Eiropas Komisija > ETST > Spriedumu izpilde > Nīderlande

Pēdējo reizi atjaunots: 16-11-2006
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Spriedumu izpilde - Nīderlande

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pirmavota valodas versija ir atjaunināta un pārcelta uz Eiropas e-tiesiskuma portālu.


 

SATURS

1. Ko nozīmē spriedumu izpilde jeb parādu piedziņa civillietās un komerclietās? 1.
2. Kādi ir nosacījumi, lai īstenotu izpildrakstu? 2.
2.1. Izpildraksti 2.1.
2.2. Galvenie nosacījumi sprieduma izpildei. 2.2.
3. Sprieduma izpildes pasākumi 3.
3.1. Kāda veida īpašumam var piemērot sprieduma izpildes procedūru? 3.1.
3.2. Kādas ir izpildāma aresta sekas? 3.2.
3.3. Kāds ir šādu pasākumu juridiskais spēks? 3.3.
4. Vai ir apelācijas iespēja pret šādu pasākumu īstenošanu? 4.

 

1. Ko nozīmē spriedumu izpilde jeb parādu piedziņa civillietās un komerclietās?

Spriedumu izpildes likums: vispārīgi

Tiesneša lēmums iezīmē tiesvedības noslēgumu. Lēmums var ietvert pavēli parādniekam veikt kādu darbību kreditora labā (piemēram, samaksāt kompensāciju). Ja parādnieks brīvprātīgi nerīkojas, kreditors drīkst izmantot savā labā spriedumu izpildes likumu, lai īstenotu spriedumu. Spriedumu izpildes likums reglamentē tiesu sprieduma īstenošanu (izpildi), kurā parādniekam liek rīkoties. Līdz šim spriedumu izpildes likums nosaka likumīgus noteikumus par piespiedu pasākumiem un kā šos pasākumus var īstenot. Tiesu izpildītājiem ir pilnvaras izpildīt spriedumu, un to viņiem liek kreditors, kurš prasa savu tiesību īstenošanu. Lai īstenotu piespiedu pasākumus, kas paredzēti sprieduma izpildes likumā, ir jāizpilda divi nosacījumi: ir jābūt izpildrakstam (piemēram, izpildāmam spriedumam) un par šo izpildrakstu vispirms ir jāpaziņo pusei, uz kuru sprieduma izpilde tiks vērsta.

Piespiedu pasākumi

Galvenais piespiedu pasākums ir izpildāma apķīlāšana saskaņā ar izpildrakstu par arestu, kas ir apskatīts sīkāk tālāk šajā informatīvajā brošūrā.

Citi piespiedu pasākumi ir sods un personas ieslodzījums cietumā (par tiesu rīkojuma neizpildi).

Sods ir naudas summa, kas noteikta tiesu lēmumā, ko vainīgajai personai liks samaksāt, ja viņa neizpildīs pamata saistības. Pamatā sodu izmanto pagaidu tiesvedībā kā spiediena izdarīšanas līdzekli. Sodu drīkst saistīt tikai ar pamata saistībām, kas ietver kaut ko citu nevis naudas summas samaksu, piemēram, rīkojumu izdot zināmus dokumentus vai pavēli pret zināmas tirdzniecības zīmes izmantošanu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ieslodzījums par tiesas rīkojuma nepildīšanu ir spiediena izdarīšanas līdzeklis, lai piespiestu pusi ievērot zināmas saistības. Ieslodzījumu par tiesas rīkojuma nepildīšanu bieži tiesa neuzliek, un pat tad to reti faktiski izpilda. Ieslodzījums par tiesas rīkojuma nepildīšanu ir iespējams vienīgi tad, ja to pieprasa tiesa.

Galvenās izpildītājpersonas ir prasītājs (persona, kas pieprasa sprieduma izpildi, kreditors), persona, pret kuru izpilde ir vērsta (parādnieks, pret kuru izpilde ir vērsta), un tiesu izpildītājs (valsts amatpersona, kas apmācīta izpildīt spriedumu faktiski pēc prasītāja pieprasījuma).

2. Kādi ir nosacījumi, lai īstenotu izpildrakstu?

2.1. Izpildraksti

Nīderlandes tiesu lēmumi (spriedums, lēmums), autentiski akti (notariālie akti) un daži citi dokumenti ir izpildraksti. Citi dokumenti, kas likumā noteikti par izpildrakstiem, ir šādi: izpildraksti no prokuratūras, galīgā prasība un paziņojums, ko izdevis nodokļu dienests, šķīrējtiesas nolēmumi ar atļauju izpildīt spriedumu un labprātīgas vienošanās protokoli.

Tiesu lēmuma „tiesu izpildītāja eksemplāru” izdod abām pusēm bez maksas. Tā ir apstiprināta lēmuma kopija, kuras augšpusē ir vārdi “In naam der Koningin” (Karalienes vārdā). Pēc šiem vārdiem var atpazīt tiesu izpildītāja eksemplāru, tādēļ tas ir tiesu lēmums, kas izdots izpildāmā veidā. Sprieduma izpilde var notikt tikai ar tiesu izpildītāja eksemplāru.

Tiesu izpildītāja kopiju vai pirmo autentisko kopiju var arī izdot kā notariālu aktu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tiesu izpildītāja eksemplāra nodošana pilnvaro tiesu izpildītāju uzsākt sprieduma izpildi. Kreditors var izdot tiesu izpildītāja eksemplāru pašam tiesu izpildītājam; viņam nevajag meklēt jurista palīdzību, lai to veiktu.

Pirms sprieduma izpildes tiesu izpildītājs nogādās dokumentu personai, pret kuru sprieduma izpilde ir vērsta. Dokumenta piegādes mērķis ir iesniegt spriedumu otrai pusei zināšanai un paziņot tai, ka kreditors pieprasa ievērot lēmumu.

Lai uzzinātu vairāk par dokumentu piegādi, skatīt Eiropas dokumentu piegādes regulu: http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:32000R1348:LV:NOT

un informatīvo brošūru par dokumentu piegādi un paziņošanu.

Tiesu izpildītāji
Tiesu izpildītāju loma sprieduma izpildē

Tiesu izpildītājs ir galvenā sprieduma izpildes persona un vienmēr rīkojas saskaņā ar norādījumiem un tās personas vārdā, kas pieprasa sprieduma izpildi. Šos norādījumus sniedz, nododot tiesu izpildītāja eksemplāru. Vispārīgi runājot, tiesu izpildītājam nevajag atsevišķu pilnvarojumu.

Akti, ko tiesu izpildītājs drīkst veikt saistībā ar sprieduma izpildi, ir šādi:

  • izpildraksta piegāde personai, pret kuru sprieduma izpilde tiek vērsta;

    Lapas augšmalaLapas augšmala

  • brīdinājums izpildīt darbību, piemēram, brīdinājums samaksāt naudu;

  • kvīts saņemšana, ja parādnieks ir samaksājis;

  • arestēšana.

Ja nepieciešams, tiesu izpildītājs drīkst pieprasīt palīdzību policijai (piemēram, aresta gadījumā).

Tiesu izpildītāju honorāri

Uz oficiālajiem tiesu izpildītāju aktiem attiecas noteikti honorāri, kas parādniekam ir jāsamaksā. Uz kreditoru noteikti honorāri neattiecas, tādēļ par tiem ir jārunā ar tiesu izpildītāju. Honorārus, ko tiesu izpildītājs uzliek maksāt parādniekam, var atrast 2001. gada 4. jūlija dekrētā par detalizētiem noteikumiem attiecībā uz tiesu izpildītāju oficiāliem aktiem un honorāriem (Tiesu izpildītāju honorāru dekrēts). Šis dekrēts ir atrodams tīmekļa vietnē:

http://www.kbvg.nl/fileadmin/Informatie/praktisch_overzicht_Btag_2005.pdf Nederlands PDF File (PDF File 61 KB)

Šī versija nosaka honorārus no 2005. gada 1. janvāra.

2.2. Galvenie nosacījumi sprieduma izpildei.

Divi vispārīgie nosacījumi sprieduma izpildei ir šādi:

  • izdots izpildraksts un
  • izpildraksta piegāde personai, pret kuru sprieduma izpilde tiek vērsta, pirms sprieduma izpildes.

Skatīt 1. jautājumu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Piespiedu pasākumi

Kā iepriekš minēts, galvenie piespiedu pasākumi ir izpildāma apķīlāšana saskaņā ar izpildrakstu par arestu. Var veikt arī pasākumus, gaidot izpildraksta izdošanu. Šos pasākumus var pieprasīt pirms lēmuma paziņošanas, tiesvedības laikā vai pat pirms tās, un tie ir zināmi kā aizsardzības pasākumi, t.i., tiesību aizsardzības pasākumi. Aizsardzības pasākumi ir arests pirms sprieduma, aizzīmogošana un inventarizācija. Šī informatīvā brošūra apraksta izpildāmu arestu.

3. Sprieduma izpildes pasākumi

3.1. Kāda veida īpašumam var piemērot sprieduma izpildes procedūru?

Izpildāmu arestu var vērst pret:

  • kustamo īpašumu, kas nav reģistrēts īpašums;

  • uzrādītāja tiesībām vai tiesībām pasūtīt, reģistrēt akcijas vai citus reģistrētus vērtspapīrus;

  • trešo pusi (ar apķīlāšanas rīkojumu)

  • nekustamo īpašumu;

  • pret kuģiem;

  • pret lidmašīnām.

Parasti prasītājs brīvi izvēlas īpašumus, kam viņš vēlas piemērot arestu.

Principā arestu var piemērot visam parādnieka īpašumam, taču ir īpašums, kuru nevar arestēt, tāds kā pirmās nepieciešamības priekšmeti dzīvei, piemēram, apģērbs, pārtika, darba rīki, speciālā literatūra un īpašums izglītībai, mākslai un zinātnei. Ikmēneša algas, uzturēšanas vai pabalstu maksājumu daļu nav tiesību arestēt.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Arestu nevar piemērot īpašumam, kas domāts sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai. Prasītājs var piemērot arestu dažāda veida īpašumam vienā un tajā pašā laikā, piemēram, gan kustamajam, gan nekustamajam īpašumam.

3.2. Kādas ir izpildāma aresta sekas?
Nereģistrēta kustamā īpašuma aresta juridiskās sekas

Arests nozīmē, ka parādnieka rīcība pēc aresta nevar kaitēt tās personas tiesībām, kura pieprasa arestu. Ja, piemēram, parādniekam bija jāpārdod uzņēmums, pircējs principā nevar apgalvot kreditoram, ka viņš ir kļuvis par īpašnieku. Vēl ir arī tā, ka uzņēmuma gūtie ienākumi arī ir arestējami.

Akciju, vērtspapīru un cita veida īpašuma aresta juridiskās sekas

Īpašu juridisku seku nav.

Aresta ilgumu nosaka tā persona, pret kuru arests ir vērsts.

Aresta saskaņā ar apķīlāšanas rīkojumu juridiskās sekas

Aresta gadījumā ar apķīlāšanas rīkojumu kreditors (persona, kas pieprasa arestu) pieprasa arestēt trešo pusi (t.i., tas nav parādnieks), jo šī trešā puse ir parādā parādniekam vai tai pieder parādnieka īpašums. Citiem vārdiem, parādnieka īpašums, kas ir trešās puses rīcībā, tiek arestēts. Persona, kas pieprasa arestu, ir aizsargāta pret pretējās puses juridiskiem aktiem. Juridiskie akti, kas veikti pēc aresta, nevar būt vērsti pret personu, kas pieprasa arestu.

Divi kopīgi aresta veidi saskaņā ar apķīlāšanas rīkojumu ir bankas vai žiro norēķinu konta arests bankā un darbinieka algas arests darba vietā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Kustamā īpašuma aresta juridiskās sekas

Arests tiek reģistrēts valsts reģistros un ir spēkā no reģistrācijas brīža. Ienākumi no nekustamā īpašuma, kas gūti pēc aresta, ir arestējami. Pēc aresta persona, kas pieprasa arestu, ir aizsargāta pret parādnieka juridiskiem aktiem. Persona, kas pieprasa arestu, nevar atbrīvoties no nekustamā īpašuma (to pārdodot).

3.3. Kāds ir šādu pasākumu juridiskais spēks?

Galvenais likums ir tāds, ka pilnvaras izpildīt tiesas spriedumu tiek noteiktas divdesmit gadus no nākamās dienas pēc lēmuma. Ja tiesas sprieduma izpilde ir pakļauta zināmām prasībām, kuru izpilde nesaskan ar tās personai vēlmi, kas saņēma šo spriedumu, tad pilnvaras izpildīt tiesu spriedumu tiek noteiktas divdesmit gadus no tās dienas, kas seko tai, kurā prasības tika apmierinātas.

Tomēr noilguma termiņš ir pieci gadi visam, kas, ievērojot spriedumu, ir jāmaksā gada laikā vai ātrāk. Ja ir ietverti procenti, sodi, līgumsodi un citi papildu rīkojumi, noilguma tiesības stājas spēkā ne vēlāk kā pilnvaras noteikšanas brīdī izpildīt galveno spriedumu, ja vien tas nav pārtraukts vai paplašināts.

4. Vai ir apelācijas iespēja pret šādu pasākumu īstenošanu?

Strīdi par sprieduma izpildi

Civilprocesa kodeksa 438. pants ietver vispārēju likumu par strīdiem saistībā ar spriedumu izpildi, kas ir zināmi kā strīdi par sprieduma izpildi. Strīdā par sprieduma izpildi parādnieks drīkst mēģināt novērst sprieduma izpildi. Strīds drīkst, piemēram, būt par izpildraksta svarīgumu un apjomu, faktu ietekmi, kas parādījušies pēc sprieduma (izpildraksta), aresta spēkā esamību vai jautājumu par to, kurš ir arestētā īpašuma īpašnieks. Strīdā par sprieduma izpildi parādnieks, piemēram, drīkst iebilst, ka izpildītājs pārkāpj likumu, vai ka arests nav proporcionāls spriedumam. Parādnieks (persona, pret kuru ir vērsts izpildraksts) šajā posmā nevar celt nekādus turpmākus būtiskus iebildumus pret spriedumu: lai to darītu, viņam ir jāuzsāk iebilduma, apelācijas vai kasācijas tiesvedība, kas ir juridiskie līdzekļi. Tādējādi strīds par sprieduma izpildi attiecas tikai uz sprieduma izpildi kā tādu. Sprieduma izdošanas veids nav pārsūdzams.

Strīdi par sprieduma izpildi parasti tiek risināti pagaidu tiesvedībās. Tiesa drīkst, piemēram, atlikt sprieduma izpildi uz noteiktu laiku vai atcelt arestu.

Tiesu kompetence

Pirmās instances tiesa (de arrondissementsrechtbank) var lemt par visiem strīdiem saistībā ar sprieduma izpildi neatkarīgi no tā, kurš tiesnesis ir paziņojis par sprieduma izpildi. Tiesa ir kompetenta pat tad, ja spriedumu izdeva apelācijas tiesa vai Augstākā tiesa.

Teritoriālā jurisdikcija. Tiesa ar teritoriālo jurisdikciju ir vai nu tiesa, kura var lemt saskaņā ar vispārējiem likuma noteikumiem par jurisdikciju vai tiesa ar teritoriālu jurisdikciju, kurā arests tiek vai tiks piemērots, vai tiesa ar teritoriālu jurisdikciju, kurā atrodas attiecīgais īpašums, vai tiesa ar teritoriālu jurisdikciju, kurā sprieduma izpilde notiks. Par visām sprieduma izpildes darbībām, kas notiek Nīderlandē, ir jāgriežas kompetentā tiesā.

« Spriedumu izpilde - Vispārīgas ziņas | Nīderlande - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 16-11-2006

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste