Eiropas Komisija > ETST > Pierādījumu iegūšana un pierādīšana > Rumānija

Pēdējo reizi atjaunots: 05-05-2009
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Pierādījumu iegūšana un pierādīšana - Rumānija

 

SATURS

I. Pierādīšanas pienākums I.
1.
a) Kādi ir noteikumi attiecībā uz pierādīšanas pienākumu? a)
b) Vai ir noteikumi, kas nosaka izņēmumu attiecībā uz pierādīšanas pienākumu saistībā ar dažiem faktiem? Kādos gadījumos? Vai ir iespējums atspēkot šādas prezumpcijas, iesniedzot pierādījumus? b)
2. Ciktāl tiesa ir jāpārliecina par faktu, lai tā pamatotu savu spriedumu par attiecīgā fakta esību? 2.
II. Pierādījumu iegūšana II.
3. Vai pierādījumu iegūšanai vienmēr ir vajadzīgs kādas puses pieteikums, un vai noteiktos gadījumos tiesnesis arī var iegūt pierādījumus pēc paša iniciatīvas? 3.
4.
a) Kādi ir nākamie posmi pēc tam, kad vienas puses pieteikums par pierādījumu iegūšanu ir pieņemts? a)
b) Kādos gadījumos tiesa var noraidīt puses pieteikumu par pierādījumu iegūšanu? b)
5.
a) Kādi ir dažādi pierādījumu veidi? a)
b) Kādas ir pierādījumu iegūšanas metodes no lieciniekiem, un vai tās atšķiras no paņēmieniem, ko izmanto pierādījumu iegūšanā no ekspertiem? Kādi noteikumi attiecas uz rakstisku pierādījumu iesniegšanu un ekspertu ziņojumiem/atzinumiem? b)
c) Vai dažas pierādīšanas metodes ir ietekmīgākas par citām? c)
d) Vai noteiktu faktu pierādīšanai ir obligātas kādas konkrētas pierādīšanas metodes? d)
6.
a) Vai lieciniekiem pēc likuma ir pienākums liecināt? a)
b) Kādos gadījumos liecinieki var atteikties sniegt pierādījumus? b)
c) Vai personu, kas atsakās liecināt, var sodīt vai piespiest sniegt pierādījumus? c)
d) Vai ir personas, no kurām liecības nevar iegūt? d)
7. Kāda loma ir tiesnesim un pusēm liecinieka uzklausīšanā? Kādos apstākļos liecinieku var uzklausīt, izmantojot tādas jaunās tehnoloģijas kā televīzija vai videokonferences? 7.
III. Pierādījumu novērtēšana III.
8. Ja puses iesniegtie pierādījumi nav iegūti likumīgi, vai ir spēkā ierobežojumi, tiesai taisot spriedumu? 8.
9. Ja esmu lietā iesaistītā puse, vai mans apgalvojums tiek uzskatīts par pierādījumu? 9.

 

I. Pierādīšanas pienākums

Galvenie tiesību akti par šo jautājumu

Civilkodekss, Civilprocesa kodekss, Uzņēmējdarbības tiesību kodekss, Likums Nr. 189/2003 par starptautisko tiesisko palīdzību civillietās un uzņēmējdarbības lietās, Likums Nr. 105/1992 par regulējumu starptautisko privāttiesību lietās.

1.

a) Kādi ir noteikumi attiecībā uz pierādīšanas pienākumu?

(Kurai pusei ir pierādīšanas pienākums un saistībā ar kādām prasībām? Kādas ir sekas, ja par kādu faktu šaubas nevar novērst?)

Prasītājam ir jāpamato sava prasība. Ja atbildētājs norāda uz izņēmumiem, lai atspēkotu prasītāja prasības, pierādīšanas pienākums ir atbildētājam. Prezumpciju gadījumā pierādīšanas pienākums no personas, kuras labā tās ir iegūtas, tiek nodots pretējai pusei.

b) Vai ir noteikumi, kas nosaka izņēmumu attiecībā uz pierādīšanas pienākumu saistībā ar dažiem faktiem? Kādos gadījumos? Vai ir iespējums atspēkot šādas prezumpcijas, iesniedzot pierādījumus?

Juridiskas prezumpcijas izriet no likuma, un pret absolūtām prezumpcijām pierādījumi par pretējo ir pieļaujami tikai liecības veidā, bet dažreiz pat ne šādā veidā. Juridiskām prezumpcijām ir arī pārejas vai jaukta kategorija, ko raksturo tas, ka tās var atspēkot ar pierādījumiem par pretējo, bet tikai ar noteiktiem pierādījumiem, noteiktos apstākļos vai to var izdarīt tikai noteiktas personas. Pierādījumi par pretējo ir atļauti pret nosacītām juridiskām prezumpcijām.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pierādīšanas pienākums neattiecas uz vispārzināmiem faktiem (kad pierādījumu pamatā ir vispārējas zināšanas par faktu) un tiesību aktiem neatkarīgi no tā, kādā veidā tie izteikti. Tiek pieņemts, ka visiem iedzīvotājiem tie ir zināmi.

Personai, kas izmanto autentiskus dokumentus, to autentiskums nav jāpierāda, jo tos saskaņā ar likumu ir izsniedzis ierēdnis, kas pilnvarots strādāt dokumenta izdošanas vietā. Lielākā daļa rakstveida apliecinājumu tiek sagatavoti notariātos vai valsts iestādēs, vai ir tiesu rīkojumi, dzimtsarakstu biroju izdoti civilstāvokļa akti vai dokumenti, ko izdevušas valsts pārvaldes struktūras utt.

2. Ciktāl tiesa ir jāpārliecina par faktu, lai tā pamatotu savu spriedumu par attiecīgā fakta esību?

(Vai tiesai ir jābūt pilnībā pārliecinātai par faktu, vai ir pietiekoši, ka fakts ir ļoti iespējams, bet noteiktas šaubas saglabājas?)

Pierādījumus var izmantot tikai tad, ja tie atbilst noteiktiem nosacījumiem attiecībā uz likumību, ticamību, atbilstīgumu un neapstrīdamību. Pierādījumu administrēšanas pirmais noteikums ir, ka pierādījumi ir jāiegūst pirms galvenās lietas iztiesāšanas sēdes, bet otrais noteikums ir, ka pierādījumi un pierādījumi par pretējo vienmēr iespēju robežās jāiesniedz vienlaicīgi.

II. Pierādījumu iegūšana

3. Vai pierādījumu iegūšanai vienmēr ir vajadzīgs kādas puses pieteikums, un vai noteiktos gadījumos tiesnesis arī var iegūt pierādījumus pēc paša iniciatīvas?

Pēc pušu lūguma var iegūt šādus pierādījumus: ekspertu liecības, prasītāja liecinieka liecības un atbildētāja liecinieka liecības viņa aizstāvības runas laikā vai vēlākais pirmajā lietas iztiesāšanas dienā; atzīšanās pēc pavēstes saņemšanas, kurā puse tiek aicināta ierasties uz iztaujāšanu, pēc ieinteresētās personas lūguma iegūt noteiktas pakāpes pielaišanu lietas izskatīšanā no pretējās puses; pielaišana lietas izskatīšanā (ar atzīšanos/pavēsti ierasties uz nopratināšanu)

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tiesnesis var pieprasīt ekspertu liecības; faktu noskaidrošanu in situ, liecinieku liecības, liecības atbilžu veidā uz jautājumiem utt.

Civilprocesa kodeksā ir iekļauti noteikumi par situācijām, kurās dokuments, ko viena no pusēm norāda kā pierādījumu, bet kurš nav tās īpašumā, situācijām, kurās dokuments ir pretējās puses īpašumā, kā arī situācijām, kurās dokuments atrodas kādā iestādē vai pie trešās personas.

4.

a) Kādi ir nākamie posmi pēc tam, kad vienas puses pieteikums par pierādījumu iegūšanu ir pieņemts?

Tiesa par pušu lūgtajiem pierādījumiem dod savu atzinumu, izvērtējot to pieņemamību. Tā nevar pieņemt pierādījumus līdz brīdim, kamēr puses uz tiem neatsaucas.

Pirmais pierādījumu iesniegšanas noteikums ir tos iesniegt, pirms tiesa sāk lietas faktu izskatīšanu, bet otrais noteikums paredz pierādījumu un atspēkojošu pierādījumu pēc iespējas vienlaicīgu iesniegšanu.

Pierādījumu nodrošināšana ir pamatā iztiesāšanai, uzklausot abas puses, iesniedzot un saglabājot pierādījumus, ja pastāv risks, ka tie var pazust vai nākotnē var rasties grūtības ar to iesniegšanu. Galvenais kritērijs prasībai nodrošināt pierādījumus ir būtiska vajadzība. Prasību izskata tiesa, kuras jurisdikcijā atrodas izmeklēšanas objekts vai kuras teritoriālajā piekritībā ir liecinieka dzīves vieta.

b) Kādos gadījumos tiesa var noraidīt puses pieteikumu par pierādījumu iegūšanu?

(Kā gadījumos, kad pierādījumi nav piemēroti, materiāli vai pieņemami)

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pierādījumus sniedz pieteikuma iesniedzējs ar savu pieteikumu sākt tiesvedību un atbildētājs aizstāvības runas laikā vai vēlākais pirmajā lietas iztiesāšanas dienā. Ja pierādījumi nav iesniegti, ievērojot šos nosacījumus, vai vēlākais pirmajā lietas iztiesāšanas dienā, tad tos nevar izmantot lietas iztiesāšanā. Tomēr izslēgšanu nepiemēro noteiktās īpašās situācijās, kad pierādījumi nav iesniegti in limine litis, ar ko iepazīstinās vēlāk.

Tiesību aktos nav paredzēti citi tiesiski līdzekļi, ar kuriem pierādīt darbības vai juridiskus faktus. Tomēr ir daži ierobežojumi, izmantojot noteiktus pierādījumus (piemēram, juridisku aktu apstiprināšana ar liecību, aizliegums mutiskai nopratināšanai, lai iegūtu laulības šķiršanas pamatojumu).

Attiecībā uz jautājumiem par ticamību, atbilstību un neapstrīdamību pierādījumus var pieņemt, ja to rezultātā var pabeigt lietas iztiesāšanu.

5.

a) Kādi ir dažādi pierādījumu veidi?

Dokumenti, liecinieku apgalvojumi, prezumpcijas, atzīšanās iztaujāšanas laikā tiesā, faktu iegūšana in situ, ekspertu liecības.

b) Kādas ir pierādījumu iegūšanas metodes no lieciniekiem, un vai tās atšķiras no paņēmieniem, ko izmanto pierādījumu iegūšanā no ekspertiem? Kādi noteikumi attiecas uz rakstisku pierādījumu iesniegšanu un ekspertu ziņojumiem/atzinumiem?

Parasti lieciniekus norāda puses in limine litis, pieteikuma iesniedzējs pieteikumā un atbildētājs aizstāvības runas laikā vai vēlākais pirmajā lietas iztiesāšanas dienā. Ja pierādījumi netiek iesniegti, ievērojot šos nosacījumus, attiecīgā puse zaudē tiesības sniegt pierādījumus lietas iztiesāšanas laikā, ja vien netiek izlemts citādi. Patiesības noskaidrošanas interesēs tiesa var uzklausīt pierādījumus pat tad, ja puses tam iebilst. Visus juridiskos aktus, kuru vērtība pārsniedz RON 250, var apstiprināt tikai ar autentisku dokumentu vai dokumentu, kas parakstīts personīgi. Liecinieka liecība par vai pret dokumenta saturu nav pieņemama. Šis ierobežojums attiecas tikai uz iepriekš sagatavotiem dokumentiem. Ir vairāki svarīgi izņēmumi abiem šiem ierobežojošajiem noteikumiem par liecinieka liecības pieņemamību: liecinieku liecības nav piemērojamas, ja ir sākta rakstveida pierādījumu procedūra un ja kreditori nevar uzrādīt rakstiskus pierādījumus par parādu vai saglabāt iegūtos pierādījumus.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Konstatējot noteiktus faktus, tiesa uzskata par vajadzīgu iegūt speciālistu atzinumu; tā pēc pušu lūguma vai ex officio ieceļ vienu vai trīs ekspertus, nosaka jautājumus, par kuriem sniedzams viedoklis, kā arī termiņu, kurā šim ekspertu slēdzienam ir jābūt gatavam.

Pierādījumus iesniedz tiesās, ja vien likumā nav noteikts citādi. Ja pierādījumi jāiesniedz citur, šo pierādījumu pieņemšanu deleģē līdzvērtīga līmeņa vai zemāka līmeņa tiesai, ja attiecīgajā pilsētā nav tāda paša līmeņa tiesas. Ja pierādījumu veids to ļauj un puses piekrīt, tiesu, kura pieņem pierādījumus, var atbrīvot no pienākuma uzaicināt puses ierasties tiesā.

c) Vai dažas pierādīšanas metodes ir ietekmīgākas par citām?

Puses bieži pieņem autentiskus dokumentus, jo tie sniedz priekšrocības, tostarp patiesības prezumpciju attiecībā uz personu, kas kā pierādījumu iesniedz apliecinātus dokumentus. Autentiska dokumenta datums ir pierādījums, ja netiek pierādīta tā viltošana. Autentiskiem dokumentiem, ar kuriem tiek noformēti parādi, ir izpildraksta spēks, un tos var izpildīt bez sprieduma iegūšanas. Juridiskiem dokumentiem par darījumu, kura vērtība pārsniedz RON 250, pat ja tie deponēti labprātīgi, ir jābūt personīgi parakstītiem oriģināliem dokumentiem. Liecinieku liecības par vai pret dokumentu saturu vai par to, kas tiek uzskatīts par iepriekš teiktu dokumenta sagatavošanas laikā vai pēc tam, netiek pieņemtas pat gadījumos, kad vērtība nepārsniedz RON 250.

d) Vai noteiktu faktu pierādīšanai ir obligātas kādas konkrētas pierādīšanas metodes?

Visus juridiskos dokumentus par priekšmetu, kura vērtība pārsniedz RON 250, var pamatot tikai ar dokumenta oriģinālu vai personīgi parakstītu dokumentu. Šis ierobežojums neattiecas uz svarīgiem faktiem; šos apstākļus var apstiprināt tieši iesaistītās puses, trešās personas vai arī, izmantojot jebkurus pierādījumus. Tomēr ir arī tādi svarīgi fakti, ko principā nevar pierādīt ar liecinieka apliecinājumu, piemēram, dzimšanu un nāvi, vai arī laulāto kopīgi iegādātās preces.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Liecinieku liecība nav pieļaujama par vai pret dokumenta saturu. Šis ierobežojums attiecas tikai uz iepriekš izdotiem dokumentiem. Civilkodeksa 1197. un 1198. pantā ir norādīti daži svarīgi izņēmumi attiecībā uz liecinieku liecību pieņemamības ierobežojumiem:

  • liecinieku liecības nav izmantojamas, ja ir sākta rakstveida pierādījumu procedūra;
  • ja kreditori nevar uzrādīt rakstiskus pierādījumus par prasību vai saglabāt jau iegūtos pierādījumus.

Saskaņā ar likumu dokumentiem ir jābūt apliecinātiem, ja ar tiem ir jāpierāda juridiskā darbība, uz ko tie attiecas. Tas attiecas uz dāvinājumu, parasto hipotēku un zemes īpašumtiesību dokumentiem.

Šim vispārējam noteikumam ir daži izņēmumi: privātie dokumenti ir spēkā, ja ir izpildīts viens nosacījums, t.i., ja tos ir parakstījusi puse, kas slēdz darījumu. Jābūt ievērotām arī citām prasībām. Pirmais izņēmums attiecas uz līgumiem, kuri saskaņā ar likumu jāsagatavo vairākos eksemplāros. Otrs izņēmums ir prasība par apstiprinājuma pievienošanu privātajos dokumentos, kuros viena puse apņemas maksāt noteiktu naudas summu otrai pusei, ar vārdiem uzrakstot summu un paraksta atšifrējumu.

Privāti dokumenti iegūst spēku (kas izpildāmi attiecībā uz trešām personām), kad tos iesniedz valsts iestādei, reģistrē valsts reģistros vai to saturu iekļauj vai pat tikai apkopo dokumentos, ko izdod valsts ierēdņi.

6.

a) Vai lieciniekiem pēc likuma ir pienākums liecināt?

Skatīt atbildi uz jautājumu c).

Lapas augšmalaLapas augšmala

b) Kādos gadījumos liecinieki var atteikties sniegt pierādījumus?

[piemēram, ja lieciniekam ir radniecība ar vienu no pusēm (kuru?) vai ja liecība var kaitēt lieciniekam]

Civilprocesa kodeksā ir paredzēti nosacījumi attiecībā uz liecinieku liecību iegūšanu, bet ne iemesli, kādēļ liecinieki var atteikties sniegt liecības. Skatīt atbildi uz jautājumu d).

c) Vai personu, kas atsakās liecināt, var sodīt vai piespiest sniegt pierādījumus?

Tiesa uzliek sodu lieciniekam, kas neierodas tiesā vai tiesā atsakās liecināt, izņemot gadījumus, kad liecinieks nav pilngadīgs. Sodu neuzliek gadījumos, ja lieciniekiem pildīt savu pienākumu nav ļāvuši attaisnojoši iemesli.

Tiesa var izdot rīkojumu ierasties tiesā jebkuram lieciniekam, kas nav ieradies pēc pirmās pavēstes saņemšanas. Steidzamos gadījumos lieciniekus var uzaicināt ierasties jau pirmajā tiesas sēdē. Ja liecinieks neierodas tiesā pēc uzaicinājuma, tiesa turpina lietas iztiesāšanu. Tiesa var piekrist nopratināt liecinieku viņa mājā, ja viņš nav spējīgs ierasties tiesā.

Ja puse atsakās atbildēt uz jautājumiem, kuru mērķis ir noskaidrot dokumenta piederību, vai, ja iesniegtie pierādījumi atklāj, ka tas ir noslēpts vai iznīcināts, vai ja puse atsakās iesniegt dokumentu pēc tā piederības noskaidrošanas, tiesa par pamatotām uzskata tās puses prasības, kas lūgusi attiecīgā dokumenta iesniegšanu. Tādēļ šādos gadījumos tiek vienkārši pieņemts, ka tiesa spriedumā var ņemt vērā tās puses attieksmi, kas uzaicināta uz nopratināšanu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Otra hipotēze attiecas uz situāciju, kad dokuments atrodas kādā iestādē vai pie citas personas. Šādā situācijā tiesa nosaka iesniegt dokumentu noteiktā termiņā.

Dokumenta turētājam, kas dokumentu neiesniedz, var uzlikt sodu, un pēc ieinteresētās personas pieprasījuma personai, kas tīšām vai ļaunprātīgi nav iesniegusi attiecīgo dokumentu, var likt maksāt kompensāciju par kaitējumu, ko radījusi šī aizkavēšana.

Ir izņēmumi attiecībā uz noteikumu par to, ka tiesa var noteikt dokumentu nodošanu, konkrēti, zemesgrāmatas dokumentus un rasējumus, publisko reģistru izrakstus un oriģinālus dokumentus, kas tiek glabāti tiesā vai pie notāra. Tomēr ar visiem šiem dokumentiem tiesa var iepazīties attiecīgajā birojā vai ar tiesiskās palīdzības lūgumu.

d) Vai ir personas, no kurām liecības nevar iegūt?

(pieaugušie bez tiesībspējas, nepilngadīgie, personas, kurām ir kopējas intereses ar vienu no pusēm, personas, kas notiesātas par noteiktiem likumpārkāpumiem)

Personas, ko nevar uzklausīt kā lieciniekus vai kuras ir atbrīvotas no pienākuma sniegt liecības, ir asinsradinieki un personas ar augšupejošu radniecību līdz trešajai pakāpei, tostarp laulātie, pat tad, ja viņi ir šķirti, aizbilstamie un personas, kas juridiski atzītas par nespējīgām liecināt, kā arī personas, kas notiesātas par nepatiesu liecību sniegšanu.

Civillietu un šķiršanās lietu iztiesāšanā asinsradiniekus un radiniekus var uzklausīt kā lieciniekus. Ētisku apsvērumu dēļ likumā nav atļauts šādu lietu iztiesāšanā uzklausīt pēcnācējus. Ir aizliegts izmantot liecinieku nopratināšanu, lai pierādītu laulības šķiršanas iemeslus. Aizbilstamiem un personām, kas juridiski atzītas par nespējīgām liecināt, kā arī personām, kas notiesātas par nepatiesu liecību sniegšanu, nav ļauts sniegt liecības.

Lapas augšmalaLapas augšmala

No liecību sniegšanas atbrīvoti ir mācītāji, ārsti, vecmātes, farmaceiti, advokāti, notāri, valsts un citi ierēdņi, kam likumā ir paredzēts konfidencialitātes ievērošanas pienākums saistībā ar informāciju, ko viņi ieguvuši, darbojoties savā profesijā (ja vien viņus no konfidencialitātes ievērošanas pienākuma neatbrīvo attiecīgi pilnvarotas personas); amatā esošie un bijušie valsts ierēdņi saistībā ar noslēpumiem, ko viņi uzzinājuši savu profesionālo pilnvaru laikā (ja vien viņus no konfidencialitātes ievērošanas pienākuma neatbrīvo attiecīgi pilnvarotas personas); vai personas, kas ar savām atbildēm varētu inkriminēt pašas sevi vai citas personas vai publiskam nicinājumam pakļaut sevi vai citas personas.

Noteikumiem par asinsradinieku, radinieku un laulāto uzklausīšanu, pat gadījumā, ja laulātie dzīvo atsevišķi, ir nosacīts raksturs, jo tie paredzēti pušu interesēs. Tādēļ ir nolemts, ka asinsradiniekus un radiniekus var uzklausīt kā lieciniekus, ja puse, kas ieguvusi šādu aizliegumu, neiebilst, ka viņu liecības tiek uzklausītas.

Aizbilstamiem, personām, kas juridiski atzītas par nespējīgām liecināt, un personām, kas notiesātas par nepatiesu liecību sniegšanu, nav ļauts sniegt liecības nekādos apstākļos.

7. Kāda loma ir tiesnesim un pusēm liecinieka uzklausīšanā? Kādos apstākļos liecinieku var uzklausīt, izmantojot tādas jaunās tehnoloģijas kā televīzija vai videokonferences?

(Kas nopratina liecinieku? Vai tiesnesis var iztaujāt liecinieku? Vai pretējai pusei ir ļauts nopratināt liecinieku?)

Lapas augšmalaLapas augšmala

Civilprocesa kodeksā ir ietverti daži svarīgi noteikumi attiecībā uz liecinieku nopratināšanu.

Vispirms tiesa uzaicina lieciniekus ierasties tiesā un var uzlikt sodu ikvienam, kas neierodas. Zemes strīdu lietās liecinieki netiek aicināti ierasties liecināt, jo tas ir attiecīgās puses uzdevums, kura ierosināja liecinieku klātbūtni, nodrošināt, ka viņi paredzētajā dienā piedalās tiesā. Kārtību, kādā nopratina lieciniekus, nosaka tiesa. Katru liecinieku nopratina atsevišķi. Vēl nenopratinātie liecinieki nedrīkst būt klāt cita liecinieka nopratināšanā. Pēc nopratināšanas lieciniekam jāpaliek tiesas zālē līdz sēdes beigām, ja vien tiesa neizlemj citādi. Likums nosaka, ka nopratinātais liecinieks nekādā veidā nedrīkst ietekmēt vēl nenopratinātos lieciniekus.

Pirms nopratināšanas tiesas priekšsēdētājs lieciniekam lūdz sniegt šādu informāciju: vārds un uzvārds, profesija, dzīves vieta un vecums; vai lieciniekam ir radniecība ar kādu no pusēm un – ja tāda ir – kāds ir radniecības raksturs; vai liecinieks ir nodarbināts pie vienas no pusēm; vai tiesājas ar kādu no pusēm, izjūt nepatiku pret kādu no pusēm, vai arī viņam ir kopīgas intereses ar kādu no pusēm. Šī informācija ir vajadzīga precīzai liecinieka identifikācijai un, visbeidzot, arī tiesā izteikto apgalvojumu novērtējumam. Vēl viena juridiska prasība attiecas uz zvēresta došanu vai apstiprinājumu. Pēc zvēresta došanas tiesas priekšsēdētājs informē liecinieku, ka gadījumā, ja viņš neteiks patiesību, viņš pārkāps likumu, sniedzot nepatiesu liecību. Saskaņā ar Rumānijas civilprocesa sistēmu liecinieki, kas ir jaunāki par 14 gadiem, nevar dot zvērestu, tomēr viņiem tiek norādīts teikt patiesību.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēc liecības sniegšanas jautājumus var uzdot puses. Puse, kas ierosināja attiecīgā liecinieka nopratināšanu, jautājumus uzdod pirmā, pēc tam izjautā pretējā puse. Liecinieks nedrīkst nolasīt iepriekš uzrakstītu atbildi, bet ar tiesneša piekrišanu var izmantot piezīmes, tomēr tikai saistībā ar skaitļiem un vārdiem. Ja tiesa uzskata par vajadzīgu, liecinieku var nopratināt vēlreiz. Šie paši noteikumi ļauj liecinieku nopratināšanu jebkurā gadījumā, kad viņu liecības nesaskan.

III. Pierādījumu novērtēšana

8. Ja puses iesniegtie pierādījumi nav iegūti likumīgi, vai ir spēkā ierobežojumi, tiesai taisot spriedumu?

(piemēram, nelikumīgi audioieraksti)

Dokumentu, kas nevar būt autentisks valsts ierēdņa kompetences trūkuma dēļ vai neievērotu formalitāšu dēļ, var uzskatīt par privātu dokumentu, ja to parakstījušas līgumslēdzējas puses.

Visās situācijās, kur tiek apstrīdēts rokraksts vai paraksts, dokumenta autentiskumu nosaka, izmantojot procesuālos līdzekļus, ko sauc par dokumentācijas pārbaudi. Dokumentācijas pārbaude ir procedūra, ko izmanto, ja puse dokumentā neatpazīst rokrakstu vai parakstu. Pēc pārbaudes tiesa var sniegt atzinumu par dokumenta autentiskumu. Ja tiesa nevar sniegt atzinumu par dokumenta autentiskumu pēc tiešas dokumentācijas pārbaudes, tiek pieprasīts eksperta atzinums.

Krāpšana tiek noteikta īpašā un sarežģītā procedūrā, ko ar ziņojuma iesniegšanu personīgi ierosina ieinteresētā persona vai tās īpaši pilnvarots likumīgais pārstāvis. Pusei, kas vēlas izmantot attiecīgo dokumentu, ir jāuzrāda tā oriģināls. Tiesa var pieprasīt civillietas izskatīšanas apturēšanu līdz laikam, kad prokuratūra pabeidz krāpšanas izmeklēšanu.

9. Ja esmu lietā iesaistītā puse, vai mans apgalvojums tiek uzskatīts par pierādījumu?

Ja atbildētājs, kas iesūdzēts tiesā par finansiāliem parādiem, atzīst parādu un paziņo, ka to atmaksās tiesas norādītajai personai, viņam vairāk nav jātiesājas, ja viņš attiecīgo summu samaksā. Ja atbildētājs pieteikuma iesniedzēja prasības atzīst tikai daļēji, tiesa pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma sniedz daļēju atzīšanas nolēmumu.

Prasītāji var atteikties no prasības jebkurā iztiesāšanas posmā, pat tādā gadījumā, ja atbildētājs nepiekrīt. Prasītāja prasības atsaukums nekādi neietekmē atbildētāja prasības. Laulības šķiršanas lietas var izbeigt ar laulāto samierināšanu, pat gadījumā, ja lieta nodota apelācijas tiesā vai nodota tiesas kontrolē, vai ja apelācija vai kontrole nav noformēta atbilstoši likumam. Tomēr prasītājs pēc samierināšanas var iesniegt jaunu prasību, un šādā gadījumā viņš var izmantot arī vecos faktus.

Ja persona, kas norādīta kā saistību pārņēmēja, atzīst atbildētāja prasības, un prasītājs piekrīt, viņa var ieņemt atbildētāja vietu, pret kuru izbeidz tiesvedību. Ja uz tiesu uzaicinātā persona neierodas tiesā vai apstrīd atbildētāja ierašanos tiesā, personu, pret kuru uzsākta tiesvedība, var iejaukties savās interesēs, un spriedums viņai ir saistošs.

Cita informācija

(Saites uz tīmekļa vietnēm utt.)

www.just.ro română

starptautiskā tiesiskā sadarbība

« Pierādījumu iegūšana un pierādīšana - Vispārīgas ziņas | Rumānija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 05-05-2009

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste