Eiropas Komisija > ETST > Spriedumu izpilde > Zviedrija

Pēdējo reizi atjaunots: 30-08-2006
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Spriedumu izpilde - Zviedrija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pirmavota valodas versija ir atjaunināta un pārcelta uz Eiropas e-tiesiskuma portālu.


 

SATURS

1. Ko nozīmē spriedumu izpilde jeb parādu piedziņa civillietās un komerclietās? 1.
2. Kādi ir nosacījumi, lai izdotu izpildrakstu vai lēmumu? 2.
2.1. Procedūra 2.1.
2.2. Spēkā esošie nosacījumi 2.2.
3. Parādu piedziņas pasākumi un to būtība 3.
3.1. Kāda veida īpašumam var piemērot parādu piedziņas procedūru? 3.1.
3.2. Kādas ir parādu piedziņas pasākumu sekas? 3.2.
3.3. Kāda ir šādu pasākumu spēkā esamība? 3.3.
4. Vai ir apelācijas iespēja pret šādu pasākumu īstenošanu? 4.

 

1. Ko nozīmē spriedumu izpilde jeb parādu piedziņa civillietās un komerclietās?

Spriedumu izpilde saskaņā ar Parādu piedziņas kodeksu (utsökningsbalken)

Gadījumos kad izpildinstitūcija, pamatojoties uz tiesas lēmumu vai kādu īpašu kārtību, liek izpildīt noteiktas saistības, izmanto „parādu piedziņas” procedūru (verkställighet). Visbiežāk izpildāmās saistības ir parādu atmaksāšana un pienākums pamest dzīvesvietu. Piesardzības pasākumi (säkerhetsåtgärder), piemēram, apķīlāšana vai aizliegums izmantot kādu īpašumu (kvarstad) ir īpaši piedziņas veidi.

Parādu piedziņa notiek, apķīlājot mantu (utmätning). Tas ļauj parādnieka īpašumu ņemt par samaksu.

Citas saistības, izņemot parādu atmaksāšanu, piemēram, pienākumu pamest dzīvesvietu, un piesardzības pasākumus, piemēram, aizliegumu izmantot kādu īpašumu, izpilda saskaņā ar Parādu piedziņas kodeksu. Piemēram, pienākumu pamest dzīvesvietu izpilda, izliekot no dzīvesvietas. Tomēr parasti attiecīgajai pusei ir jāpilda attiecīgās saistības vai jāievēro aizliegumi vai kādas citas prasības saskaņā ar sprieduma izpildītājiestādes norādījumiem. Iestāde arī pati var veikt vajadzīgos pasākumus. Tā var uzlikt sodus.

Spriedumu izpilde saskaņā ar Vecāku un bērnu kodeksu (föräldrabalken)

Spriedumu izpildi var īstenot saistībā ar lēmumiem par bērnu aizbildniecību, bērnu dzīves apstākļiem un saskarsmi ar bērniem. Sprieduma izpildes lēmumā var būt paredzēts sods neizpildes gadījumā vai aizturēšana, iesaistot policiju.

Lapas augšmalaLapas augšmala

2. Kādi ir nosacījumi, lai izdotu izpildrakstu vai lēmumu?

2.1. Procedūra
Spriedumu izpilde saskaņā ar Parādu piedziņas kodeksu

Lai varētu sākties sprieduma izpildes process, ir jābūt spriedumam vai citam izpildrakstam, kas liek izpildīt kādas saistības.

Par spriedumu izpildes pamatu var būt šādi izpildraksti:

  1. tiesas spriedums vai lēmums;
  2. mierizlīgums, ko apstiprinājusi tiesa;
  3. naudas sods, kas uzlikts ārpustiesas kārtībā (strafföreläggande), vai naudas sods, kas uzlikts uz vietas (ordningsbot);
  4. šķīrējtiesas nolēmums;
  5. divu personu apliecināta rakstiska vienošanās par apgādību saskaņā ar Laulības kodeksu (äkteskapsbalken) un Vecāku un bērnu kodeksu,
  6. saskaņā ar īpašiem noteikumiem izpildāms administratīvas institūcijas lēmums;
  7. dokuments, kas izpildāms saskaņā ar īpašiem noteikumiem;
  8. tiesas izpildītāju biroja (skatīt tālāk) lēmums par maksājuma rīkojuma izpildi vai vienkāršotu tiesas procedūru saistībā ar īpašumtiesību izpildrakstu (handräckning).

Ja ir izdots izpildraksts, pirms izpildes sākuma nav vajadzīgi tiesas vai kādas citas institūcijas papildu lēmumi.

Spriedumu izpildi veic valsts institūcija, kas saucas tiesu izpildītāju birojs (kronofogdemyndigheten). Tādēļ tieši tiesu izpildītāju birojs pieprasa, piemēram, apķīlāšanu. Vispārīgā juridiskā atbildība par spriedumu izpildi attiecas uz tiesu izpildītājiem (kronofogde), kamēr pašu sprieduma izpildi parasti veic sprieduma izpildes amatpersonas (förrättningsmän).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Svarīga tiesu izpildītāju biroja darba daļa ir informācijas vākšana par parādnieku un parādnieka īpašumiem. Parādniekiem ir jāsniedz detalizēta informācija par saviem īpašumiem un jāapstiprina tās patiesums rakstiski vai lietas izskatīšanas laikā; šā pienākuma nepildīšana ir kriminālpārkāpums. Tiesu izpildītāju birojs arī drīkst pieprasīt šādu informāciju no parādnieka, un informācijas nesniegšanas gadījumā rajona tiesa (tingsrätt) saskaņā ar tiesu izpildītāju biroja iesniegumu var uzlikt sodu.

Informācija parādu piedziņas lietās ir jāsniedz arī trešām pusēm (skatīt tālāk 3.2. punktu). Informācijas nesniegšanas gadījumā var piemērot sodu vai apcietinājumu (häktning).

Iesniegumu par parādu piedziņu mutiski vai rakstiski var iesniegt attiecīgā persona vai tās pārstāvis. Mutiska iesnieguma gadījumā iesniedzējs, t.i., persona, kas pieprasa piedziņu, ierodas tiesu izpildītāju birojā. Atsevišķos gadījumos iesniegumu var iesniegt elektroniski. Uz rakstiska iesnieguma ir jābūt iesniedzēja vai iesniedzēja pārstāvja parakstam.

Veikt parādu piedziņu parasti pieprasa parādnieka dzīvesvietas rajona tiesu izpildītāju birojam. Apķīlāšanu var pieprasīt arī lēnē, kur atrodas īpašums.

Par valsts izdevumiem parādu piedziņas lietās ir jāmaksā nodeva. Ja tas ir iespējams, parādu piedziņas gadījumos izmaksas pēc likuma ir jāsedz personai, pret kuru piedziņa ir vērsta. Parasti arī iesniedzējs atbild par valsts piedziņas izmaksām. Šo noteikumu nepiemēro apgādības prasību gadījumā saskaņā ar Laulību kodeksu vai Vecāku un bērnu kodeksu, vai ārvalstu apgādības prasībām, kas izpildītas Zviedrijā, ar noteikumu, ka prasība nav iesniegta vairāk nekā pirms pieciem gadiem.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Vispārējs noteikums paredz iekasēt pamatnodevu par katru izpildrakstu, uz ko ir vērsta piedziņa. Civilprasību gadījumā pamatnodeva parasti ir 1000 SEK . Tomēr dažos apķīlāšanas gadījumos pamatnodeva ir 500 SEK. Šādu nodevu piemēro, ja iesniedzējs ir pieprasījis tikai darba algas apķīlāšanu. Mazākā pamatnodeva attiecas arī uz nodokļu un nodevu apķīlāšanu.

Sagatavošanas, pārdošanas un dažādiem citādiem izdevumiem var piemērot citas nodevas.

Spriedumu izpilde saskaņā ar Vecāku un bērnu kodeksu

Sprieduma izpildi var prasīt saistībā ar parastās tiesas spriedumu vai lēmumu par bērna apgādību, dzīves apstākļiem, saskarsmi vai nodošanu citu personu aprūpē. Izpildāma ir arī vienošanās vecāku starpā par apgādību, dzīves apstākļiem un saskarsmi ar noteikumu, ka to ir apstiprinājusi sociālās apgādes padome (socialnämnden).

Šādos gadījumos spriedumu izpilde notiek lēnes administratīvajā tiesā (länsrätt). Parasti iesniegumu par sprieduma izpildi iesniedz tās lēnes tiesai, kur dzīvo vai ir apmetusies par bērnu atbildīgā persona. Ja bērns atrodas citā lēnē, jurisdikcija ir arī šīs lēnes tiesai.

2.2. Spēkā esošie nosacījumi
Spriedumu izpilde saskaņā ar Parādu piedziņas kodeksu

Dažos gadījumos spriedumu izpilde var būt traucēta.

Tā notiek, ja izpildraksts ir pārāk neskaidrs, lai to varētu izpildīt.

Ja persona, pret kuru ir sākta parādu piedziņa, apgalvo, ka saistību izpilde, piemēram, parāda samaksa, nav bijusi spēkā jau pirms izpildraksta izdošanas, lai izvairītos no parāda piedziņas, šai personai tas ir jāpierāda.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Parādnieks var arī apgalvot, ka iesniedz pretprasību pret iesniedzēju, lai atspēkotu prasību par piedziņu. Tas var traucēt parāda piedziņu gadījumā, ja tiesu izpildītāju birojs konstatē, ka arī par pretprasību ir izdots izpildraksts vai ja tā ir rakstiski apliecināta.

Ja izpildrakstu atceļ, parāda piedziņa ir nekavējoties jāaptur. Atsevišķos gadījumos tiesa var lemt, ka prasība nav jāapmierina.

Spriedumu izpilde saskaņā ar Vecāku un bērnu kodeksu

Dažos gadījumos spriedumu izpilde var būt traucēta.

Ja bērns ir sasniedzis 12 gadu vecumu, sprieduma izpilde nedrīkst notikt pret bērna gribu, ja vien lēnes administratīvā tiesa nav pārliecināta, ka tas vislabāk atbildīs bērna interesēm. Šādu kārtību piemēro arī tad, ja bērns vēl nav sasniedzis 12 gadu vecumu, bet ir pietiekami attīstīts, lai spētu paust vērā ņemamu viedokli par savām vēlmēm.

Lēnes administratīvā tiesa drīkst atteikt sprieduma izpildi arī tad, ja ir skaidrs, ka apstākļi kopš parastās tiesas lēmuma vai sociālās apgādes padomes apstiprinātās vienošanās starp vecākiem ir mainījušies, un ir uzrakstīts iesniegums par jaunu lietas izskatīšanu bērna labāko interešu vārdā.

Lēnes administratīvā tiesa drīkst atteikt sprieduma izpildi arī citos gadījumos, ja ir nojaušams iepējama kaitējuma risks bērna fiziskajai vai garīgajai veselībai.

3. Parādu piedziņas pasākumi un to būtība

3.1. Kāda veida īpašumam var piemērot parādu piedziņas procedūru?
Spriedumu izpilde saskaņā ar Parādu piedziņas kodeksu

Lai apķīlātu īpašumu, ir jāievēro zināmi nosacījumi. Īpašumam ir

Lapas augšmalaLapas augšmala

  • jāpieder parādniekam,
  • jābūt pārņemamam,
  • jābūt ar vērtību naudas izteiksmē.

Ir iespējams apķīlāt jebkādu īpašumu. Tas attiecas gan uz kustamo, gan nekustamo īpašumu.

Pie kustamā īpašuma pieder ne vien tāds īpašums kā vieglās automašīnas, laivas vai mehānismi, bet arī saņemamas vērtības, piemēram, nauda bankā un dažādas pilnvaras, piemēram, tiesības izmantot kādu īpašumu vai daļa no miruša cilvēka īpašuma.

Var apķīlāt arī darba algas, pensijas un tamlīdzīgus naudas līdzekļus.

Nevar apķīlāt atsevišķas īpašuma kategorijas. Šeit ietilpst ikdienā vajadzīgas lietas, piemēram:

  • apģērbs un citi priekšmeti parādnieka personiskai lietošanai saprātīgās robežās,
  • mēbeles, mājsaimniecības ierīces un cits māju un to uzturēšanas aprīkojums ,
  • instrumenti un cits aprīkojums, kas vajadzīgs parādnieka profesijā vai arodapmācībā,
  • personiskas mantas, piemēram, goda medaļas un sporta godalgas, kas parādniekam ir tik svarīgas, ka būtu netaisni tās apķīlāt.

Piemērojot īpašus noteikumus, dažas īpašuma kategorijas var aizsargāt pret apķīlāšanu. Tas notiek, piemēram, zaudējumu atlīdzības gadījumos. Ja parādniekam pienākas zaudējumu atlīdzība personisku ievainojumu, nelikumīgas aizturēšanas, ļaunprātīgu apsūdzību, neslavas celšanas vai līdzīgos gadījumos, naudas līdzekļus nevar apķīlāt, kamēr tie nav samaksāti. Kad nauda ir samaksāta, to nevar apķīlāt, ja tā atrodas atsevišķi un ir paredzēta joprojām vajadzīgam atbalstam. Zaudējumu atlīdzību, kas ir paredzēta cita veida kaitējuma, piemēram, sāpju un ciešanu kompensācijai, nevar apķīlāt, kamēr nav pagājuši divi gadi kopš samaksas dienas.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Var apķīlāt tikai darba algas daļu, proti, to, kas paliek pāri no tā, kas vajadzīgs parādniekam sevis un ģimenes uzturēšanai.

Apķīlājot darba algu, par prioritārām uzskata prasības saskaņā ar Laulību kodeksu un Vecāku un bērnu kodeksu.

3.2. Kādas ir parādu piedziņas pasākumu sekas?
Spriedumu izpilde saskaņā ar Parādu piedziņas kodeksu

Kad īpašums ir apķīlāts, parādnieks to nevar kontrolēt tāpat kā iepriekš. Parādnieks nedrīkst kaitēt prasības iesniedzējam un rīkoties ar īpašumu, nododot to citiem vai veicot ar īpašumu citas darbības bez tiesu izpildītāju biroja atzinuma, ko var izsniegt īpašu iemeslu dēļ un pēc prasības iesniedzēja uzklausīšanas.

Personas, kas rīkojas ar īpašumu nelikumīgi, var sodīt ar naudas sodu.

Lēmumi par apķīlāšanu piešķir priviliģētas tiesības saistībā ar īpašumu.

Parādu piedziņas gadījumos trešām pusēm ir jāsniedz informācija par jebkādām parādnieka prasībām un jebkādiem citiem darījumiem, kas attiecas uz parādnieka apķīlājamo īpašumu. Trešām pusēm ir arī jāsniedz informācija par parādnieka īpašumu, kas ir šo pušu rīcībā, piemēram, ja īpašums tām ir ķīlā vai glabāšanā. Tā bankām ir jāsniedz informācija par parādnieka banku kontu stāvokli un seifiem, kas pieder parādniekam, kā arī par parādnieka īpašumu, kas atrodas bankas glabāšanā. Arī parādnieka tuvākajiem radiniekiem ir pienākums sniegt informāciju.

Informāciju no trešās puses var pieprasīt mutiski vai rakstiski un, ja vajag, trešo pusi var izsaukt uz lietas izskatīšanu. Šo pienākumu  neizpildes gadījumā var piemērot naudas sodus un apcietinājumu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

3.3. Kāda ir šādu pasākumu spēkā esamība?

Apķīlāšanai nav maksimāla laika ierobežojuma. Tomēr tiesību aktos paustā nostāja iesaka apķīlāto īpašumu pārdot bez kavēšanās.

Ja iespējams, izlikšanas gadījumos izlikšanai būtu jānotiek četru nedēļu laikā no vajadzīgo dokumentu saņemšanas tiesu izpildītāju birojā.

4. Vai ir apelācijas iespēja pret šādu pasākumu īstenošanu?

Spriedumu izpilde saskaņā ar Parādu piedziņas kodeksu

Parasti tiesu izpildītāju biroja lēmumus var pārsūdzēt. Apelācijas sūdzības saskaņā ar valdības noteiktajiem noteikumiem ir jāiesniedz rakstiski rajona tiesā, kas atrodas tiesu izpildītāju biroja rajonā. Tiesu izpildītāju birojam ir jānosūta dokumenta kopija.

Sūdzību pret tiesu izpildītāju biroja lēmumu var iesniegt persona, ko nelabvēlīgi ir ietekmējis biroja lēmums. Apelācijām saistībā ar lēmumiem par darba algas apķīlāšanu nav laika ierobežojuma; lēmumi par cita veida apķīlāšanu ir jāpārsūdz triju nedēļu laikā no lēmuma paziņošanas. Tomēr trešā puse pret šādiem apķīlāšanas lēmumiem var iesniegt apelāciju jebkurā laikā.

Rajona tiesa var apturēt sprieduma izpildi līdz turpmākam paziņojumam, un, ja ir īpašs pamats to darīt, tā var noteikt, ka jau veiktie pasākumi ir jāatceļ.

Spriedumu izpilde saskaņā ar Vecāku un bērnu kodeksu

Administratīvajā apelācijas tiesā (kamarrätten) var pārsūdzēt lēnes administratīvās tiesas lēmumu par sprieduma izpildi. Apelācijas sūdzības ir jāiesniedz rakstiski. Dokumenta kopija ir jāsūta uz lēnes administratīvo tiesu. Atbilde uz apelāciju ir jāsaņem triju nedēļu laikā no apstrīdamā lēmuma paziņošanas.

« Spriedumu izpilde - Vispārīgas ziņas | Zviedrija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 30-08-2006

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste