Eiropas Komisija > ETST > Spriedumu izpilde > Čehija

Pēdējo reizi atjaunots: 27-10-2006
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Spriedumu izpilde - Čehija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pirmavota valodas versija ir atjaunināta un pārcelta uz Eiropas e-tiesiskuma portālu.


 

SATURS

1. Ko nozīmē „spriedumu izpilde jeb parāda piedziņa civillietās un komerclietās”? 1.
1.1. Definīcija 1.1.
1.2. Piespiedu pasākumu saraksts, kuri nosaka, ka atbildētājam ir jāveic kāda darbība, jāatturas no darbības vai jāmaksā 1.2.
2. Kādi ir nosacījumi izpildraksta vai lēmuma izdošanai? 2.
2.1. Lēmumu par parāda piedziņu izpilde 2.1.
2.2. Tiesu izpildītāju loma 2.2.
3. Parāda piedziņas pasākumi un to būtība 3.
3.1. Kāda veida īpašumam var piemērot parāda piedziņas procedūru? 3.1.
3.2. Kādas ir parāda piedziņas pasākumu sekas? 3.2.
3.3. Kāda ir šādu pasākumu spēkā esamība? 3.3.
4. Vai pastāv apelācijas iespējas? 4.

 

1. Ko nozīmē „spriedumu izpilde jeb parāda piedziņa civillietās un komerclietās”?

1.1. Definīcija

Sprieduma izpilde nozīmē, ka var īstenot tiesas spriedumā, kas ir stājies spēkā (t.i., ja tas nav pagaidu izpildāms spriedums), noteikto pienākumu izpildi, tostarp pret tās personas gribu, uz kuru attiecas noteikta darbība vai izpilde. Parāda piedziņas pamatā var būt ne tikai tiesas, bet arī citas iestādes spriedums, ja likums to atļauj, piemēram, administratīva iestāde drīkst izdot lēmumu lietās, kas izriet no civiltiesiskām attiecībām.

Parāda piedziņu reglamentē Likuma Nr. 99/1963 (Civilprocesa kodekss) sestās daļas 251.-351. pants ar visiem grozījumiem. Vispārīgie noteikumi par parāda piedziņu netiek piemēroti spriedumiem par nepilngadīgo audzināšanu, jo ir atšķirīga (t.i., ar īpašumu nesaistīta) izpildāma pienākuma būtība, ja neievēro tiesas spriedumu, ar ko nosaka nepilngadīgo nodošanu no vienas fiziskas personas aprūpes citas personas aprūpē.

Kreditors, kura prasījumu parādnieks neapmierina, var saņemt kompensāciju, izmantojot līdzekļus, kas pieejami saskaņā ar Civilprocesa kodeksa sesto daļu ar grozījumiem, vai obligāto izsoli saskaņā ar Likuma Nr. 26/2000 36.-61. pantu par sabiedriskajām izsolēm (obligāta samaksa naudā), vai līdzekļus, kas pieejami saskaņā ar Likumu Nr. 120/2001 par tiesu izpildītājiem un to darbību (Izpildes kodekss) un tā grozījumiem (obligāta samaksa naudā vai neizmantojot naudu).

Tālāk ir aprakstīti atsevišķi īpaši līdzekļi, kas paredzēti Civilprocesa kodeksa sestajā daļā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Izpildē ir ļoti svarīgs atbilstīgais juridiskais izpildraksts, kas apstiprina, ka kreditora prasījums ir pamatots (izpildraksts).Izpildraksti ir:

  • izpildāmi tiesas spriedumi, kas piešķir tiesības, uzliek saistības vai skar īpašumu;
  • tiesu vai citu tiesu izpildītāju biroju izdoti izpildāmi spriedumi krimināllietu tiesvedībā, kas piešķir tiesības, uzliek saistības vai attiecas uz īpašumu;
  • izpildāmi tiesu spriedumi administratīvajā tiesvedībā;
  • šķīrējtiesu komisiju izpildāmi spriedumi un to panāktie strīdu atrisinājumi;
  • valsts notāru izpildāmi lēmumi un viņu apstiprinātie nolīgumi;
  • notariālie un izpildāmie akti, piekrītot īstenojamībai, kas sastādīti saskaņā ar īpašiem likumiem;
  • valsts administratīvo iestāžu izpildāmi lēmumi, ieskaitot samaksas paziņojumus, vairākus paziņojumus par kavējumiem attiecībā uz nodokļiem un nodevām, un citi lēmumi, un izpildāmi strīda atrisinājumi;
  • izpildāmi lēmumi un paziņojumi par kavējumiem attiecībā uz slimības apdrošināšanu un sociālo drošību;
  • Eiropas Kopienas iestāžu lēmumi;
  • citi izpildāmi lēmumi, apstiprināti strīda atrisinājumi un dokumenti, kuru tiesisku izpildi pieļauj likums.

Izpildāmi tiesu spriedumi parāda piedziņas tiesvedībā var būt vienkārši spriedumi, kas parādniekam uzliek izpildīt zināmus pienākumus. Tas var būt pienākums kaut ko dot, piemēram, maksāt zināmu naudas summu vai nodot atsevišķu lietu, vai kaut ko darīt, piemēram, izpildīt zināmu darbu vai veikt kādu darbību, nojaukt neatļautu celtni vai ļaut īstenot kādu darbību, piemēram, neiejaukties, kad puse, kura ir tiesīga saņemt atlīdzību, pilda savas tiesības attiecībā uz atvieglojumiem, vai atturēties no zināmas darbības, piemēram, neļaut dzīvniekiem iekļūt kaimiņa īpašumā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Rīcība, kas ir saistoša pusei, kurai ir uzlikts pienākums, arī ir jāuzskata kā izpilde (salīdzināt Civilprocesa kodeksa 251. pantu – ja puse, kurai ir uzlikts pienākums, brīvprātīgi neievēro izpildāmā spriedumā noteiktās saistības, puse, kura ir tiesīga saņemt atlīdzību, drīkst iesniegt priekšlikumu veikt parāda piedziņu).

1.2. Piespiedu pasākumu saraksts, kuri nosaka, ka atbildētājam ir jāveic kāda darbība, jāatturas no darbības vai jāmaksā

Atkarībā no izpildes rezultāta būtības, kas jāpanāk ar parāda piedziņas sprieduma izpildi, ir divas parāda piedziņas metožu kategorijas (vai izpildes līdzekļi) – tiesību īstenošana naudas izteiksmē un tiesību īstenošana, kas nav saistīta ar naudu.

Lēmumu izpildi, kas uzliek maksāt naudu, var panākt ar algas vai citu ienākumu arestu, piespiedu parādu, nekustamā un kustamā īpašuma pārdošanu, uzņēmuma pārdošanu un tiesas noteiktu apgrūtinājumu nekustamajam īpašumam.

Proti, ja ir piespiedu parāds vai tiesas noteikts apgrūtinājums, tiesa nosaka, ka, ja trešai pusei ir radies parāds pusei (parādniekam), kurai ir uzlikts pienākums, šai trešai pusei ir jāmaksā tiesas spriedumā norādītajai personai parādnieka vietā.

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 313. panta 1. punktu parāda piedziņas spriedumā tiesa aizliedz pusei, kurai ir uzlikts pienākums, jebkādā veidā atbrīvoties no parādiem. Tiesa aizliedz puses, kurai ir uzlikts pienākums, parādniekam maksāt parādu minētajai pusei, kompensēt vai citādi no tā atbrīvoties, kad tā saņem parāda piedziņas rīkojumu. Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 314a panta 1. punktu spriedums tiek izpildīts, kad lēmums, ar ko pieprasa parāda piedziņu, ir ieguvis juridiskas sekas tās puses, kurai ir uzlikts pienākums, parādniekam, kura maksā pusei, kura ir tiesīga saņemt atlīdzību, apmērā, kas ir minēts parāda piedziņas rīkojumā. Proti, puse, kurai ir uzlikts pienākums (kreditors), zaudē tiesības uz to prasījumu, kas viņai ir pret parādnieku (puses, kurai ir uzlikts pienākums, parādnieku), un parāds ir jāsamaksā pusei, kura ir tiesīga saņemt atlīdzību.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Spriedums, ar ko nosaka jebkādu citu pienākumu, kas nav naudas maksājums, tiek pildīts saskaņā ar noteiktā pienākuma būtību. Šādā spriedumā var noteikt izlikšanu, īpašuma apķīlāšanu, kopīpašuma sadali vai obligātu kāda darba vai darbības veikšanu.

Ja ir nodrošināts prasījums, spriedumu var izpildīt, pārdodot vērtspapīrus, kustamo un nekustamo īpašumu, vairumu īpašumu, īpašumu grupas un īpašumā esošas dzīvošanai vai uzņēmējdarbībai paredzētas telpas, kas ir nodotas kā nodrošinājums saskaņā ar īpašu likumu, vai ar piespiedu naudas prasījuma parādu, kas dots kā nodrošinājums, vai atgūstot pret citām īpašuma tiesībām, kas dotas kā nodrošinājums.

2. Kādi ir nosacījumi izpildraksta vai lēmuma izdošanai?

Čehijas Republikā kreditors var izvēlēties apmierināt savu prasījumu ar parāda piedziņas sprieduma izpildes palīdzību (t.i., ar sprieduma izpildes amatpersonas palīdzību) tiesvedības laikā saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 251.- 351a. pantu vai ar tiesu izpildītāja palīdzību saskaņā ar Likumu Nr. 120/2001 par tiesu izpildītājiem un rīcību izpildes laikā (Izpildes likums) un tā grozījumiem.

Tiesu izpildītājs arī darbojas saskaņā ar Civilprocesa kodeksu, īpaši attiecībā uz noteikumiem, kas reglamentē atsevišķas spriedumu izpildes metodes, izmantojot līdzekļus, kas noteikti minētā kodeksa sestajā daļā.

Tiesu izpildītājs ir tiesīgs īstenot izpildāmu spriedumu, proti, obligāta izpildrakstu izpilde.

Iesniedzot priekšlikumu par sprieduma izpildi, juristam nav jāpārstāv kreditors.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Parāda piedziņu var pamatā pieprasīt tikai tad, ja spriedumā ir norādīta puse, kura ir tiesīga saņemt atlīdzību, un puse, kurai ir uzlikts pienākums, norādīts pienākumu apmērs un iesniegtā priekšlikuma par izpildi saturs, kā arī noteikts pienākuma izpildes laika ierobežojums.

2.1. Lēmumu par parāda piedziņu izpilde

Parāda piedziņas procesu reglamentē „dispozīcijas princips”, t.i., to var uzsākt tikai pēc priekšlikuma, ko iesniegusi puse, kura ir tiesīga saņemt atlīdzību. Ja puse, kurai ir uzlikts pienākums, brīvprātīgi neievēro prasību, kas ir noteikta izpildāmajā spriedumā, puse, kura ir tiesīga saņemt atlīdzību, drīkst iesniegt priekšlikumu par sprieduma izpildi. Sprieduma izpildi var pieprasīt un veikt tikai Civilprocesā noteiktajos veidos.

Spriedums vienmēr ir tiesas lēmuma veidā. Izpildot spriedumu, procesu nevar atlikt un atteikties no laika ierobežojumu ievērošanas. Nav iespējama procesa atjaunošana.

Ja vien likums neparedz citādi, tiesa, kas ir kompetenta pieprasīt un veikt izpildi, principā ir tās puses, kurai ir uzlikts pienākums, parastā tiesa, t.i., apgabala tiesa, kuras jurisdikcijas teritorijā atrodas attiecīgās puses dzīvesvieta. Tomēr puses, kurai ir uzlikts pienākums, parastās tiesas vietā tiesa, kas ir kompetenta izpildīt spriedumu, ja, piemēram, tas nosaka uzņēmuma (vai tā daļas) pārdošanu, ir tiesa, kuras jurisdikcijā atrodas uzņēmums (vai tā daļa), vai, ja parāda piedziņa skar nekustamo īpašumu, bet neietver uzņēmuma pārdošanu, tā ir tiesa, kuras jurisdikcijā atrodas īpašums.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Uz tiesas procesiem Čehijas Republikā attiecas tiesas nodevu maksāšana. Tiesas nodevas ir maksājamas par tiesvedību vai atsevišķiem tiesvedības posmiem. Jautājumu par tiesas nodevām reglamentē Likums Nr. 549/1991 par tiesu nodevām un tā grozījumi. Attaisnojamos gadījumos ar likumu var atbrīvot no tiesu nodevu maksāšanas. Tiesvedības nodevu gadījumā pienākums maksāt atkarīgs no tā, kad ir iesniegts prasījums vai cits priekšlikums tiesvedības uzsākšanai.

Nodevas:

Par priekšlikumu izdot rīkojumu par sprieduma izpildi,

  • lai saņemtu naudas summu par summām līdz un ieskaitot 15000 CZK CZK 300
  • lai saņemtu naudas summu par summām virs 15000 CZK 2 % no summas, maksimāli CZK 50000
  • citas lietas CZK 1000
2.2. Tiesu izpildītāju loma

Parāda piedziņu veic tiesu izpildītājs, ko ieceļ attiecīgā puse pēc priekšlikuma par izpildi un kas ir pilnvarots veikt tiesas sprieduma izpildi. Izpildītāja darbības tiek uzskatītas par tiesas darbībām.

Parāda piedziņas tiesvedība sākas ar priekšlikuma iesniegšanu. Izpildi var pieprasīt tikai pēc puses, kura ir tiesīga saņemt atlīdzību, vai kādas citas personas priekšlikuma, kura var pierādīt, ka šai pusei ir nodots attiecīgais pilnvarojums (Civilprocesa kodeksa 256. panta 1. punkts). Puse, kura ir tiesīga saņemt atlīdzību, drīkst iesniegt priekšlikumu izdot izpildes garantiju, ja puse, kurai ir uzlikts pienākums, brīvprātīgi neievēro izpildrakstā noteikto prasību (skatīt iepriekš par izpildrakstiem). Parāda piedziņas process sākas dienā, kad izpildītājs vai kompetenta tiesa saņem priekšlikumu izdot izpildes garantiju līdz ar izpildītāja iecelšanu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tomēr izpildītājs drīkst uzsākt izpildi tikai pēc tiesas pilnvarojuma saņemšanas. Izpildes procesu nevar atlikt, ja vien likums neparedz citādi, piemēram, likums par maksātnespēju un likvidāciju un tā grozījumi (saskaņā ar 14. pantu maksātnespējas paziņojumam cita starpā ir šādas sekas – tiesas process, kurā maksātnespējīgais parādnieks ir puse attiecībā uz prasījumiem par īpašumu, kas ir maksātnespējīgā parādnieka īpašuma daļa, vai prasījumiem, kuri ir jāapmierina no šī īpašuma, tiek atcelts, ja vien tas nav krimināllietas process (tomēr šajā gadījumā nevar pieņemt nekādu lēmumu par zaudējumu kompensāciju), tiesas process attiecībā uz nepilngadīgo uzturēšanu vai tiesas process par parāda piedziņas sprieduma izpildi; izņemot tiesas procesu par prasījumiem pret maksātnespējīgu parādnieku, kuri ir jāiesniedz un jāapstiprina (20. pants), tiesas process drīkst turpināties pēc administratora vai citu procesa dalībnieku priekšlikuma, un administrators kļūst par procesa dalībnieku maksātnespējīgā parādnieka vietā).

Šajā sakarā vēlreiz ir jāatgādina, ka nav iespējams atteikties no laika ierobežojumu ievērošanas vai iesniegt priekšlikumu par izpildes tiesvedības atjaunošanu.

Izpildes garantijai saskaņā ar Civilprocesa kodeksu ir tādas pašas sekas kā parāda piedziņas rīkojumam. Nav pieļaujama apelācijas sūdzība pret izpildes garantiju. Izpilde tiek veikta, pamatojoties uz garantiju, kad tiesas lēmums, ar ko pieprasa izpildi, ir stājies likumīgā spēkā.

Tiesu izpildītājs ir tiesīgs saņemt honorāru par izpildi, skaidras naudas izdevumu atmaksu, atmaksu par zaudēto laiku, veicot izpildi, un atmaksu par dokumentu/aktu piegādi. Veids, kādā atmaksa tiek noteikta, ir norādīts Tieslietu ministrijas noteikumos Nr. 330/2001. Izpildes darbības atmaksu ir iespējams noteikt līgumā. Līgumā nenorādītā atmaksa tiek noteikta kā panāktās kompensācijas procenti vai noteiktā apmērā lietās, kas ietver izpildi bez naudas atgūšanas.

Lapas augšmalaLapas augšmala

3. Parāda piedziņas pasākumi un to būtība

3.1. Kāda veida īpašumam var piemērot parāda piedziņas procedūru?
  • Bankas kontiem - jā
  • Materiālam kustamajam īpašumam - jā
  • Reģistrētam transportlīdzeklim - jā
  • Nekustamajam īpašumam - jā
  • Cita veida īpašumam – piemēram, ietekmējot citas īpašumtiesības, kas ieķīlātas kā vērtspapīri, piemēram, tiesības uz uzņēmuma daļu vai reģistrēto tirdzniecības zīmi
  • Preču veidiem vai finansiāliem prasījumiem, kas nav izpildes pasākumu priekšmets:

Parāda piedziņu nedrīkst piemērot īpašumam, kura pārdošanu aizliedz īpaši noteikumi vai kam nevar piemērot sprieduma lēmuma izpildi, ievērojot īpašus noteikumus.

Parāda piedziņas sprieduma izpildi drīkst nepiemērot īpašumam, kas ir ārkārtīgi būtisks parādnieka paša un ģimenes materiālajām vajadzībām vai darbam, kā arī citām lietām, kuru pārdošana būtu pretrunā morāles normām, piemēram, parastam apģērbam, parastajām saimniecības mēbelēm un aprīkojumam, laulības gredzeniem un citiem līdzīgiem priekšmetiem, veselības aprūpes piederumiem un citām lietām, kas parādniekam ir nepieciešamas savas slimības vai invaliditātes dēļ, utt.

Pamatsummu no parādnieka ikmēneša algas nevar atvilkt; tās maksāšanas metodes ir noteiktas Čehijas valdības dekrētā.

Parāda piedziņa netiek piemērota prasījumiem par maksājuma kompensāciju, kas ir jāmaksā apdrošināšanas kompānijai, ievērojot apdrošināšanas līgumu, ja kompensācija ir jāizmanto celtnes rekonstrukcijai vai remontam.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Līdzīgā kārtā parāda piedziņa netiek piemērota vienreizējiem sociālās aprūpes naudas pabalstiem un valsts sociālā atbalsta pabalstiem, kas izmaksāti saskaņā ar attiecīgo likumu.

3.2. Kādas ir parāda piedziņas pasākumu sekas?

Vai spriedums par tāda parādnieka īpašumu, kas neizpilda kādu pasākumu, joprojām ir spēkā, vai attiecībā uz viņu īsteno sankcijas?

Ja tiesas spriedumā nav noteikta laika ierobežojuma ievērošana, uzliktais pienākums ir jāizpilda triju dienu laikā vai izlikšanas gadījumā piecpadsmit dienu laikā no dienas, kad likums stājas juridiskā spēkā.

Atkarībā no izpildes rezultāta būtības (skatīt iepriekš par atsevišķiem samaksas veidiem ar naudu vai bez tās), kas ir jāsasniedz ar parāda piedziņas spriedumu, parāda piedziņas metodes atšķiras.

Tomēr parasti pēc tam, kad parāda piedziņas sprieduma rīkojums ir izdots, ar tā izpildi nodarbojas tiesa. Atsevišķas darbības sprieduma izpildes laikā drīkst veikt tiesas darbinieks (sprieduma izpildes amatpersona), ja likums vai īpašs juridisks noteikums to atļauj vai ja tiesas sēdes priekšsēdētājs ir pilnvarojis viņu to darīt; veicot izpildi, minētā persona ievēro sēdes priekšsēdētāja norādījumus.

Ja sprieduma izpildes amatpersonai ir jāiesniedz pieteikums vai cits priekšlikums par tiesvedības sākumu tiesā vai kādā citā iestādē saistībā ar darbībām parāda piedziņas sprieduma izpildē, šī amatpersona rīkojas valsts vārdā.

Tiesu izpildītāja tiesību apmērs ir līdzīgs. Ja likums par tiesu izpildītājiem neparedz citādi, izpildītājs ir tiesīgs veikt visas darbības, ko Civilprocesa kodekss un citi juridiskie noteikumi citādi paredz tiesnesim, sprieduma izpildes amatpersonai vai citam tiesas darbiniekam tiesas parāda piedziņas spriedumu izpildē.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Izpildes garantijai saskaņā ar Civilprocesa kodeksu ir parāda piedziņas rīkojuma sekas. Saskaņā ar izpildes garantiju izpildi veic, pamatojoties uz lēmuma juridisko spēku saistībā ar izpildes garantiju. Principā Civilprocesa noteikumi tiek attiecīgi piemēroti parāda piedziņas tiesas procesā.

Pret trešām pusēm – kādas ir bankas saistības par informācijas atklāšanu, kā arī norēķinu kontu arestu, kādas ir sankcijas par rīkojuma nepildīšanu saistībā ar šādu pasākumu?

Rīkojumā par parāda piedziņu, izmantojot piespiedu parāda parādnieka kontu, tiesa aizliedz finanšu iestādei maksāt jebkādas naudas summas no puses, kurai ir uzlikts pienākums, norēķinu konta, veikt jebkādu kompensēšanu vai jebkādā veidā no tās atbrīvoties līdz izpildāmā prasījuma summai un saistītajiem prasījumiem no brīža, kad tā lēmumu saņem.

Tiesa nogādā lēmumu par parāda piedziņas rīkojumu pusei, kurai ir tiesības saņemt atlīdzību, pusei, kurai ir uzlikts pienākums, un finanšu iestādei. Tas tiek piegādāts tieši finanšu iestādei. Lēmumu nedrīkst nogādāt pusei, kurai ir uzlikts pienākums, ātrāk nekā finanšu iestādei.

Izpildes kodekss (44. panta 4.un 7. punkts) arī reglamentē aizliegumu atbrīvoties no īpašuma pusei, kurai ir uzlikts pienākums.

No brīža, kad likums par parāda piedziņu tiek nogādāts finanšu iestādei, puse, kurai ir uzlikts pienākums, zaudē tiesības izņemt naudu no sava norēķinu konta, izmantot naudu maksājumiem vai no tās atbrīvoties jebkādā citā veidā līdz summai, kas ir noteikta parāda piedziņas prasījumā un saistītajos prasījumos.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja finanšu iestāde nerīkojas atbilstoši Civilprocesa kodeksa attiecīgajiem noteikumiem, puse, kura ir tiesīga saņemt atlīdzību, drīkst pieprasīt no finanšu iestādes savas naudas summas atmaksu, kādu tai būtu tiesības saņemt, iestādei rīkojoties pareizi, pat ja puses, kurai ir uzlikts pienākums, norēķinu kontā nav pietiekamu naudas līdzekļu.

Ja puse, kuras tiesības saņemt naudas summu ir atzītas spriedumā, iesniedz pieteikumu, tiesa prasīs personai, kurai pieprasa maksāt, vai tā saņem darba algu vai jebkādus citus regulārus ienākumus un kas to maksā un attiecīgā gadījumā, kurā bankā, ārvalsts bankas filiālē vai krājbankā un kredītu iestādē tai ir savs norēķinu konts, kā arī šo kontu numurus.

Pusei, kuru iztaujā, pieprasa atbildēt tiesai vienas nedēļas laikā no iztaujāšanas dienas. Ja tā neievēro šo termiņu vai savā atbildē sniedz nepareizas vai nepilnīgas ziņas, tiesa drīkst noteikt procedūras naudas sodu līdz CZK 50000.

Saskaņā ar Likumu Nr. 21/1992 par bankām un tā grozījumiem pienākumu sniegt informāciju, kas saņemta saistībā ar banku uzraudzības piemērošanu, valsts iestādēm un citām personām Čehijas Republikā, neuzskata par konfidencialitātes pārkāpumu, ievērojot likumā noteiktos nosacījumus, ja šāda informācija tām tiek iesniegta to pienākumu veikšanai.

3.3. Kāda ir šādu pasākumu spēkā esamība?

Skatīt iepriekš.

4. Vai pastāv apelācijas iespējas?

Jā, apelācijas sūdzību var iesniegt pret lēmumu par parāda piedziņu saskaņā ar Civilprocesa kodeksa vispārīgajiem noteikumiem par labošanas pasākumiem.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Procesa dalībnieks drīkst apstrīdēt apgabala tiesas vai rajona tiesas spriedumu, kas izdots procesā pirmajā instancē, ja to neaizliedz likums.

Apelācijas sūdzība nav pieļaujama pret spriedumu, ar ko nosaka naudas maksāšanu apmērā, kas nepārsniedz CZK 2000, izņemot saistītos prasījumus; tas netiek piemērots spriedumiem par atzīšanu un naudas saistību nepildīšanu. Apelācijas sūdzība tikai pret pašu spriedumu nav pieļaujama.

Apelācijas sūdzību drīkst iesniegt tiesā, pret kuras lēmumu apelācijas sūdzība tiek vērsta, piecpadsmit dienu laikā pēc sprieduma rakstiskas kopijas piegādes. Ja par spriedumu tiek izdots grozīts lēmums, atkal sākas laika ierobežojums no dienas, kad grozītais lēmums stājas juridiskā spēkā.

Ja persona, kura ir tiesīga saņemt atlīdzību, savlaicīgi iesniedz pieļaujamu apelācijas sūdzību, spriedums nestājas juridiskā spēkā, kamēr tiesa nesniedz juridiski spēkā esošu spriedumu par apelācijas sūdzību.

Attiecībā uz apelācijas sūdzībām par izpildi, ko veic tiesu izpildītājs, saskaņā ar Izpildes likuma 44. panta 10. punktu apelācijas sūdzība pret tiesas lēmumu par izpildes garantiju ir pieļaujama, bet tā nevar apstrīdēt nekādus faktus bet tikai to materiālu, kas ir domāts izpildes garantijai; tiesa ignorēs jebkādu citu un apstiprinās izpildes garantiju. Ja apelācijas sūdzībā nav faktu materiālu par izpildes garantiju vai vispār nekādu faktu, tiesa noraidīs apelācijas sūdzību ar lēmumu. Saskaņā ar Likuma 47. panta 3. punktu nav pieļaujams nekāds juridisks līdzeklis pret izpildes garantiju.

« Spriedumu izpilde - Vispārīgas ziņas | Čehija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 27-10-2006

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste