Eiropas Komisija > ETST > Spriedumu izpilde > Francija

Pēdējo reizi atjaunots: 03-01-2007
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Spriedumu izpilde - Francija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pirmavota valodas versija ir atjaunināta un pārcelta uz Eiropas e-tiesiskuma portālu.


 

SATURS

1. Ko nozīmē sprieduma izpilde civillietās un komerclietās? 1.
2. Kādos gadījumos/apstākļos var izdot izpildāmu īpašumtiesību apliecinājumu vai spriedumu? 2.
2.1. Kārtība 2.1.
2.2. Būtiskie nosacījumi 2.2.
3. Spriedumu izpildes pasākuma mērķis un daba? 3.
3.1. Uz kāda veida īpašumu izpildpasākumi var attiekties? 3.1.
3.2. Kāds ir šo pasākumu rezultāts? 3.2.
3.3. Kāds ir šo pasākumu statuss? 3.3.
4. Vai ir iespējams pret šiem pasākumiem iesnieg apelācijas sūdzību? 4.

 

1. Ko nozīmē sprieduma izpilde civillietās un komerclietās?

Tiesas sprieduma izpilde (sevī ietver piespiedu izpildi ar spēka palīdzību, jo brīvprātīgai parādnieka saistību izpildei nav nepieciešama tiesas sēde) nozīmē jebkādu tiesas nolēmumu, kas atļauj izpildīt “piemērojamu” pienākumu pret parādnieka gribu. Franču tiesības paredz trīs civilo saistību kategorijas: samaksāt, darīt kaut ko vai izvairīties no kaut kā darīšanas, un visbeidzot – atdot.

Izpildāmas īpašumtiesības ir saistītas ar parādnieka īpašumu; nepastāv izpildāmas tiesības uz personu. Tomēr atteikšanās izpildīt noteiktus pienākumus (uzturēšanas pienākums) ir krimināli sodāms nodarījums, kas dod tiesības pret parādnieku uzsākt kriminālvajāšanu un piespriest cietumsodu. Tāds pat regulējums attiecas arī uz maksātnespējas uzsākšanu ar krāpniecisku nodomu, kuru uzsācis parādnieks.

Likums par sprieduma izpildes pasākumiem pamatojas uz trim pienākumiem: maksāšanas, darīšanas un došanas pienākumu.

Pienākums maksāt ir izpildāms ar iesaldēšanas palīdzību. Ja konfiskācija attiecas uz naudas summu, iesaldētie līdzekļi tiek nodoti kreditoram (piemēram, bankas rēķina iesaldēšana). Ja iesaldēšana attiecas uz īpašumu, kas pieder parādniekam, iesaldēšana rezultātā dos tiesības piespiedu īpašuma pārdošanai un no pārdošanas iegūtie līdzekļi tiks nodoti kreditoram viņa prasības apmērā.

Pienākums dot vai atdot mainās atkarībā no īpašuma veida. Ja tas ir kustams īpašums, to konfiscē iesaldējot, lai to varētu nodot likumīgajam īpašniekam. Ja tas ir nekustamais īpašums, tā īpašumtiesības tiek atdotas likumīgajam īpašniekam, no tā izraidot nelikumīgo iemītnieku.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pienākumu darīt kaut ko vai izvairīties no kaut kā darīšanas piemēro, uzliekot naudas sodu, kas atbilst naudas summai, kas parādniekam ir jāmaksā papildus pienākumam, kas viņam ir jāpilda. Summa, kuru nosaka tiesnesis, tiek aprēķināta proporcionāli laika periodam, kurā viņš nav izpildījis savu pienākumu (ja parādniekam ir uzlikts pienākums kaut ko izdarīt) vai atbilstoši neizpildīto pienākumu  kaut ko nedarīt skaitam. Tā kā pienākums maksāt, dot vai atdot tiek arī interpretēts kā pienākums kaut ko darīt, naudas sodu var uzlikt papildus citiem piespiedu izpildpasākumiem.

2. Kādos gadījumos/apstākļos var izdot izpildāmu īpašumtiesību apliecinājumu vai spriedumu?

2.1. Kārtība

Visus izpildāmos īpašumtiesību apliecinājumus vai lēmumus var izpildīt ar piespiedu pasākumu palīdzību. Šie pasākumi ir noteikti 1991.gada 9.jūlija Akta Nr. 91-650, kas reformē civilos piespiedmehānismus, 3.sadaļai, un proti:

  1. administratīvās vai parastās tiesas spriedumi, kā arī izlīgumi, kas iesniegti pirmās instances tiesā laikā, kad tie ir piemērojami;
  2. ārzemju tiesas piespriesti pasākumi un spriedumi, kā arī arbitrāžas tiesas spriedumi, kas ir pasludināti par ieviešamiem ar spriedumu, kas nav pārsūdzami un kuru darbību šāda pārsūdzība varētu apturēt;
  3. oficiālu samierināšanas procesu ziņojumu izraksti, kurus parakstījis tiesnesis un puses;
  4. notariāli apstiprināti akti, kas satur normu, kas piešķir tiesības to ieviest;
  5. īpašumtiesību apliecinājumi, kurus izsniedzis tiesu izpildītājs, čeka nemaksāšanas gadījumā;
  6. īpašumtiesību apliecinājumi, kurus izdevusi juridiska persona, kas reģistrēta saskaņā ar publiskām tiesībām un kas par tādu ir noteikta tiesību aktos vai lēmumos, kuriem likums piešķir identisku spēku kā spriedumam.

Tiesu nolēmumi, kas nav pārsūdzami, lai apturētu to darbību, ir ieviešami bez cita tiesas sprieduma palīdzības. Šādi nolēmumi kā notariāli apstiprināti akti jāievieš tiesu izpildītājam vai notāram. Nav citas starpposma procedūras, kas pieļautu sprieduma izpildi.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja nav tiesas lēmuma, kreditors var iegūt tiesības veikt aizkavējošu mantas iesaldēšanu vai tiesas izdotus ierobežojošus pasākumus. Pasākumiem, kas veikti ar šādiem nosacījumiem, ātri iestājas noilgums, ja par tiem nav informēta otra puse (astoņu dienu laikā) un ja kreditors nav uzsācis tiesvedības procesu par lietas būtību ar mērķi iegūt tiesas nolēmumu, kas apstiprina viņa prasību.

Piespiedu ieviešanas pasākumi attiecībā uz kustamu īpašumu un naudas summām, kā arī par izlikšanu, jāveic tiesu izpildītājam, publiskās tiesībās noregulētas profesijas pārstāvim, kas izlieto savas pilnvaras privāttiesību jomā, bet kurš sprieduma ieviešanas gadījumā izmanto publiskajās tiesībās piešķirto pilnvaru statusu, kas ir detalizēti noregulēts un kuru kontrolē strikts ētikas kodekss.

Nekustamā īpašuma iesaldēšanu veic ar īpašu pasākumu palīdzību, parasti pirmās instances tiesā, kurā kreditoru jāpārstāv juristam.

Izmaksas, kas rodas, izpildot ieviešanas pasākumus, principā sedz parādnieks, kuram tās jāsedz papildus savam parādam.

Šādiem ieviešanas pasākumiem ir noteikta virkne dažādu izmaksu, kas paredz izmaksas, kas saistītas ar tiesu izpildītāju pakalpojumiem par katru ieviešanas pasākuma izpildi. Saskaņā ar 1996.gada 12.decembra Rīkojumu Nr.96-1080, atalgojuma skala tiesu izpildītājiem paredz noteiktu apmēru, kas vai nu pilnībā vai daļēji atkarībā no attiecīgās lietas, ir noteiktā apmērā vai proporcionāli īpašuma vērtībai, attiecīgos gadījumos, kad tas ir atbilstoši, pieskaitot izmaksas, kas saistītas ar lietas ierosināšanu.

Šīs noteiktās izmaksas jāmaksā parādniekam. Proporcionālās izmaksas, kas aprēķinātas atbilstoši slīdošai skalai, kas piemērota apmēram, kas ir atgūts, jāmaksā parādniekam un kreditoram uz pusēm.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Informācijai: par prasību 10 000 eiro apmērā izmaksu skala attiecībā uz dažiem ieviešanas pasākumiem ir šāda:

  • bankas rēķina iesaldēšana ar mērķi novērst tā aizvēršanu: noteikta summa, ieskaitot nodokļus – 187,53 eiro;
  • kustama īpašuma iesaldēšana/konfiskācija: noteikta summa, ieskaitot nodokļus – 66,98 eiro;
  • transporta līdzekļa konfiskācija, iesniedzot par to paziņojumu reģionālajā administratīvajā iestādē: noteikta summa, ieskaitot nodokļus – 133,95 eiro;
  • formāls paziņojums, kas nogādāts ar mērķi konfiscēt nekustamu īpašumu: noteikta summa, ieskaitot nodokļus- 80,37 eiro.

Papildus šīm noteiktajām summām ir noteiktas arī proporcionālās izmaksas, kas visai prasībai veido 723,44 eiro lielas izmaksas, ieskaitot nodokļus, no kuriem 121,35 eiro maksā parādnieks un 602,09 eiro maksā kreditors.

2.2. Būtiskie nosacījumi

Lai veiktu ieviešanas pasākumus, pamatojoties uz ieviešamām īpašumtiesībām, nav nepieciešama tiesas pavēle,

Kritēriji, kas jāizpilda, lai piešķirtu tiesības veikt drošības pasākumiem par labu kreditoram, kuram vēl nav izpildāmu īpašumtiesību, ir šādi: prasībai jābūt principiāli pamatotai un prasītā atgūšanai jābūt apdraudētai. Kompetentais tiesnesis, kam jādod pilnvaras preventīvai konfiskācijai, ir tiesnesis, kam jālemj par sprieduma ieviešanu (parasti tiesnesis Reģionālajā (pilsētas/rajona) tiesā).

3. Spriedumu izpildes pasākuma mērķis un daba?

3.1. Uz kāda veida īpašumu izpildpasākumi var attiekties?

Kreditors var lūgt savu prasību attiecināt uz visu parādnieka īpašumu un tādēļ teorētiski visus īpašumus, kas pieder parādniekam, var konfiscēt. Eksistē īpaši noteikumi atkarībā no šo īpašumu veida: prasības (īre, alga, bankā esošie uzkrājumi), visa veida kustamais īpašums, nekustamais īpašums un tiesības in rem, vērtspapīri un tiesības, pamatojoties uz iemaksām, transporta līdzekļi (cietzemes, jūras kuģi, laivas vai lidaparāti), autortiesības, seifā ievietotas naudas summas, u.tml.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Likumā tomēr var noteikt, ka noteiktus īpašuma veidus nevar konfiscēt, piemēram:

  • naudas summas, kas nepieciešamas uzturēšanai (jo īpaši, proporcionāli algai, kura noteikta pēc slīdošas skalas atkarībā no ienākumu apjoma un apgādājamiem, kas tiek pārvērtētas katru gadu);
  • kustams īpašums, kas nepieciešams parādnieka ikdienas dzīvei un darbam, kas nevar tikt konfiscēti, ja vien ir samaksāta cena vai to vērtība ir būtiski augsta;
  • īpašumi, kas nepieciešami slimiem cilvēkiem un invalīdiem.
3.2. Kāds ir šo pasākumu rezultāts?

Ieviešanas pasākumi attiecībā uz īpašumu un prasībām tiek veikti divās stadijās. Vispirms, izpildes amatpersona iesaldē īpašumu un naudas summas. Šī mantas aprakstīšana nozīmē, ka īpašumu nevar atsavināt: parādnieks turpina būt tā turētājs un tiek iecelts par tā uzraugu. Ja viņš rīkojas ar īpašumu veidā, kas neatbilst viņam piešķirtajām tiesībām, tas ir uzskatāms par noziedzīgu nodarījumu. Attiecībā uz naudas summām, tās turpina būt ieslēgtas rēķinos, tomēr tās ir nekavējoties, lai arī virtuāli, piešķirtas attiecīgajam kreditoram.

Debitoru informē par naudas iesaldēšanu. Ja debitors neinformē tiesnesi par savām pretenzijām pret mantas iesaldēšanu, izpildes amatpersona drīkst turpināt ar otro mantas iesaldēšanas stadiju, t.i., īpašuma konfiskāciju, lai to pārdotu izsolē vai lūgt garnišī (“garneshee”) (visbiežāk baņķieris) nodot aprakstīto mantu.

Baņķierim, kurš tiek dēvēts par garnišī, ir pienākums mantas iesaldēšanas un iesaldēšanas laikā informēt tiesu izpildītāju par visām summām, kas tiek glabātas parādniekam. Ja viņš to nedara vai nodod šīs summas parādniekam, aprakstītās summas, kas ir bijušas viņa rīcībā, viņam pēc kreditora lūguma var piemērot sodu, uzliekot par pienākumu samaksāt parādnieka parāda summu.

3.3. Kāds ir šo pasākumu statuss?

Īpašumtiesību apliecinājumi nav pakļauti ierobežojumiem un tiem nav noilguma.

Par izpildi atbildīgā tiesneša pavēlēm veikt mantas aprakstīšanu kā aizsargpasākumus ir noilgums, ja aizsargpasākums netiek veikts trīs mēnešu laikā kopš pavēles izdošanas.

4. Vai ir iespējams pret šiem pasākumiem iesnieg apelācijas sūdzību?

Šis jautājums attiecas tikai uz tiesas pavēlēm attiecībā uz mantas aprakstīšanu kā aizsargpasākumiem. Piemērojamu īpašumtiesību apliecinājumu gadījumā, apelācijas sūdzību iesniegšana ir saistīta ar iespēju apstrīdēt tiesā pašu prasību.

Ja ir izpildīt aizsardzības pasākums un parādnieks ir par to informēts, parādnieks var apstrīdēt apstākļus, kas ir ļāvuši tiesnesim, kas ir atbildīgs par izpildi, pieņemt šādu tiesas pavēli. Šādu pavēli var apstrīdēt ar nosacījumu, ka mantas iesaldēšana, kas veikta kā aizsargpasākums, nav tikusi veikta kā piespiedu pārdošana, pamatojoties uz prasības apstiprinājumu tiesā.

Cita informācija

  • Portail des services de l’administration française Deutsch - English - español - français
  • Service public français de la diffusion du droit français
  • Chambre Nationale des Huissiers de Justice français

« Spriedumu izpilde - Vispārīgas ziņas | Francija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 03-01-2007

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste