Eiropas Komisija > ETST > Pierādījumu iegūšana un pierādīšana > Spānija

Pēdējo reizi atjaunots: 15-06-2006
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Pierādījumu iegūšana un pierādīšana - Spānija

 

SATURS

1.
1.a) Uz ko gulstas pierādījumu smagums? 1.a)
1.b) Kas ir pierādījuma priekšmets? Vai pastāv noteikumi, kas atbrīvo no nepieciešamības iegūt pierādījumus par noteiktiem notikumiem? Vai ir iespējams iesniegt pierādījumus pret likumā noteiktiem pieņēmumiem? 1.b)
2. Cik lielā mērā tiesai ir jābūt pārliecinātai par kādu faktu, lai tā uz šo faktu varētu pamatot savu spriedumu? 2.
3. Vai pierādījuma iegūšana vienmēr ir jāveic pēc vienas no iesaistīto pušu pieprasījuma vai arī pats tiesnesis var uzņemties iegūt pierādījumus pēc savas iniciatīvas? 3.
4.
4.a) Kādas procesuālās stadijas seko, kad pierādījums ir iesniegts tiesnesim? 4.a)
4.b) Kādos gadījumos tiesa var noraidīt iesaistītās puses iesniegumu par pierādījuma iegūšanu? 4.b)
5.
5.a) Kādi ir dažādie pierādījumu veidi? 5.a)
5.b) Vai pastāv kāda atšķirība starp pierādījumiem, ko veido liecinieku un ekspertu mutiska liecināšana, un pierādījumiem, ko veido rakstiskas liecības un rakstiski eksperta ziņojumi? 5.b)
5.c) Vai starp dažādiem pierādījumu veidiem pastāv kāds, kam ir lielāks pierādījuma spēks nekā citiem? 5.c)
5.d) Lai pierādītu noteiktus faktus – vai ir nepieciešams izmantot noteiktus pierādījumu veidus? 5.d)
6. Vai Spānijas tiesību akti paredz, ka lieciniekiem ir obligāti jāsniedz liecinieka liecība? 6.
7. Vai ir tādas personas, no kurām nedrīkst pieprasīt liecinieka liecības? 7.
8. Cik lielā mērā tiesa un strīda puses ir iesaistītas liecinieka nopratināšanas procedūrā? 8.
9. Cik liela pierādījuma vērtība ir liecinieka liecībai? 9.
10. Vai var nopratināt juridiskas personas vai citas organizācijas, kurām nav juridiskas personas statusa? 10.
11. Kādā veidā notiek pratināšana? 11.
12. Cik liela vērtība ir paziņojumiem, ko sagatavojis prasītājs vai atbildētājs? 12.
13. Kādā veidā tiek dokumentētas iesaistīto pušu pratināšanas liecības? 13.
14. Kāda ir nelegāli iegūtu pierādījumu vērtība? 14.
15. Vai pierādījumu var izskatīt pirms tiesas procesa? 15.
16. Kur iegūt informāciju par tiesu procesiem? 16.

 

Lai tiesā atzītu kāda tiesības, ir nepieciešams pierādīt to, kas tiek pieprasīts. Tas paredz veikt noteiktu procesuālu darbību, kuras veidi un laika posms ir iepriekš noteikti.

Tam, kurš vēlas iesniegt prasību tiesā, būtiski ir iepriekš izanalizēt savas iespējas pierādīt to, kas tiek pieprasīts, lai lieki nezaudētu laiku un naudu (procesuālās izmaksas), kā rezultātā prasības izvirzītājs var izvēlēties vispār nevērsties tiesā. Tāpēc ir nepieciešams, lai būtu kaut vai ļoti vispārējas pamatzināšanas par pierādījumu izskatīšanas procedūras kārtību.

Spānijas tiesību aktos pierādījumu izskatīšanas procedūru regulē Civilprocesa Likuma (2000. gada 7. janvāra Likums Nr. 1/2000) I daļas V un VI nodaļa (281. – 386. pants), kaut gan attiecībā uz dažiem tiesu procesiem (kas uzsākti pirms 2001. gada 8. janvāra – datuma, kad stājās spēkā Civilprocesa likums) ir piemērojams iepriekšējais Civilprocesa likums (1881. gada 3. februāra Likums). Jaunā Civilprocesa likuma ievada (ko Spānijas likumdošanā apzīmē ar terminu „motīvu izklāsts") XI paragrāfā ir iekļauti vispārēji apsvērumi saistībā ar pierādījumiem, un šī informācija varētu būtu noderīga jebkurai personai, kura vēlas uzzināt, kā pierādījumu pārbaudes procedūru traktē Spānijas likumdevēji.

1.

1.a) Uz ko gulstas pierādījumu smagums?

Katrai no pusēm, kas piedalās tiesas procesā, ir jāpierāda tie fakti, kuru dēļ ir izvirzītas prasības un uz kuriem tās pamato savas pretenzijas - prasītājam ir jānodrošina pierādījumi prasības faktiem, kamēr atbildētājam ir jāpierāda tie fakti, kas aptur, anulē vai vājina prasības faktu juridisko spēku. Šāds ir vispārējais likums attiecībā uz pierādījuma smagumu, ja vien likumā nav noteikti īpaši kritēriji.

Pierādījumu trūkums rada negatīvas sekas tam, kurš ir bijis atbildīgs par šo pierādījumu nodrošināšanu, un, gadījumā ja ir pienācis sprieduma vai lēmuma nolasīšanas brīdis un puse nav sagatavojusi prasības pierādījumus, tiesa noraidīs tās izvirzītās pretenzijas. Tomēr, neskatoties uz iepriekš minēto, uz pierādījumu sagādāšanas smagumu neattiecas stingri noteikti principi, un tos piemēro katram atsevišķam gadījumam, ņemot vērā apstiprināmo vai noliedzamo faktu veidu, kā arī katras iesaistītās puses lielāku vai mazāku iespēju sagādāt pierādījumus. Viens no šī principa piemēriem ir vērojams patērētāju aizsardzības jomā, kurā pierādījumu sagatavošanas smaguma uzlikšana patērētājam, ja drīzāk pierādījumus vajadzētu meklēt pirkuma līguma sastādītājam, tiek uzskatīta par pārmērīgi stingru likuma noteikumu.

1.b) Kas ir pierādījuma priekšmets? Vai pastāv noteikumi, kas atbrīvo no nepieciešamības iegūt pierādījumus par noteiktiem notikumiem? Vai ir iespējams iesniegt pierādījumus pret likumā noteiktiem pieņēmumiem?

Pierādījumu priekšmets ir fakti, uz kuriem iesaistītās puses pamato savas prasības. Tāpat par pierādāmu ir uzskatāma ārvalstu vispārējā tiesu prakse un tiesības, tomēr vispārējo praksi nav nepieciešams pierādīt, ja abas puses piekrīt, ka tāda pastāv un to saturs neietekmē sabiedrisko kārtību.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Nav nepieciešams pierādīt vispārzināmus faktus, kā arī faktus, par kuriem abas puses ir vienisprātis, izņemot tos gadījumus, kad tiesas procesā izskatāmā informācija nav pieejama abām pusēm, t.i. – procesos par personu darbaspēju, paternitātes atzīšanu, laulības neesamību, laulāto šķirtību un laulības šķiršanu, par nepilngadīgo bērnu uzraudzību un aprūpi, alimentiem, ko nepilngadīgo bērnu vārdā viens no vecākiem ir pieprasījis no otra, kā arī saistībā ar pretenzijām par administratīviem lēmumiem, kas tiek pieņemti nepilngadīgo aizsardzības jomā, un tiesas procesos, kas saistīti ar adopcijas atļaujas iegūšanu.

Likumā noteiktie vispāratzītie fakti atbrīvo attiecīgo tiesas procesa dalībnieku no nepieciešamības pierādīt šos faktus. Ir iespējams iesniegt pierādījumus pret šādiem likumā noteiktiem vispārējiem pieņēmumiem, ja vien likums skaidri to neaizliedz. Tādā veidā, piemēram, kā vispārēja, likumā noteikta prezumpcija ir uzskatāms fakts par laulībā gūtās mantas kopību, ja vien netiek pierādīts, ka tā privāti pieder vīram vai sievai, vai arī pieņēmums, ka laulātie dzīvo kopā vai ka mirusī persona ir dzīvojusi līdz brīdim, kad ticis paziņots par nāves iestāšanos.

2. Cik lielā mērā tiesai ir jābūt pārliecinātai par kādu faktu, lai tā uz šo faktu varētu pamatot savu spriedumu?

Faktiem, uz kuriem puses pamatojas savos prasības un iebildumu dokumentos, ir jābūt pierādītiem, un pierādījumi ir jāizvērtē atkarībā no lietas apstākļiem un ņemot vērā visus izskatītos pierādījumus un to veidus (tātad valsts dokumentam un pašas puses sagatavotam paziņojumam nav vienāda pierādījuma vērtība). Šādas pierādījumu izvērtēšanas rezultāts un pamatojums, uz kuru pamatojoties tiesnesis nonāk pie konkrētiem slēdzieniem, tiek paziņots līdz ar sprieduma nolasīšanu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

 Līdzās tiešajiem pierādījumiem pastāv arī netiešie, kas apzīmē to, ka ar pieņemta vai pilnībā apstiprināta fakta palīdzību tiesa var pieņemt cita fakta ticamību, ja vien starp abiem faktiem pastāv precīza un tieša saikne. Šādā gadījumā tiesa savā spriedumā izklāstīs pamatojumu, kas ļāvis no pierādīta fakta nonākt līdz drošam pieņēmumam.

3. Vai pierādījuma iegūšana vienmēr ir jāveic pēc vienas no iesaistīto pušu pieprasījuma vai arī pats tiesnesis var uzņemties iegūt pierādījumus pēc savas iniciatīvas?

Pušu iniciatīvas uzņemšanās princips, kas ir spēkā civiltiesiskajā jurisdikcijā, paredz, ka pašām iesaistītajām pusēm ir tiesai jānodrošina pierādījumi, kas jāapstiprina procesa gaitā. Tomēr atsevišķos likumā paredzētos gadījumos tiesa var oficiāli norīkot, lai tiek iegūti noteikti pierādījumi. Piemēram, ja parastas kārtības tiesas procesa iepriekšējās izskatīšanas laikā pēc pušu iesniegto pierādījumu izskatīšanas tiesa uzskata, ka tie ir nepietiekami, lai noskaidrotu pretrunīgus faktus, tā var abām pusēm norādīt to faktu, kas pierādījumu trūkuma dēļ varētu netikt pieņemts, un tāpat noteikt pierādījumus, ko abas puses varētu sagatavot.

Procesos par personu darbaspēju, paternitātes atzīšanu, laulību un nepilngadīgiem bērniem tiesa neatkarīgi no pierādījumiem, ko varētu iesniegt abas puses vai Valsts prokuratūra, vienmēr var pieprasīt noteiktu pierādījumu sagatavošanu, ko tā uzskata par vajadzīgu tiesas spriedumam.

4.

4.a) Kādas procesuālās stadijas seko, kad pierādījums ir iesniegts tiesnesim?

Mutiskos tiesas procesos (par prasībām, kas nepārsniedz € 3000) pēc pierādījumu piedāvāšanas un pieņemšanas notiek to izskatīšana tiesas sēdē.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Parastas kārtības tiesas procesos (par prasībām, kas pārsniedz € 3000) pēc pierādījumu saņemšanas iepriekšējās izskatīšanas laikā (kurā turklāt tiek noteikta procesuālā kārtība) tiek norādīts tiesas sēdes datums un pierādījumu izskatīšana tiek atlikta līdz tam laikam. Šajā laikā tiek izsaukti liecinieki, ko puses nav varējušas pašas atvest, tiek izsaukti eksperti, ja puses vēlas sīkāk izskaidrot iesniegtos dokumentus, tiek nosūtīti oficiāli pieprasījumi iestādēm, kurās atrodas dokumenti, ko puses nav spējušas pievienot prasībai vai prasības iebildumiem, ar nosacījumu, ka ir norādīti arhīvi, kuros šie dokumenti tiek glabāti. Jebkāda veida pierādījumi, ko nevar izskatīt tiesas sēdes laikā (piemēram, noteiktu vietu atpazīšana) tiek apstiprināti pirms tiesas sēdes. Gadījumā ja vienīgie iepriekšējās izskatīšanas laikā pieņemtie pierādījumi ir dokumenti un pret tiem nav celtas pretenzijas vai ja ir ticis iesniegts eksperta ziņojums un neviena no pusēm nav pieprasījusi eksperta klātbūtni izskatīšanas laikā, tiesa sagatavo spriedumu iepriekšējās izskatīšanas laikā, un nav nepieciešams noteikt tiesas sēdes datumu.

Parastā kārtība paredz, ka pierādījumi tiek uzrādīti pašam tiesnesim vai tiesai, kas izskata attiecīgo lietu. Ja liecinieks nedzīvo šīs tiesas apgabalā, un viņam ir jāierodas tiesā tajā dienā, kad tiek izskatīti pierādījumi, lieciniekam ir tiesības pieprasīt no puses, kas viņu ir izsaukusi uz tiesu, attiecīgu kompensācija, kuras apmēru noteikusi tiesa, ja vien viņš šādu prasību iesniedz. Uzvaras gadījumā tas neierobežo šīs puses tiesības pieprasīt šo naudas summu no pretējās puses kā daļu no tiesas izdevumiem. Vienīgi ārkārtējos gadījumos drīkst izmantot tiesas juridisko palīdzību (saņemt liecību liecinieka dzīvesvietas tiesā), kam par iemeslu varētu būt tādi apstākļi kā ļoti liels attālums līdz lietu izskatošajai tiesai. Šādos gadījumos jāizmanto tiesiskās palīdzības pieprasījums (valstiskā līmenī) vai cits mehānisms, ko paredz starptautiskās tiesiskās sadarbības normas, ar kurām saskaņā darbojas tās vietas tiesa, kurā ir jāuzklausa liecinieka liecība. Šajā pēdējā gadījumā abas puses rakstveidā iesniedz noskaidrojamos jautājumus. Tomēr aizvien vairāk šādās situācijās tiek izmantotas videokonferences, kurās vairs nav nepieciešami iepriekš formulēti jautājumi, un pietiek ar to, ka tiek iesniegta prasība par videokonferences nepieciešamību tajā tiesas iestādē, kurā to paredzēts organizēt.

Lapas augšmalaLapas augšmala

4.b) Kādos gadījumos tiesa var noraidīt iesaistītās puses iesniegumu par pierādījuma iegūšanu?

Tiesa kā pierādījumu nekad nepieņems jebkāda veida darbību, kas ir aizliegta ar likumu, tos pierādījumus, kas nav saistīti ar tiesas procesa objektu, kā arī tādus pierādījumus, kas saskaņā ar loģiskiem un drošiem noteikumiem un kritērijiem nevar palīdzēt noskaidrot pretrunīgos faktus.

Tāpat tiks noraidīti visi tie pierādījumi, kas nebūs iesniegti tam paredzētajā procesuālajā stadijā.

5.

5.a) Kādi ir dažādie pierādījumu veidi?

Pierādījumu veidi, ko var izmantot tiesas procesā, ir šādi: pušu nopratināšana; valsts dokumenti; privātie dokumenti; ekspertu slēdzieni; tiesu atzinumi; liecinieku nopratināšana; tekstu, skaņas vai vizuālu informāciju saturoši datu nesēji, kā arī instrumenti, kas ļauj arhivēt, izskatīt un reproducēt tekstu, datus, skaitļus vai matemātiskas operācijas, kas tiek veiktas grāmatvedības un citos nolūkos, kas būtiski tiesas procesam.

5.b) Vai pastāv kāda atšķirība starp pierādījumiem, ko veido liecinieku un ekspertu mutiska liecināšana, un pierādījumiem, ko veido rakstiskas liecības un rakstiski eksperta ziņojumi?

Ja viena no pusēm vēlas nodrošināt eksperta sniegtu pierādījumu, tad vai nu prasībai, vai prasības atbildei ir jāpievieno eksperta slēdziens, kurā tas apstiprina puses pretenzijas. Gadījumos, kad tas nav iespējams, ir jānorāda tie ekspertu ziņojumi, kurus paredzēts iesniegt, tiklīdz tie būs sagatavoti – tomēr jebkurā gadījumā tie ir jāiesniedz pirms parastas kārtības tiesas procesa iepriekšējās izskatīšanas uzsākšanas, vai mutiskā tiesas procesā – pirms pierādījumu izskatīšanas. Bez tam, iesniedzot prasību vai prasības iebildumus, puses var pieprasīt, lai tiktu nozīmēts tiesas eksperts, un šajā gadījumā eksperta ziņojums tiek sagatavots vēlāk (parasti laika posmā starp iepriekšējo izskatīšanu un tiesas sēdi ar pietiekamu laika rezervi, lai puses to varētu izanalizēt pirms izskatīšanas tiesā).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Prasībā vai prasības iebildumos nedrīkst būt minētas norādes uz lieciniekiem, jo mutiska tiesas procesa izskatīšanas dienā katrai pusei ir jāierodas ar tām personām, kam jāliecina tiesā, kā arī jāiesniedz tiesā iesniegums par to liecinieku uzaicināšanu, kurus puses pašas nevar atvest. Lieciniekam tiesā jāierodas trīs dienu laikā pēc pavēstes par ierašanos tiesā saņemšanas. Parastas kārtības tiesas procesos liecinieku, kuri liecinās noteiktajā tiesas dienā, identificēšana notiek iepriekšējās izskatīšanas laikā, kurā vēl bez procesuālo jautājumu apstiprināšanas tiek noteikts, kuri ir lietas pretrunīgie fakti, un tiek iesniegti un pieņemti ar tiem saistītie pierādījumi. (Šīs kārtības izņēmums ir likumā paredzēts noteikums jau prasītāja izvirzītajā prasībā identificēt lieciniekus, kas tiks uzklausīti mutiskā tiesas procesā, kura uzdevums ir nodot mantojumā īpašumus, ja vien kāds jau nav ieguvis to piederības vai izmantošanas tiesības).

Liecinieku liecināšana vienmēr ir mutiska, un tā notiek tiesas dienā (tas pats attiecas uz paskaidrojumiem, ko vajadzības gadījumā sniedz eksperti). Tomēr pastāv arī šī liecinieku nopratināšanas noteikuma izņēmums – ja par tiesas procesam būtiskajiem faktiem ir nepieciešams saņemt informāciju no juridiskām personām vai valsts iestādēm, nav vajadzīga noteiktu fizisku personu ierašanās tiesā, lai iegūtu procesam nepieciešamo informāciju. Šādā gadījumā mutisku liecināšanu aizstāj iestādei nosūtīts dokuments ar pušu iesniegtiem jautājumiem, kurus tiesnesis uzskata par piemērotiem un uz kuriem minētajai iestādei jāatbild.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Turpretī eksperta slēdziens vienmēr tiek sagatavots rakstiski, un lietā iesaistītās puses pēc tā izskatīšanas nolemj, vai uzskata par nepieciešamu, ka eksperts ierodas tiesā, lai sniegtu vajadzīgos precizējumus vai paskaidrojumus.

5.c) Vai starp dažādiem pierādījumu veidiem pastāv kāds, kam ir lielāks pierādījuma spēks nekā citiem?

Jā. Valsts dokumenti pilnībā pierāda faktus, notikumus vai apstākļus, ko tie dokumentē, datumu, kurā notikusi šī dokumentācija, kā arī dokumentu sagatavojušo notāru un citu personu identitāti. Ja tiek apšaubīts valsts dokumenta īstums, tiek veikta tā salīdzināšana vai pārbaude ar oriģinālu, lai kur tas atrastos. Turklāt, neskatoties uz iepriekš minēto, tiesā par pilnībā pierādītiem dokumentiem, ko nav nepieciešams pārbaudīt vai salīdzināt (izņemot pretēju pierādījumu atrašanu vai arī, ja to iespējams veikt – parakstu salīdzināšanu), tiek uzskatīti šādi dokumenti: seni notariāli dokumenti, kuriem trūkst ieraksta notāru reģistros, kā arī jebkāda veida oficiāls (notariāli apliecināts) dokuments, kuram trūkst oriģināla vai ieraksta, ar ko to varētu salīdzināt vai pārbaudīt.

Arī privāti dokumenti pilnībā pierāda attiecīgo faktu, ja tos neapstrīd puse, pret kuru tie vērsti. Ja tiek apstrīdēts privāts dokuments, iesniedzēja puse var lūgt veikt parakstu salīdzināšanas pārbaudi vai jebkādu citu pārbaudi, ar kuras palīdzību varētu apstiprināt dokumenta īstumu. Ja nav iespējams pierādīt dokumenta īstumu, tas tiks izvērtēts, vadoties pēc veselā saprāta un nosacījumiem, kas ievēroti, izvērtējot pārējos izskatāmos pierādījumus. Ja pēc apstrīdēšanas tiek pierādīts dokumenta īstums, apstrīdētājam var likt ne tikai segt pierādīšanas izmaksas, bet arī par to uzlikt sodu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

5.d) Lai pierādītu noteiktus faktus – vai ir nepieciešams izmantot noteiktus pierādījumu veidus?

Principā nepastāv noteikumi, kas paredzētu, kādi pierādījumi jāizmanto, lai apstiprinātu noteiktus faktus, tomēr kā piemēru varam minēt, ka ir loģiski uzskatīt, ka saistībā ar parāda atgūšanu, kas radies uzņēmējdarbības rezultātā starp abām pusēm, parāda vai tā atmaksas esību var pamatā pierādīt ar dokumentāriem pierādījumiem.

6. Vai Spānijas tiesību akti paredz, ka lieciniekiem ir obligāti jāsniedz liecinieka liecība?

Lieciniekiem, kas saņēmuši pavēsti par ierašanos tiesā, ir pienākums ierasties norādītajā tiesas sēdē vai izskatīšanas procedūrā, un par šī pienākuma nepildīšanu, par to 5 dienas iepriekš brīdinot, tiek uzlikts sods apmērā no € 180 līdz € 600. Gadījumā ja liecinieks neierodas tiesā otrreiz, piemērotā sankcija nav naudas sods un uz viņu attiecas visas likumā noteiktās sankcijas par nepakļaušanos tiesai, un par to liecinieks tiek brīdināts.

Tāpat lieciniekam ir pienākums atbildēt uz jautājumiem, ko viņam uzdod iesaistītās puses un ko iepriekš ir apstiprinājusi tiesa. Ir pieļaujami šī vispārējā principa izņēmumi attiecībā uz liecinieku, kuram sava stāvokļa vai profesijas dēļ ir jāpatur noslēpumā noteikta informācija par faktiem, par kuriem viņš tiek izjautāts. Šādā gadījumā lieciniekam tas ir jāpaziņo, pamatojot šādu situāciju, un tiesa izskata informācijas sniegšanas atteikuma pamatu, kā arī pieņem attiecīgus lēmumus saistībā ar liecinieka nopratināšanu, kas var iekļaut arī liecinieka atbrīvošanu no pienākuma sniegt informāciju. Ja liecinieks tiek atbrīvots no pienākuma atbildēt, tas tiek dokumentēts tiesas protokolā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja liecinieks apstiprina, ka fakti, par kuriem viņš tiek pratināts, ir konfidenciāla vai slepena valsts informācija, tiesa vajadzības gadījumā, lai turpinātu tiesas procesu, var oficiāli lūgt kompetento iestādi sagatavot oficiālu dokumentu, kas apliecina noklusēto faktu konfidencialitāti. Kad tiesa ir pārbaudījusi liecinieka apgalvojuma pamatotību par informācijas konfidencialitāti, tā pievieno šo apliecinošo dokumentu tiesas rīkojumiem, atzīmējot tos jautājumus, uz kuriem attiecas valsts noslēpums.

Bez tam tiesai ir jānopratina liecinieks pirms viņa ziņojuma par personīgajiem apstākļiem (radniecību, draudzību vai ienaidu ar iesaistītajām pusēm, personīgo ieinteresētību lietas iznākumā utt.), un pēc atbilžu izskatīšanas puses var tiesai sagatavot komentārus par to godīgumu.

7. Vai ir tādas personas, no kurām nedrīkst pieprasīt liecinieka liecības?

Par lieciniekiem var būt visas personas, izņemot tās, kurām nav veselā saprāta vai kuras nevar izmantot noteiktas sajūtas (redzi, dzirdi utt.) attiecībā uz faktiem, kurus var uztvert vienīgi ar minēto sajūtu palīdzību.

Nepilngadīgie, kas jaunāki par četrpadsmit gadiem, var liecināt, ja pēc tiesas sprieduma viņi ir pietiekami nobrieduši, lai uzklausītu uzdotos jautājumus un godīgi atbildētu uz tiem.

Spānijas tiesību aktos klasiskā liecinieka definīcija attiecas uz fizisku personu, tomēr tas nenozīmē, ka par lieciniekiem nevar būt juridisku personu pilnvaroti pārstāvji, lai sniegtu viņiem zināmu informāciju par noteiktiem faktiem. Juridisko personu un valsts iestāžu gadījumos ir skaidri noteikta iespēja informēt tiesu rakstiski, kā jau tas ir iepriekš norādīts.

Lapas augšmalaLapas augšmala

8. Cik lielā mērā tiesa un strīda puses ir iesaistītas liecinieka nopratināšanas procedūrā?

Pušu formulētos jautājumus, ko ir apstiprinājusi tiesa, tiešā veidā uzdod abu pušu advokāti, un pirmā sāk tā puse, kura ir ierosinājusi liecinieka nopratināšanu. Kad ir atbildēti jautājumi, ko sagatavojis liecinieka nopratināšanas ierosinātāja advokāts, jebkura no pārējām pusēm var lieciniekam uzdot jaunus jautājumus, ko tās uzskata par nepieciešamiem, lai noskaidrotu attiecīgos faktus. Lai iegūtu paskaidrojumus vai papildinājumus, arī tiesas var iztaujāt liecinieku.

Tiesa pēc pašas iniciatīvas vai pēc jebkuras no iesaistītajām pusēm pieprasījuma var nolemt, ka liecinieks, kas ir nonācis būtiskās pretrunās ar citu liecinieku vai kādu no pusēm, kas nopratinātas iepriekš, tiek pakļauts konfrontācijai (vienlaicīgai pratināšanai) ar otru liecinieku vai pusi.

9. Cik liela pierādījuma vērtība ir liecinieka liecībai?

Šis jautājums paliek tiesas ziņā, un tā novērtēs liecinieka liecību, vadoties pēc pieredzes un loģikas, kā arī ņemot vērā paša liecinieka sniegto apgalvojumu pamatojumus, liecinieka personīgos apstākļus, viņa saistību ar strīda pusēm un iespējamo ieinteresētību lietas iznākumā.

10. Vai var nopratināt juridiskas personas vai citas organizācijas, kurām nav juridiskas personas statusa?

Jā, ar to pilnvarotā pārstāvja starpniecību vai tās personas starpniecību, kas darbojusies to vārdā procesā izskatāmajos notikumos.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Attiecībā uz Spānijas valsts, autonomo apgabalu, pilsētu pašvaldībām un citām valsts iestādēm ir skaidri noteikts, ka tām uz jautājumiem jāatbild rakstveidā.

11. Kādā veidā notiek pratināšana?

Nopratinātais mutiski un tiešā veidā atbild tās puses advokātam, kas pieprasījusi nopratināt liecinieku un noskaidrot tos jautājumus, ko tiesa atzinusi par derīgiem. Pēc tam liecinieku var izjautāt pārējo pušu advokāti un kā pēdējais – paša liecinieka advokāts. Lai iegūtu paskaidrojumus vai papildinājumus, arī tiesas var izjautāt liecinieku.

12. Cik liela vērtība ir paziņojumiem, ko sagatavojis prasītājs vai atbildētājs?

Ja vien tie nav pretrunā ar faktiem, ko apstiprina citi pierādījumi, fakti, kurus apstiprina viena puse un kas principā kaitē viņa interesēm, tiek uzskatīti par ticamiem, ja viņš tajos piedalījies personīgi. Tāpat tiesa apstiprina attiecīgos faktus, ja nopratināmā puse neierodas vai ja ierodas, taču atsakās liecināt vai arī sniedz izvairīgas atbildes. Bez tam pusei, kas nav ieradusies uz nopratināšanu, var uzlikt naudas sodu no € 180 līdz € 600.

13. Kādā veidā tiek dokumentētas iesaistīto pušu pratināšanas liecības?

Mutiskās uzstāšanās tiesas sēžu laikā tiek ierakstītas audio un video datu nesējos. Ierakstīšana tiek veikta tiesas sekretāra vadībā, kurš atbild par kasetēm, kompaktdiskiem vai citiem datu nesējiem, kuros ieraksts ir ticis veikts. Bez tam sekretārs sagatavo saīsinātu protokolu ar informāciju par tiesas sēdes laiku un vietu, pušu izteiktajām prasībām un ierosinājumiem, tiesas pieņemtajiem lēmumiem, kā arī apstākļiem un notikumiem, kas nav tikuši atspoguļoti iepriekš minētajos datu nesējos.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Liecinieks var arī sniegt savu liecību ar videokonferences palīdzību, ar nosacījumu, ka liecinieks, kas neatrodas tiesā, sniedz savu liecību tiesas sekretāram, kam personīgi tā jāuzklausa.

14. Kāda ir nelegāli iegūtu pierādījumu vērtība?

Kā pierādījums nekad netiek pieņemta darbība, kas aizliegta ar likumu. Bez tam pierādījumiem, kas iegūti, tiešā vai netiešā veidā pārkāpjot pilsoņu pamattiesības vai brīvības, nav likumīga spēka. Tāpēc šādus pierādījumus tiesa ignorēs, sagatavojot spriedumu attiecīgajā lietā.

Ja kāda no pusēm uzzina, ka ar tiesas pieņemta pierādījuma iegūšanu ir pārkāptas cilvēka pamattiesības, par to nekavējoties ir jāinformē tiesa un vajadzības gadījumā – pārējās iesaistītās puses. Tūlīt pēc tam tiesa nolemj par minētā pierādījumu likumību.

Ja pati tiesa uzzina, ka, iegūstot pierādījumu, ir tikusi pārkāpta kāda no pamattiesībām, tā oficiāli noraidīs šo pierādījumu.

Jautājums par pierādījuma likumību, ko tiesa var arī izvirzīt oficiālā veidā, tiek izskatīts tiesas sēdē, kā arī mutisku tiesas procesu gadījumos – lietas izskatīšanas sākumā pirms pierādījumu analizēšanas.

15. Vai pierādījumu var izskatīt pirms tiesas procesa?

Ir skaidri noteikta pierādījuma izskatīšana pirms tiesas procesa, ja pastāv bīstamība, ka šo pierādījumu vairs nevarēs izskatīt tiesā (piemēram, liecinieka vai iesaistītās puses smagas slimības dēļ, prombūtne ceļojuma dēļ utt.). Šādā gadījumā jebkura no pusēm var lūgt tiesu izskatīt pierādījumu iepriekš, un, ja tiesa apstiprina šo pieprasījumu, pierādījums tiks izskatīts abu pušu klātbūtnē.

Tāpat ir iespējams lūgt tiesai, lai tā veic drošības pasākumus (piemēram, priekšmetu saglabāšanu), lai novērstu lietu vai lietu stāvokļu, kas veido daļu no pierādījuma, iziršanu vai sabojāšanos.

16. Kur iegūt informāciju par tiesu procesiem?

Spānijas Centrālās tiesu padomes mājas lapā español

Spānijas Tieslietu ministrijas mājas lapā English - español

« Pierādījumu iegūšana un pierādīšana - Vispārīgas ziņas | Spānija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 15-06-2006

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste