Eiropas Komisija > ETST > Spriedumu izpilde > Slovēnija

Pēdējo reizi atjaunots: 22-04-2009
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Spriedumu izpilde - Slovēnija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pirmavota valodas versija ir atjaunināta un pārcelta uz Eiropas e-tiesiskuma portālu.


 

SATURS

1. Ko nozīmē spriedumu izpilde civillietās un komerclietās? 1.
2. Kādi ir izpildraksta vai nolēmuma izpildes nosacījumi? 2.
2.1. Procedūra 2.1.
2.2. Izpildes nosacījumi 2.2.
3. Izpildes pasākumu objekts un būtība 3.
3.1. Kādiem aktīvu veidiem var piemērot izpildi? 3.1.
3.2. Kāds ir izpildes pasākumu nolūks? 3.2.
3.3. Kāda ir izpildes pasākumu spēkā esamība? 3.3.
4. Vai ir iespējams pārsūdzēt lēmumu, ar ko nosaka izpildes pasākumu? 4.
5. Kas personai jādara, lai citas dalībvalsts tiesas izdots nolēmums tiktu atzīts un izpildīts Slovēnijā? 5.
5.1. Kāda forma tiek izmantota, lai ierosinātu priekšlikumu par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu un izpildi, un kādi pielikumi tajā ir jāiekļauj? 5.1.
5.2. Kurai instancei vai tiesai ir jānosūta priekšlikums par izpildi? 5.2.
5.3. Kādā valodā ir jāsagatavo priekšlikums par izpildi? 5.3.
5.4. Vai ir jāmaksā tiesas nodevas? Vai ir jāmaksā citas nodevas? 5.4.
5.5. Vai šajās lietās ir nepieciešama advokāta līdzdalība? Ja ir, kā Slovēnijā ir iespējams noskaidrot advokāta vārdu, uzvārdu? 5.5.

 

1. Ko nozīmē spriedumu izpilde civillietās un komerclietās?

Slovēnijas Republikā spriedumu izpildi reglamentē Likums par spriedumu izpildi civillietās un prasības nodrošinājumu (ZIZ).

  • (Lūdzu, definējiet terminu „izpilde”)

Slovēnijas tiesiskajā regulējumā izpilde nozīmē prasības (proti, prasības par maksu, pakalpojumu, atbrīvojumu vai atļauju) apmierināšanai izdoto izpildrakstu tiesisku piespiedu izpildi. Izņēmuma kārtā ģimenes lietās terminu „izpilde” var attiecināt arī uz prasību izpildi par tiesisko attiecību maiņu.

  • (Lūdzu, sniedziet vispārīgu pārskatu par izpildes pasākumiem, lai nodrošinātu, ka atbildētājs veic noteiktas darbības, atturas no noteiktu darbību veikšanas vai veic maksājumu).

Izpildes pasākumi naudas prasību apmierināšanai ir parādnieka kustamā īpašuma pārdošana, nekustamā īpašuma pārdošana, parādnieka naudas prasības nodošana, citu parādnieka finansiālo vai materiālo tiesību un dematerializēto vērtspapīru likvidācija, partnera akciju daļu pārdošana un to līdzekļu nodošana, kas tiek turēti organizācijās, kuras ir pilnvarotas veikt maksājumu darījumus (t. i., bankās).

Ar naudu nesaistītajās prasībās piemēro šādus izpildes pasākumus - kustamā īpašuma piegādi un nodrošināšanu, nekustamā īpašuma atbrīvošanu vai piešķiršanu, aizstāšanas pakalpojumu uz parādnieka rēķina, parādnieka piespiešanu, izmantojot naudas sodu, darbinieka atjaunošanu darbā, objektu sadalīšanu, vēlmju norādīšanu un bērna atņemšanu.

2. Kādi ir izpildraksta vai nolēmuma izpildes nosacījumi?

Tiesas sankcionē izpildi, pamatojoties uz izpilddokumentu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ir šādi izpilddokumenti:

  • izpildāms tiesas nolēmums (spriedums vai šķīrējtiesas nolēmums, lēmums un maksājuma rīkojums vai cits tiesas vai šķīrējtiesas rīkojums) un izlīgums (panākts pirms tiesas vai ar šķīrējtiesas starpniecību);
  • izpildāms notariāls akts;
  • cits izpildāms nolēmums vai juridisks instruments, kas ir izpildāms dokuments saskaņā ar likumu, ratificētu un publicētu starptautisku līgumu vai Slovēnijas Republikā tieši piemērojamu Eiropas Savienības tiesību aktu.

Izpildraksts ir izpildāms, ja tajā ir norādīts kreditors un parādnieks, kā arī saistību izpildes priekšmets, veids, apjoms un laiks (ZIZ 21. panta 1. punkts).

Ja priekšlikumu par izpildi iesniedz tiesai, kas nav skatījusi attiecīgo prasību pirmajā instancē, tai obligāti iesniedz arī tā izpilddokumenta oriģinālu vai apliecinātu kopiju, kas pamato izpildāmības deklarāciju (ZIZ 42. panta 1. punkts).

2.1. Procedūra
  • (Vai izpildāmi ir gan tiesas nolēmumi, gan ārpustiesas lēmumi?)

Atbildē uz iepriekšējo jautājumu jau tika norādīts, ka papildus tiesas nolēmumiem un izlīgumiem atbilstīgi ZIZ nosacījumiem ir jāizpilda arī notariāli akti un citi lēmumi vai juridiski instrumenti, ja tie ir noteikti kā izpilddokumenti likumā, ratificētā un publicētā starptautiskā līgumā vai Eiropas Savienības tiesību aktā, kas ir tieši piemērojams Slovēnijas Republikā.

  • (Vai izpildei ir nepieciešams tiesas nolēmums?)

Tiesas nolēmums ir nepieciešams; ir nepieciešams izpildlēmums, kas sankcionē izpildi.

Lapas augšmalaLapas augšmala

  • (Kuras tiesas kompetencē ir sprieduma izpilde?)

Sprieduma izpilde ir rajona tiesas kompetencē.

  • (Tiesu izpildītāji - statuss, pienākumi, atbildība un kompetence?)

Tiesu izpildītāji ir personas, kas tieši veic izpildes un prasības nodrošinājuma darbības (personas, kas fiziski veic izpildi - veic arestus, nosaka nodrošinājumu u. c.). Tiesu izpildītājus rajona tiesu teritorijās ieceļ tieslietu ministrs. Atsevišķās izpildes lietās tiesu izpildītājus ieceļ ar tiesas nolēmumu, un kreditors ir tiesīgs arī pats izraudzīties konkrētu tiesu izpildītāju. Atsevišķās izpildes lietās tiesu izpildītājs ir tiesīgs veikt darbības visā Slovēnijas Republikas teritorijā. Tiesu izpildītājs ir valsts dienesta darbinieks, kas neatkarīgi veic savus pienākumus.

Tiesu izpildītāji ir atbildīgi par visiem zaudējumiem, ko ir radījusi to darbība, īstenojot izpildes vai prasījumu nodrošināšanas pasākumus, vai īstenošanas noteikumos un tiesas rīkojumos noteikto pienākumu neievērošana.

Ja tiesu izpildītāji būtiski pārkāpj savas saistības, tieslietu ministrs var atbrīvot tos no pienākumu pildīšanas.

  • (Vai priekšlikums par izpildi ir obligāti jāiesniedz ar advokāta vai cita pilnvarota pārstāvja starpniecību?)

Nē. Priekšlikumu par izpildi var iesniegt arī pats kreditors. Taču parasti priekšlikumus par izpildi iesniedz ar advokāta starpniecību, kuram ir nepieciešamās juridiskās zināšanas.

(Lūdzu, norādiet izmaksu diapazonu katrai izpildes darbībai).

Ja kreditors izpildes procedūrā darbojas patstāvīgi, viņam ir jāsamaksā tiesas nodeva par katru iesniegumu un par nolēmumu, ko tiesa pieņem, pamatojoties uz šo iesniegumu. Tomēr, ja parādnieks izpildes procedūrā izmanto advokātu, viņš maksā arī par advokāta pakalpojumiem atbilstīgi advokāta noteiktajam tarifam. Civilprocesā un izpildes procedūrā piemērojamās nodevas ir noteiktas Tiesas izdevumu likuma (ZST) nodevu tarifā Nr. I. Nodevas apjoms ir atkarīgs no prasības vērtības, un to maksā persona, kas ierosina noteiktu izpildes darbību.

Lapas augšmalaLapas augšmala

a) Tiesas izdevumi (atkarībā no prasības vērtības)

Tiesas izdevumi ir atkarīgi no iesniegtās prasības vērtības. Piemēram, ja prasības vērtība ir euro 1000 euro, tiesas izdevumi ir šādi (aprēķins sniegts vienīgi informēšanas nolūkā):

  • priekšlikums par izpildi: 28 euro;
  • lēmums par izpildi: 28 euro;
  • pārsūdzība: 56 euro.

b) Izdevumi un maksājumi tiesu izpildītājam

  • nemainīgie izdevumi un maksājumi: faktiskie ceļa izdevumi, izdevumi par dzīvokli un uzturu, lietas izskatīšanas izdevumi (10 euro), dokumenta apstrādes izdevumi (10 euro), soda naudas aprēķina sagatavošanas izdevumi (10 euro), izdevumu aprēķina sagatavošanas izdevumi (4 euro);
  • mainīgie izdevumi un maksājumi, kas ir atkarīgi no iesniegtās prasības summas (ja prasības summa ir 1000 euro, izdevumi ir šādi: naudas arests - 83 euro, parādnieka brīvprātīgais skaidras naudas maksājums - 10 euro, kustamā īpašuma arests - 312 euro, atklātas izsoles vadīšana un organizēšana - 312 euro, kustamā īpašuma pārdošana, izmantojot tiešo līgumu - 156 euro, pārdošana ar māklera starpniecību - 62 euro, objektu fiziska sadalīšana - 156 euro);
  • citi izdevumu veidi: izdevumi par arestētā kustamā īpašuma glabāšanu, kas ir atkarīgi no kustamā īpašuma svara (piemēram, ja svars nepārsniedz 100 kg, maksa par septiņu dienu glabāšanas periodu vai īsāku laikposmu tā ietvaros ir 0,42 euro, bet tā nebūs mazāka par 3 euro), izdevumi par arestētā kustamā īpašuma pārvietošanu - arī ir atkarīgi no kustamā īpašuma svara (piemēram, ja īpašuma svars nepārsniedz 30 kg, maksājuma summa ir 2,50 euro).
2.2. Izpildes nosacījumi
  • (Kādi ir izpildes sankcionēšanas kritēriji)

Pirmais izpildes sankcionēšanas nosacījums - ir jābūt izpildāmam izpilddokumentam vai atbilstošam, autentiskam juridiskam instrumentam, pamatojoties uz kuriem tiek veikta izpilde (kuri faktiski ir izpildes pamatā).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Otrais nosacījums - ir jāiesniedz priekšlikums par izpildi. Tajā ir jānorāda šāda informācija: kreditors un parādnieks, izpilddokuments vai autentisks dokuments, parādnieka saistības, izpildes pasākums un izpildes priekšmets, kā arī cita informācija, kas ir nepieciešama izpildes nodrošināšanai (priekšlikumā par izpildi, ko iesniedz, pamatojoties uz autentisku dokumentu, ir jāiekļauj arī lūgums tiesai noteikt parādniekam pienākumu samaksāt prasību kopā ar aprēķinātajiem izdevumiem astoņu dienu laikā pēc nolēmuma izdošanas vai trīs dienu laikā, ja tiesas prāva ir par valsts kases vekseļiem un čekiem).

Kad tiesa saņem priekšlikumu par izpildi kopā ar izpildāmu izpilddokumentu vai autentisku dokumentu, tā pārbauda šos dokumentus (lai pārliecinātos, vai tie atbilst ZIZ noteikumiem) un izdod izpildlēmumu, sankcionējot izpildi, noraidot priekšlikumu par izpildi (kā nepamatotu būtisku iemeslu dēļ) vai atsakot priekšlikuma izskatīšanu (procesuālu iemeslu dēļ).

  • (attiecībā uz prasību)

Nepieciešams, lai prasība būtu iesniegta un būtu beidzies brīvprātīgas izpildes termiņš.

  • (attiecībā uz parādnieku)

Parādniekam ir jābūt skaidri (nepārprotami) norādītam izpilddokumentā vai autentiskā dokumentā. Turklāt parādnieka vārdam, uzvārdam un adresei (vai atrašanās vietai) ir jābūt skaidri norādītiem priekšlikumā par izpildi.

Parādniekam ir jābūt eksistējošai personai (parādnieks nedrīkst būt mirusi persona vai dzēsts no tiesu reģistra). Ja priekšlikums par izpildi ir iesniegts par neesošu personu, tas ir jānoraida, taču, ja persona ir mirusi izpildes procedūras laikā, tas ir iemesls procedūras pārtraukšanai ex lege (un nav jāizdod īpašs akts).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Priekšnosacījumi attiecas gan uz izpildi, gan uz parādnieku un kreditoru (juridiskā rīcībspēja, profesionālā rīcībspēja), un tie ir jāievēro arī civilprocesā saskaņā ar ZPP noteikumiem un ZIZ 15. pantu.

3. Izpildes pasākumu objekts un būtība

3.1. Kādiem aktīvu veidiem var piemērot izpildi?

ZIZ ir noteikti vairāki izpildes pasākumu veidi (ZIZ 30. pants), proti:

  • kustamā īpašuma pārdošana, nekustamā īpašuma pārdošana, naudas prasības nodošana, citu finansiālo tiesību vai ekonomisko tiesību un dematerializēto vērtspapīru likvidācija, partnera akciju daļas pārdošana un to līdzekļu nodošana, kas tiek turēti organizācijās, kuras ir pilnvarotas veikt maksājuma darījumus.

Iepriekš minētos izpildes pasākumus var piemērot attiecībā uz visiem izpildes objektiem (ikvienu parādniekam piederošo objektu vai finansiālajām vai materiālajām tiesībām), ja vien tiesību aktos attiecīgais objekts nav atbrīvots no izpildes vai ja tiesību aktos nav noteikts aizliegums piemērot izpildi attiecīgajam objektam - ZIZ 32. pants.

  • Lūdzu, norādiet objektus vai naudas prasības, kuriem nevar piemērot izpildi.

Izpildi nevar piemērot attiecībā uz

  • objektiem, kas nav likumīgu darījumu priekšmets;
  • derīgajiem izrakteņiem un citiem dabas resursiem;
  • iekārtām, aparatūru un citiem objektiem, kas ir steidzami nepieciešami valstij vai patstāvīgi pārvaldītai pašvaldībai tās uzdevumu veikšanai, un uz valsts aizsardzībai paredzētiem kustamiem un nekustamiem objektiem;
  • citiem objektiem un tiesībām, attiecībā uz kuriem tiesību aktos ir noteikts atbrīvojums (piemēram, bērnu uzturēšanai paredzētajiem līdzekļiem, tikai personiskai lietošanai paredzētiem priekšmetiem, sociālās palīdzības pabalstiem, vecāku pabalstiem, bērnu pabalstiem, invaliditātes pabalstiem, pārtiku, kurināmo, darba un vaislas dzīvniekiem, medaļām, invaliditātes atbalstu, lauksaimniecības zemi un tirdzniecības telpām, kas ir nepieciešamas lauksaimniekam sevis uzturēšanai u. c.).
3.2. Kāds ir izpildes pasākumu nolūks?

Ikviena izpildes pasākuma galvenais nolūks un mērķis ir apmierināt kreditora prasību.

Lapas augšmalaLapas augšmala

  • (attiecībā uz parādnieku, kas neievēro izpildes pasākumus):

Izpildtiesa var piespriest naudas sodu parādniekam, kas pretojas tās nolēmumiem, piemēram, slēpjot, bojājot vai iznīcinot savus aktīvus, veicot darbības, kuras var radīt kreditoram neatgūstamus vai grūti labojamus zaudējumus, pretojoties lēmumiem par prasības nodrošinājumu, sniedzot nepatiesu informāciju par saviem aktīviem vai traucējot vai neatļaujot nekustamā īpašuma izpēti un novērtēšanu.

Ja parādnieks, pārkāpjot izpildtiesas nolēmumu, realizē savus aktīvus, šāda realizācija tiks atzīta vienīgi tad, ja īpašums tika amortizēts un ja pretējā puse īpašuma nodošanas vai apgrūtinājuma laikā ir rīkojusies labticīgi (nav zinājusi un nav varējusi zināt, ka parādniekam nav tiesību realizēt aktīvus).

Parādnieks, kurš piespiedu izpildes laikā iznīcina, bojā, realizē vai slēpj daļu no saviem aktīviem, lai izvairītos no maksāšanas kreditoram, tādējādi radot viņam zaudējumus, ir arī krimināli atbildīgs un var tikt sodīts ar naudas sodu vai brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam.

  • (attiecībā uz trešām personām):

a) Bankas veikts pārkāpums

Bankas pienākums ir pēc tiesas pieprasījuma sniegt tai visus paskaidrojumus un dokumentus, kas atspoguļo, vai un kādā veidā banka ir pildījusi tiesas nolēmumu par izpildi, kā arī to, kā banka ir ievērojusi noteikto prasības apmierināšanas kārtību. Bankai arī ir pienākums informēt kreditorus un tiesu par parādnieka bankas kontiem. Pamatojoties uz izpildlēmumu, bankai ir jābloķē tās turētie parādnieka līdzekļi atbilstīgi izpildlēmumā norādītajam, un bloķētā summa ir jāizmaksā kreditoram.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja banka, pārkāpjot lēmumā noteikto, neveic parāda summas arestu, nodošanu vai izmaksu, tiesa var likt bankai izmaksāt šo summu kreditoram no bankas aktīviem. Šajā gadījumā bankai ir jāatlīdzina kreditoram arī zaudējumi, jo banka nav rīkojusies saskaņā ar izpildlēmumu vai tā ir pārkāpusi likumā noteikto pienākumu sniegt datus un izpildlēmumā norādīto saistību izpildes kārtību, apjomu un veidu.

b) Darba devēja veikts pārkāpums

Darba devēja pienākums ir, pamatojoties uz izpildlēmumu, samaksāt kreditoram naudas summu vai summas no parādnieka atalgojuma. To darot, darba devējam attiecīgajā mēnesī ir jāatstāj parādniekam darba samaksa vismaz minimālās algas apmērā. Darba devējam, kurš nav ievērojis tiesas nolēmumu un nav aizturējis un izmaksājis kreditoram pienākošās summas, tiesa var likt izmaksāt šīs summas no viņa aktīviem. Šajā gadījumā darba devējam ir jāatlīdzina kreditoram arī zaudējumi, kas radušies, darba devējam nerīkojoties saskaņā ar izpildlēmumu.

c) Pārkāpums, ko veic citi parādnieka parādnieki

Parādnieka parādniekam ir jāpaziņo, vai viņš atzīst saistīto prasību un, ja atzīst, cik lielā apjomā, kā arī tas, vai viņa saistības attiecībā uz prasības apmierināšanu ir atkarīgas no kādu citu saistību izpildes. Ja parādnieka parādnieks šādu paziņojumu nesniedz vai ja viņa sniegtais paziņojums ir nepatiess, viņam ir jāatlīdzina kreditoram radītie zaudējumi.

3.3. Kāda ir izpildes pasākumu spēkā esamība?
  • (Vai izpildes pasākumu spēkā esamību nosaka likums vai tiesas lēmums?) 

Katra izpildtiesas noteiktā pasākuma spēkā esamības termiņš ir atkarīgs no šā pasākuma veida. Izpildes procedūra (un tādējādi arī izpildi sankcionējošā nolēmuma spēks) vienmēr beidzas, ja tiek apmierināta kreditora prasība. Taču, ja izpildi nav iespējams īstenot juridisku vai materiālu šķēršļu dēļ, izpilde ir jāpārtrauc, anulējot visas izpildes darbības, ja vien tas nav pretrunā tiesībām, kuras ir ieguvušas trešās personas (piemēram, arestēta kustamā īpašuma pircēji). Kreditors vienmēr drīkst ierosināt izpildes procedūras atlikšanu uz noteiktu laika posmu, tādējādi saglabājot izpildi sankcionējošā lēmuma spēkā esamību arī tad, ja lēmuma izdošanas brīdī parādniekam nav līdzekļu (un tādējādi pastāv materiāli šķēršļi kreditora prasības apmierināšanai).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja parādnieka prasību izpilde ir saistīta ar banku un ja parādnieka kontos šajā laikā nav līdzekļu, vai ja parādnieks nevar rīkoties ar šiem līdzekļiem noteiktu saistību dēļ, bankai ir jāglabā izpildlēmums savā lietvedībā vienu gadu un jānorēķinās ar kreditoru tad, kad parādnieka kontā tiek ieskaitīti līdzekļi vai kad parādniekam ir tiesības rīkoties ar šiem līdzekļiem. Līdz šim brīdim izpildi nedrīkst izbeigt.

Ja kustamā īpašuma arestēšanas laikā tiesu izpildītājs neatrod objektus, kuriem var piemērot izpildi, vai ja arestētie objekti nepietiekami sedz kreditora prasību, kreditors viena gada laikā no īpašuma arestēšanas datuma ir tiesīgs iesniegt tiesu izpildītājam neierobežotu skaitu priekšlikumu par jauna aresta veikšanu. Līdz šim brīdim izpildi nedrīkst izbeigt.

4. Vai ir iespējams pārsūdzēt lēmumu, ar ko nosaka izpildes pasākumu?

Parasti pirmajā instancē izdoto lēmumu pārsūdz, iesniedzot sūdzību. Izpildi sankcionējošs lēmums ir izņēmums. Parādnieks un trešā persona, kurai ir tiesības uz izpildes objektu, kas kavē izpildes īstenošanu, drīkst šādu lēmumu apstrīdēt. Izpildes procedūras laikā nav atļauts iesniegt kasācijas sūdzību.

(Kam ir tiesības apstrīdēt šādu lēmumu?)

Izpildtiesas lēmumu parasti var pārsūdzēt parādnieks, kreditors, trešā persona, kurai ir tiesības uz izpildes objektu, kas kavē izpildes īstenošanu, un pircējs preču pārdošanas procedūrā.

(Kura ir kompetentā tiesa, kurā tiek iesniegta pārsūdzība?)

Pārsūdzība un iebildumi ir jāiesniedz tajā tiesā, kura ir izdevusi pārsūdzamo lēmumu. Parasti iebildumu izskata tiesa, kura ir izdevusi izpildlēmumu, bet pārsūdzību izskata otrās instances tiesa.

Lapas augšmalaLapas augšmala

(Kāds ir pārsūdzības iesniegšanas termiņš?)

Iebildumu un pārsūdzību var iesniegt astoņu dienu laikā pēc pirmās instances tiesas lēmuma pieņemšanas. Izņēmuma gadījumā iebildumu var iesniegt arī pēc šā termiņa beigām līdz izpildes procedūras beigām, ja šāda iebilduma pamatā ir fakts, kas ir saistīts ar pašu prasību un radies pēc lēmuma izpildes uzsākšanas un ko nebija iespējams norādīt līdz iebilduma iesniegšanas termiņa beigām.

(Kāda ir šāda iebilduma ietekme?)

Pārsūdzība vai iebildums neaizkavē izpildes darbību īstenošanu izpildes procesā, izņemot izlīguma fāzē. Parasti kreditors nesaņem maksājumu līdz pat izpildes beigām.

5. Kas personai jādara, lai citas dalībvalsts tiesas izdots nolēmums tiktu atzīts un izpildīts Slovēnijā?

Attiecībā uz citas dalībvalsts tiesas izdotu nolēmumu atzīšanas un izpildes procedūrām Slovēnijā tiek tieši piemērota Briseles I regula, Briseles II bis regula un arī Eiropas izpildes rīkojums. ZIZ nosaka, ka lēmuma vai autentiska juridiska instrumenta, kura pamatā ir tieši piemērojams ES tiesību akts, izpildāmības deklarācija ir jāizsniedz pēc tās puses vai instances pieprasījuma, kas nolēmumu attiecībā uz prasību ir pieņēmusi pirmajā instancē vai kas ir sastādījusi autentisko juridisko instrumentu. Slovēnijā kompetentā tiesa citas dalībvalsts nolēmuma atzīšanai un izpildei ir tā rajona tiesa, kuras teritorijā atrodas parādnieka pastāvīgā vai pagaidu dzīvesvieta. Instance, kas ir izdevusi izpildāmības deklarāciju, ir tiesīga šo deklarāciju labot un anulēt.

Lapas augšmalaLapas augšmala

5.1. Kāda forma tiek izmantota, lai ierosinātu priekšlikumu par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu un izpildi, un kādi pielikumi tajā ir jāiekļauj?

Priekšlikumam par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu un izpildi netiek izmantota noteikta forma – tas ir iesniegums, kuram pievieno ārvalsts tiesas nolēmumu vai tā apliecinātu kopiju un izpildāmības deklarāciju saskaņā ar Eiropas tiesību aktu pielikumiem.

5.2. Kurai instancei vai tiesai ir jānosūta priekšlikums par izpildi?

Priekšlikums par atzīšanu un izpildi ir jānosūta tai rajona tiesai, kuras teritorijā atrodas parādnieka pastāvīgā vai pagaidu dzīvesvieta.

5.3. Kādā valodā ir jāsagatavo priekšlikums par izpildi?

Priekšlikums ir jāsagatavo slovēņu valodā.

5.4. Vai ir jāmaksā tiesas nodevas? Vai ir jāmaksā citas nodevas?

Izpildāmības atzīšanas procedūrā tiesas nodeva par iesnieguma iesniegšanu ir aptuveni 8 euro un nodeva par lēmuma pieņemšanu - aptuveni 16 euro. Par izpildes nodevām skatīt 2.1. punktu.

5.5. Vai šajās lietās ir nepieciešama advokāta līdzdalība? Ja ir, kā Slovēnijā ir iespējams noskaidrot advokāta vārdu, uzvārdu?

Rajona tiesā pusi var pārstāvēt advokāts vai persona, kas ir sekmīgi nokārtojusi valsts eksāmenu tiesību zinātnēs. Advokātu saraksts Slovēnijā ir pieejams šādā tīmekļa vietnē: http://www.odv-zb.si/eng/ English - slovenšcina

« Spriedumu izpilde - Vispārīgas ziņas | Slovēnija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 22-04-2009

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste