēmumu par pagaidu aizsargpasākumiem.

Apelācijas sūdzību pret pasākumu vai lēmumu, ko pieņēmis tiesu izpildītājs attiecībā uz aizsargpasākumu piemērošanu, var iesniegt apgabaltiesā. Apelācijas sūdzību var iesniegt arī, piemēram, trešā puse, kas uzskata, ka parādnieka parāda rezultātā ir ticis apķīlāts tās īpašums.

« Pagaidu un nodrošināšanas pasākumi - Vispārīgas ziņas | Somija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 30-10-2006

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste