Eiropas Komisija > ETST > Saturs

Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Saturs

Šajā glosārijā ir sniegtas definīcijas, lai palīdzētu jums saprast Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla mājas lapā lietotos terminus. Tās nav vispārpieņemtas juridiskas definīcijas.



Piemērojamie tiesību akti

Piemērojamie tiesību akti ir īpašs Starptautisko privāttiesību koncepts un attiecas uz nacionālajiem tiesību aktiem, kas regulē noteiktus tiesību jautājumus starptautiskā kontekstā. Tiesa lietas izskatīšanas laikā ne vienmēr piemēro nacionālos tiesību aktus, lai atrisinātu strīdu. Gadījumos, kad juridiskām attiecībām starp privātpersonām ir starptautisks raksturs (piemēram, kad tie ir dažādu tautību vai arī nedzīvo vienā valstī), var tikt piemēroti vairāku dažādu valstu tiesību akti. Faktiski, piemērojamos tiesību aktus nosaka tiesību aktu strīda noteikumi. Konvencija par līgumsaistībām piemērojamiem tiesību aktiem, kas Eiropas Ekonomikas Kopienas aizbildnībā tika parakstīta Romā, 1980. gadā, apvieno dalībvalstu strīdu noteikumus šajā jomā.

Autentisks dokuments

Autentisks dokuments ir dokuments, kas fiksē kādu juridisku darbību vai faktu, un kura autentiskumu apliecina valsts iestāde. Noteikti autentiskie dokumenti ir izpildāmi. Piemēram, nekustamā īpašuma pārdošanas akts, ko sagatavojis notārs vai advokāts. Autentiskos dokumentus, kas ir izpildāmi vienā dalībvalstī, var izpildīt citā dalībvalstī saskaņā ar vienkāršotu procedūru, kas noteikta Regulā Brisele I.

Brisele I

Terminu Brisele I bieži lieto attiecībā uz 2000. gada 22. decembra Padomes Regulu (EK) Nr. 44/2001 par tiesas spriedumu jurisdikciju, atzīšanu un izpildīšanu civilajās un komerclietās. Šis dokuments regulē starptautiskās jurisdikcijas apspriešanu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un dalībvalstu tiesu spriedumu, autentisko dokumentu un tiesā panākto izlīgumu atzīšanas un izpildīšanas nosacījumus un procedūras. Tas aizstāja 1968. gada 27. septembra Konvenciju Brisele I attiecībā uz visām dalībvalstīm, izņemot Dāniju.

Brisele II

Terminu Brisele II bieži lieto attiecībā uz 2000. gada 29. maija Padomes Regulu (EK) Nr. 1347/2000 par tiesas spriedumu jurisdikciju, atzīšanu un izpildīšanu ģimenes lietās un lietās par vecāku atbildību par abu laulāto bērniem. Regula nosaka noteikumus, kas regulē starptautisko jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildīšanu lietās, kas saistītas ar laulības šķiršanu, šķiršanos un laulības anulēšanu, un ar abu laulāto vecāku atbildību par bērniem, kas noteikta saistībā ar šiem spriedumiem. Tie aizstāja 1998. gada 28. maija Konvenciju Brisele II attiecībā uz visām dalībvalstīm, izņemot Dāniju.

Precedentu tiesības

Terminu Precedentu tiesības starptautiskā mērogā lieto attiecībā uz likuma noteikumiem, kas izriet no konverģentu tiesas lēmumu kopuma. Eiropas Kopienu tiesas precedentu tiesībās īpaši daudz ir lēmumu par Kopienas līgumu, direktīvu un regulu interpretāciju. Tās ir Kopienas tiesību avots.

Komisijas paziņojums

Paziņojums ir politikas dokuments, kam nav noteiktas varas. Komisija publicē paziņojumu, kad vēlas izteikt savu viedokli par kādu aktuālu jautājumu. Paziņojumam nav juridiska spēka.

Komisijas ieteikums

Kopienas tiesībās Ieteikums ir juridisks dokuments, kas mudina tā mērķauditoriju darboties kādā noteiktā veidā, neesot tai saistošs. Ieteikums ļauj Komisijai (vai Padomei) izveidot nesaistošus noteikumus dalībvalstīm vai, atsevišķos gadījumos, Savienības pilsoņiem.

Kopienas tiesības

Kopienas tiesības nozīmē noteikumu kopumu, ko pieņēmusi Eiropas Kopiena. Kopienas tiesības galvenokārt sastāv no līgumiem, no dokumentiem, ko saskaņā ar līgumiem, pieņēmušas iestādes, piemēram, no Regulas un Direktīvas. Tiesas Precedentu tiesības arī ir viens no Kopienas tiesību avotiem. Kopienu tiesības no starptautiskajām publiskajām tiesībām atšķiras vairākos veidos (sk. starptautiskās publiskās tiesības).

Piekritības strīds

Sk. starptautiskā jurisdikcija.

Tiesību aktu strīds

Sk. piemērojamie tiesību akti.

Līgumsaistības

Kad divi cilvēki noslēdz līgumu, viņi parasti uzņemas divvirzienu saistības - viens apņemas nodrošināt otru ar precēm vai pakalpojumiem, bet otrs apņemas samaksāt noteikto cenu. Katrai no līgumslēdzējām pusēm saistošs ir arī pienākums pret otru pusi sniegt kompensāciju gadījumā, ja līgums nav pienācīgi izpildīts vai nav izpildīts vispār.

Konvencija

Konvencijas var būt pazīstamas arī kā līgumi vai vienošanās un ir visplašāk lietotie Starptautisko publisko tiesību instrumenti. Konvencija ir vienošanās starp vairākām valstīm un starptautiskām organizācijām, vai starptautiskām organizācijām, kas nosaka noteikumus attiecībās starp tām un attiecībās starp attiecīgajiem to pilsoņiem. Konvencijas var būt divpusējas, t.i., noslēgtas starp divām valstīm. Šāda bija parastā situācija pirms tam, kad tika izveidotas starptautiskās organizācijas, kas veidoja forumu daudzpusēju konvenciju noslēgšanai, kas tika slēgtas starp vairāk nekā divām valstīm. Daudzas daudzpusējās konvencijas tikušas apspriestas tādu starptautisko organizāciju aizbildnībā kā Hāgas Starptautisko privāttiesību konference un Eiropas Padome. Konvencija Brisele I tika noslēgta 1968. gadā starp Eiropas Ekonomikas kopienas dalībvalstīm. Eiropas Kopiena dalībvalstu vārdā regulāri paraksta konvencijas ar vienu vai vairākām valstīm, kas nav dalībvalstis. Kad konvenciju parakstījuši iesaistīto valdību pārstāvji, tā ir jāratificē vai jāapstiprina attiecīgajām nacionālajām institūcijām, kas parasti ir nacionālie parlamenti. Atsevišķās valstīs ratificētās konvencijas tiešā veidā ietekmē vietējo tiesisko kārtību. Citās valstīs ratificētajām konvencijām ir ietekme tikai tad, ja tās ir iestrādātas nacionālajā tiesiskajā kārtībā, piemēram, tiesību akta formā.

Konvencijas ir starptautisko publisko tiesību instrumenti, un no Kopienas tiesību instrumentiem tās atšķiras šādā veidā:

  • Starptautiskajās publiskajās tiesībās konvenciju izraisītās interpretācijas problēmas noteiktos gadījumos var atrisināt nacionālās tiesas. Parasti nav īpašas tiesu sistēmas, kas garantētu saskaņotību interpretācijā, un tātad arī konvenciju piemērošanā. Kopienas tiesībās Tiesa rūpējas par to, lai būtu vienota interpretācija.
  • Starptautiskajās publiskajās tiesībās nav vispārējas un sistemātiskas tiesu sistēmas, kas varētu sodīt valsti, kas neizpilda savas saistības saskaņā ar kādu starptautisku konvenciju. Kopienas tiesībās tiesa var paziņot, ka pastāv pārkāpums, un var iet tik tālu, ka uzliek sodu.
Lēmums

Kopienas tiesībās lēmums ir tiesību aktu instruments, kas ir pilnībā saistošs visiem, kam tas ir domāts. Saskaņā ar EK Līgumu, lēmumu var pieņemt vai nu Eiropas Parlaments un Padome, vai arī Padome, vai Komisija. Lēmumus reti izmanto tiesiskās sadarbības jomā civilās lietās. Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās izveidoja ar Padomes Lēmuma palīdzību.

Direktīva

Kopienas tiesībās direktīva ir likumdošanas dokuments, kas ir saistošs Dalībvalstīm, kam tas ir domāts, attiecībā uz sasniedzamo rezultātu, taču dod tām brīvību noteikt darbības formu un metodes. Direktīvas saskaņā ar EK Līgumu var pieņemt vai nu Eiropas Parlaments un Padome, vai arī Padome, vai Komisija. Kopienas institūcijas tiesiskajā sadarbībā civillietās Regulas izmanto daudz biežāk nekā Direktīvas. Kad Kopienas Direktīvas ir pieņemtas, tās katrai Dalībvalstij ir jāiestrādā savos nacionālajos tiesību aktos.

Izpildāmība

Izpildāmība ir civilprocesa koncepts. Spriedumi ir izpildāmi, ja tos nepieciešamības gadījumā var izpildīt ar likuma un kārtības spēku palīdzību. Spriedumi un autentiskie dokumenti, kas atzīti par izpildāmiem, ir galvenie dokumenti, kas ir izpildāmi. Izpildāmība attiecas uz tās valsts robežām, kurā tiesa izdarīja spriedumu. Lai spriedums būtu izpildāms ārvalstīs, tas ir jāpasludina par izpildāmu (ar dažās valstīs zināmās ekzekvatūras procedūras palīdzību) vai arī, Apvienotās Karalistes un Īrijas gadījumā, jāreģistrē.

Izpilde

Sprieduma izpildē ietilpst tā ievērošanas nodrošināšana, ja nepieciešams, ar spaidu palīdzību likumā atļautajā kārtībā, ieskaitot likuma un kārtības spēku iejaukšanos. Ja jūs uzvarat lietu tiesā, taču otra puse uzreiz neievēro tiesas rīkojumu, jūs varat vērsties policijā vai pie tiesas izpildītāja, atkarībā no situācijas, lai panāktu sprieduma izpildi. Izpilde attiecas uz tiesu spriedumiem, arbitrāžas lēmumiem, autentiskiem dokumentiem un tiesas izlīgumiem, kas ir atzīti par izpildāmiem. Tas var būt saistīts, piemēram, ar aresta uzlikšanu parādnieka līdzekļiem vai īrnieka izlikšanu no mājām. Būtībā, spriedumu var izpildīt tikai tajā valstī, kur tas ir izdarīts. Izpilde ārvalstīs prasa ekzekvatūras palīdzību vai reģistrācijas procedūru.

Ekzekvatūra

Ekzekvatūra ir koncepts, kas raksturīgs starptautiskajām privāttiesībām un attiecas uz tiesas lēmumu, kas atļauj izpildi ārvalstīs noteiktā sprieduma izdarīšanas, arbitrāžas lēmuma pieņemšanas, autentiska dokumenta vai tiesas izlīguma valstī. Ekzekvatūras procedūras atcelšana starp dalībvalstīm visos civillietu un komerclietu spriedumos ir savstarpējās atzīšanas programmas, ko 2000. gada decembrī pieņēma Komisija un Padome, galīgais mērķis.

Tiesa

Tiesa ir īpašs starptautisko privāttiesību jēdziens. Tas nozīmē tiesu, kurā tiek ierosināta prāva. Tiesas koncepts ir pamatā lex fori un labvēlīgākās tiesas izvēles konceptiem.

Labvēlīgākās tiesas izvēle

Labvēlīgākās tiesas izvēle ir īpašs starptautisko privāttiesību koncepts. Persona, kas ierosina prāvu, var izvēlēties tiesu, pamatojoties uz tajā piemērotajiem tiesību aktiem. Persona, kas uzsāk tiesvedību, var izvēlēties tiesu nevis tāpēc, ka tas ir vispiemērotākais forums, bet tāpēc, ka tiesā piemērotie tiesību aktu strīda noteikumi norāda uz tādu tiesību aktu piemērošanu, kam viņš vai viņa dod priekšroku.

Zaļā Grāmata (Eiropas Komisija)

Zaļā Grāmata ir konsultatīvs dokuments, ko par īpašu tēmu publicējusi Komisija, lai veicinātu reakciju uz dažādiem jautājumiem ieinteresētajās aprindās. Komisijas mērķis, publicējot Zaļo Grāmatu, ir noteikt savas politikas nākotnes virzību.

Starptautiskā jurisdikcija

Starptautiskā jurisdikcija ir īpašs starptautisko privāttiesību jēdziens. Tas attiecas uz faktu, ka kādas konkrētas valsts tiesas būs vispiemērotākās, lai izskatītu un pieņemtu lēmumu starptautiska mēroga lietā. Strīds ir starptautiska mēroga, ja, piemēram, puses ir dažādu tautību vai arī nedzīvo vienā valstī. Šādā situācijā lieta var būt vairāku valstu tiesu jurisdikcijā, un rodas tas, ko mēs pazīstam kā piekritības strīdu. Starptautiskās jurisdikcijas noteikumi nosaka kritērijus, pēc kuriem nosaka valsti, kuras tiesu jurisdikcijā ir attiecīgā lieta.

Lex causae

Lex causae ir īpašs starptautisko privāttiesību koncepts un attiecas uz tiesību aktiem, kas regulē lietas būtību, ko nosaka tiesību aktu strīda noteikumi. Sk. piemērojamie tiesību akti.

Lex fori

Lex fori ir īpašs starptautisko privāttiesību koncepts un attiecas uz tās tiesas noteikumiem, kurā tiek ierosināta lieta. Kad tiesā tiek ierosināta lieta, kam ir starptautisks raksturs, tiesai ir jāizvērtē lietai piemērojamie tiesību akti. Noteiktos apstākļos tiek piemērots lex fori. Parasti lex fori regulē procedūras jautājumus, neskatoties uz lex causae.

Lex loci delicti

Lex loci delicti ir īpašs starptautisko privāttiesību koncepts un attiecas uz tās valsts tiesību aktiem, kurā ārpus līguma saistību formā ir noticis zaudējumus radošs notikums.

Ārpus līguma saistības

Pastāv ārpus līguma saistības, kurās personai, kas ir atbildīga par otras puses ciestajiem zaudējumiem, pieprasa sniegt kompensāciju cietušajai pusei gadījumos, kas nav saistīti ar līguma izpildi, piemēram, satiksmes negadījumos, kaitējumā videi vai apmelošanā.

Starptautiskās privāttiesības

To plašākajā nozīmē Starptautiskās privāttiesības nozīmē juridisku nosacījumu kopumu, kas regulē starptautiskās attiecības starp privātpersonām. Terminam Starptautiskās privāttiesības nav vienāda nozīme visās dalībvalstīs. Piemēram, Vācijas un Portugāles tieslietās tas attiecas tikai uz tiesību aktu strīda noteikumiem (sk. Piemērojamie tiesību akti), turpretī citās sistēmās tas ietver Starptautiskās jurisdikcijas noteikumus un ārvalstīs izdarītu spriedumu Atzīšanu un Izpildīšanu. Visi šie noteikumi attiecībā uz piemērojamiem tiesību aktiem, starptautisko jurisdikciju un ārvalstīs izdarītu spriedumu atzīšanu un izpildīšanu sniedz risinājumus grūtībām, kas var izrietēt no fakta, ka viena lieta var ietvert vairākas atsevišķas juridiskās sistēmas. Kā piemēru var minēt dažādu tautību laulātā pāra lietu, kas domā par šķiršanos: kuras tiesas jurisdikcijā būs pieņemt lēmumu par laulības šķiršanu, un kādi tiesību akti tiks piemēroti? Cits piemērs varētu būt, kad vienā dalībvalstī notiek nelaimes gadījums un izraisa vides piesārņojumu, kas rada zaudējumus vairākās citās dalībvalstīs. Uz kuras valsts tiesu ir jāiet cietušajiem? Un kurus tiesību aktus tiesas piemēros? Starptautisko privāttiesību noteikumu avoti ir tiesību akti, precedentu tiesības un akadēmiskie darbi katrā no valstīm. Neskatoties uz nosaukumu, Starptautiskās privāttiesības ir nacionālo tiesību aktu apvienojums. Atsevišķi šie nacionālie tiesību akti ir standartizēti starptautiskajās konvencijās un, iespējams, arī Kopienas instrumentos. Standartizācija dod iespēju novērst situācijas, kad divu Valstu tiesas pieprasa jurisdikciju saskaņā ar saviem nacionālajiem starptautisko privāttiesību noteikumiem un pieņem pretējus spriedumus vienā un tajā pašā lietā.

Starptautiskās publiskās tiesības

Starptautiskās publiskās tiesības nozīmē juridisku noteikumu kopumu, ka regulē starptautiskās attiecības starp valsts institūcijām, piemēram, attiecības starp valstīm un starptautiskām organizācijām. Konvencijas un Vienotie tiesību akti ir parastie starptautisko publisko tiesību instrumenti.

Atzīšana

Atzīšana ir īpašs starptautisko privāttiesību koncepts. Vienā dalībvalstī izdarīta sprieduma atzīšana citā dalībvalstī nozīmē piekrišanu, ka spriedums var būt spēkā arī otrā dalībvalstī. Spriedumi pamatā ir spēkā tikai tajā valstī, kur tie tiek pieņemti. Atzīšana citā valstī ir iespējama tikai tad, ja šīs valsts tiesību akti to pieļauj, vai, ja to paredz kāda starptautiska konvencija vai Kopienas instruments. Piemēram, saskaņā ar Regulu Brisele II, kas nosaka apstākļus, kādos var atzīt spriedumus laulības lietās, kādā dalībvalstī pieņemtu lēmumu par laulības šķiršanu var izmantot, lai grozītu laulību reģistrus citā dalībvalstī.

Regula

Kopienas tiesībās Regula ir vispārēja rakstura instruments, kas ir pilnībā saistošs un tieši piemērojams visās dalībvalstīs. Regulas saskaņā ar EK Līgumu var pieņemt Eiropas Parlaments un Padome vai Padome, vai arī Komisija. Regulas bieži izmanto tiesiskās sadarbības jomā civillietās. Tās ir tieši piemērojamas, tādēļ tās nav nepieciešams iestrādāt dalībvalstu vietējos tiesību aktos, tās tieši piešķir tiesības vai arī uzliek saistības.

Roma I

Roma I ir termins, ko bieži lieto attiecībā uz 1980. gada Konvenciju par līgumsaistībām piemērojamiem tiesību aktiem, kas tika parakstīta Eiropas Ekonomikas kopienas aizbildnībā.

Roma II

Roma II ir termins, ko bieži lieto attiecībā uz Kopienas dokumenta projektu par Ārpus līguma saistībām piemērojamiem tiesību aktiem.

Nelikumīgās saistības

Sk. Ārpus līguma saistības.

Vienoti tiesību akti

Vienoti tiesību akti ir instrumenti, ko kopā izstrādā vairākas valstis un starptautiskas organizācijas, vai starptautiskas organizācijas, lai palīdzētu valstīm, kas vēlas reformēt un modernizēt savu likumdošanu. Vienotos tiesību aktus izstrādā tādas starptautiskas organizācijas kā UNCITRAL un UNIDROIT (sk. Starptautisko tiesību mājas lapu).