Eiropas Komisija > ETST > Pierādījumu iegūšana un pierādīšana > Ungārija

Pēdējo reizi atjaunots: 03-03-2008
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Pierādījumu iegūšana un pierādīšana - Ungārija

 

SATURS

I. Pierādīšanas pienākums I.
1.
a) Kādi noteikumi attiecas uz pierādīšanas pienākumu? a)
b) Vai ir kādi noteikumi, kas atbrīvo no pienākuma pierādīt atsevišķus faktus? Kādos gadījumos? Vai ir iespējams atspēkot šādus pieņēmumus, iesniedzot pierādījumus? b)
2. Kādā mērā tiesai ir jābūt pārliecinātai par faktu, lai tā ar šo faktu varētu pamatot savu spriedumu? 2.
II. Pierādījumu iegūšana II.
3. Vai pierādījumu iegūšana vienmēr jāveic pēc vienas iesaistītās puses pieprasījuma vai arī noteiktos gadījumos tiesnesis var uzņemties iegūt pierādījumus pēc savas iniciatīvas? 3.
4.
a) Ja puses pieprasījums iegūt pierādījumus ir apstiprināts, kādi ir nākamie pasākumi? a)
b) Kādos gadījumos tiesa var noraidīt iesaistītās puses pieprasījumu par pierādījumu iegūšanu? b)
5.
a) Kādi pierādīšanas līdzekļi ir iespējami? a)
b) Kādā veidā iegūst pierādījumus no lieciniekiem, un vai pastāv atšķirības pierādījumu iegūšanā no lieciniekiem un no ekspertiem? Kādi ir noteikumi attiecībā uz rakstveida pierādījumu un ekspertu ziņojumu/atzinumu iesniegšanu? b)
c) Vai kādiem pierādīšanas līdzekļiem ir lielāks spēks nekā citiem? c)
d) Vai noteiktu faktu pierādīšanā obligāti jāizmanto noteikti pierādīšanas līdzekļi? d)
6.
a) Vai liecinieku pienākums liecināt ir noteikts ar likumu? a)
b) Kādos gadījumos liecinieki var atteikties liecināt? b)
c) Vai personu, kas atsakās liecināt, var sodīt vai piespiest sniegt liecību? c)
d) Vai ir personas, no kurām nevar iegūt pierādījumus? d)
7. Kāda ir tiesneša un izskatāmās lietas pušu loma liecinieka nopratināšanas procedūrā? Kādos apstākļos liecinieku var nopratināt, izmantojot jaunās tehnoloģijas, piemēram, televīziju vai videokonferenci? 7.
III. Pierādījumu novērtēšana III.
8. Vai tiesai, pieņemot lēmumu, pastāv kādi ierobežojumi, ja iesaistītā puse pierādījumus ieguvusi nelikumīgi? 8.
9. Ja esmu iesaistītā puse, vai mana liecība ir pierādījums? 9.

 

I. Pierādīšanas pienākums

1.

a) Kādi noteikumi attiecas uz pierādīšanas pienākumu?

Parasti fakti, kas ir nepieciešami lēmumam par strīdu, ir jāpierāda pusei, kuras interesēs ir, lai tiesa tos atzītu par patiesiem (pierādīšanas pienākums). Tiesai ir jāinformē puses par pierādāmo faktu diapazonu.

Jautājums par to, kuras puses pienākums ir ko pierādīt konkrētā lietā, ir atkarīgs no lietas būtības, attiecīgajiem būtiskajiem juridiskajiem noteikumiem utt., bet, tā kā tiesai vienmēr ir jāinformē puses par pierādāmajiem faktiem, ir izslēgta tiesas procesa neiespējamība informācijas trūkuma dēļ.

Ja būtisks (attiecīgs) fakts vai apstāklis paliek nepierādīts, tas ir jānovērtē par sliktu tai pusei, kuras interesēs ir, lai tiesa to atzītu par patiesu. Tomēr puses pierādīšanas pienākums nav vienīgais pienākuma sniegt pierādījumus aspekts. Tiesa var pieprasīt otrai pusei sniegt pierādījumus (piemēram, nodot tās rīcībā esošu dokumentu), un atsevišķos īpašos gadījumos tiesa var vākt pierādījumus ex officio.

Attiecībā uz pierādījumu „kvalitāti” tiesai ir jābūt absolūtai pārliecībai par faktiem, kas ir būtiski lēmumam par strīdu (attiecīgi uz to). Ja nevar iegūt absolūtu pārliecību, saskaņā ar pierādīšanas pienākuma noteikumiem tiesas process nav iespējams.

b) Vai ir kādi noteikumi, kas atbrīvo no pienākuma pierādīt atsevišķus faktus? Kādos gadījumos? Vai ir iespējams atspēkot šādus pieņēmumus, iesniedzot pierādījumus?

Pamatojoties uz pretējās puses piekrišanu, abu pušu identisku apgalvojumu vai vienas puses apgalvojumu, kuru pretējā puse neapstrīd, neraugoties uz tiesas brīdinājumu, tiesa var atzīt faktus par patiesiem, ja tai nav šaubu par tiem. Tiesa var atzīt par patiesiem faktus, kurus tā uzskata par publiski zināmiem. Tas pats attiecas uz faktiem, par kuriem tiesai ir oficiālas zināšanas; tiesa ņem vērā šos faktus pat tad, ja puses neatsaucas uz tiem. Tomēr tiesas procesa laikā tiesai ir jāinformē puses par šiem faktiem. Protams, var pārsūdzēt arī uzskaitītos faktus, un tiesai nav pienākuma tos atzīt, ja tai ir šaubas par to patiesumu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Atsevišķi juridiski noteikumi reglamentē arī citus pieņēmumus (pieņēmumu par paternitāti, pieņēmumu par bērna ieņemšanas dienu, pieņēmumu par bērna piedzimšanu, pieņēmumu par tās personas nāvi, kas paziņota par mirušu utt.). Parasti pieņēmumus var atspēkot, t.i., tie ir jāatzīst par patiesiem, kamēr nav pierādīts pretējais. Tomēr ir arī neapstrīdami pieņēmumi (piemēram, visi nepilngadīgie, kas ir jaunāki par 14 gadiem, ir tiesībnespējīgi), kuri nepieļauj pierādījumus par pretējo.

2. Kādā mērā tiesai ir jābūt pārliecinātai par faktu, lai tā ar šo faktu varētu pamatot savu spriedumu?

Tiesai ir jābūt absolūtai pārliecībai par galvenajiem faktiem, uz kuriem tā pamato savu lēmumu. Augsta līmeņa pārliecība nav pietiekama, lai nodrošinātu, ka spriedums ir pamatots.

II. Pierādījumu iegūšana

3. Vai pierādījumu iegūšana vienmēr jāveic pēc vienas iesaistītās puses pieprasījuma vai arī noteiktos gadījumos tiesnesis var uzņemties iegūt pierādījumus pēc savas iniciatīvas?

Parasti tiesa dod rīkojumu par pierādījumu iegūšanu pēc pušu pieprasījumiem. Tiesa var dot rīkojumu par pierādījumu sniegšanu bez pušu pieprasījuma, ja to atļauj likums. Šis izņēmuma noteikums nozīmē, ka tiesa var sniegt pierādījumus ex officio tikai īpašās lietās, parasti ārkārtas (piemēram, civilstāvokļa) lietās.

4.

a) Ja puses pieprasījums iegūt pierādījumus ir apstiprināts, kādi ir nākamie pasākumi?

Tiesa dod rīkojumu par pierādījumu iegūšanu, pamatojoties uz vienas puses pieprasījumu. Pasākumi, kas seko, ir atkarīgi no tā, kādus pierādīšanas līdzekļus tiesa norīko: liecību gadījumā tā pieaicina liecinieku, eksperta atzinuma gadījumā tā ieceļ ekspertu utt.

Lapas augšmalaLapas augšmala

b) Kādos gadījumos tiesa var noraidīt iesaistītās puses pieprasījumu par pierādījumu iegūšanu?

Tiesai nav saistošs pierādīšanas pieprasījums vai lēmums dot rīkojumu par pierādījumu sniegšanu. Tiesa atturas īstenot rīkojumu iegūt (vai papildināt, vai iegūt atkārtoti) pierādījumus, ja pierādījumi nav nepieciešami strīda izšķiršanā. Ja vien likumā nav noteikts citādi, tiesa nevar dot rīkojumu sniegt pierādījumus, ja puse uz viņu attiecināmu iemeslu dēļ pieprasījumu iesniedz novēloti vai tādā veidā, kas nav saderīgs ar tiesas procesa labticīgu veikšanu.

Nav precīzi noteikts, kādos gadījumos tiesai ir jānoraida pušu pierādīšanas pieprasījums. Būtībā tiesai ir jācenšas novērst tiesas procesa ievilkšanos un ir jānoraida pierādīšanas pieprasījums, ja tas ir acīmredzami nepieņemams. Nolēmumu par pierādīšanas pieprasījumu nevar pārsūdzēt atsevišķi, bet var apstrīdēt lēmumu pēc būtības.

5.

a) Kādi pierādīšanas līdzekļi ir iespējami?

Saskaņā ar brīvas pierādīšanas principu likumā nav paredzēti īpaši noteikumi par iespējamiem pierādīšanas līdzekļiem, bet drīzāk sniegti piemēri: liecības, ekspertu atzinumi, pārskati, dokumenti un citi materiāli pierādījumi. No iespējamiem pierādījumu veidiem ir izslēgtas tikai ar zvērestu apliecinātas liecības, viss pārējais ir pieņemams.

Saskaņā ar tiešas pierādīšanas principu tiesa var uzskatīt par pierādījumu jebkuru pušu rīcību, pat klusēšanu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

b) Kādā veidā iegūst pierādījumus no lieciniekiem, un vai pastāv atšķirības pierādījumu iegūšanā no lieciniekiem un no ekspertiem? Kādi ir noteikumi attiecībā uz rakstveida pierādījumu un ekspertu ziņojumu/atzinumu iesniegšanu?

Liecības iegūst, nopratinot lieciniekus. Liecinieki nevar sniegt liecības rakstveidā. Liecības ir jāieprotokolē tiesas procesa tiesā, tikai izņēmuma gadījumos lieciniekus var uzklausīt viņu mājās vai dzīvesvietā (piemēram, ja liecinieks ir ļoti vecs, slims, viņam ir fizisko spēju traucējumi utt.). Pierādījumu iegūšanas nolūkā var vērsties arī pie vietējās tiesas, kuras jurisdikcijā ir liecinieka dzīvesvieta.

Eksperts var sniegt liecību mutiski vai rakstveidā, ja viņš veic izmeklēšanu tiesā un nekavējoties var atbildēt uz viņam uzdotiem jautājumiem, viņš sniedz pierādījumus mutiski, pretējā gadījumā viņš to dara rakstiski, vai, ja tiek noteikts jauns termiņš, mutiski. Tiesa nosaka atbilstīgu termiņu eksperta rakstveida liecības iesniegšanai.

Pēc mutiskās vai rakstveida liecības sniegšanas tiesa var uzdot jautājumus gan lieciniekam, gan ekspertam, un puses var ierosināt uzdodamos jautājumus.

c) Vai kādiem pierādīšanas līdzekļiem ir lielāks spēks nekā citiem?

Kā izriet no brīvas pierādīšanas principa, pierādījuma spēks nav iepriekš noteikts. Tiesa konstatē faktus, salīdzinot pierādījumus, ko pierādīšanas laikā iesniegušas iesaistītās puses un citas personas, tā novērtē pierādījumus kopumā un lemj atbilstīgi savai pārliecībai.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ungārijas tiesību sistēma neatsaucas uz lielāku pierādījuma spēku pat publisku dokumentu gadījumā vai tādu privātu dokumentu gadījumā, kuriem ir pilnīgs pierādīšanas spēks, drīzāk likums uz atsevišķu veidu dokumentiem attiecina atspēkojamu pieņēmumu, ar ko konkrēto dokumentu saturs ir jāatzīst par patiesu, kamēr nav pierādīts pretējais.

Saskaņā ar likumu dokuments papīra vai elektroniskā formātā, kuru kā publisku dokumentu savā kompetences jomā un īpašā formā izdevusi tiesa, notārs vai cita iestāde vai valsts pārvaldes struktūra, pilnībā apstiprina pasākumu vai lēmumu un tajā ietverto datu un faktu pareizību kopā ar apgalvojumu esību tajā un apgalvojumu datumu un veidu. Dokumentam, kuru cita juridiskā norma atzīst par publisku dokumentu, ir tāds pats pierādījuma spēks.

Publiska dokumenta (fotogrāfijas, filmas, skaņu ieraksta utt.) vai no oriģinālā dokumenta jebkurā datu nesējā sagatavota dokumenta ierakstam, kas parasti izgatavots, izmantojot tehniskus vai ķīmiskus līdzekļus, ir tāds pats pierādījuma spēks kā oriģinālajam publiskajam dokumentam papīra formātā, ja ierakstu vai dokumentu no datu nesēja izgatavojusi tiesa, notārs, cita iestāde, valsts pārvaldes struktūra vai cita vienība saskaņā ar šo iestāžu pilnvaru. Ierakstam vai dokumentam, kuru izgatavojusi iestāde vai kas izgatavots saskaņā ar tās iestādes pilnvaru, kurai uzdots dokumentu uzglabāt (piemēram, arhīvs), un dokumentam, ko izgatavojusi izdevēja iestāde vai iestāde, kurai uzdots dokumentu uzglabāt, pamatojoties uz datiem, kas iegūti no datu nesēja, arī ir tāds pats pierādījuma spēks.

Elektroniskam dokumentam, kuru no publiska dokumenta izgatavojusi vienība, kas ir pilnvarota savā kompetences jomā un īpašā formā izdod attiecīgo publisko dokumentu, uz kura ir kvalificēts paraksts un, ja paredzēts likumā, laika zīmogs, ir tāds pats pierādījuma spēks kā oriģinālajam publiskajam dokumentam papīra vai elektroniskajā formātā. Elektroniskam dokumentam, kuru saskaņā ar īpašos noteikumos paredzētu kārtību ir izgatavojusi vienība, kas ir pilnvarota izdot attiecīgo publisko dokumentu, un dokumentam, kas likumā kvalificēts kā publisks dokuments elektroniskā formātā, ir tāds pats pierādījuma spēks kā oriģinālajam publiskajam dokumentam.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Dokuments (tostarp elektronisks dokuments), kuru no privāta dokumenta izgatavojusi vienība, kas ir pilnvarota savā kompetences jomā un īpašā formā izdot publiskus dokumentus, pilnībā apstiprina, ka attiecīgā dokumenta saturs atbilst oriģinālā dokumenta saturam. Elektroniska dokumenta gadījumā uz šo pierādījuma spēku attiecas arī prasība, ka vienība, kas ir pilnvarota izdot publisku dokumentu, nodrošina dokumentam kvalificētu elektronisko parakstu un, ja to paredz noteikumi, laika zīmogu, vai ka tā sagatavo dokumentu saskaņā ar īpašos noteikumos paredzētu kārtību. Attiecībā uz privātā dokumenta saturu, dokumentam, kas publiska dokumenta veidā ir izgatavots no privāta dokumenta, ir tāds pats pierādījuma spēks kā oriģinālajam dokumentam.

Šie noteikumi ir piemērojami arī ārvalstu publiskiem dokumentiem, ja tos ir apliecinājusi Ungārijas pārstāvniecības iestāde, kas ir kompetenta atbilstīgi izdošanas vietai. Ja tas ir paredzēts Ungārijas valsts noslēgtā starptautiskā nolīgumā, šāds apliecinājums nav nepieciešams.

Lai privātiem dokumentiem būtu pilnīgs pierādījuma spēks, tiem ir jāatbilst šādiem kritērijiem:

  1. izdevējs uzrakstīja un parakstīja dokumentu pašrocīgi;
  2. parakstot dokumentu, divi liecinieki apliecina, ka izdevējs viņu klātbūtnē ir parakstījis dokumentu, kuru viņš nav uzrakstījis personīgi, vai ka izdevējs viņu klātbūtnē atzina parakstu uz dokumenta par savu parakstu. Dokumentā ir jābūt norādītai arī liecinieku dzīvesvietai (adresei);
  3. izdevēja parakstu vai iniciāļus ir apliecinājis miertiesnesis vai notārs;
  4. dokuments, ko izdevusi saimnieciska vienība attiecībā uz tās saimniecisko darbību, ir pienācīgi parakstīts;
  5. ar savu parasto parakstu uz sava sagatavotā dokumenta advokāts (juriskonsults) apliecina, ka izdevējs viņa klātbūtnē ir parakstījis dokumentu, kuru izdevējs nav sagatavojis personīgi, vai ka izdevējs viņa klātbūtnē ir atzinis parakstu uz dokumenta par savu, vai ka elektroniskā dokumenta saturs, kurā ir izdevēja kvalificēts elektroniskais paraksts, ir identisks advokāta sagatavotā elektroniskā dokumenta saturam;
  6. izdevējs ir pievienojis elektroniskajam dokumentam savu kvalificēto elektronisko parakstu.

Saimnieciskas vienības izdota vai uzglabāta dokumenta ieraksts [195. panta 2. punkts] vai jebkura dokumenta ieraksts, kas ir sagatavots ar jebkāda datu nesēja palīdzību, apliecina ar pilnīgu pierādījuma spēku, ka tā saturs ir identisks oriģinālā dokumenta saturam, ja saimnieciskā vienība, kas izgatavoja ierakstu vai izdeva vai uzglabāja dokumentu, ir pienācīgi apliecinājusi, ka ieraksts vai dokuments ir identisks oriģinālam. Elektronisks dokuments, kas izgatavots no dokumenta, kuru izdevis vai uzglabājis uzņēmums, apliecina ar pilnīgu pierādījuma spēku, ka tā saturs atbilst oriģinālā dokumenta saturam, ja vienība, kas no dokumenta izgatavojusi elektronisko dokumentu, ir pievienojusi kvalificētu elektronisko parakstu un, ja to paredz noteikumi, laika zīmogu, un ja vienība sagatavojusi dokumentu atbilstīgi īpašos noteikumos paredzētai kārtībai. Dokumenta, kas izgatavots no saimnieciskas vienības izdota vai uzglabāta dokumenta, pierādījuma spēks pēc satura ir identisks oriģinālajam dokumentam, turpretim tāda dokumenta gadījumā, kas ir izgatavots no publiska dokumenta, tas ir identisks privātam dokumentam, kuram ir pilnīgs pierādījuma spēks.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja dokumenta izdevējs nevar izlasīt dokumentu vai nesaprot valodu, kurā dokuments ir sagatavots, dokumentam ir pilnīgs pierādījuma spēks tikai tad, ja tajā ir skaidri norādīts, ka tā saturu izdevējam ir izskaidrojis viens no lieciniekiem vai autentiskumu apstiprinošā persona.

d) Vai noteiktu faktu pierādīšanā obligāti jāizmanto noteikti pierādīšanas līdzekļi?

Atsevišķi īpaši obligāti noteikumi var paredzēt pierādīšanas līdzekļus, kas ir obligāti, piemēram, garīgās veselības speciālista veikta tās personas izmeklēšana, kura nododama aizbildniecībā aizbildniecības prāvā.

6.

a) Vai liecinieku pienākums liecināt ir noteikts ar likumu?

Jā.

b) Kādos gadījumos liecinieki var atteikties liecināt?

Atteikties sniegt pierādījumus var:

  1. jebkuras puses radinieks [radinieks ir tiešs radinieks, tiešā radinieka laulātais, viens no adoptējušiem vecākiem, viens no audžuvecākiem, adoptēts vai audžubērns, brālis/māsa, laulātais, līgavainis (līgava), reģistrēts partneris, laulātā tiešs radinieks vai brālis/māsa un brāļa/māsas laulātais];
  2. persona, kas savā liecībā vainotu sevi vai radinieku noziedzīga nodarījuma izdarīšanā;
  3. advokāts, ārsts vai jebkura cita persona, kurai ir jāievēro dienesta noslēpums, ja, sniedzot liecību, viņi pārkāptu konfidencialitātes pienākumu, ja vien attiecīgā puse viņus neatbrīvo no šā pienākuma;
  4. starpnieks un eksperts starpniecības procesā saistībā ar strīdu.

Atteikties liecināt nedrīkst a) un b) apakšpunkta gadījumā, ja:

Lapas augšmalaLapas augšmala

  1. lieta attiecas uz juridisku darījumu, kurā liecinieks jau ir sadarbojies kā vienas puses pārstāvis vai kā darījuma liecinieks vai kurā jebkura no pusēm bija liecinieka pārstāvis, vai ja attiecīgajās juridiskajās attiecībās liecinieks bija vienas puses tiesību priekštecis;
  2. lieta attiecas uz liecinieka ģimenes locekļa izcelsmi, laulību, dzīvi vai nāvi; aizbildniecību par liecinieka ģimenes bērnu, izdevumiem vai īpašumtiesībām, pamatojoties uz liecinieka ģimeniskām attiecībām.

c) Vai personu, kas atsakās liecināt, var sodīt vai piespiest sniegt liecību?

Atlīdzināt radušos izdevumus tiesa var likt šādām personām:

  1. lieciniekam vai ekspertam, kas neieradās tiesā, neraugoties uz likumīgu uzaicinājumu (rīkojumu), un iepriekš neattaisnoja savu prombūtni ar pamatotu iemeslu vai devās prom bez atļaujas;
  2. lieciniekam, kas atsakās sniegt liecību vai sadarboties, vai ekspertam, kas atsakās sniegt paziņojumu, nenorādot iemeslu vai neraugoties uz tiesas galīgo lēmumu, un pēc tam, kad ir brīdināts par sekām;
  3. ekspertam, kurš bez pamatota iemesla vilcinās sniegt atzinumu vai nepaziņo tiesai par paredzamo kavēšanos tā sniegšanā pirms termiņa beigām.

Tā var uzlikt arī naudas sodu. Tiesa var arī norīkot prombūtnē esoša liecinieka vai eksperta obligātu ierašanos. Sodanaudas summa ir ne vairāk kā HUF 500 000 un nedrīkst pārsniegt attiecīgās lietas vērtību.

d) Vai ir personas, no kurām nevar iegūt pierādījumus?

Personas, no kurām nevar sagaidīt, ka viņas sniegs precīzus pierādījumus fiziskas vai garīgas invaliditātes dēļ, nevar uzklausīt kā lieciniekus. Lieciniekus, kuri nav atbrīvoti no konfidencialitātes ievērošanas prasības, nenopratina par jautājumiem, kas kvalificējami kā valsts vai dienesta noslēpumi vai uz kuriem attiecas viņu pienākums ievērot komercnoslēpumus, ja saskaņā ar īpašiem noteikumiem attiecīgie jautājumi ir kvalificējami kā komercnoslēpumi. To liecinieku liecības, kuri nopratināti, neievērojot šos noteikumus, nedrīkst ņemt vērā kā pierādījumus.

Lapas augšmalaLapas augšmala

7. Kāda ir tiesneša un izskatāmās lietas pušu loma liecinieka nopratināšanas procedūrā? Kādos apstākļos liecinieku var nopratināt, izmantojot jaunās tehnoloģijas, piemēram, televīziju vai videokonferenci?

Tiesa lieciniekam uzdod jautājumus. Puses var ierosināt uzdodamos jautājumus, un tiesa var ļaut viņām uzdot jautājumus tieši lieciniekam.

Liecinieks ir jānopratina tiesā vai citā vietējā tiesā, ja viņš dzīvo tuvāk tai vai ja tas ir lietderīgāk kāda cita iemesla dēļ. Izņēmuma gadījumos (ja liecinieks ir ļoti vecs, slims, ar fizisko spēju traucējumiem utt.), liecinieku var uzklausīt viņa mājās vai dzīvesvietā.

III. Pierādījumu novērtēšana

8. Vai tiesai, pieņemot lēmumu, pastāv kādi ierobežojumi, ja iesaistītā puse pierādījumus ieguvusi nelikumīgi?

Tā kā Ungārijā piemēro brīvas pierādīšanas principu, nav skaidru noteikumu par to, kā tiek iegūti pierādījumi. Tomēr, lai novērstu nepārbaudītus likuma pārkāpumus, tiesa neņem vērā pierādījumus, kas iegūti, rupji pārkāpjot likumu (piemēram, tādas personas liecība, kura nav piemērota būt par liecinieku).

9. Ja esmu iesaistītā puse, vai mana liecība ir pierādījums?

No brīvas un tiešas pierādīšanas principa izriet arī tas, ka tiesa uzskata par pierādījumiem jebkuru darbību vai bezdarbību procesā (paziņojumu, klusēšanu, prombūtni, neatcerēšanos utt.). Tomēr, tā kā pusei (pretēji lieciniekam) nav pienākuma teikt patiesību, tiesa ņem vērā puses darbības kopā ar visiem lietas apstākļiem un lemj atbilstīgi savai pārliecībai.

« Pierādījumu iegūšana un pierādīšana - Vispārīgas ziņas | Ungārija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 03-03-2008

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste