Eiropas Komisija > ETST > Laulības šķiršana > Zviedrija

Pēdējo reizi atjaunots: 30-08-2006
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Laulības šķiršana - Zviedrija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pirmavota valodas versija ir atjaunināta un pārcelta uz Eiropas e-tiesiskuma portālu.


 

SATURS

1. Kādi ir priekšnoteikumi, lai laulātie varētu šķirt savu laulību? 1.
2. Kādu iemeslu dēļ var šķirt laulību? 2.
3. Kādas ir laulības šķiršanas sekas attiecībā uz: 3.
a) laulāto personīgajām attiecībām? a)
b) mantas sadales jautājumiem laulāto starpā? b)
c) laulāto kopīgajiem nepilngadīgajiem bērniem? c)
d) attiecībā uz pienākumu maksāt uzturlīdzekļus (uzturēt) bijušam laulātajam? d)
4. Kāda ir jēdziena „laulāto atšķiršana” (”legal separation”) praktiskā nozīme? 4.
5. Kādi ir laulāto atšķiršanas priekšnoteikumi? 5.
6. Kādas ir laulāto atšķiršanas tiesiskās sekas? 6.
7. Kāda ir jēdziena „laulības atzīšana par spēkā neesošu” praktiskā nozīme? 7.
8. Kādi ir priekšnoteikumi, lai laulību atzītu par spēkā neesošu? 8.
9. Kādas tiesiskās sekas ir laulības atzīšanai par spēkā neesošu? 9.
10. Vai ar laulības šķiršanu saistītus jautājumus var atrisināt savādāk, nevis pieprasot laulības šķiršanu tiesā? 10.
11. Kurā tiesā pieprasa laulības šķiršanu/ laulāto atšķiršanu/ laulības atzīšanu par spēkā neesošu? Kādi ir priekšnoteikumi un noteiktā procesuālā kārtība šādu prasību celšanai? 11.
12. Vai ir iespējams saņemt palīdzību lietas izmaksu segšanai? 12.
13. Vai var pārsūdzēt spriedumu par laulības šķiršanu/ laulāto atšķiršanu/ laulības atzīšanu par spēkā neesošu? 13.
14. Kas ir jādara, lai Zviedrijā atzītu spriedumu par laulības šķiršanu/ laulāto atšķiršanu/ laulības atzīšanu par spēkā neesošu, kas pasludināts citā dalībvalstī? 14.
15. Kurā tiesā ir jāgriežas, lai pieprasītu atzīt Zviedrijā citā dalībvalstī pasludinātu spriedumu par laulības šķiršanu/ laulāto atšķiršanu/ laulības atzīšanu par spēkā neesošu? Kāda ir procesuālā kārtība šajos gadījumos? 15.
16. Kuras valsts likumus piemēro, izskatot laulības šķiršanas lietu starp laulātajiem, kuru dzīvesvieta nav Zviedrijā vai kuriem ir dažādu valstu pilsonības? 16.

 

1. Kādi ir priekšnoteikumi, lai laulātie varētu šķirt savu laulību?

Pastāv tikai viena kārtība laulības šķiršanai. To piemēro neatkarīgi no tā, vai laulātie ir vienisprātis par laulības šķiršanu vai arī nē. Atsevišķos gadījumos pirms laulības šķiršanas nosaka sešus mēnešus ilgu pārdomu laiku:

  • ja to pieprasa abi laulātie,
  • ja kāds no laulātajiem pastāvīgi dzīvo kopā ar savu bērnu, kurš nav sasniedzis 16 gadu vecumu un kurš ir šī laulātā apgādībā, vai arī
  • ja laulību vēlas šķirt tikai viens no laulātajiem.

Noteiktos gadījumos, kas minēti turpmāk, laulātajiem ir tiesības šķirt laulību bez pārdomu laika. Tas iespējams gadījumā, kad laulātie pēdējos divus gadus dzīvo šķirti, ja laulība ir noslēgta, neskatoties uz to, ka laulātie ir radinieki augšupejošā vai arī lejupejošā radniecībā vai arī viņi ir brālis un māsa, vai arī, ja laulība ir noslēgta, neskatoties uz to, ka kādam no laulātajiem nav šķirta agrāk reģistrētā kopdzīve vai laulība. Šajos gadījumos laulības šķiršanu var pieprasīt arī prokurors.

2. Kādu iemeslu dēļ var šķirt laulību?

Ikvienam laulātajam ir tiesības pieprasīt laulības šķiršanu, neuzrādot tiesai īpašus šīs rīcības iemeslus.

3. Kādas ir laulības šķiršanas sekas attiecībā uz:

a) laulāto personīgajām attiecībām?

Ja kāds no laulātajiem, stājoties laulībā vai arī laulības laikā, ir pieņēmis otra laulātā uzvārdu, viņam/viņai ir tiesības atgūt pirmslaulības uzvārdu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

b) mantas sadales jautājumiem laulāto starpā?

Pēc laulības šķiršanas starp laulātajiem sadala laulāto īpašumu. Galvenais noteikums īpašuma dalīšanai ir īpašumu sadalīt līdzīgi. Īpaši jāuzsver tas, ka, dalot laulāto īpašumu, nav nozīmes, kurš no laulātajiem ir vainojams laulības iziršanā.

c) laulāto kopīgajiem nepilngadīgajiem bērniem?

Kopīga vecāku atbildība par saviem bērniem saglabājas abiem laulātajiem arī pēc laulības šķiršanas. Vecāku kopīgo atbildību var pārtraukt tikai ar tiesas lēmumu:

  • pēc tiesas ierosinājuma, ja tiesa uzskata, ka kopīga vecāku atbildība ir acīmredzami nesavienojama ar bērna interesēm, vai arī
  • pēc viena laulātā pieprasījuma, ja tiesa uzskata, ka bērna interesēs ir saglabāt vecāku atbildību tikai vienam no vecākiem.

Ja abi laulātie uzskata, ka kopēja vecāku atbildība abiem vecākiem ir jāizbeidz, tad tiesa pieņem atbilstīgu spriedumu.

Rūpēties par savu bērnu uzturēšanu ir abu vecāku pienākums. Tas no vecākiem, kurš nedzīvo kopā ar savu bērnu, savu pienākumu rūpēties par sava bērna uzturlīdzekļiem pilda, maksājot uzturlīdzekļus otram laulātajam.

d) attiecībā uz pienākumu maksāt uzturlīdzekļus (uzturēt) bijušam laulātajam?

Pēc laulības šķiršanas laulātie katrs pats atbild par saviem uzturlīdzekļiem. Izņēmumi ir tikai īpašās situācijās, piemēram, ja vienam no laulātajiem ir grūtības sevi uzturēt pēc ilgstošas laulības šķiršanas vai arī ja ir citi svarīgi iemesli.

Lapas augšmalaLapas augšmala

4. Kāda ir jēdziena „laulāto atšķiršana” (”legal separation”) praktiskā nozīme?

Zviedrijas likumdošanā īpašu likumu par laulāto atšķiršanu nav.

5. Kādi ir laulāto atšķiršanas priekšnoteikumi?

Skatīt atbildi uz 4. jautājumu.

6. Kādas ir laulāto atšķiršanas tiesiskās sekas?

Skatīt atbildi uz 4. jautājumu.

7. Kāda ir jēdziena „laulības atzīšana par spēkā neesošu” praktiskā nozīme?

Zviedrijas likumdošanā nav īpašu likumu par laulības atzīšanu par spēkā neesošu. Laulība var izbeigties divos veidos: vai nu ar viena laulātā nāvi, vai arī ar tiesas lēmumu par laulības šķiršanu.

8. Kādi ir priekšnoteikumi, lai laulību atzītu par spēkā neesošu?

Skatīt atbildi uz 7. jautājumu .

9. Kādas tiesiskās sekas ir laulības atzīšanai par spēkā neesošu?

Skatīt atbildi uz 7. jautājumu .

10. Vai ar laulības šķiršanu saistītus jautājumus var atrisināt savādāk, nevis pieprasot laulības šķiršanu tiesā?

Laulību var šķirt vienīgi ar tiesas spriedumu par laulības šķiršanu. Turpretim alternatīvi risinājumi ir vairākiem jautājumiem, kas var rasties saistībā ar laulības šķiršanu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Laulātie var, piemēram, izmantot t. s. ģimenes konsultācijas, kas nodarbojas ar pāru un ģimeņu kopdzīves konfliktu risināšanu. Laulātajiem vispirms tiek dota iespēja saņemt palīdzību savu problēmu un konfliktu risināšanā, lai tie varētu turpināt savu kopdzīvi un izvairītos no nepieciešamības šķirt laulību. Ja laulības šķiršana ir neizbēgama, tad ģimenes konsultācijas var piedāvāt palīdzību konflikta samazināšanā, lai pieaugušie varētu kopīgi pildīt vecāku pienākumus pret saviem bērniem. Ģimenes konsultācijas darbojas pašvaldībās (komūnēs un landstingos), baznīcās un citās struktūrās. Komūnes atbild par to, lai ģimenes konsultācijas piedāvātu iedzīvotājiem nepieciešamo.

Laulātajiem arī ir tiesības izmantot t. s. pārrunas sadarbībai. Šīs pārrunas nav paredzētas pieaugušajiem, kuriem nav bērnu. Pārrunas sadarbībai galvenokārt ir paredzētas, lai panāktu vienprātību jautājumos par vecāku atbildību par bērnu un par attiecībām ar bērnu. Pārrunas sadarbībai notiek kompetenta lietpratēja vadībā. Komūnes atbild par to, lai pārrunas sadarbībai piedāvātu iedzīvotājiem nepieciešamo.

Ja laulātie vēlas izmaiņas attiecībā uz vecāku atbildību par viņu kopīgajiem bērniem, tas iespējams, panākot atbilstīgu vienošanos, ko pēc tam apstiprina pašvaldības struktūra, kas atbild par sociālajām lietām. Atbilstoši var tikt atrisināti arī jautājumi par bērna sadzīvi un attiecībām ar bērnu.

11. Kurā tiesā pieprasa laulības šķiršanu/ laulāto atšķiršanu/ laulības atzīšanu par spēkā neesošu? Kādi ir priekšnoteikumi un noteiktā procesuālā kārtība šādu prasību celšanai?

Par laulāto atšķiršanu un laulības atzīšanu par spēkā neesošu skatīt atbildes uz 4. un 7. jautājumu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pamatnosacījums, lai grieztos Zviedrijas tiesā ar prasību šķirt laulību, ir, lai šī lieta juridiski būtu Zviedrijas tiesas pakļautībā un piekritībā. Tā tas, protams, ir gadījumā, ja abi laulātie ir Zviedrijas pilsoņi, kas dzīvo Zviedrijā. Bet lieta piekrīt Zviedrijas tiesai arī šādos gadījumos:

  • ja abi laulātie ir Zviedrijas pilsoņi,
  • ja prasītājs ir Zviedrijas pilsonis, kura dzīvesvieta pašreiz vai nu ir Zviedrijā, vai arī ir bijusi Zviedrijā pēc viņa 18 gadu vecuma sasniegšanas,
  • ja prasītājs nav Zviedrijas pilsonis, bet viņa dzīvesvieta vismaz pēdējo gadu ir Zviedrijā, vai arī
  • ja atbildētāja dzīvesvieta ir Zviedrijā.

Ja ir noskaidrots, ka attiecīgā lieta par laulības šķiršanu ir Zviedrijas tiesas pakļautībā, tad lietu izskata tā Zviedrijas tiesa, kuras piekritības robežās atrodas vai nu vīra, vai arī sievas dzīvesvieta. Ja nevienam no viņiem dzīvesvieta nav Zviedrijā, tad lietu izskata Stokholmas tiesa.

Ir divi dažādi risinājumi, kā virzīt tiesvedību laulības šķiršanas lietās. Ja laulību vēlas šķirt abi laulātie, tad viņi par to iesniedz kopīgu pieteikumu. Bet ja to vēlas tikai viens no laulātajiem, tad tas laulātais, kurš vēlas laulības šķiršanu, iesniedz tiesā prasības pieteikumu. Abos gadījumos ir jāiesniedz arī izraksti no iedzīvotāju reģistra par abiem laulātajiem. Atbilstīgi dzīvesvietai ir jāgriežas arī ieņēmumu dienesta nodaļā (Skattekontoret). Izraksti no iedzīvotāju reģistra nedrīkst būt izdoti agrāk kā pirms trim mēnešiem.

12. Vai ir iespējams saņemt palīdzību lietas izmaksu segšanai?

Laulības šķiršanas lietās un lietās, kas saistītas ar laulības šķiršanu, pabalsts tiesas izdevumu segšanai tiek piešķirts tikai īpašos gadījumos.

Lapas augšmalaLapas augšmala

13. Vai var pārsūdzēt spriedumu par laulības šķiršanu/ laulāto atšķiršanu/ laulības atzīšanu par spēkā neesošu?

Par laulāto atšķiršanu un laulības atzīšanu par spēkā neesošu skatīt atbildes uz 4. un 7. jautājumu.

Jā, spriedumu par laulības šķiršanu var pārsūdzēt.

14. Kas ir jādara, lai Zviedrijā atzītu spriedumu par laulības šķiršanu/ laulāto atšķiršanu/ laulības atzīšanu par spēkā neesošu, kas pasludināts citā dalībvalstī?

Atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1347/2000 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību (Briseles II regula) spriedums, kas pasludināts vienā no dalībvalstīm, ir atzīstams arī pārējās dalībvalstīs bez noteiktas procesuālās kārtības. Sprieduma atzīšanu var atteikt tikai atsevišķos gadījumos. Atbilstīgi Briseles II regulai vienā dalībvalstī pieņemtais spriedums par laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu vai laulības neesamību ir atzīstams jebkurā citā dalībvalstī ar tādu pašu likuma spēku, kā attiecīgais Zviedrijā pieņemtais spriedums. Kaut arī regulā ir noteikts sprieduma automātiskas atzīšanas princips, ieinteresētajai pusei ir iespēja pieprasīt atzīt ārvalstī pieņemto spriedumu par spēkā esošu vai neesošu Zviedrijā. Šādu pieprasījumu iesniedz Zviedrijas apelācijas tiesai (Svea hovrätt), kas par pieprasījumu pieņem lēmumu bez pretējās puses uzklausīšanas.

Lapas augšmalaLapas augšmala

15. Kurā tiesā ir jāgriežas, lai pieprasītu atzīt Zviedrijā citā dalībvalstī pasludinātu spriedumu par laulības šķiršanu/ laulāto atšķiršanu/ laulības atzīšanu par spēkā neesošu? Kāda ir procesuālā kārtība šajos gadījumos?

Kā jau minēts atbildē uz 14. jautājumu , ir jāgriežas Zviedrijas apelācijas tiesā (Svea hovrätt), ja ir nepieciešams izmantot Briseles II regulas noteikto iespēju pieprasīt ārvalstī pieņemtā sprieduma atzīšanu par spēkā esošu vai neesošu Zviedrijā. Ja Zviedrijas apelācijas tiesa (Svea hovrätt) ir atzinusi, ka attiecīgais spriedums ir likumīgā spēkā Zviedrijā, pretējai pusei ir iespēja pieprasīt šī lēmuma pārskatīšanu. Ja ir pieprasīts pārskatīt Zviedrijas apelācijas tiesas (Svea hovrätt) lēmumu, tad, pārskatot lēmumu, ir jāuzklausa abas puses. Zviedrijas apelācijas tiesas lēmumu pēc tā pārskatīšanas var pārsūdzēt Augstākajā tiesā (Högsta domstolen).

16. Kuras valsts likumus piemēro, izskatot laulības šķiršanas lietu starp laulātajiem, kuru dzīvesvieta nav Zviedrijā vai kuriem ir dažādu valstu pilsonības?

Prasību par laulības šķiršanu Zviedrijas tiesā vienmēr izskata, stingri ievērojot Zviedrijas likumus (lex fori- princips).

Atsevišķos gadījumos var ņemt vērā arī ārvalstu likumus. Tas attiecas uz šādiem gadījumiem:

  • ja abi laulātie ir ārvalstu pilsoņi un nevienam no viņiem dzīvesvieta vismaz pēdējo gadu nav Zviedrijā, nav pieļaujams spriest tiesu pret viena laulātā gribu par laulības šķiršanu, ja tam nav pamata pēc tās valsts likumiem, kur abiem vai arī vienam no laulātajiem ir mītnes zeme;
  • ja abi laulātie ir ārvalstu pilsoņi un viens no viņiem atsaucas uz to, ka nav pamata laulības izbeigšanai atbilstīgi tās valsts likumiem, kur viņš vai viņa ir pilsonis, nav pieļaujams spriest tiesu par laulības šķiršanu, ja ir īpaši apstākļi, kas var aizskart laulātā vai abu laulāto kopīgā bērna intereses.

Jāuzsver, ka arī tad, ja tiek ņemti vērā abos iepriekšējos punktos pieminētie apstākļi, jautājums ir tikai par Zviedrijas likumu piemērošanu, taču tiesu par laulības šķiršanu spriež atbilstīgi Zviedrijas likumiem, ievērojot, ka laulātajiem ir vājas saiknes ar Zviedriju un pastāv arī pamatoti iemesli pret šādu tiesas spriešanu.

« Laulības šķiršana - Vispārīgas ziņas | Zviedrija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 30-08-2006

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste