Pierādījumu iegūšana un pierādīšana - Francija

	SATURS
I.	Pierādījumu novērtēšana
	1.
		a)	Kāds ir nolikums, kas attiecināms uz pierādījuma novērtēšanu?
		b)	Vai noteiktos gadījumos pastāv nolikums, kurš atbrīvotu no pierādījumu nodrošināšanas? Kādos gadījumos? Vai drīkst sniegt pierādījumu, kas vērstos pret pierādījuma sniedzēju?
	2.	Kādā veidā tiesai jāpārliecinās par faktu, lai balstītu savu spriedumu uz šā fakta esamību?
II.	Pierādījumu iegūšana
	3.	Vai izmeklēšanas process var tikt uzsākts tikai pēc vienas puses prasības, vai arī, dažos gadījumos, tiesnesis ir tiesīgs to ierosināt pēc savas iniciatīvas?
	4.
		a)	Kāda ir turpmākā rīcība, ja tiesnesis pieņem puses prasību veikt izmeklēšanu?
		b)	Kādos gadījumos tiesnesis var noraidīt puses prasību veikt izmeklēšanu?
	5.
		a)	Kādi ir pierādījumu veidi?
		b)	Kāda ir starpība starp, no vienas puses, tādiem pierādījumu veidiem kā liecinieka pratināšana un/vai eksperta mutiska liecība un, no otras puses, rakstiska pierādījuma sniegšana un eksperta rakstisks ziņojums vai liecība?
		c)	Vai daži pierādījuma veidi prevalē pār citiem?
		d)	Vai pastāv kādi apstākļi, kuros obligāti jāiesniedz pierādījumi par noteiktiem faktiem?
	6.
		a)	Vai likums paredz, ka lieciniekam jāliecina?
		b)	Kuros gadījumos liecinieks ir tiesīgs atteikties liecināt?
		c)	Vai personu, kura atsakās liecināt, var piespiest sniegt liecību vai sankcionēt?
		d)	Kuru personu liecību nevar uzklausīt?
	7.	Kāda ir tiesneša un pušu loma liecinieka pratināšanas laikā? Cik lielā mērā jaunās tehnoloģijas iespējas kā televīzija vai videokonference var izmantot, lai uzklausītu liecinieku?
III.	Pierādījumu ticamība
	8.	Vai nelegāli iegūts pierādījums var neļaut tiesai to ņemt vērā, pieņemot spriedumu?
	9.	Ja es piedalos procesā, vai manai liecībai būs pierādījuma spēks?

I. Pierādījumu novērtēšana

1. a) Kāds ir nolikums, kas attiecināms uz pierādījuma novērtēšanu?

b) Vai noteiktos gadījumos pastāv nolikums, kurš atbrīvotu no pierādījumu nodrošināšanas? Kādos gadījumos? Vai drīkst sniegt pierādījumu, kas vērstos pret pierādījuma sniedzēju?

Dažos gadījumos eksistē prezumpcijas, kas atbrīvo personu, kurai jāpierāda grūti vai neiespējami pierādāmi fakti, no pierādījuma sniegšanas. Kopumā, ir iespēja sniegt pierādījumu, kas vērstos pret pierādījuma sniedzēju. Tādējādi par bērna tēvu tiek uzskatīts viņa mātes vīrs. Taču var tikt iesniegta prasība par paternitātes apstrīdēšanu.

Retāk, prezumpcija var būt neapstrīdama, un tad nav iespējams iesniegt pierādījumu par pretējo.

2. Kādā veidā tiesai jāpārliecinās par faktu, lai balstītu savu spriedumu uz šā fakta esamību?

Tiesa balsta savu spriedumu tikai uz pierādītiem vai neapstrīdamiem faktiem.

II. Pierādījumu iegūšana

3. Vai izmeklēšanas process var tikt uzsākts tikai pēc vienas puses prasības, vai arī, dažos gadījumos, tiesnesis ir tiesīgs to ierosināt pēc savas iniciatīvas?

Izmeklēšanas procesa uzsākšanu tiesa pieprasa pēc puses lūguma, taču tiesa ir tiesīga to darīt arī pēc savas iniciatīvas.

Lapas augšmala

4. a) Kāda ir turpmākā rīcība, ja tiesnesis pieņem puses prasību veikt izmeklēšanu?

Ja tiesa pēc vienas puses prasības izdod rīkojumu par izmeklēšanu, attiecīgās piekritības tiesas kanceleja iepazīstina iecelto ierēdni ar viņa uzdevumu saturu; tas, savukārt, izsauc visas puses piedalīties viņa veiktajās darbībās. Ja veicama ekspertīze, to uzsāks tikai tad, kad puse, pēc tiesneša lēmuma, samaksās noteiktu summu, kas paredzēta eksperta pakalpojumu maksas segšanai. Visi izmeklēšanas pasākumi notiek pušu klātbūtnē.

b) Kādos gadījumos tiesnesis var noraidīt puses prasību veikt izmeklēšanu?

Tiesa var noraidīt puses prasību veikt izmeklēšanu, ja tā uzskata, ka izmeklēšanas nolūks ir apslēpt puses pierādījumu trūkumu, vai arī ja tā nav vajadzīga.

5. a) Kādi ir pierādījumu veidi?

Līdzko pierādījums ir pieejams (sk. 5d.), to var iesniegt jebkurā veidā (izziņas...).

b) Kāda ir starpība starp, no vienas puses, tādiem pierādījumu veidiem kā liecinieka pratināšana un/vai eksperta mutiska liecība un, no otras puses, rakstiska pierādījuma sniegšana un eksperta rakstisks ziņojums vai liecība?

Nav starpības starp eksperta mutisku vai rakstisku liecību. Liecinieka pratināšana ir tiesas ziņā. Noteiktos gadījumos, rakstveida liecība, ja to neapstrīd pretējā puse, ir tiesai saistoša.

Lapas augšmala

c) Vai daži pierādījuma veidi prevalē pār citiem?

Faktisks dokuments, ko savu pienākumu ietvaros sastāda valsts amatpersona (notārs, tiesu izpildītājs), ir derīgs, ja vien nav pierādīts, kas tas ir viltojums.

Privāttiesību sous-seing akts (dokuments, kuru sastāda un paraksta tikai puses, bez valsts amatpersonas starpniecības) ir derīgs, līdz pierādīts pretējais.

Liecība, kā arī cita veida pierādījumi ir tiesas ziņā.

d) Vai pastāv kādi apstākļi, kuros obligāti jāiesniedz pierādījumi par noteiktiem faktiem?

Rakstisks pierādījums ir obligāta prasība, lai sastādītu juridisku aktu (līgumu), kura vērtība pārsniedz 800 euro. Taču, lai noteikta fakta (negadījums...) pierādīšanai vajadzīgais pierādījuma veids nav noteikts.

6. a) Vai likums paredz, ka lieciniekam jāliecina?

Katras personas pienākums ir sniegt savu palīdzību patiesības meklējumos.

b) Kuros gadījumos liecinieks ir tiesīgs atteikties liecināt?

Liecinieks ir tiesīgs atteikties liecināt, ja viņš nespēj to darīt, ja viņš atrodas laulības šķiršanas procesā, ja tas ir laulāto ģimenes loceklis (sk. 6d. jautājumu). Ja, personai liecinot, tiek atklāts profesijas noslēpums, no liecības sniegšanas var atteikties. Turklāt liecinieks dažkārt var atteikties no liecināšanas, ja viņš sniedz pierādījumus par tiesisku šķērsli (nespēja pārvietoties, slimība, ar darbu saistīts iemesls). Spriedums par to, vai tas ir tiesisks šķērslis, ir tiesas ziņā.

Lapas augšmala

c) Vai personu, kura atsakās liecināt, var piespiest sniegt liecību vai sankcionēt?

Personai, kura atsakās no klātbūtnes tiesā, var piespriest sodu € 15–150 apmērā.

Ir jānorāda, ka par viltus liecības sniegšanu iestājas kriminālatbildība.

d) Kuru personu liecību nevar uzklausīt?

Nepilngadīgie, rīcībnespējīgi pieaugušie, kā arī personas, kurām piespriests kriminālsods, nevar liecināt. Taču tiesa viņus var uzklausīt informatīva rakstura nolūkā, minētajām personām nedodot zvērestu. Arī laulāto pēcnācēji laulības šķiršanas procesa laikā nav tiesīgi sniegt liecību.

7. Kāda ir tiesneša un pušu loma liecinieka pratināšanas laikā? Cik lielā mērā jaunās tehnoloģijas iespējas kā televīzija vai videokonference var izmantot, lai uzklausītu liecinieku?

Tiesnesis vada liecinieka pratināšanu un uzdot tam jautājumus. Pusēm klātesot, tās nav tiesīgas ne pārtraukt, ne tieši uzrunāt liecinieku, lai to neietekmētu. Ja tiesnesis uzskata par vajadzīgu, viņš pats uzdod lieciniekam jautājumus, kurus puses vēlas tam uzdot.

Nekas neliedz tiesnesim izmeklēšanas laikā veikt audio, video vai audiovizuālus ierakstus, ja tas vajadzīgs apstākļu dēļ (piemēram, ģeogrāfisks attālums).

III. Pierādījumu ticamība

8. Vai nelegāli iegūts pierādījums var neļaut tiesai to ņemt vērā, pieņemot spriedumu?

Tiesnesis neņem vērā pierādījumus, kas iegūti nelikumīgi (slēptā kamera, telefonsarunu noklausīšanās bez personas ziņas) vai arī neievērojot tiesības uz privātumos dzīvi.