Eiropas Komisija > ETST > Pierādījumu iegūšana un pierādīšana > Malta

Pēdējo reizi atjaunots: 19-10-2006
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Pierādījumu iegūšana un pierādīšana - Malta

 

SATURS

I. Pierādīšanas pienākums I.
1.
a) Kādi noteikumi attiecas uz pierādīšanas pienākumu? a)
b) Vai ir likumi, kas nosaka, kādi zināmi fakti nevar būt par pierādījumiem? Kuros gadījumos? Vai ir iespējams atspēkot šos pieņēmumus, iesniedzot pierādījumus? b)
2. Kādā mērā tiesai ir jābūt pārliecinātai par faktu, lai pamatotu savu spriedumu uz šāda fakta esamību? 2.
II. Pierādījumu iegūšana II.
3. Vai pierādījumu iegūšana vienmēr notiek pēc kādas puses iesnieguma, vai tiesnesis zināmos gadījumos var arī iegūt pierādījumus pēc sava ierosinājuma? 3.
4.
a) Ja tiek apstiprināts kādas puses iesniegums par pierādījumu iegūšanu, kas notiek tālāk? a)
b) Kādos gadījumos tiesa var noraidīt puses iesniegumu par pierādījumu iegūšanu? b)
5.
a) Kādi ir dažādi pierādījumu veidi? a)
b) Kādas ir pierādījumu iegūšanas metodes no lieciniekiem, un vai tās atšķiras no līdzekļiem, ko izmanto pierādījumu iegūšanā no eksperta liecībām? Kādi noteikumi attiecas uz rakstisku pierādījumu iesniegšanu un ekspertu ziņojumiem/viedokļiem? b)
c) Vai atsevišķas pierādījumu iegūšanas metodes ir labākas nekā citas? c)
d) Vai noteiktiem faktiem ir vajadzīgas noteiktas pierādījumu metodes? d)
6.
a) Vai lieciniekiem pēc likuma ir pienākums liecināt tiesā? a)
b) Kādos gadījumos liecinieki var atteikties sniegt liecību? b)
c) Vai personu, kas atsakās sniegt liecību, var sodīt vai piespiest sniegt liecību? c)
d) Vai ir personas, no kurām nevar prasīt liecības sniegšanu? d)
7. Kāda ir tiesneša un pušu loma liecinieka iztaujāšanas laikā? Kādos apstākļos liecinieku var uzklausīt, izmantojot jaunās tehnoloģijas, piemēram, nofilmējot vai sarīkojot videokonferenci? 7.
III. Pierādījumu novērtēšana III.
8. Ja puse pierādījumus nav ieguvusi likumīgi, vai spēkā ir ierobežojumi, tiesai taisot spriedumu? 8.
9. Ja es esmu lietas puse, vai manu liecību uzskatīs par pierādījumu? 9.

 

I. Pierādīšanas pienākums

1.

a) Kādi noteikumi attiecas uz pierādīšanas pienākumu?

Pierādīšanas pienākumu saskaņā ar Maltas tiesību aktiem regulē Tiesu organizācijas un civilprocesa kodekss (Maltas tiesību aktu 12. nodaļa). Pamatprincips ir tāds, ka pierādījumu nasta, t.i., fakta pierādīšanas pienākums attiecas uz pusi, kas uz to atsaucas. Tas attiecas gan uz prasītāju, gan atbildētāju. Lietā iesaistītajām pusēm tiek prasīts ar pierādījumu palīdzību pamatot savas prasības un/vai aizstāvību. Iesniegtajiem pierādījumiem ir jābūt vislabākajiem iespējamajiem pierādījumiem. Gadījumā, ja tiesa uzskata, ka iesniegtie pierādījumi jebkādas prasības/aizstāvības atbalstam ir nebūtiski/lieki/vai netiek uzskatīti par vislabākajiem pierādījumiem, kādus varētu iesniegt, tiesa drīkst neatzīt šādus pierādījumus.

b) Vai ir likumi, kas nosaka, kādi zināmi fakti nevar būt par pierādījumiem? Kuros gadījumos? Vai ir iespējams atspēkot šos pieņēmumus, iesniedzot pierādījumus?

Saskaņā ar Maltas procesuālo likumu atzīšanās rakstiski vai citādi, kas izdarīta tiesā vai kādā citā vietā, ir atzīstama par pierādījumu pret personu, kas izdara šādu atzīšanos. Atzīšanos, kas izdarīta saskaņā ar atsauci uz vienas puses zvērestu, var uzskatīt par pierādījumu faktam pret citām pusēm lietā. Visos gadījumos pierādījums būs tikai tā daļa no atzīšanās, ko tiesa varētu uzskatīt par ticamu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

2. Kādā mērā tiesai ir jābūt pārliecinātai par faktu, lai pamatotu savu spriedumu uz šāda fakta esamību?

Civillietām un krimināllietām ir atšķirīgs pierādījumu apjoms, kamēr civillietās tiesas nosaka fakta pierādījumu, pamatojoties uz iespējamību. Civillietās tiesas pārbauda iesniegtos pierādījumus, lai noteiktu, kurš fakts saskaņā ar izvirzīto prasību/aizstāvību un kad notika. Krimināllietās tiesām ir jānosaka, vai izvirzītie pierādījumi, neradot pamatotas šaubas, liecina par apsūdzētās personas vainu.

II. Pierādījumu iegūšana

3. Vai pierādījumu iegūšana vienmēr notiek pēc kādas puses iesnieguma, vai tiesnesis zināmos gadījumos var arī iegūt pierādījumus pēc sava ierosinājuma?

Kad persona iesniedz prasību pret citu personu, tas ir jādara ar uzaicinājuma palīdzību. Šajā uzaicinājumā ir jābūt informācijai par prasītāja izvirzīto prasību, tā paša prasītāja paziņojumam ar zvērestu, kas apstiprina faktus, uz kuriem tas atsaucas, un arī liecinieku un iesniegto dokumentu sarakstam, kas atbalsta izvirzītās prasības, norādot procesā šādu pierādījumu precīzu apjomu, nozīmi un faktisko izmantošanu. Atbildētājs, atbildot uz viņam nodoto uzaicinājumu, arī uzrāda visus pierādījumus, ko viņš iesniedz savas nostājas atbalstam. Tas pats procedūras kodekss paredz, ka, šajā posmā, t.i., pirms faktiskās uzstāšanās tiesā, netiek minēts liecinieks, turpmāk pierādījumus vairs nevar izvirzīt, ja vien tiesa, kurā lieta tiek izskatīta, nav devusi atļauju.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Lai spriestu tiesu vislabākajā veidā, tiesa drīkst pēc sava priekšlikuma, piemēram, norādot vajadzību iegūt eksperta liecību tehniska jautājuma risināšanai, šai nolūkā iecelt šķīrējtiesnesi. Pēc šādas iecelšanas šai nolūkā tiesa savā rīkojumā paziņo atsauces būtību, nosaka dienu un laiku, kad šķīrējtiesnesim ir jāveic fiziska pārbaude (ja vajadzīgs) un dod norādījumus, kā tiesnesim pildīt savu uzdevumu. Lai gan nepastāv noteikti kritēriji par to, ko var darīt un kas būtu jādara, lai spriestu tiesu vislabākajā veidā, tiesai ir plašas absolūtas pilnvaras izsaukt jebkuru personu liecināt lietā strīdā un/vai pieprasīt iesniegt jebkādu dokumentu.

4.

a) Ja tiek apstiprināts kādas puses iesniegums par pierādījumu iegūšanu, kas notiek tālāk?

Šim nolūkam ir jāizmanto īpaša veidlapa Malti (ko sauc par uzaicinājumu), kurā, lai tas būtu spēkā, lieciniekam ir jāpaziņo diena un laiks, kad viņam ir jāliecina tiesā, tiesas sēdes tiesneša/miertiesneša vārds, par to, kas viņam ir jāliecina un kādus dokumentus (1), ja tādi ir, viņam ir jāuzrāda šīs tiesas sēdes laikā. Jebkuru personu, kas ieradusies tiesā, drīkst pēc mutiska abu strīda pušu pieprasījuma, izsaukt iesniegt pierādījumus, it kā viņš būtu izsaukts ierasties ar uzaicinājuma palīdzību.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Šai sakarā ir arī jāpiemin tas, ka, personai sniedzot liecību, puse, kura ir šādu personu izsaukusi liecināt, nedrīkst bez īpašas tiesas atļaujas šādam lieciniekam uzdot uzvedinošus vai ierosinošus jautājumus. Pretējai pusei ir tiesības nopratināt liecinieku, un šādā nopratināšanā uzvedinoši vai ierosinoši jautājumi ir atļauti. Pratināšanas laikā lieciniekam drīkst prasīt tikai par faktiem, kas ir minēti viņa liecībā, vai par lietām, kas varētu liecinieka ticamību. Kad puse, kas pratina, vēlas pierādīt ar to pašu liecinieku jebkādus apstākļus, kas nav saistīti ar faktiem, kas minēti viņa liecībā, viņam, ja vien tiesa pamatoti nenosaka citādi, ir savlaicīgi jāizsauc šis liecinieks un jāiztaujā kā savas puses liecinieks. Tiesa drīkst pēc pieprasījuma, ko šai nolūkā iesniegusi otra puse, likt lieciniekam palikt tiesas zālē, lai viņu varētu izsaukt un iztaujāt vēlreiz. Šādam rīkojumam ir uzaicinājuma spēks.

Kad ir pabeigta gan iztaujāšana, gan pratināšana, neviena puse jautājumus savam lieciniekam vairāk uzdot nedrīkst, bet tiesai vai pusei ar tiesas atļauju ir atļauts uzdot tādus jautājumus, kas izriet no atbildēm, kas dotas iztaujāšanas vai pratināšanas gaitā. Tiesa drīkst jebkurā iztaujāšanas vai pratināšanas posmā uzdot lieciniekam tādus jautājumus, kādus tā uzskata par vajadzīgiem vai svarīgiem.

(1) Ir jāatzīmē, ka jebkādiem dokumentiem, kas ir jāuzrāda, ir jābūt oriģināliem vai oriģinālu kopijām, kas apstiprinātas kā īstas kopijas.

b) Kādos gadījumos tiesa var noraidīt puses iesniegumu par pierādījumu iegūšanu?

Tiesai izmantojot savas pilnvaras un funkcijas, ir jāapsver un pareizi jāpiemēro tādi principi kā: “tiesa ir jāspriež ātri un efektīvi, un tā, lai būtu skaidrs, kā to dara”, tāpēc jānodrošina, ka pierādījumi attiecīgajā lietā ir būtiski, un tie ir pieņemami. Turklāt, ja tiesa uzskata, ka attiecīgie pierādījumi ir vai nu nenopietni vai nepamatoti, vai strīdam ar tiem nav nekāda sakara, vai tie nav vislabākie iespējamie pierādījumi, vai tikai tiek izmantoti kā aizkavēšanas taktika, tā šādu iesniegumu drīkst noraidīt.

Lapas augšmalaLapas augšmala

5.

a) Kādi ir dažādi pierādījumu veidi?

Tiesas organizācijas un civilprocesa kodeksā (Maltas tiesību aktu 12. nodaļa) ir noteikti šādi pierādījumu veidi:-

  1. liecinieki;
  2. dokumenti;
  3. eksperti;
  4. vietas pārbaudes izdarīšana (faciem loci pārbaude);
  5. atzīšanās vai atsauce uz otras puses zvērestu.

b) Kādas ir pierādījumu iegūšanas metodes no lieciniekiem, un vai tās atšķiras no līdzekļiem, ko izmanto pierādījumu iegūšanā no eksperta liecībām? Kādi noteikumi attiecas uz rakstisku pierādījumu iesniegšanu un ekspertu ziņojumiem/viedokļiem?

Pierādījumu iegūšanas metodes no lieciniekiem

Visas garīgi veselas personas, ja vien nav iebildumu pret viņu kompetenci, ir atzīstamas par lieciniekiem. Pie tam, lai kāds arī būtu izsauktā liecinieka vecums, viņš ir par tādu atzīstams ar noteikumu, ka saprot, ka nav labi sniegt nepatiesu liecību.

Lieciniekiem ir jāliecina ar zvērestu atklātā tiesas sēdē lietas izskatīšanas laikā un viva voce (mutiski), t.i., personīgi un savā dzimtajā valodā (1). Lieciniekiem ir jāatbild uz visiem jautājumiem, kas viņiem ir uzdoti vai nu iztaujāšanas vai pratināšanas laikā ar noteikumu, ka šādus jautājumus ir apstiprinājusi tiesa.

Šai nolūkā ir jāapsver šādi gadījumi:

  1. Ja liecinieks ir kurls un mēms, bet spēj rakstīt, jautājumi viņam ir jāuzdod rakstiski; un šādā gadījumā lietvedis nolasa publiski jautājumus un atbildes un pēc tam protokolē tos lietā.
  2. Ja liecinieks ir kurls un mēms un nespēj rakstīt, tiesa šim nolūkam ieceļ atbilstošas kvalifikācijas tulku.
  3. Ja liecinieks ir mēms, bet nav kurls vai otrādi, tiesa liek viņu iztaujāt tādā veidā, kā var būt vislabākais patiesas liecības iegūšanai no liecinieka.
  4. Ja tiesa nesaprot valodu, kādā tiek sniegta liecība, tā ieceļ kvalificētu tulku, un izmaksas sākotnēji sedz tā puse, kas šādu liecinieku ir izsaukusi.

Tiesa drīkst iecelt tiesu palīgu, lai viņš pieņem zvērestus, pieņem liecību no jebkuras personas, ko pieaicina kā liecinieku minētajā strīdā, pieņem rakstisku un ar zvērestu apliecinātu liecību par jebkādu jautājumu (ieskaitot jautājumus, kas saistīti ar jebkāda veida notiekošu tiesvedību vai ko plāno sākt jebkurā tiesā) un saņem iesniegtos dokumentus ar šādu liecību, ar zvērestu apliecinātu liecību vai paziņojumu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Jebkura puse, kas vēlas uzaicināt liecinieku jebkādā tiesvedība tiesā, drīkst kopā ar uzaicinājumu vai aizstāvības paziņojumu iesniegt šādas tiesas kancelejā ar zvērestu apliecinātu rakstveida liecību, ko pieņēmis šāds liecinieks tiesas palīga vai jebkādas citas personas, kurai ar likumu atļauts pieņemt zvērestus, klātbūtnē, un šādas liecības kopija tiek nodota otrai pusei. Ja otra puse vēlas nopratināt šādu liecinieku, šai nolūkā tiesā ir jāiesniedz paziņojums, un ja tiesa piekrīt šādai prasībai, tad šādam lieciniekam pašam ir jāierodas tiesā, lai to varētu nopratināt.,

Paziņojumus rakstveidā, kas iesniegti jebkurā vietā pie miertiesneša vai citas personas kā mirstošas personas paziņojumi (in articulo mortis) vai citādi, pusēm klātesot vai klāt neesot, apliecinot ar zvērestu vai bez tā, var iesniegt kā pierādījumus (2).

Ja kāda persona, kuras liecība ir vajadzīga lietā, kas tiek izskatīta, gatavojas doties prom no Maltas vai ir tik vārga vai tādos gados, ka viņš/a varētu nomirt vai kļūt nespējīgs/-a sniegt liecību pirms laika, kad šāda lieta nonāks izskatīšanā, vai nespēj piedalīties lietas izskatīšanā, tiesa ieceļ tiesas palīgu, lai tas ierastos pie liecinieka tam pieņemamā laikā un vietā un uzklausītu liecību. Jautājumi, kas uzdoti lieciniekam, kopā ar viņa atbildēm tiek pierakstīti, un pats liecinieks ar parakstu vai savām atzīmēm apliecina liecības sniegšanu.

Ja tiesa ir pārliecināta, ka tādas personas liecība, kas dzīvo ārvalstīs, ir nepieciešama jebkurā izskatāmajā lietā, tiesa izdod attiecīgu rīkojumu (tā drīkst arī apturēt tiesvedību, līdz tai ir sniegta šī liecība), un liek nosūtīt pieprasījuma vēstules (3).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ir jāatzīmē, ka neatkarīgi no pieprasījuma vēstuļu izmantošanas, ja liecinieks, kas dzīvo ārpus Maltas, iesniedz rakstisku ar zvērestu apliecinātu liecību par viņa rīcībā esošiem faktiem kompetentai iestādei, kurai ir atļauts pieņemt zvērestus, vai Maltas konsulāta amatpersonai, kas strādā tajā valstī, kurā dzīvo liecinieks, šādu ar zvērestu apliecinātu rakstisku liecību, kuras patiesums ir apstiprināts, var iesniegt kā pierādījumu Maltas tiesā.

(1) Liecinieki drīkst atsvaidzināt savu atmiņu, atsaucoties uz jebkādu dokumentu, ko tie ir sastādījuši paši vai citas personas pēc viņu norādījumiem brīdī, kad notika fakts vai nekavējoties pēc tam, vai jebkurā citā laikā, kad viņi skaidri atcerējās faktus un bija pārliecināti par to pareizu atspoguļojumu dokumentu; bet tādā gadījumā šis dokuments ir jāiesniedz, un to drīkst redzēt otra puse.

(2) Ar noteikumu, ka ir redzams, ka šādu paziņojumu izteica brīvprātīgi un tādos apstākļos, kas liek ticēt, ka nebija nodoma atteikties no patiesības, un ka puse, kas izteica šādu paziņojumu, būtu bijusi kompetents liecinieks, ja to varētu izsaukt dot liecību lietas izskatīšanā tiesā.

(3) Zināmas arī kā pieprasījuma vēstules

Pierādījumu iegūšana no ekspertu lieciniekiem

Ekspertu lieciniekiem ir jāiesniedz ziņojums atbilstoši tiesas rīkojumam, ar kuru tos ieceļ. Tiesas rīkojumā ir jānorāda atsauces priekšmets, diena un laiks, kad šķīrējtiesnesim ir jāveic fiziska pārbaude (pārbaude uz vietas -in faciem loci) (ja nepieciešams), jebkādi norādījumi par eksperta uzdevuma izpildes gaitu laikā un vispārēji noteikumi par ziņojuma iesniegšanas termiņu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēc iecelšanas tiesa arī drīkst likt ekspertam apmeklēt tiesas sēdi un uzdot lieciniekiem jebkādus jautājumus, kas viņam var likties nepieciešami vai būtiski, lai dotu viņam iespēju pabeigt savu ziņojumu. Kad tiesas kancelejā ir iesniegtas ar zvērestu apliecinātas rakstiskas liecības, eksperts pirms lietas izskatīšanas saņem šo liecību kopijas.

Eksperta ziņojumā ir jānorāda veiktās pārbaudes, to rezultāti un šo rezultātu pamatojums atklājumu pamatojumu. Kā pielikumus šim ziņojumam eksperts pievieno visus dokumentus, ko iesniegušas puses, un liecinieku liecības. Ja tiesa tā liek vai puses piekrīt, ziņojumam var arī pievienot jebkādus plānus vai paraugus.

Pirms dienas, kas nozīmēta ziņojuma publiskošanai, vai tajā pašā dienā, bet pirms lietas izskatīšanas, eksperts iesniedz lietvedim neaizzīmogotu ziņojumu sava honorāra aprēķināšanai.

Kopumā likums atļauj to, ka eksperts nepublisko savu ziņojumu, kamēr viņam nav samaksāts vai pie iemaksāts lietveža honorārs, ko lietvedis ir aprēķinājis, un lietvedis neatklāj nevienai personai nekādu informāciju no ziņojuma, kamēr honorārs nav samaksāts vai iemaksāts, kā minēts iepriekš. Pēc samaksas vai iemaksas, kā minēts iepriekš, lietvedis pievieno ziņojumu lietai, un no šī brīža šāds ziņojums ir pieejams tādā pašā veidā kā citas lietas daļas.

Dienā, kas ir nozīmēta par ziņojuma publiskošanas dienu, eksperts ierodas tiesā, lai publiski nolasītu ziņojumu un apstiprinātu tā saturu ar zvērestu. Tiesa drīkst viņu atbrīvot no personiskas ierašanās šai nolūkā.

Pēc šādas publiskošanas var iztaujāt ekspertus. Pretēji liecinieku iztaujāšanai, ko veic atsevišķi, ja vienā lietā ir iecelts vairāk nekā viens eksperts, viņus var iztaujāt citu klātbūtnē. Ekspertus par viņu ziņojumu drīkst iztaujāt un nopratināt tādā pašā veidā kā lieciniekus.

Lapas augšmalaLapas augšmala

c) Vai atsevišķas pierādījumu iegūšanas metodes ir labākas nekā citas?

Jā. Pamatprincips ir tāds, ka liecība ir jāiesniedz mutiski, un tā ir daļēja atbilde uz šo jautājumu. Atstāstošas liecības, t.i., liecība, ko sniegusi persona par to, ko tai ir stāstījusi kāda trešā puse, vai kas kļuvusi zināma no trešās puses, pamatā tiek uzskatītas par vājākiem pierādījumiem nekā tie pierādījumi, ko kāda persona ir iesniegusi par jebkādu informāciju, kuru šāda persona būtu varējusi iegūt personīgi. Tomēr ir jāatzīmē, ka, ja šādi pierādījumi ir vislabākie iespējamie lietā, tad šādi pierādījumi neatkarīgi no tā, ka tos uzskata par vājiem, tomēr tiek paturēti.

Tomēr tas viss ir atkarīgs no prasības rakstura: ja, piemēram, strīds attiecas uz paternitātes noteikšanu, DNS testa atbildi uzskata par vislabāko iespējamo pierādījuma veidu neatkarīgi no tā, ko jebkādi liecinieki varētu apliecināt ar zvērestu.

Tomēr attiecībā uz dokumentiem ir jāatceras, ka atsevišķus dokumentus uzskata par priviliģētiem dokumentiem (1) un šādu dokumentu pieprasīšana nav iespējama.

Turpmāk ir uzskaitīti daži dokumentu veidi, kas ir atzīstami par pierādījumiem bez jebkādas nepieciešamības pierādīt to īstumu citādi kā redzams uz šī dokumenta, kamēr nav pierādīts pretējais:

  1. Maltas valdības likumi, ko parakstījis valdības ministrs vai tās nodaļas vadītājs, kas tos ir izdevusi;
  2. Maltas valdības visu departamentu dokumentācija;
  3. visi oficiālie dokumenti, ko parakstījušas kompetentas iestādes un kas publicēti Government Gazette; Maltas valdības dokumenti, kas drukāti pēc valdības rīkojuma un publicēti noteiktā kartībā;
  4. Maltas tiesu un baznīcas tiesu akti un reģistri;
  5. valsts reģistrācijas biroja un zemes dienesta izdotie sertifikāti;

jebkuras ārvalstu valdības vai ārvalstu valdības jebkādas nodaļas vai ārvalstu tiesas vai jebkādas ārvalsts iestādes dokumenti, kurus par autentiskiem ir atzinis Maltas valdības diplomātiskais vai konsulārais pārstāvis valstī, kas tos ir izdevusi.

Lapas augšmalaLapas augšmala

(1) Jebkāda civilo, militāro, jūras vai gaisa spēku departamenta sarakste vai ziņojumi, ko sagatavojuši šie departamenti.

d) Vai noteiktiem faktiem ir vajadzīgas noteiktas pierādījumu metodes?

Šis jautājums katrā lietā ir jāizskata atsevišķi. Ja, piemēram, strīda priekšmeta lieta attiecas uz prasību par nekustamo īpašumu, galvenais pierādījuma dokuments ir valsts akts, kas apliecina īpašumtiesības, vai citādi apstiprina prasību/aizstāvību.

6.

a) Vai lieciniekiem pēc likuma ir pienākums liecināt tiesā?

Jā. Tiesas pavēste ir tiesas rīkojums, kas izdots pēc vienas strīda puses pieprasījuma, tādējādi liecības nesniegšana uzskatāma par necienīgu izturēšanos pret tiesu. Ja liecinieks neierodas tiesā liecības sniegšanai, tiesa, ņemot vērā noteikumus par necienīgu izturēšanos pret tiesu, uzliek lieciniekam naudas sodu un drīkst arī izdot rīkojumu par arestu vai eskortu, lai piespiestu liecinieku ierasties tiesā liecības sniegšanai. Tomēr lieciniekam ir tiesības prasīt tiesai atsaukt uzlikto naudas sodu, minot pamatotus iemeslus, kas noveda pie tā, ka liecinieks tiesā neieradās.

b) Kādos gadījumos liecinieki var atteikties sniegt liecību?

Liecinieki var atteikties sniegt liecību par konfidenciālu sarunu. Piemēram, nevienam advokātam vai advokāta palīgam bez klienta piekrišanas un nevienam garīdzniekam bez tās personas piekrišanas, kura ir bijusi pie grēksūdzes, nedrīkst uzdot jautājumus par tiem apstākļiem, ko klients konfidenciāli ir minējis advokātam vai advokāta palīgam, atsaucoties uz lietas pamatojumu, vai ko ir uzzinājis garīdznieks grēksūdzes laikā vai loco confessionis.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja vien tiesa nav izdevusi rīkojumu, arī nevienam grāmatvedim, ārstam vai sociālajam darbiniekam, psihologam vai laulību konsultantam nedrīkst uzdot jautājumus par tiem apstākļiem, ko klients ir minējis šai personai, paļaujoties uz profesionālo konfidencialitāti, vai ko viņš ir uzzinājis savā profesionālajā darbībā. Šī privilēģija attiecas arī uz tulku, kurš, iespējams, ir noalgots saistībā ar šādām konfidenciālām sarunām.

Pie tam nevienam lieciniekam nedrīkst piespiest atklāt nekādu informāciju, kas izriet no dokumenta vai ir saistīts ar tādu dokumentu, kas pieder valsts civilo, militāro, jūras vai gaisa spēku departamentiem vai ir to rīcībā, kur šim dokumentam ir īpašs statuss.

Lietas puses vīrs vai sieva ir kompetents/-a un uz viņiem attiecas nosacījums par liecības sniegšanu šādā lietā pēc jebkuras puses pieprasījuma ar noteikumu, ka vīru nedrīkst piespiest atklāt neko no sarunām, kas viņam ar sievu ir bijušas laulības laikā, vai sievu piespiest atklāt to, ko viņa ir teikusi vīram laulības laikā, un ka vīru vai sievu nedrīkst piespiest atbildēt uz nevienu jautājumu, kas tiecas apsūdzēt noziegumā sievu vai vīru.

Visbeidzot ir jāatceras, ka tiesai ir tiesības brīvi izlemt noteikt katrā atsevišķā lietā, vai lieciniekam noteikti ir jāatbild uz atsevišķu jautājumu, pamatojoties uz to, ka atbilde uz šādu jautājumu varētu kaitēt lieciniekam, un vai lieciniekam ir pienākums sniegt pierādījumus par faktiem, kuru atklāšana kaitēs sabiedrības interesēm.

c) Vai personu, kas atsakās sniegt liecību, var sodīt vai piespiest sniegt liecību?

Lūdzu skatīt atbildi uz 6.a jautājumu iepriekš.

Lapas augšmalaLapas augšmala

d) Vai ir personas, no kurām nevar prasīt liecības sniegšanu?

Lūdzu skatīt atbildi uz 6.b jautājumu iepriekš.

7. Kāda ir tiesneša un pušu loma liecinieka iztaujāšanas laikā? Kādos apstākļos liecinieku var uzklausīt, izmantojot jaunās tehnoloģijas, piemēram, nofilmējot vai sarīkojot videokonferenci?

Lūdzu skatīt atbildi uz 5.b jautājumu iepriekš.

III. Pierādījumu novērtēšana

8. Ja puse pierādījumus nav ieguvusi likumīgi, vai spēkā ir ierobežojumi, tiesai taisot spriedumu?

Tiesas pienākums ir garantēt, ka abas puses tai ir iesniegušas vislabākos iespējamos pierādījumus, kā arī tiesai ir visplašākā iespējamā rīcības brīvība, kuras mērķis ir spriest tiesu vislabākajā veidā, tāpēc uz šo jautājumu nav noteiktas un tiešas atbildes. Var uzskatīt, ka tiesai būs jāizvērtē ikviens pierādījums katrā lietā atsevišķi.

9. Ja es esmu lietas puse, vai manu liecību uzskatīs par pierādījumu?

Jā. Ikviena lietas puse, lai kādas būtu tās intereses, ar noteikumu, ka puse ir kompetenta liecināt saskaņā ar likumiem, kas reglamentē pierādījumu sniegšanu (lūdzu skatīt 5.a. iepriekš), drīkst sniegt liecības vai nu pēc sava ierosinājuma vai pēc jebkuras citas puses pieprasījuma vai pat tad, ja to izsauc uz tiesu ex officio.

Cita informācija

  • Tiesu dienesti Malti – Tieslietu un iekšlietu ministrija

« Pierādījumu iegūšana un pierādīšana - Vispārīgas ziņas | Malta - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 19-10-2006

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste