Eiropas Komisija > ETST > Spriedumu izpilde > Itālija

Pēdējo reizi atjaunots: 18-09-2007
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Spriedumu izpilde - Itālija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pirmavota valodas versija ir atjaunināta un pārcelta uz Eiropas e-tiesiskuma portālu.


 

SATURS

1. Ko nozīmē izpilde civillietās un komerclietās? 1.
1.1. To izpildes veidu saraksts, kas debitoram liek pildīt, atturēties vai maksāt naudas summu. 1.1.
2. Kādi ir nosacījumi, ar kuriem var izdot izpildāmas īpašumtiesības vai lēmumu? 2.
2.1. Procedūra 2.1.
2.1.1. Vai izpildāmi ir tiesas lēmumi un lēmumi, kas nav tiesas lēmumi? 2.1.1.
2.1.2. Vai ir jāpieprasa tiesas atļauja izpildīt prasības? 2.1.2.
2.1.3. Kura tiesa ir atbildīga par izpildes norīkošanu? 2.1.3.
2.1.4. Noteikumi par izpildes aģentu statusu, pienākumiem, atbildību un pilnvarām. 2.1.4.
2.1.5. Advokātu un citu juridisku speciālistu izmantošana 2.1.5.
2.1.6. Izpildes izmaksu apmērs 2.1.6.
2.2. Ar kādiem nosacījumiem tiesa ir tiesīga izpildīt lēmumus? Par kādiem parādiem un kādiem debitoriem? 2.2.
3. Izpildes pasākumu priekšmets un būtība 3.
3.1. Kāda veida īpašumu var pakļaut izpildei? 3.1.
3.2. Kādas ir izpildes pasākumu sekas? 3.2.
3.2.1. Kādas ir izpildes sekas debitoriem, kuri nepakļaujas? Vai viņi var turpināt rīkoties ar savu īpašumu? Vai viņiem var noteikt sodus? 3.2.1.
3.2.2. Kādas ir sekas trešām personām? Kādi ir bankas pienākumi attiecībā uz pieprasītās informācijas sniegšanu un noteiktie pienākumi par noguldītajām summām? Kādi ir sodi par noteikto nosacījumu neievērošanu? 3.2.2.
3.3. Kāda ir šo pasākumu spēkā esība attiecībā uz spriedumā noteikto debitoru? Vai to ilgumu ierobežo tiesību akti vai tiesa? 3.3.
4. Vai ir iespējams pārsūdzēt lēmumu, kas atļauj šādu pasākumu? 4.
4.1. Kurš var apstrīdēt lēmumu? 4.1.
4.2. Kuras tiesas izskata šīs lietas? 4.2.
4.3. Kad beidzas pārsūdzēšanas termiņš? 4.3.
4.4. Kādas ir pārsūdzības sekas? 4.4.

 

1. Ko nozīmē izpilde civillietās un komerclietās?

Izpilde ļauj kreditoram (privātpersonai vai uzņēmumam) saņemt to, kas viņam pienākas no citas personas tiesas lēmuma (vai īpašu aktu, kas tiesību aktu izpratnē ir pielīdzināmi tiesas lēmumiem) rezultātā.

Tādēļ izpilde ir procedūra, kuru dažādos veidos reglamentē tiesību akti atkarībā no prasības būtības, t.i., tā, kas pienākas personai, kura izmanto procedūru, lai izpildītu savu prasību pret debitoru (dažādās metodes izklāstītas 1.1. sadaļā). Pēc savas būtības izpildes procedūrās iesaistītas valsts iestādes tiesas uzraudzībā, kurai attiecīgās puses lūdz nodrošināt tiesību aktos paredzēto procedūras noteikumu ievērošanu.

1.1. To izpildes veidu saraksts, kas debitoram liek pildīt, atturēties vai maksāt naudas summu.

Atkarībā no pasākumu satura (tiesas lēmumi vai citi pasākumi, kuriem ir tāda pati nozīme kā lēmumiem, kad nonāk līdz izpildei) ir dažādas izpildes metodes, kas ir jāīsteno, lai izpildītu kreditora prasību. Izpildes procedūru veidi ir šādi.

  1. Izplatītākais veids ir procedūra, kas ir paredzēta, lai izpildošā kreditora labā saņemtu naudas summu vai materiālās vērtības. Šo procedūru ievēro, ja saskaņā ar tiesas lēmumu vai līdzvērtīgu pasākumu kreditoram pienākas naudas summa. Tā sastāv no diviem posmiem: pirmkārt, spriedumā noteiktajam debitoram piederošā īpašuma konfiskācija (nauda vai cits īpašums ar atsevišķiem ierobežojumiem — sk. 3.1. sadaļu) un sekojošu naudas (ja ir konfiscēta nauda), īpašuma vai saskaņā ar izpildes procedūru īpašuma izsolē iegūtas naudas (lai pārveidotu īpašumu naudā) nodošanu kreditoram atbilstīgi apstākļiem. Šo procedūru, kas ir zināma kā „piespiedu atsavināšana”, reglamentē dažādi noteikumi atkarībā no tā, vai īpašums ir nekustams („nekustama īpašuma piespiedu atsavināšana”) vai kustams („kustama īpašuma piespiedu atsavināšana”).
  2. Izpildes procedūra, kas minēta a) apakšpunktā, ietver procedūru, ar ko kreditors var saņemt debitoram piederošas materiālās vērtības, kas izpildes brīdī ir kāda cita valdījumā (trešā persona, kura nav saistīta ar strīdu), vai debitora uzturēta prasība pret trešo personu. Šī procedūra ļauj kreditoram saņemt to, kas viņam pienākas, pirmajā gadījumā ar īpašuma (kas ir debitora īpašums, bet ir trešās personas valdījumā) atsavināšanu, otrajā gadījumā ar procedūrām, kurās iesaistīta trešā persona un kuru rezultātā kreditors stājas debitora vietā debitora attiecībās ar trešo personu, kurai ir jāpilda līgumsaistības pret izpildošo kreditoru, nevis debitoru. Šī veida izpildi var izskaidrot ar to, ka kredīti dod arī labumu un priekšrocības, t.i., tie iekļauti personas īpašuma (juridiskajā) definīcijā: prasības pret trešām personām atskaita no debitora īpašuma un nodod izpildošā kreditora īpašumā. Procedūra ir zināma kā „atsavināšana ar trešo personu starpniecību”.
  3. Otrs veids ir paredzēts, lai atdotu kreditoram priekšmetus, kuri debitoram ir jāatdod (piemēram, nomāts īpašums pēc nomas līguma termiņa beigām), vai nodotu īpašumu (ja, piemēram, debitors jau ir pārdevis īpašumu kreditoram, bet nav to faktiski nodevis). Šī procedūra, kuru var piemērot nekustamam vai kustamam īpašumam, atšķiras no a) apakšpunktā aprakstītās procedūras ar to, ka īpašums netiek nodots no debitora kreditoram (atsavināšana); ar procedūru kreditoram vienkārši tiek atdots īpašums, kas viņam jau likumīgi pieder. Šī procedūra ir pazīstama kā „nodošanas pienākums”.
  4. Trešo izpildes veidu izmanto, ja izpildošais kreditors sagaida no debitora noteikta veida rīcību, nevis īpašumu. Šeit debitoram saskaņā ar līguma noteikumiem vai tiesību aktiem ir jāveic noteikta darbība (piemēram, jāveic darbs viņam piederošā īpašumā) vai nav jāveic noteikta darbība (piemēram, īpašumā nav jāveic darbs, kas pārkāptu kaimiņu īpašuma īpašnieka tiesības). Šajos gadījumos izpildes procedūra ļauj izpildošajam kreditoram likt veikt darbības citiem uz debitora rēķina, kurš nav izpildījis savus pienākumus (rīkoties) vai likt sagraut debitora nelikumīgi veikto darbu (ja pienākums ir nerīkoties). Šī procedūra ir pazīstama kā „pienākuma rīkoties vai nerīkoties izpilde”.

2. Kādi ir nosacījumi, ar kuriem var izdot izpildāmas īpašumtiesības vai lēmumu?

2.1. Procedūra
2.1.1. Vai izpildāmi ir tiesas lēmumi un lēmumi, kas nav tiesas lēmumi?

Pamatojoties uz principu, pēc kura nav izņēmumu, ir jāizpilda divi nosacījumi, pirms lēmumi kļūst izpildāmi — formāls nosacījums un būtisks nosacījums. Formālais nosacījums ir, ka ir jābūt pieņemtam izpildāmam lēmumam, t.i., aktam vai tiesas lēmumam, kas saskaņā ar tiesību aktiem ir jāizpilda. Būtiskais nosacījums ir saistīts ar lēmuma saturu, kuram saskaņā ar tiesību aktiem ir jāattiecas uz prasību, kas ir „noteikta, negrozāma un pienācīga”. Nepieciešamība pēc noteiktības ir acīmredzama, jo neviena izpilde nevar notikt, ja pastāv nenoteiktība par to, vai parāds ir vai no kā tas sastāv. Nepieciešamība pēc tā, lai tā ir negrozāma un pienācīga, ir izpildes sākotnējais priekšnoteikums, jo tiesas lēmumā ietvertu rīkojumu nevar izpildīt, ja nepastāv tā īstenošanas praktisks veids (naudas summa, kuru debitors ir parādā kreditoram, nododamā priekšmeta veids, nepieciešamā rīcība utt., sk. iepriekš 1.1.) vai ja konstatētais parāds nepienākas, jo ir jāizpilda papildu likumīgs nosacījums. Ja šie nosacījumi nav izpildīti, bet izpildes process jau ir sākts, tiesa var uzraudzīt procesu (sk. 4. sadaļu).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Lēmums (t.i., saskaņā ar tiesību aktiem izdots tiesas dokuments), kas pieļauj, ka izpilde var būt tiesas vai ar tiesu nesaistīta rakstura.

Tiesas lēmumi ir visi tiesas pieņemti lēmumi un pasākumi saistībā ar tiesas procesu, kuri ir jāizpilda saskaņā ar tiesību aktiem:

  1. galīgie spriedumi (veikt maksājumu, nodot īpašumu vai rīkoties noteiktā veidā), kurus nevar atkārtoti izskatīt augstāka tiesa, vai pagaidām izpildāmi spriedumi [vispārēji runājot, visi pirmajā instancē pieņemti spriedumi ir izpildāmi, ja vien apelācijas tiesa nav atlikusi izpildi];
  2. pēc norēķina izdoti rīkojumi maksāt naudas summas;
  3. procesa laikā izdoti rīkojumi maksāt summas, kuras lietā iesaistītās puses neapstrīd;
  4. pagaidu izpildes rīkojumi, ar ko izskatošais tiesnesis norīko naudas summu maksājumu vai īpašuma nodošanu, pamatojoties uz konkrētiem dokumentāriem pierādījumiem;
  5. samierināšanas ziņojumi, kuri atrisina darba strīdus;
  6. izpildraksti maksāt naudas summas vai nodot kustamu īpašumu, kurus izdevusi tiesa, pamatojoties uz konkrētiem dokumentiem (kas pierāda likumīga parāda noteiktību), un kuri kļūst izpildāmi vai tiek paziņoti par pagaidām izpildāmiem;
  7. uzteikumi, beidzoties nomas līguma termiņam, vai ja nokavēts nomas maksas maksājums, ja uzteikumus uztur tiesa;
  8. šķīrējtiesas lēmumi, kas kļūst izpildāmi (t.i., lēmumi, kurus pieņēmuši šķīrējtiesneši, institūcijas, kuras nav tiesas daļa un kurās ir cilvēki, kas pieaicināti strīda atrisināšanai, panākot vienošanos starp pusēm);
  9. darba devējiem izdoti rīkojumi izmaksāt naudas summas nelikumīgi atlaistiem darbiniekiem.

Lēmumi, kas nav tiesas lēmumi, ir ārpus tiesas sagatavoti dokumenti, kas piešķir tiesības personām, kuras izvirza savas prasības, un atbilstīgi tiesību aktiem tiem ir īpašs „spēks” sakarā ar to būtību un noteikumiem, kas reglamentē to izmantošanu juridiskās attiecībās, īpaši attiecībā uz apmaiņas ātrumu. Šis izpildes procesa aspekts padara tos līdzvērtīgus spriedumiem un citiem tiesas izpildes pasākumiem. Tie galvenokārt ir pārvedu vekseļi un kredīta veidi, kas ir skaidri izpildāmi saskaņā ar tiesību aktiem (parādzīmes, bankas čeki un atsevišķu banku izdoti dokumenti), nodokļu prasības, kuras nodokļu iestādes padarījušas par izpildāmām, notāra saņemti līguma dokumenti, kuros pausta griba vai pienākums maksāt naudas summu (bet ne pienākumi rīkoties vai nerīkoties), un pēc 2006. gada reformas — tādu privātu dokumentu daļas, kuriem apstiprināts autentiskums un kuri attiecas uz maksājumu saistībām.

Lapas augšmalaLapas augšmala

2.1.2. Vai ir jāpieprasa tiesas atļauja izpildīt prasības?

Nav jāsaņem tiesas atļauja, lai sāktu izpildes procesu, jo prasības būtība ir noteikta lēmumā vai dokumentā (sk. 2.1.1.). Par izpildi atbildīgās tiesas lietvedībai ir pietiekams pārbaudīt, ka prasība formāli ir kārtībā, un uzlikt „izpildes rīkojumu”, t.i., saskaņā ar tiesību aktiem noteiktais formulējums, kas valsts iestādēm liek rīkoties saskaņā ar to kompetences jomu (tiesas iestādes un izpildes iestādes, kuras pieaicina, lai nepieciešamības gadījumā sniegtu palīdzību). Šajā nolūkā formulējumam ir jābūt saskaņā ar tiesību aktiem noteiktajā veidā un ar lietvedības zīmogu. Līdzīgus noteikumus piemēro notāra saņemtiem citiem dokumentiem (sk. iepriekš 2.1.1.).

2.1.3. Kura tiesa ir atbildīga par izpildes norīkošanu?

Materiāli atbildīga ir pirmās instances tiesa, kurai ir vispārēja jurisdikcija. Miertiesnešiem, kuriem ir jāizskata parastas sociālas lietas, kas nav saistītas ar lieliem norēķiniem, saskaņā ar tiesību aktiem nav atļauts izpildīt lēmumus. Kad ir noteikts materiālās atbildības veids, ir jāpiešķir teritoriāla atbildība. Ja izpildē iesaistīts kustams vai nekustams īpašums (sk. 1.1., a) un c) apakšpunktu), atbildība ir tiesai, kur atrodas īpašums; ja izpilde attiecas uz prasībām, kurās iesaistītas trešās personas (sk. 1.1., b) apakšpunktu), atbildība ir tiesai, kur dzīvo trešā persona; ja izpildē iesaistīti pienākumi rīkoties vai nerīkoties (sk. 1.1., d) apakšpunktu), atbildība ir tiesai, kur ir jāizpilda pienākums. Saskaņā ar tiesību aktiem noteikto materiālo jurisdikciju nevar grozīt ar pušu vienošanos, jo tā attiecas uz darba sadali tiesas iestādē, un tādēļ lēmumi ir pieņemti vispārējās interesēs. Tomēr noteikumiem par teritoriālo jurisdikciju nav tāds pats spēks, jo tie sastādīti procesā iesaistīto pušu interesēs, kuras, ar atsevišķiem izņēmumiem, var panākt citu vienošanos.

Lapas augšmalaLapas augšmala

2.1.4. Noteikumi par izpildes aģentu statusu, pienākumiem, atbildību un pilnvarām.

Izpildi uztic tiesu izpildītājiem, valsts ierēdņiem, kuri ir tiesu administrācijas locekļi. Tiesu izpildītāji veic nepieciešamo darbību, lai izpildītu lēmumu, nepieciešamības gadījumā ar citu personu, piemēram, ekspertu, kuri nosaka īpašuma vērtību, vai tāda īpašuma aizbildņu vai pārvaldnieku palīdzību, kas ir jātur aizbildniecībā vai jāpārvalda. Izpildes procedūras nesenās reformas attiecībā uz nekustamo īpašumu ļauj tiesai uzticēt ar īpašuma pārdošanu saistītas darbības notāriem. Tomēr tiesa var uzraudzīt un vadīt jebkuru darbību, kas uzticēta valsts izpildes aģentiem. Tādēļ, ja rodas problēmas vai konflikti, tiesu izpildītāji, notārs vai puses informē tiesu, kas vada izpildi, kura tad izsauc puses un sniedz atbilstīgus norādījumus.

2.1.5. Advokātu un citu juridisku speciālistu izmantošana

Izpildes procesi ir strukturēti tādā pašā veidā kā tiesas procesi, jo tos norīko tiesa. Tos vada, pamatojoties uz dokumentiem, kurus izdod vai atļauj tiesa, kura ir uzklausījusi puses, ievērojot sacīkstes principu, un var izraisīt faktisku iztiesāšanu (sk. 4. sadaļu). Tādēļ, ņemot vērā to būtību, izpildes procesā vienmēr ir nepieciešams aizstāvības advokāts.

2.1.6. Izpildes izmaksu apmērs

Nav noteiktu likmju par dažādu veidu izpildi. Procesa izmaksas var atšķirties atbilstīgi ierosinātās lietas sarežģītībai (var būt jānovērtē īpašums, jāieceļ administratori vai aizbildņi, kuriem pienākas atalgojums, jāizsludina izsoles laikrakstos vai tīmekļa vietnēs utt.). Parasti izpildošais kreditors sedz izmaksas avansā un pēc tam tās iekasē no personas, pret kuru izpilda lēmumu. Attiecībā uz maksu par juridiskiem pakalpojumiem profesionālās likmes (kas ir jāmaksā saskaņā ar tiesību aktiem) ir balstītas uz ārkārtīgi precīziem noteikumiem, kuros paredzētas aizstāvības advokātam maksājamās minimālās un maksimālās summas atkarībā no lietas veida un nozīmes.

Lapas augšmalaLapas augšmala

2.2. Ar kādiem nosacījumiem tiesa ir tiesīga izpildīt lēmumus? Par kādiem parādiem un kādiem debitoriem?

Formālie un būtiskie nosacījumi, kas reglamentē izpildi un izpildes rīkojumu klasifikāciju, izklāstīti iepriekš (sk. 2.1.1. jautājumu). Saskaņā ar Itālijas tiesību aktiem ir jāizpilda papildu nosacījums, kas reāli neattiecas uz izpildes procedūru, bet pirms tās. Pirms procedūras sākšanas kreditoram ir jānosūta debitoram dokuments, kas pazīstams kā precetto (pavēle), kurā viņš aicina debitoru labprātīgi izpildīt lēmumā (spriedumā utt.) noteikto pienākumu, nosaka termiņu un paziņo debitoram, ka nepakļaušanās nevedīs pie lēmuma izpildes. Mērķis ir dot debitoram termiņu, līdz kuram labprātīgi pakļauties spriedumam un tādējādi izvairīties no lēmuma izpildes, tajā pašā laikā nosakot termiņu kreditoram (deviņdesmit dienas), kura laikā ir jāsāk izpilde.

3. Izpildes pasākumu priekšmets un būtība

3.1. Kāda veida īpašumu var pakļaut izpildei?

Principā visu kustamo un nekustamo īpašumu un visas nenokārtotās kreditora prasības var pakļaut izpildei, jo tās veido kreditora nodrošinājumu. Tomēr tiesību aktos skaidri paredzēti daudzi izņēmumi, kuros ņemts vērā īpašuma veids vai funkcija. Atbilstīgi tradicionālai tiesas praksei izpildei nevar pakļaut atsevišķus ļoti personīgus īpašumus. Tie ir dievkalpojumam nepieciešami priekšmeti, debitora ikdienas dzīvei svarīgi priekšmeti (apģērbi, elektroaparāti, mājokļa mēbeles utt.), ja vien tie nav priekšmeti ar ievērojamu vērtību, un personiski dokumenti (vēstules, manuskripti utt.), ja vien tie nav kolekcijas daļa. Ierobežojumus nosaka arī sociālu iemeslu dēļ. Darbinieku prasības par algu pret valsts vai privātā sektora darba devējiem var pakļaut izpildei tikai atsevišķu ierobežojumu ietvaros atkarībā no attiecīgās lietas (parasti viena piektdaļa, bet ir īpaši noteikumi, kas reglamentē dažādas darbinieku kategorijas), lai darbinieks/debitors varētu segt pamata iztikas minimumu. Līdzīgi instrumentus, priekšmetus un grāmatas, kas ir svarīgas debitoram, lai varētu strādāt savā profesijā, var pakļaut izpildei tikai ļoti stingru ierobežojumu ietvaros. Izpildei nevar pakļaut atsevišķas prasības, piemēram, labklājības pabalstus trūcīgiem cilvēkiem vai invalīdiem, uzturnaudas maksājumus, t.i., summas, kas vienam ģimenes loceklim jāmaksā otram (vecākiem – bērniem, vienam laulātajam – otram utt.), ja persona ir trūcīga un viņai trūkst finansiālu līdzekļu. Ir papildu ierobežojumi, kas izklāstīti īpašos noteikumos, lai nodrošinātu vajadzību ievērošanu, par kurām uzskata, ka tās dominē pār kreditora interesēm. Svarīgākās ir ar izpildi saistītas situācijas, ja debitors ir valsts administrācija: tādos gadījumos īpašos noteikumos paredzēts, ka 1) dažos gadījumos izpildi nevar sākt, kamēr nav pagājis noteikts laiks, lai administrācija varētu pabeigt valsts iestādēm tiesību aktos noteiktās uzskates procedūras, 2) atsevišķus valsts līdzekļus, kas paredzēti prioritārām sociālām vajadzībām (piemēram, līdzekļi narkotiku apkarošanas pasākumiem), nekādā gadījumā nedrīkst pakļaut izpildei. Visbeidzot, ir noteikumi, kas liedz izpildi saistībā ar atsevišķiem īpašiem vērtspapīriem, piemēram, akcijām vai līdzdalību kooperatīvos, lai nodrošinātu, ka nepiederīgas personas nevar iestāties kooperatīvā ar izpildes palīdzību („apstiprināšanas” noteikumi).

Lapas augšmalaLapas augšmala

3.2. Kādas ir izpildes pasākumu sekas?
3.2.1. Kādas ir izpildes sekas debitoriem, kuri nepakļaujas? Vai viņi var turpināt rīkoties ar savu īpašumu? Vai viņiem var noteikt sodus?

Izpildes procedūras ir balstītas uz nosacījumiem, kas noteikti debitora īpašumam. Tiesu izpildītāji, kuriem izsniegts izpildes rīkojums, meklē īpašumu vai naudas summu debitora mājoklī, pie viņa personīgi vai trešo personu telpās. Viņiem var būt piekļuve mājoklim, un, ja viņi sastopas ar šķēršļiem, viņi var pārvarēt debitora pretestību, nepieciešamības gadījumā ar likuma un rīkojuma spēka palīdzību. Kad īpašums ir identificēts, to apķīlā. Tas ir izpildes procesa pirmais posms. Apķīlājums ir debitoram izsniegts rīkojums atturēties no jebkuras darbības veikšanas no konkrētā brīža attiecībā uz īpašumu, kā rezultātā īpašumu var izņemt no procedūras. Nekustama īpašuma gadījumā apķīlājumu atzīmē īpašuma reģistrā, kas šo faktu dara zināmu trešām personām. Tad tiesu izpildītāji naudu, dokumentārus akreditīvus un vērtīgus priekšmetus, ko viņi ir atraduši, nodod tiesas lietvedim. Jebkurus citus priekšmetus, jo īpaši nekustamo īpašumu, uztic aizbildnim (vai noteiktos apstākļos – debitoram, piemēram, ja debitors dzīvo īpašumā). Jebkurā gadījumā par izpildi atbildīgā tiesa dod īpašuma aizbildnim vai pārvaldniekam piemērotus norādījumus līdz īpašuma pārdošanai vai nodošanai kreditoram. Šie norādījumi ir jāpilda, un aizbildnis vai pārvaldnieks ir atbildīgi saskaņā ar civiltiesībām (par jebkuriem bojājumiem) un saskaņā ar krimināltiesībām, pamatojoties uz dažādiem noteikumiem Kriminālkodeksā, ja priekšmeti tiek pārvietoti, iznīcināti vai sabojāti patvaļīgi veiktu darbību vai nevērīgu darbību rezultātā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Apķīlājumi ir neatsaucami. Pēc debitora pieprasījuma tiesa var aizstāt debitora sniegtas naudas summas apķīlājumu ar īpašuma apķīlājumu (vai prasībām pret trešām personām). Summu var pārskaitīt pa daļām. Turklāt, ja īpašuma vērtība pārsniedz izpildāmās prasības summu un procedūras izmaksas, tiesa norīkos apķīlājuma samazinājumu, izslēdzot tā noteiktus priekšmetus vai daļas.

3.2.2. Kādas ir sekas trešām personām? Kādi ir bankas pienākumi attiecībā uz pieprasītās informācijas sniegšanu un noteiktie pienākumi par noguldītajām summām? Kādi ir sodi par noteikto nosacījumu neievērošanu?

Īpašumu apķīlā līdz izpildes procedūras pabeigšanai ar sekām, ka jebkuras turpmākas darbības attiecībā uz īpašumu, pat tad, ja tās pašas par sevi formāli ir spēkā, nav spēkā attiecībā uz izpildi, kuru veic un pabeidz neatkarīgi no tām. Tāda pati atbildība, kāda ir aizbildņiem un pārvaldniekiem (sk. iepriekš 3.2.1.), attiecas uz bankas darbiniekiem, kuri bez izpildošās tiesas iepriekšējas atļaujas nedrīkst sniegt informāciju par nosacījumiem, kas noteikti noguldījumiem, norēķinu kontiem vai vērtspapīriem.

3.3. Kāda ir šo pasākumu spēkā esība attiecībā uz spriedumā noteikto debitoru? Vai to ilgumu ierobežo tiesību akti vai tiesa?

Kā norādīts atbildē uz 3.2.1. jautājumu, izpilde liedz debitoram rīkoties ar īpašumu (vai ierobežo rīkošanos tiesas noteikto ierobežojumu ietvaros). Šis pienākums ir paredzēts, lai nodrošinātu kreditora prasības apmaksu, un tādēļ to piemēro, kamēr īpašumu pārdod vai nodod kreditoram. Kad īpašums ir apķīlāts, izpildošajam kreditoram ir jālūdz noteiktos laika periodos turpināt formalitātes, kas ir nepieciešamas prasības apmierināšanai. Ja termiņi beidzas bez lūguma par īpašuma pārdošanu vai nodošanu, apķīlājums zaudē spēku un procedūra beidzas (var sākt jaunu izpildes procedūru).

Lapas augšmalaLapas augšmala

4. Vai ir iespējams pārsūdzēt lēmumu, kas atļauj šādu pasākumu?

4.1. Kurš var apstrīdēt lēmumu?

Tiesas kontrolē izpildes procedūras. Persona, pret kuru vērš izpildi, var iesniegt apelācijas sūdzību tiesā, lai izmantotu minēto kontroli, pretojoties izpildei. Protestu var izteikt debitors vai jebkura puse, kurai nodarīts kaitējums kreditora darbību rezultātā (piemēram, ja puses apgalvo, ka viņām faktiski pieder īpašums, kuru pakļauj izpildei). Izpildei var pretoties pirms izpildes procesa vai tā laikā. Debitora un trešo personu reakcijas tiek sauktas par protestu pret izpildi, ja viņas noliedz tiesības izpildīt prasību vai rīkoties subjektīvu vai objektīvu iemeslu dēļ. Pārsūdzības ir atļautas arī, ja atsevišķos aktos, kas attiecas uz izpildes procedūru, ir formālas kļūdas. Tādā gadījumā dokuments ir pazīstams kā izpildes akta pārsūdzēšana.

4.2. Kuras tiesas izskata šīs lietas?

Pirmajā gadījumā (protests pret izpildi) tiesa, kas ir atbildīga par lietām jomā, kurā iesaistītas attiecīgās summas, iztiesā protestu parastā neatkarīgā procesā un tad pieņem lēmumu. Protestu pret izpildes aktiem izsaka par izpildi atbildīgajai tiesai, kas izskata pieteikumus un pieņem spriedumu. Abos gadījumos vienīgā atļautā sprieduma pārsūdzība ir Kasācijas tiesā (pēc 2006. gadā veiktās reformas).

4.3. Kad beidzas pārsūdzēšanas termiņš?

Protestu pret izpildi var izteikt pirms procedūras un tās laikā. Tādēļ nav konkrēta termiņa. Tomēr ir dabisks termiņš, proti, izpildes procedūras pabeigšana. Turpretim protests pret izpildes aktiem ir jāizsaka piecu dienu laikā pēc apstrīdētā akta izpildes.

4.4. Kādas ir pārsūdzības sekas?

Ja tam ir nopietni iemesli, tiesa atliek izpildi un norīko pasākumus, kas ir nepieciešami, lai novērstu nepienācīgu kaitējumu. Ja izpildes procedūra ir sasniegusi posmu, kad izmaksā ienākumus, atlikšana ir obligāta.

« Spriedumu izpilde - Vispārīgas ziņas | Itālija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 18-09-2007

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste