Pierādījumu iegūšana un pierādīšana - Igaunija

SATURS I. Pierādīšanas pienākums  1. a) Kādi ir noteikumi attiecībā uz pierādīšanas pienākumu?  b) Vai pastāv noteikumi, kas atbrīvo noteiktus faktus no pierādīšanas pienākuma? Kādos gadījumos? Vai ir iespējams atspēkot šos pieņēmumus, iesniedzot pierādījumus?  2. Kādā mērā tiesai ir jābūt pārliecinātai par kādu faktu, lai balstītu savu spriedumu uz šo faktu?  II. Pierādījumu iegūšana  3. Vai pierādījumu iegūšanai vienmēr ir jānotiek pēc kādas puses lūguma, vai tiesnesis noteiktos gadījumos var iegūt pierādījumus pēc paša ierosmes?  4. a) Ja kādas puses lūgums iegūt pierādījumu ir apstiprināts, kādas darbības seko?  b) Kādos gadījumos tiesa var noraidīt kādas puses lūgumu iegūt pierādījumu?  5. a) Kādi dažādi pierādījumu veidi pastāv?  b) Kāda ir atšķirība starp tādām metodēm, kā liecinieka nopratināšana un eksperta nopratināšana, vai rakstiskas liecības un eksperta ziņojuma/viedokļa iesniegšana?  c) Vai kādas pierādīšanas metodes ir labākas nekā citas?  d) Vai noteiktas pierādīšanas metodes ir obligātas, lai pierādītu noteiktus faktus?  6. a) Vai likums uzliek par pienākumu lieciniekam sniegt liecību?  b) Kādos gadījumos viņi var atteikties sniegt liecību?  c) Vai personu, kura atsakās liecināt, var piespiest to darīt vai sodīt?  d) Vai ir personas, no kurām liecības nedrīkst iegūt?  7. Kāda ir tiesneša un pušu loma, nopratinot liecinieku? Kādos apstākļos liecinieku var nopratināt, izmantojot tādas jaunās tehnoloģijas, kā telekonferenci vai videokonferenci?  III. Pierādījumu novērtēšana  8. Ja puse pierādījumu nav ieguvusi likumīgi, vai tiesai ir kādi ierobežojumi sprieduma pieņemšanā?  9. Ja esmu viena no lietas pusēm, vai mans paziņojums tiks uzskatīts par liecību?

 

I. Pierādīšanas pienākums

1.

a) Kādi ir noteikumi attiecībā uz pierādīšanas pienākumu?

Katrai pusei ir jāpierāda fakti, uz kuriem balstās puses prasības un iebildumi (piemēram, ja prasītājs nevar pierādīt savu prasību, lietu neierosina). Pierādījumus iesniedz puses un citi tiesvedības dalībnieki. Tiesa var likt pusēm un citiem tiesvedības dalībniekiem iesniegt papildu pierādījumus. Tiesa var vākt pierādījumus pēc savas iniciatīvas, lai aizsargātu sabiedrības intereses.

b) Vai pastāv noteikumi, kas atbrīvo noteiktus faktus no pierādīšanas pienākuma? Kādos gadījumos? Vai ir iespējams atspēkot šos pieņēmumus, iesniedzot pierādījumus?

Fakti, ko tiesa uzskata par vispārzināmiem, nav jāpierāda. Faktu, kas konstatēts  ar spriedumu, kurš stājies spēkā kādā civillietā, nevar apstrīdēt citā civillietā, kurā piedalās tās pašas puses. Šādu faktu nevar arī apstrīdēt trešā puse, kas piedalījusies lietā. Spriedums, kas stājies spēkā krimināllietā vai administratīva pārkāpuma lietā, ir saistošs tiesai, kas izskata lietu par kādas darbības civiltiesiskajām sekām, tikai lai konstatētu, vai šī darbība ir notikusi un vai konkrētā persona ir veikusi šo darbību.

Ja puse atzīst faktu, uz kuru balstās otras puses prasība vai aizstāvība, tiesa uzskata atzīto faktu par pierādītu, ja tas nepārkāpj citu tiesvedības dalībnieku tiesības vai likumīgās intereses, vai ja atzīšana nav iegūta viltus ceļā vai ar spēku, vai tā nebalstās uz kļūdu.

Lapas augšmala

Bez tam ir daudzi juridiski noteikumi attiecīgo likumu regulējošos tiesību aktos, kas attiecas uz prezumpcijām (piemēram, tiek atzīts, ka īpašnieks ir šī īpašuma saimnieks). Šīs prezumpcijas tiesvedības gaitā var atspēkot, t.i., pierādīt pretējo. Tai pat laikā, ja kaut kas ir noskaidrots vienā lietā, tad tās pašas puses to nevar apstrīdēt citā lietā, t.i., atšķirīga situācija nevar būt par pamatojumu.

2. Kādā mērā tiesai ir jābūt pārliecinātai par kādu faktu, lai balstītu savu spriedumu uz šo faktu?

Tiesa atzīst tikai pierādījumu, kas attiecas uz lietu. Tiesai ir jāpamato atteikums atzīt tiesai iesniegto pierādījumu. Tiesa novērtē visus pierādījumus no visām perspektīvām, pilnīgi un objektīvi ievērojot likumu. Neviens pierādījums tiesai nevar būt svarīgāks par citu. Likums var paredzēt, ka noteikti sertifikāti atzīstami par pareiziem.

II. Pierādījumu iegūšana

3. Vai pierādījumu iegūšanai vienmēr ir jānotiek pēc kādas puses lūguma, vai tiesnesis noteiktos gadījumos var iegūt pierādījumus pēc paša ierosmes?

Pierādījumus iesniedz puses un citi tiesvedības dalībnieki. Tiesa var likt pusēm un citiem tiesvedības dalībniekiem iesniegt papildu pierādījumus. Tiesa var vākt pierādījumus pēc savas iniciatīvas, lai aizsargātu sabiedrības intereses.

Ja ir nepieciešams vākt pierādījumus ārpus tās tiesas, kura izskata lietu, jurisdikcijas, un tiesvedības pusei nav iespējams iegūt šādus pierādījumus, tiesa, kas izskata lietu, izdod lēmumu par procesuālās darbības veikšanu tajā tiesā, kuras jurisdikcijā pierādījumus var iegūt.

Lapas augšmala

4.

a) Ja kādas puses lūgums iegūt pierādījumu ir apstiprināts, kādas darbības seko?

Šīs darbības neviena spēkā esoša tiesību norma atsevišķi neregulē. Tiklīdz tiesa atzīst kādu dokumentu par dokumentāru pierādījumu, to pievieno lietai un izskata tiesas sēdes laikā. Ja runa ir par tiesas noteikumiem par pārbaudi uz vietas, tad tā dodas uz šo vietu, pārbauda, utt.

b) Kādos gadījumos tiesa var noraidīt kādas puses lūgumu iegūt pierādījumu?

Tiesa atzīst tikai pierādījumus, kas attiecas uz lietu. Līdz ar to tiesa var atteikt pieņemt pierādījumus, kuri neattiecas uz lietu, bet šajā gadījumā tiesai ir jāpamato atteikums pieņemt tiesai iesniegtos pierādījumus.

Ja saskaņā ar likumu kādu faktu ir jāpierāda ar noteikta veida vai formas pierādījumiem, tad faktu nevar pierādīt ar cita veida vai formas pierādījumiem.

Skatīt arī atbildi uz I jautājuma 1 b) punktu.

5.

a) Kādi dažādi pierādījumu veidi pastāv?

Pierādījumi civillietā ir jebkura informācija, kuru procesuālā formā paredz likums un, balstoties uz kuru, tiesa saskaņā ar likumā paredzēto procedūru noskaidro to, ka pastāv vai nepastāv fakti, uz kuriem balstās pušu un citu tiesvedības dalībnieku prasības, iebildumi un citi fakti, kas saistīti ar lietas taisnīgu izspriešanu. Pierādījumi var būt liecinieka liecība, kādas puses vai trešās puses paziņojumi, dokumentāri pierādījumi, fiziski pierādījumi, pārbaude uz vietas vai eksperta viedoklis.

Lapas augšmala

b) Kāda ir atšķirība starp tādām metodēm, kā liecinieka nopratināšana un eksperta nopratināšana, vai rakstiskas liecības un eksperta ziņojuma/viedokļa iesniegšana?

Liecinieka liecība: ikvienu personu, kas var zināt par faktiem, kuri attiecas uz lietu, var nopratināt kā liecinieku, ja šī persona nav tiesvedības dalībnieks.

Pušu un trešo pušu paziņojumi: pušu un trešo pušu paziņojumi par faktiem, kas tām ir zināmi un kas attiecas uz lietas izspriešanu.

Dokumentāri pierādījumi: dokumentāri pierādījumi ir rakstveida dokumenti vai citi dokumenti, kas ierakstīti fotografējot, izmantojot video, audio vai ar cita veida informācijas ierakstīšanu, un ietver informāciju par faktiem, kuri attiecas uz lietas izspriešanu un kurus var iesniegt tiesas sēdes laikā uztveramā formā. Oficiālas un personīgas vēstules arī ir rakstveida dokumenti. Ir jāiesniedz rakstveida dokumentu oriģināls, kopija vai izraksts. Ja iesniedz dokumenta kopiju vai izrakstu, tiesai pēc savas iniciatīvas vai pēc kāda cita tiesvedības dalībnieka lūguma ir tiesības pieprasīt iesniegt dokumenta oriģinālu.

Fizisks pierādījums: fizisks pierādījums ir lieta, kuras esamība vai tās raksturīgas pazīmes var atvieglot tādu faktu noskaidrošanu, kas attiecas uz lietu.

Pārbaude uz vietas: pārbaudes uz vietas laikā nekustamu īpašumu, teritoriju vai darbības vietu sīki apraksta un, ja nepieciešams un iespējams, tās attiecīgos raksturlielumus nofotografē vai ieraksta kādā citā veidā. Par pārbaudi uz vietas sastāda protokolu.

Lapas augšmala

Eksperta novērtējums: tiesai ir tiesības pasūtīt eksperta novērtējumu gadījumos, kad ir nepieciešama ar tiesu nesaistīta ekspertīze, lai noskaidrotu faktus, kas attiecas uz lietu. Eksperta novērtējumu veic tiesu eksperts no tiesu institūcijas, oficiāli sertificēts eksperts vai cita tiesas iecelta kvalificēta persona. Nozīmējot ekspertu, tiesa ņem vērā pušu viedokļus.

c) Vai kādas pierādīšanas metodes ir labākas nekā citas?

Nē. Taču likums var paredzēt, ka noteikti sertifikāti ir pieņemami par pareiziem. Piemēram, saskaņā ar Notariāta likuma 1. panta 5. punktu tiek pieņemts, ka ar notāru apliecinātie dokumenti un notariālie sertifikāti, kuri sagatavoti kompetences ietvaros un atbilst prasībām, kas ir noteikti  oficiāliem spēkā esošiem dokumentiem, ir pareizi.

d) Vai noteiktas pierādīšanas metodes ir obligātas, lai pierādītu noteiktus faktus?

Ja likums nosaka, ka kādu faktu ir jāpierāda ar noteikta veida vai formas pierādījumiem, tad faktu nevar pierādīt ar cita veida vai formas pierādījumiem.

6.

a) Vai likums uzliek par pienākumu lieciniekam sniegt liecību?

Personai, kas ar pavēsti uzaicināta par liecinieku, ir jāierodas tiesā un jāsniedz tiesai patiesa liecība par faktiem, kas viņam vai viņai ir zināmi.

b) Kādos gadījumos viņi var atteikties sniegt liecību?

Lieciniekam ir tiesības atteikties sniegt liecību, ja:

Lapas augšmala

1. viņš vai viņa ir vai ir bijis precējies ar prasītāju vai atbildētāju;
2. viņš vai viņa ir prasītāja vai atbildētāja augšupējs vai lejupējs radinieks, vai ir vai ir bijis precējies ar šādu augšupēju vai lejupēju radinieku;
3. viņš vai viņa ir prasītāja vai atbildētāja brālis vai māsa, vai ir vai ir bijis precējies ar šādu brāli vai māsu;
4. šādas tiesības rodas citā likumā noteiktā gadījumā.

Lieciniekam ir pamatotas tiesības atteikties sniegt liecību, ja viņa vai viņas liecība var apvainot viņu pašu vai viņa vai viņas dzīvesbiedru, bijušo dzīvesbiedru, vecāku, bērnu, brāli, māsu, vecvecāku vai mazbērnu kriminālpārkāpumā vai citā nepiedienīgā rīcībā.

c) Vai personu, kura atsakās liecināt, var piespiest to darīt vai sodīt?

Ja pēc uzaicinājuma liecinieks bez pamatota iemesla neierodas tiesā, tiesa var piemērot naudassodu vai liecinieka piespiedu atvešanu. Ja liecinieks nepamatoti atsakās nodot zvērestu, sniegt liecību vai atbildēt uz jautājumiem, tiesa var piemērot naudassodu vai izdot rīkojumu par liecinieka aizturēšanu. Liecinieku var aizturēt uz laiku līdz trim mēnešiem; taču aizturēšana neturpinās pēc tam, kad izbeigta attiecīgās lietas izskatīšana tiesā, vai pēc tam, kad liecinieks ir sniedzis liecību vai nodevis zvērestu, vai arī pēc tam, kad izskatīšanā liecinieka klātbūtne vairs nav nepieciešama.

Ja tiesvedības dalībnieks, kas pieprasa nopratināt liecinieku, atsauc pieteikumu, vai kāda cita iemesla dēļ vairs nav vajadzības pēc liecinieka nopratināšanas, lieciniekam, kurš nav ieradies, sodu nepiespriež; taču samaksāto soda naudu atpakaļ neatmaksā. Tiesa pēc savas iniciatīvas vai pēc kādas puses pieprasījuma var likt lieciniekam samaksāt kompensāciju par tiesas izdevumiem, kas radušies, lieciniekam atsakoties nodot zvērestu vai sniegt liecību, vai lieciniekam neierodoties uz lietas iepriekšējo izskatīšanu vai tiesas sēdi.

Lapas augšmala

d) Vai ir personas, no kurām liecības nedrīkst iegūt?

Valsts un vietējās valdības valsts ierēdņus, kuriem ar likumu ir aizliegts izpaust valsts vai komercdarbības noslēpumus vai citu konfidenciālu informāciju, kas viņiem kļuvusi zināma viņu ieņemamā amata dēļ attiecībā uz šo informāciju, nenopratina tiesā kā lieciniekus.

Šādas personas nenopratina kā lieciniekus bez tās personas atļaujas, kuras interesēs ir uzlikts pienākums saglabāt konfidencialitāti:

1. pārstāvjus civillietās vai advokātus, kas piedalās krimināllietu procesos, attiecībā uz faktiem, kas viņiem kļuvuši zināmi, pildot savus pienākumus;
2. ārstus un citus medicīnas iestāžu darbiniekus attiecībā uz faktiem, ko pacients viņiem ir uzticējis, ja likumā nav noteikts citādāk.

Garīdznieku nevar nopratināt kā liecinieku attiecībā uz jautājumiem, kas viņam vai viņai uzticēti. Personu nevar nopratināt kā liecinieku, ja likums aizliedz šādas personas nopratināšanu civillietā. Tiesa var atteikt nopratināt kā liecinieku personu, kas ir jaunāka par 15 gadiem, vai personu, kas fiziskas vai garīgas nespējas dēļ nespēj pareizi izprast faktus, kas attiecas uz lietu, vai sniegt patiesu liecību par tiem.

Ja nepieciešams, liecinieku, kas jaunāks par 15 gadiem, nopratina skolotāja, psihologa, vecāka vai aizbildņa klātbūtnē, kas ar tiesas atļauju arī var izvaicāt liecinieku. Tiesa var izsūtīt tiesvedības dalībnieku no tiesas zāles uz laiku, kamēr nopratina nepilngadīgu liecinieku, ja tas nepieciešams, lai noskaidrotu patiesību. Pēc dalībnieka atgriešanās tiesas zālē nepilngadīgā liecinieka liecību nolasa dalībniekam, kuram ir tiesības uzdot jautājumus lieciniekam. Ja nepieciešams tiesa var izsūtīt liecinieku, kas ir jaunāks par 15 gadiem, no tiesas zāles pēc tam, kad viņš ir nopratināts.

Lapas augšmala

7. Kāda ir tiesneša un pušu loma, nopratinot liecinieku? Kādos apstākļos liecinieku var nopratināt, izmantojot tādas jaunās tehnoloģijas, kā telekonferenci vai videokonferenci?

Katru liecinieku nopratina atsevišķi. Liecinieki, kuri nav nopratināti, nedrīkst atrasties tiesas zālē lietas izskatīšanas laikā. Liecinieks, kas ir nopratināts, paliek tiesas zālē līdz lietas izskatīšanas beigām, ja tiesa nedod lieciniekam atļauju doties prom ātrāk. Tiesa noskaidro liecinieka personību un viņa vai viņas nodarbošanos, izglītību, dzīvesvietu un saistību ar lietu, un attiecības ar pusēm un trešām pusēm. Tiesa pieprasa lieciniekam par lietu runāt tikai taisnību. Tiesvedības dalībniekam, kas pieprasījis liecinieka uzaicināšanu uz tiesu, pirmajam ir tiesības iztaujāt liecinieku; pēc tam liecinieku iztaujā citi tiesvedības dalībnieki. Liecinieku, kurš uzaicināts pēc tiesas iniciatīvas, vispirms iztaujā prasītājs. Tiesai ir tiesības uzdot jautājumus lieciniekam visā nopratināšanas laikā. Tiesai ir tiesības noraidīt uzvedinošus jautājumus un jautājumus, kas neattiecas uz lietu.

Spēkā esošie normatīvie akti un prakse neparedz telekonferences/videokonferences izmantošanu.

III. Pierādījumu novērtēšana

8. Ja puse pierādījumu nav ieguvusi likumīgi, vai tiesai ir kādi ierobežojumi sprieduma pieņemšanā?

Šo jautājumu normatīvie akti neregulē – tāpēc paliek spēkā brīva pierādījumu novērtēšana.

9. Ja esmu viena no lietas pusēm, vai mans paziņojums tiks uzskatīts par liecību?

Pušu un trešo pušu paziņojumus par faktiem, kuri tām ir zināmi un attiecas uz lietas izskatīšanu, izvērtē kopā ar citiem lietā savāktajiem pierādījumiem. Juridiskā pārstāvja paziņojumu uzskata par tās puses vai trešās puses paziņojumu, kuras juridiskais pārstāvis viņš vai viņa ir. Puses, trešās puses un to juridiskie pārstāvji, nododot zvērestu, var sniegt paziņojumus par faktiem, kam ir īpaša saistība ar lietu. Bez tam paziņojumu, nododot zvērestu, var pieņemt arī no personas, kas ir devusi savu rakstisku piekrišanu. Pusei ir tiesības pieprasīt, lai pati puse, pretējā puse un to juridiskie pārstāvji sniegtu paziņojumus, nododot zvērestu. Ja kāda puse vēlas, nododot zvērestu, sniegt paziņojumus pēc savas iniciatīvas, ir jāiesniedz rakstisks pieteikums.

Cita informācija

• Civilprocesa kodekss -

« Pierādījumu iegūšana un pierādīšana - Vispārīgas ziņas | Igaunija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 10-01-2007