Eiropas Komisija > ETST > Kopienas tiesību akti

Pēdējo reizi atjaunots: 03-11-2009
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Vispārīgas ziņas - Kopienas tiesību akti

European flag

 

Pēdējo precizēto tekstu lūdzu skatīt English

Kopienu tiesības aizvien vairāk ietekmē jūsu dzīvi

Iekšējā tirgū tirdzniecība starp dalībvalstīm kļuvusi intensīvāka, un cilvēki aizvien vairāk dodas uz citām dalībvalstīm, lai tur apmestos uz dzīvi, strādātu, apprecētos, nodotos uzņēmējdarbībai vai vienkārši pavadītu brīvdienas.

Situācijas, kurā iesaistīti ļaudis, kas dzīvo dažādās valstīs, kļuvušas aizvien biežākas, un tāpat augušas iespējas, ka radīsies strīdi. Vienotas Eiropas tiesību telpas izveide ir sevišķi vajadzīga.

Kopš 1999. gada 1996. gada Amsterdamas līgums ļāva izveidot saikni starp tiesisko sadarbību civillietās un personu brīvu pārvietošanos. Iespēja izmantot Kopienas tiesību aktus nav vienaldzīga Eiropas pilsonim, kas var atsaukties uz Kopienas regulām, lai pamatotu savu lietu tiesā.

Visas sistēmas stūrakmens ir savstarpēja spriedumu atzīšana. Padome un Komisija ir pieņēmusi savstarpējas atzīšanas programmu, lai noteiktu galvenos veicamos pasākumus.

Šajā kontekstā jau ir pieņemti vairāki instrumenti, tostarp:

-

Padomes 2000. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās, kas reizēm zināma ar nosaukumu Briseles I Regula, sniedz atbildi uz diviem būtiskiem jautājumiem, kas rodas, ja norisinās strīds starp diviem cilvēkiem, kuri dzīvo dažādās valstīs: kurai tiesai lieta ir piekritīga, un kādi noteikumi piemērojami, lai izlemtu, vai dalībvalstī pasludināts spriedums tiks atzīts. Šajā Regulā, kas stājās spēkā 2002. gada 1. martā un aizstāj 1968. gada Briseles Konvenciju, ir izdarīti vairāki grozījumi.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Viens kļūdu labojums ir publicēts 2001. gada 24. novembrī un attiecas uz konvencijām, kuru Puse ir Apvienotā Karaliste. Divi tās pielikumi (I un II pielikums) tika grozīti 2002. gadā. I līdz IV pielikums tika vēlreiz grozīts 2004. gada novembrī pēc ES paplašināšanās līdz 25 dalībvalstīm. Padome un Komisija ir sagatavojusi deklarāciju PDF File (PDF File) par 15. un 73. pantu.

-

Padomes 2003. gada 27. novembra Regula (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu. Šis teksts ir piemērojams no 2005. gada 1. marta. (sk. lietotāja rokasgrāmatu PDF File (PDF File 876 KB))

Lai nodrošinātu optimālu šā instrumenta piemērošanu, saskaņā ar regulas 68. pantu ir publicēta dalībvalstu paziņotā informācija par tiesām un pārsūdzībām.

Šī Regula Nr. 2201/2003 aizstāj Padomes 2000. gada 24. maija Regulu (EK) Nr. 1347/2000, kas reizēm zināma kā Briseles II Regula, kura stājās spēkā 2001. gada martā un kuras pielikumi (I pielikums 2002. gadā un I līdz IV pielikums 2004. gadā) ir grozīti.

-Padomes 2000. gada 29. maija Regula (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām paredz Kopienas noteikumus par maksātnespējas lēmumu atzīšanu un izpildi un piemērojamo tiesību aktu noteikšanu.
-Padomes 2000. gada 29. maija Regula (EK) Nr. 1348/2000 par tiesas un ārpustiesas civillietu un komerclietu dokumentu izsniegšanu Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas reglamentē par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs, uzlabo un paātrina tiesvedību.
-2001. gada 28. maija Regula (EK) Nr. 1206/2001 par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās uzlabo, vienkāršo un paātrina sadarbību starp tiesām attiecībā uz pierādījumiem.
-Padomes 2001. gada 28. maija Lēmums 2001/470/EK ar ko izveido Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās.
-Padomes 2002. gada 25. aprīļa Regula (EK) Nr. 743/2002 ar ko izveido vispārēju Kopienas rīcības struktūru, lai veicinātu tiesiskās sadarbības īstenošanu civillietās. (2005. gada finansēšanas programma Deutsch - English - français)
-Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīva 2003/8/EK, par to, kā uzlabot tiesu pieejamību pārrobežu strīdos, nosakot kopīgus obligātus noteikumus attiecībā uz juridisko palīdzību šādos strīdos.
-

Padomes Regula 805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem, paredzēta, lai spriedumi par neapstrīdētiem prasījumiem, kas pieprasīti vienā dalībvalstī, būtu spēkā visā Kopienā, un nebūtu vajadzīgi starppasākumi dalībvalstī, kurā izpilde tiek īstenota.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Komisijas Regula (EK) Nr. 1869/2005 (2005. gada 16. novembris), ar kuru aizstāj pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Regulai (EK) Nr. 805, ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem

-

Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/80/EK par kompensāciju noziedzībā cietušajiem, kuras mērķis ir nodrošināt, lai visi ES pilsoņi un visi ES likumīgie pastāvīgie iedzīvotāji varētu saņemt atbilstīgu kompensāciju par zaudējumiem, ko tie cietuši, ja kļuvuši par nozieguma upuri ES.

-Komisijas priekšlikumi, kas patlaban tiek apspriesti citās Eiropas Savienības institūcijās.

  • Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par piemērojamo likumu saistībā ar ne līgumattiecību saistībām ("ROME II").
  • Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido Eiropas maksājumu procedūru
  • Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par dažiem starpniecības aspektiem civillietās un komerclietās
  • Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai PDF File (PDF File), ar ko izveido Eiropas mazāk nozīmīgo prasījumu procedūru (pielikums PDF File (PDF File))
  • Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko groza Padomes 2000. gada 29. maija Regulu (EK) Nr. 1348/2000 par tiesas un ārpustiesas civillietu un komerclietu dokumentu izsniegšanu Eiropas Savienības dalībvalstīs
-

Zaļās grāmatas, kas ir sagatavošanas dokumenti, pirms tiek izvirzīts priekšlikums.

  • Zaļā grāmata par Eiropas maksājumu procedūru un pasākumiem, lai vienkāršotu un paātrinātu mazāk nozīmīgu prasību prāvas.
  • Zaļā grāmata par Romas 1980. gada konvencijas par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, pārveidošanu Kopienas instrumentā un tā modernizāciju.
  • Zaļā grāmata English PDF File (PDF File) par uzturēšanas prasībām
  • Zaļā grāmata PDF File (PDF File) par pārnacionāliem mantojumiem
  • Zaļā grāmata PDF File (PDF File) par piemērojamiem tiesību aktiem un piekritību laulības šķiršanas lietās

Nedaudz pamatinformācijas

Plāns izveidot Eiropas tiesību telpu kļuva par Eiropas Savienības mērķi līdz ar Māstrihtas līgumu 1993. gadā, tomēr jau tobrīd pastāvēja dažādas iniciatīvas, lai rosinātu ciešāku un efektīvāku sadarbību starp dalībvalstīm civillietās; galvenās bija 1968. gada Briseles Konvencija par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās un 1980. gada Romas Konvencija par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām.

Starptautiskās organizācijās radās vēl citas iniciatīvas, piemēram:

  • Hāgas Konference par starptautiskajām privāttiesībām English - français
  • Eiropas Padome English.

Amsterdamas Līgums 1999. gadā ieviesa tiesisko sadarbību civillietās Kopienas struktūrā. Tas ļāva izmantot gan Kopienas metodi, gan pieņemt Kopienas tiesību aktus (regulas, direktīvas un lēmumus).

Dānija nepiedalās šajā Kopienas darbības jomā, un Apvienotā Karaliste un Īrija patur tiesības katrā atsevišķā gadījumā lemt par dalību konkrētajā instrumentā.

Lai izveidotu praktisku pamatu rīcībai, lai sasniegtu Māstrihtas un Amsterdamas mērķus 1999. gada oktobrī Somijā, Tamperē notika Eiropadomes sanāksme. Tā paziņoja, ka “patiesā Eiropas tiesiskuma telpā dalībvalstu tiesību un administratīvo sistēmu nesaderība vai sarežģītība nedrīkst radīt šķēršļus vai kavēt personas un uzņēmumus īstenot to tiesības?.

Tas apliecināja uzticību idejai izveidot patiesu tiesiskuma telpu, “kur ļaudis var vērsties ikvienas dalībvalsts tiesā un iestādēs tikpat vienkārši kā savā valstī?.

Eiropadomē, kas sanāca 2004. gada 4. un 5. novembrī valstu un valdību vadītāji pieņēma Hāgas programmu, lai stiprinātu tiesiskumu. Viņi ņēma vērā, ka “jau ir veikti vairāki pasākumi?, tomēr “jāturpina centieni sekmēt tiesas pieejamību un tiesisko sadarbību, kā arī pilnībā ieviest savstarpēju atzīšanu?. Hāgas programmā norādīts, ka “nākamajos gados galvenajai prioritātei jābūt savstarpējas atzīšanas pasākumu programmas pastāvīgai īstenošanai, lai nodrošinātu, ka tā tiek pabeigta līdz 2011. gadam?.

Eiropas Komisijas veiktie pasākumi izriet no Eiropadomes secinājumiem šajā sakarā.

Uzklikšķinot uz Eiropas Savienības karoga, jūs varēsiet iepazīties ar informāciju par Kopienas tiesībām un Komisijas priekšlikumiem par katru tēmu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 03-11-2009

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste