Eiropas Komisija > ETST > Pierādījumu iegūšana un pierādīšana > Latvija

Pēdējo reizi atjaunots: 17-04-2007
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Pierādījumu iegūšana un pierādīšana - Latvija

 

SATURS

I. Pierādīšanas pienākums I.
1.
a) Kam kas ir jāpierāda (kam ir pierādīšanas pienākums)? a)
b) Vai pastāv noteikumi, kas atbrīvo noteiktus faktus no pierādīšanas pienākuma? Kādos gadījumos? Vai ir iespējams atspēkot šos pieņēmumus, iesniedzot pierādījumus? b)
2. Kādas prasības ir izstrādātas pierādījumu novērtēšanai (prasības attiecībā uz pierādījumiem) 2.
II. Pierādījumu iegūšana II.
3. Pierādījumi, ko tiesa ieguvusi, ja to nav lūgusi neviena no pusēm 3.
4. Kā pierādījums tiek iekļauts lietā? 4.
a) Kā pierādījums tiek iekļauts lietā a)
b) Kādos gadījumos tiesa var atteikt pieņemt pierādījumu? b)
5.
a) Kādi ir pierādījumu veidi? a)
b) Atšķirība starp liecinieka -eksperta liecību un rakstisku eksperta atzinumu b)
c) Vai kāds noteikts pierādījums ir nozīmīgāks nekā kāds cits pierādījums c)
d) Vai pastāv noteikumi, kas nosaka, ka noteikti apstākļi prasa noteikta veida pierādījumus d)
6.
a) Vai lieciniekam saskaņā ar likumu ir pienākums sniegt liecību? a)
b) Kādos gadījumos liecinieks var atteikties sniegt liecību? b)
c) Kādas sankcijas tiek piemērotas pret personu, kura atsakās liecināt? c)
d) Personas, kurām nav atļauts sniegt liecību d)
7. Kā liecinieki tiek nopratināti? Vai liecību var sniegt, izmantojot videokonferenci? 7.
III. Pierādījuma nozīmīgums III.
8. Ja puse liecību ieguvusi nelikumīgi, vai tiesai ir kādi ierobežojumi sprieduma pieņemšanā? 8.
9. Ja esmu viena no lietas pusēm, vai mans paziņojums tiks uzskatīts par liecību? 9.

 

I. Pierādīšanas pienākums

1.

a) Kam kas ir jāpierāda (kam ir pierādīšanas pienākums)?

Puses pienākums ir pierādīt tos faktus, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība, bet atbildētājam savu iebildumu pamatotība.

Pierādījumus iesniedz puses un citi lietas dalībnieki. Ja pusēm vai citiem lietas dalībniekiem nav iespējams iesniegt pierādījumus, pēc viņu motivēta lūguma tos izprasa tiesa.

b) Vai pastāv noteikumi, kas atbrīvo noteiktus faktus no pierādīšanas pienākuma? Kādos gadījumos? Vai ir iespējams atspēkot šos pieņēmumus, iesniedzot pierādījumus?

Ja tiesa atzīst kādu faktu par vispārzināmu, tas nav jāpierāda.

Arī fakti, kas nodibināti ar likumīgā spēkā stājušos spriedumu vienā civillietā, nav no jauna jāpierāda, iztiesājot citas civillietas, kurās piedalās tās pašas puses.

Likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums krimināllietā ir obligāts tiesai, kas izskata lietu par tās personas civiltiesisko atbildību, par kuru taisīts spriedums krimināllietā, vienīgi jautājumā par to, vai noziedzīgā darbība vai bezdarbība notikusi un vai to izdarījusi vai pieļāvusi tā pati persona.

Fakti, kas saskaņā ar likumu uzskatāmi par nodibinātiem, nav jāpierāda. Tādu pieņēmumu var apstrīdēt vispārīgā kārtībā.

Pusei nav jāpierāda arī fakti, kurus Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Lapas augšmalaLapas augšmala

2. Kādas prasības ir izstrādātas pierādījumu novērtēšanai (prasības attiecībā uz pierādījumiem)

Tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem. Tiesai spriedumā jānorāda, kādēļ tā vienam pierādījumam devusi priekšroku salīdzinājumā ar citu pierādījumu un atzinusi vienus faktus par pierādītiem, bet citus - par nepierādītiem.

II. Pierādījumu iegūšana

3. Pierādījumi, ko tiesa ieguvusi, ja to nav lūgusi neviena no pusēm

Civilprocesa likums nosaka pienākumu pierādījumus iesniegt pusēm, bet likumā ir paredzēti arī atsevišķi gadījumi, kad tiesa pēc savas iniciatīvas pieprasa pierādījumus (piem. jautājumu izšķiršanā, kas skar bērna intereses). Ja tiesa atzīst, ka par kādu no faktiem, uz kuriem pamatoti puses prasījumi vai iebildumi, nav iesniegti pierādījumi, tā paziņo par to pusēm un, ja nepieciešams, nosaka termiņu pierādījumu iesniegšanai.

4. Kā pierādījums tiek iekļauts lietā?

a) Kā pierādījums tiek iekļauts lietā

Rakstveida un lietiskos pierādījumus iesniedz tiesai puses, bet ja puses atsaucās uz mutiskām liecībām, tad tiesa uz tiesas sēdi uzaicina pušu norādīto liecinieku, lai uzklausītu viņa liecību.

Lapas augšmalaLapas augšmala

b) Kādos gadījumos tiesa var atteikt pieņemt pierādījumu?

Tiesa pieļauj tikai likumā noteiktos pierādījumus un tos, kuriem ir nozīme lietā. Tiesa var atteikt pieņemt pierādījumus, ja tie iesniegti vēlāk kā septiņas dienas pirms tiesas sēdes, ja tiesnesis nav noteicis citu termiņu pierādījumu iesniegšanai. Lietas iztiesāšanas laikā pierādījumus var iesniegt pēc puses vai citu lietas dalībnieku motivēta lūguma, ja tas nekavē lietas iztiesāšanu vai tiesa savlaicīgas pierādījumu neiesniegšanas iemeslus atzinusi par attaisnojošiem, vai pierādījumi ir par faktiem, kuri kļuvuši zināmi lietas iztiesāšanas laikā.

Par pierādījumu nevar būt liecinieka liecības, kas pamatotas uz ziņām, kuru avots nav zināms, vai uz citu personu sniegtajām ziņām, ja šīs personas nav nopratinātas.

5.

a) Kādi ir pierādījumu veidi?

  1. Pušu un trešo personu paskaidrojumi, kuri ietver ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņu prasījumi vai iebildumi, atzīstami par pierādījumiem, ja tos apstiprina citi tiesas sēdē pārbaudīti un novērtēti pierādījumi;

  2. liecinieku un ekspertu liecības;

  3. rakstveida pierādījumi - dokumenti, vai citi raksti, kuros ziņas par faktiem, kuriem ir nozīme lietā, ierakstītas ar burtu, ciparu un citu rakstisku zīmju vai tehnisku līdzekļu palīdzību, kā arī attiecīgās ierakstu sistēmas (audio, video magnetofonu lentes, datoru disketes u.c.);

  4. lietiskie pierādījumi.

b) Atšķirība starp liecinieka -eksperta liecību un rakstisku eksperta atzinumu

Būtiskas atšķirības nav, jo gan eksperta sniegtā liecība ir pierādījums, kā arī eksperta rakstiskais atzinums ir vērtējams kā pierādījums.

Lapas augšmalaLapas augšmala

c) Vai kāds noteikts pierādījums ir nozīmīgāks nekā kāds cits pierādījums

Nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu tiesu, bet tiesai spriedumā jānorāda, kādēļ tā vienam pierādījumam devusi priekšroku salīdzinājumā ar citu pierādījumu un atzinusi vienus faktus par pierādītiem, bet citus - par nepierādītiem.

d) Vai pastāv noteikumi, kas nosaka, ka noteikti apstākļi prasa noteikta veida pierādījumus

Jā, jo faktus, kurus saskaņā ar likumu var pierādīt tikai ar noteiktiem pierādīšanas līdzekļiem, nevar pierādīt ne ar kādiem citiem pierādīšanas līdzekļiem.

6.

a) Vai lieciniekam saskaņā ar likumu ir pienākums sniegt liecību?

Nevienam uz tiesu izsauktajam lieciniekam nav tiesību atteikties no liecību došanas, izņemot likumā noteiktos gadījumus.

b) Kādos gadījumos liecinieks var atteikties sniegt liecību?

  1. pušu radinieki taisnā līnijā un sānu līniju pirmajā un otrajā pakāpē, laulātais un pirmās pakāpes svaiņi, kā arī pušu ģimenes locekļi;
  2. pušu aizbildņi un aizgādņi, kā arī personas, kas atrodas pušu aizbildnībā vai aizgādnībā;
  3. personas, kuras citā lietā tiesājas ar vienu no pusēm.

c) Kādas sankcijas tiek piemērotas pret personu, kura atsakās liecināt?

Par atteikšanos liecināt tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzinusi par neattaisnojošiem, un par apzināti nepatiesas liecības došanu liecinieks, kurš ir sasniedzis 14 gadu vecumu, ir atbildīgs saskaņā ar Krimināllikumu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja liecinieks bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc tiesas vai tiesneša izsaukuma, tiesa viņam var uzlikt naudas sodu līdz četrdesmit latiem vai atvest viņu uz tiesu piespiedu kārtā.

d) Personas, kurām nav atļauts sniegt liecību

  1. garīdzniekus - par apstākļiem, kas viņiem kļuvuši zināmi, uzklausot grēksūdzi, un personas, kurām pēc sava amata vai profesijas nav tiesību izpaust tām uzticētās ziņas, - par šīm ziņām;
  2. nepilngadīgas personas - par apstākļiem, kas liecina pret viņu vecākiem, vecvecākiem, brāļiem un māsām;
  3. personas, kas savu fizisko vai psihisko trūkumu dēļ nespēj pareizi uztvert apstākļus, kuriem ir nozīme lietā;
  4. bērnus līdz septiņu gadu vecumam.

7. Kā liecinieki tiek nopratināti? Vai liecību var sniegt, izmantojot videokonferenci?

Par liecinieku izsauktai personai jāierodas tiesā un jādod patiesa liecība par tai zināmiem apstākļiem. Lieciniekam jāatbild uz tiesas un lietas dalībnieku jautājumiem. Tiesa liecinieku var nopratināt viņa atrašanās vietā, ja viņš slimības, vecuma, invaliditātes vai cita attaisnojoša iemesla dēļ nevar ierasties pēc tiesas izsaukuma. Likums tieši neregulē kārtību liecinieku nopratināšanai ar videokonferences starpniecību.

III. Pierādījuma nozīmīgums

8. Ja puse liecību ieguvusi nelikumīgi, vai tiesai ir kādi ierobežojumi sprieduma pieņemšanā?

Tas, ka pierādījums ir iegūts nelikumīgi, jāpierāda tam lietas dalībniekam, kurš konkrēto pierādījumu apstrīd. Šim lietas dalībniekam jāceļ atsevišķa prasība šī pierādījuma apstrīdēšanai. Tāpat lietas dalībnieks var iesniegt motivētu pieteikumu par rakstveida pierādījuma viltojumu. Persona, kura iesniegusi šo pierādījumu, var lūgt tiesu to izslēgt un par viltojuma faktu paziņot prokuroram. Lai pārbaudītu pieteikumu par rakstveida pierādījuma viltojumu, tiesa var noteikt ekspertīzi vai pieprasīt citus pierādījumus. Taču, ja tiesa atzīst, ka lietas dalībnieks šo strīdu ierosinājis apzināti nepamatoti, tiesa var uzlikt naudas sodu.

9. Ja esmu viena no lietas pusēm, vai mans paziņojums tiks uzskatīts par liecību?

Pušu un trešo personu paskaidrojumi, kuri ietver ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņu prasījumi vai iebildumi, atzīstami par pierādījumiem, ja tos apstiprina citi tiesas sēdē pārbaudīti un novērtēti pierādījumi. Ja viena puse atzīst faktus, ar kuriem otra puse pamato savus prasījumus vai iebildumus, tiesa var atzīt šādus faktus par pierādītiem, ja tai nav šaubu, ka atzīšana nav notikusi viltus, vardarbības, draudu vai maldības ietekmē vai arī lai slēptu patiesību.

« Pierādījumu iegūšana un pierādīšana - Vispārīgas ziņas | Latvija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 17-04-2007

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste