Eiropas Komisija > ETST > Laulības šķiršana > Spānija

Pēdējo reizi atjaunots: 10-12-2008
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Laulības šķiršana - Spānija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pirmavota valodas versija ir atjaunināta un pārcelta uz Eiropas e-tiesiskuma portālu.


 

SATURS

1. Kādi ir priekšnoteikumi, lai laulību varētu šķirt? 1.
2. Kāds ir laulības šķiršanas pamats? 2.
3. Kādas ir laulības šķiršanas juridiskās sekas? 3.
a) Laulāto personiskās attiecības a)
b) Laulāto mantas sadales jautājumi b)
c) Laulāto nepilngadīgie bērni (Sk. “Responsabilidad parental – España” [Vecāku atbildība — Spānija]) c)
d) Pienākums uzturēt otru laulāto (Sk. “Obligación de alimentos – España” [Uzturēšanas saistības — Spānija]) d)
4. Ko nozīmē termins „laulāto atšķiršana”? 4.
5. Kādi ir laulāto atšķiršanas priekšnoteikumi? 5.
6. Kādas ir laulāto atšķiršanas tiesiskās sekas? 6.
7. Ko praktiski nozīmē termins „laulības atzīšana par neesošu”? 7.
8. Kādos gadījumos laulība var tikt atzīta par neesošu? 8.
9. Kādas ir laulības neesamības tiesiskās sekas? 9.
10. Vai laulības šķiršanas jautājumu risināšanai pastāv alternatīvi ārpustiesas līdzekļi, nevēršoties tiesā? 10.
11. Kur jāiesniedz pieteikums par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par neesošu? Kādas formalitātes jāievēro un kādi dokumenti jāpievieno pieteikumam? 11.
a) Pieteikuma iesniegšanas vieta a)
b) Formalitātes un dokumenti b)
12. Vai ir iespējams saņemt juridisko palīdzību tiesvedības izmaksu segšanai? 12.
13. Vai nolēmumu par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par neesošu var pārsūdzēt? 13.
14. Kas jādara, lai vienā Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemtu nolēmumu par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības neesamību varētu atzīt citā dalībvalstī? 14.
15. Kurā tiesā jāvēršas, lai celtu iebildumus pret vienas Eiropas Savienības dalībvalsts tiesā pieņemta nolēmuma par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības neesamību atzīšanu citā dalībvalstī? Kāda ir šajā gadījumā piemērojamā procedūra? 15.
16. Kurš laulības šķiršanas likums ir piemērojams laulības šķiršanas lietā, ja laulātie nedzīvo Spānijā vai viņiem ir dažāda valstspiederība? 16.

 

1. Kādi ir priekšnoteikumi, lai laulību varētu šķirt?

Kopš reformas, kura tika veikta ar Likumu 15/2005, laulības šķiršanai Spānijā vairs nav nepieciešams, lai laulātie būtu atšķirti vai pastāvētu tiesiski noteikti šķiršanās iemesli. Tas nozīmē, ka ar laulības šķiršanas pieteikumu var tieši vērsties tiesā, nenorādot attiecīgos iemeslus (laulības šķiršanai jebkurā gadījumā nepieciešams tiesas spriedums).

Laulības šķiršanas procesu var ierosināt, pamatojoties uz viena laulātā pieteikumu, viena laulātā pieteikumu ar otra piekrišanu vai abu laulāto pieteikumu. Laulība var tikt šķirta, ja ir izpildīta viena no šādām prasībām:

  1. ja laulības šķiršanu pieprasa abi laulātie vai viens laulātais ar otra piekrišanu, no laulības noslēgšanas brīža jābūt pagājušiem vismaz trim mēnešiem;
  2. ja laulības šķiršanu pieprasa tikai viens laulātais, no laulības noslēgšanas brīža jābūt pagājušiem vismaz trim mēnešiem;
  3. ja ir pierādījumi, ka ir apdraudēta laulības šķiršanu pieprasījušā laulātā vai viena vai abu laulāto bērnu dzīvība, fiziskā integritāte, brīvība, garīgā integritāte vai seksuālā pašnoteikšanās, nav nepieciešams, lai no laulības noslēgšanas brīža būtu pagājis noteikts laiks.

Ņemot vērā minēto sistēmu, var teikt, ka laulības šķiršanai pietiek ar to, ja ir izpildītas iepriekš minētās prasības, tādējādi atbildētājs principā (izņemot pēdējo situāciju) nevar iebilst pret šķiršanos, pamatojoties uz būtiskiem iemesliem.

Taču papildus tiešam laulības šķiršanas pieteikumam tiesā Spānijas tiesību akti paredz arī iespēju pieprasīt laulāto atšķiršanu, kuras gadījumā tiek pārtraukta kopdzīve, bet laulības saites netiek sarautas.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Kā minēts iepriekš, laulības šķiršanu (kā arī laulāto atšķiršanu) var pieprasīt:

  • viens no abiem laulātajiem;
  • abi laulātie vai viens laulātais ar otra piekrišanu.

Pirmajā gadījumā pieteikumā jāiekļauj priekšlikums par pasākumiem, ar kuriem regulē šķiršanās vai laulāto atšķiršanas sekas. Šie pasākumi tiek apspriesti tiesvedības laikā, un, ja laulātie nav panākuši vienošanos, par tiem lemj tiesa.

Otrā gadījumā pieteikumā jāiekļauj laulāto vienošanās par veicamajiem pasākumiem. Šie pasākumi attiecas uz laulāto dzīvesvietu, bērnu aprūpi un uzturēšanu, kopīgās mantas sadali un iespējamiem uztura maksājumiem laulāto starpā.

Laulāto atšķiršanas un laulības šķiršanas tiesiskais regulējums pilnībā attiecas uz visām laulībām neatkarīgi no tā, vai tās noslēgtas starp viena vai dažādu dzimumu partneriem, jo ar Likumu 13/2005 Spānijas tiesību akti atzīst, ka vīriešiem un sievietēm ir tiesības stāties laulībā un laulībai ir vienādi priekšnoteikumi un sekas gan tad, ja laulātie ir viena dzimuma, gan tad, ja viņi ir dažādu dzimumu.

2. Kāds ir laulības šķiršanas pamats?

Kopš reformas, kas tika veikta ar Likumu 15/2005, laulības šķiršanai Spānijā nav nepieciešams, lai pastāvētu noteikti šķiršanās iemesli, jo tiek uzskatīts, ka laulības saglabāšana ir laulāto brīvas gribas jautājums.  

Vienīgā prasība ir tā, lai no laulības noslēgšanas līdz laulības šķiršanas pieteikuma iesniegšanai būtu pagājis noteikts minimālais laiks (izņemot atsevišķus gadījumus). Šis termiņš ir šāds:

Lapas augšmalaLapas augšmala

  1. ja laulības šķiršanu pieprasa abi laulātie vai viens laulātais ar otra piekrišanu, no laulības noslēgšanas brīža jābūt pagājušiem vismaz trim mēnešiem;
  2. ja laulības šķiršanu pieprasa tikai viens laulātais, no laulības noslēgšanas brīža jābūt pagājušiem vismaz trim mēnešiem;
  3. ja ir pierādījumi, ka ir apdraudēta laulības šķiršanu pieprasījušā laulātā vai viena vai abu laulāto bērnu dzīvība, fiziskā integritāte, brīvība, garīgā integritāte vai seksuālā pašnoteikšanās, nav nepieciešams, lai no laulības noslēgšanas brīža būtu pagājis noteikts laiks.

3. Kādas ir laulības šķiršanas juridiskās sekas?

a) Laulāto personiskās attiecības

Laulības šķiršanas pirmās sekas ir laulības saišu saraušana. Līdz ar to zūd no laulības izrietošais pienākums dzīvot kopā un gādāt vienam par otru, un abi laulātie var brīvi stāties jaunā laulībā.

Tā kā, stājoties laulībā Spānijā, neviens no laulātajiem nezaudē savu pirmslaulību uzvārdu, arī laulības šķiršana neizraisa nekādu uzvārda maiņu. Vienīgās laulāto personīgā stāvokļa izmaiņas, ko izraisa laulības šķiršana, ir civilstāvokļa maiņa no precētas personas uz šķirtu personu.

b) Laulāto mantas sadales jautājumi

Laulības šķiršanas rezultātā beidz pastāvēt laulāto mantiskās attiecības un jebkāda kopīga manta, un notiek kopīgās mantas sadale — process, ko nosaka laulības laikā noslēgtās finansiālās vienošanās.

Lapas augšmalaLapas augšmala

c) Laulāto nepilngadīgie bērni (Sk. “Responsabilidad parental – España” [Vecāku atbildība — Spānija])

Nolēmums par laulības šķiršanu neietekmē vecāku un laulībā dzimušo bērnu attiecības, izņemot aizgādības jautājumus, par kuriem jāizlemj tiesai, kura lemj par laulības šķiršanu. Tiesa var aizgādības tiesības piešķirt vienam no laulātajiem, otram piešķirot saskarsmes tiesības, vai arī noteikt kopīgu aizgādību.

Lai varētu noteikt kopīgu aizgādību, principā vajadzīga vecāku vienošanās (kas iekļauta sākotnējā priekšlikumā par noregulējuma vienošanos vai panākta tiesvedības ceļā), tomēr izņēmumā kārtā tiesa (pēc viena vecāka pieprasījuma un tikai tad, ja saņemts pozitīvs prokurora atzinums) var lemt par kopīgas aizgādības noteikšanu, ja var pamatot, ka vienīgi šāda aizgādības forma vislabāk nodrošinās bērna interešu aizsardzību. 

Pamatprincips ir tāds, ka laulības šķiršana vecākus neatbrīvo no pienākumiem pret saviem bērniem, tāpēc abiem ir jāpiedalās bērnu uzturēšanā.

Parasti tas nozīmē, ka laulātajam, kuram nav bērna aizgādības tiesību, ir jāmaksā uzturlīdzekļi otram laulātajam, kura aizgādībā bērni atrodas, līdz bērni kļūst finansiāli patstāvīgi vai līdz atzīts, ka viņi nav kļuvuši finansiāli patstāvīgi pašu vainas dēļ.

d) Pienākums uzturēt otru laulāto (Sk. “Obligación de alimentos – España” [Uzturēšanas saistības — Spānija])

Laulības šķiršanas rezultātā beidzas pienākums dzīvot kopā un gādāt vienam par otru, tādējādi nevienam no laulātajiem nav pienākuma uzturēt otru.  Tomēr, ja laulības šķiršana vienam no laulātajiem rada finansiāli nelīdzvērtīgu situāciju salīdzinājumā ar otru laulāto, pasliktinot attiecīgā laulātā finansiālo situāciju salīdzinājumā ar to, kāda tā bija pirms laulības iziršanas, nelabvēlīgākā situācijā esošajam laulātajam ir tiesības no otra saņemt tādu uzturu, kas novērš nelīdzvērtīgo situāciju.

Lapas augšmalaLapas augšmala

4. Ko nozīmē termins „laulāto atšķiršana”?

Laulāto atšķiršana nozīmē laulāto kopdzīves izbeigšanu, tas ir, zūd pienākums dzīvot kopā, taču nav izslēgta iespēja noteikt uztura maksājumus, ja tas nepieciešams, lai novērstu nelīdzvērtīgu finansiālo situāciju. Turklāt neviens no laulātajiem līdz ar to vairs nav tiesīgs izmantot otra līdzekļus, lai segtu ar laulību saistītus izdevumus.

5. Kādi ir laulāto atšķiršanas priekšnoteikumi?

Tāpat kā laulības šķiršanas gadījumā arī laulāto atšķiršanai Spānijā kopš reformas, kas tika veikta ar Likumu 15/2005, nav nepieciešams, lai pastāvētu noteikti iemesli, jo tiek uzskatīts, ka laulības saglabāšana ir laulāto brīvas gribas jautājums.  

Vienīgā prasība ir tā, lai no laulības noslēgšanas brīža līdz laulāto atšķiršanas pieteikuma iesniegšanai būtu pagājis noteikts minimālais laiks (izņemot atsevišķus gadījumus). Šis termiņš ir šāds:

  1. ja laulāto atšķiršanu pieprasa abi laulātie vai viens laulātais ar otra piekrišanu, no laulības noslēgšanas brīža jābūt pagājušiem vismaz trim mēnešiem;
  2. ja laulāto atšķiršanu pieprasa tikai viens laulātais, no laulības noslēgšanas brīža jābūt pagājušiem vismaz trim mēnešiem;
  3. ja ir pierādījumi, ka ir apdraudēta laulāto atšķiršanu pieprasījušā laulātā vai viena vai abu laulāto bērnu dzīvība, fiziskā integritāte, brīvība, garīgā integritāte vai seksuālā pašnoteikšanās, nav nepieciešams, lai no laulības noslēgšanas brīža būtu pagājis noteikts laiks.

6. Kādas ir laulāto atšķiršanas tiesiskās sekas?

Laulāto atšķiršanas tiesiskās sekas ir tādas pašas kā laulības šķiršanas sekas, izņemot to, ka laulāto atšķiršanas gadījumā netiek sarautas laulības saites. Līdz ar to ir iespējama laulāto samierināšana, pilnībā atjaunojot laulību, bez vajadzības noslēgt to no jauna.

Lapas augšmalaLapas augšmala

7. Ko praktiski nozīmē termins „laulības atzīšana par neesošu”?

Laulības atzīšana par neesošu ir tiesas atzinums, ka noslēgtajai laulībai ir bijuši šķēršļi, kuru dēļ tā kopš noslēgšanas brīža uzskatāma par neesošu. Ar tiesas spriedumu tiek atzīts, ka laulība nav bijusi noslēgta un ka tādējādi tai nav nekādu seku. Līdz ar to abi laulātie atgūst neprecējušos personu statusu.

Ar laulības atzīšanu par neesošu izbeidzas laulāto mantiskās attiecības un pienākums dzīvot kopā un gādāt vienam par otru.

Pretēji laulāto atšķiršanas vai laulības šķiršanas gadījumam fakts, ka laulība atzīta par neesošu, liedz iespēju izmaksāt jebkādu kompensāciju, jo tam nepieciešams, lai būtu pastāvējusi likumīga laulība. Šo nosacījumu mīkstina iespēja, ka gadījumos, kad viens no laulātajiem laulībā stājies ļaunprātīgā nolūkā, labticīgajam laulātajam var piešķirt kompensāciju.

Savukārt bērni saglabā savu statusu, kāds tas bijis pirms laulības atzīšanas par neesošu, tādējādi tas ir tāds pats kā laulāto atšķiršanas vai laulības šķiršanas gadījumā.

8. Kādos gadījumos laulība var tikt atzīta par neesošu?

Nosacījumi laulības atzīšanai par neesošu:

  1. Viens no laulātajiem nav sniedzis savu piekrišanu laulības noslēgšanai.
  2. Laulība tikusi noslēgta, neraugoties uz to, ka tās noslēgšanai bijis kāds no šādiem šķēršļiem:
    1. viena no personām, kas stājās laulībā, bijusi nepilngadīga, izņemot gadījumus, kad attiecīgā persona bijusi vecāka par 14 gadiem un bija saņēmusi tiesas atļauju (vecuma šķērslis);
    2. laulības noslēgšanas laikā viens no laulātajiem jau atradies citā laulībā (bigāmija);
    3. laulātie ir augšupēji vai lejupēji radinieki taisnā līnijā vai viens no laulātajiem ir otra adoptētais (radniecības šķērslis);
    4. laulātie ir radinieki līdz trešajai pakāpei - piemēram, tēvabrālis un brāļameita -, izņemot gadījumus, kad saņemta tiesas atļauja (radniecības šķērslis).
  3. Viens no laulātajiem ir notiesāts par otra slepkavību vai par līdzdalību tajā, izņemot gadījumus, kad Tieslietu ministrija šo personu apžēlojusi.
  4. Laulība noslēgta, nepiedaloties tiesnesim, mēram vai citam attiecīgi pilnvarotam darbiniekam vai nepiedaloties lieciniekiem. Tomēr laulības spēkā esību neietekmē tās personas, kura laulā, nekompetence vai tas, ka šī persona nav likumīgi pilnvarota, ja vien vismaz viens no laulātajiem ir rīkojies labticīgi un attiecīgais darbinieks veicis savas funkcijas publiski.
  5. Viens no laulātajiem ir stājies laulībā, nezinādams otra patieso identitāti vai tādas otra laulātā personas īpašības, kurām būtu bijusi izšķiroša nozīme, piekrītot stāties laulībā.
  6. Viens no laulātajiem stājies laulībā spaidu vai spēcīgu baiļu ietekmē.

9. Kādas ir laulības neesamības tiesiskās sekas?

Laulības atzīšana par neesošu nozīmē, ka laulība nav bijusi spēkā kopš tās noslēgšanas brīža. Uz šā pamata laulātie atgūst neprecējušos personu statusu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tomēr attiecībā uz bērniem un laulāto vai laulātajiem, kuri rīkojās labticīgi, paliek spēkā tās par neesošu atzītas laulības sekas, kuras radušās laikā no laulības noslēgšanas brīža līdz spriedumam par laulības neesamību.

Izbeidzot laulāto oficiālās mantiskās attiecības, laulātais, kas rīkojies ļaunprātīgā nolūkā, nesaņem nekādus ienākumus, ko guvis laulātais, kas rīkojies labticīgi.

Savukārt tad, ja pastāvējusi kopdzīve, laulātais, kurš rīkojies labticīgi, var saņemt kompensāciju, lai novērstu nelīdzvērtīgu finansiālo situāciju, kuru radījis spriedums par laulības neesamību.

10. Vai laulības šķiršanas jautājumu risināšanai pastāv alternatīvi ārpustiesas līdzekļi, nevēršoties tiesā?

Spānijā nav atsevišķa valsts likuma par starpniecību ģimenes jautājumos, taču ir daži autonomo apgabalu likumi. Kā piemērus var minēt 25. jūnija Likumu 5/1997, kas reglamentē sociālo pakalpojumu sistēmu Valensijas apgabalā, 31. maija Likumu 4/2001, kas reglamentē starpniecību ģimenes jautājumos Galisijā, 15. marta Likumu 1/2001 par starpniecību ģimenes jautājumos Katalonijā, Valensijas apgabala 2001. gada 19. decembra likumu, 8. aprīļa Likumu 15/2003 par starpniecību ģimenes jautājumos Kanāriju salās vai Kastīlijas-Lamančas 2005. gada 2. jūnija likumu.

Tas, ka šajā jomā nav likuma valsts līmenī, neliedz strīda pusēm iespēju panākt vienošanos. EK Regulas 2201/2003 55. pants paredz, ka centrālās iestādes pēc lūguma no citas dalībvalsts centrālās iestādes vai no personas, kam ir vecāku atbildība, sadarbojas īpašos gadījumos, lai sasniegtu minētās regulas mērķus. Šim nolūkam tās tieši vai ar valsts institūcijas vai citas struktūras starpniecību saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem veic visus attiecīgos pasākumus saistībā ar personas datu aizsardzības jautājumiem, lai cita starpā ar starpniecību vai citiem līdzekļiem sekmētu vienošanos personu starpā, kurām ir vecāku atbildība, un tālab veicinātu pārrobežu sadarbību. Eiropas Savienības līmenī ir arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 22. oktobra priekšlikums direktīvai par atsevišķiem civillietu un komerclietu starpniecības aspektiem, pamatojoties uz 2002. gada 19. aprīlī publicēto zaļo grāmatu par strīdu alternatīvu risināšanu civiltiesību un komerctiesību jomā. 2005. gada maija rīcības plānā paredzēts, ka 2006. gadā tiks pieņemta direktīva par strīdu alternatīvu izšķiršanu — starpniecību.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Attiecībā uz starpniecību ģimenes jautājumos 8. jūlija Likuma 15/2005 pamatojuma daļā skaidrots, ka starpniecības institūts ir alternatīvs, brīvprātīgs līdzeklis ģimenes strīdu izšķiršanai, cenšoties panākt abpusēju vienošanos ar neatkarīga un neitrāla starpnieka palīdzību. Ar šo likumu Civilprocesa likuma 770. pantā tiek iekļauts jauns 7.a punkts. Tas paredz, ka puses var lūgt apturēt tiesvedību laulāto atšķiršanas vai laulības šķiršanas lietā, lai censtos panākt ārpustiesas vienošanos. Lietas apturēšanu nosaka saskaņā ar Civilprocesa likuma 19. panta 4. punktu, un pēc tam iespējams vērsties pie starpnieka. Papildus tam valdība iepriekš minētā likuma 3. nobeiguma noteikumā apņemas iesniegt likumprojektu par starpniecību, pamatojoties uz Eiropas Savienības noteiktajiem principiem un, jebkurā gadījumā, pamatojoties uz brīvprātības, taisnīguma, neitralitātes un konfidencialitātes principu, un respektējot autonomo apgabalu izveidotos starpniecības dienestus. Ņemot vērā EK Regulas 2201/2003 55. pantā noteikto, 8. jūlija Likuma 15/2005 sniegtais impulss ir ļoti svarīgs starpniecībai ģimenes jautājumos.

Papildus tam Spānijā ir Likums par varmācību dzimuma dēļ (28. decembra konstitutīvais Likums 1/2004), kurā noteikti pasākumi vispusīgai aizsardzībai pret varmācību dzimuma dēļ. Ar šā likuma 44. pantu konstitutīvajā Likumā par tiesu varu (1. jūlija Likumā 6/1985) tiek iekļauts 87.b pants, kurā noteikta tiesu, kuras izskata lietas par vardarbību pret sievietēm, piekritība civillietās un krimināllietās un kura 5. punktā noteikts, ka šajās lietās starpniecība ir aizliegta.

Lapas augšmalaLapas augšmala

11. Kur jāiesniedz pieteikums par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par neesošu? Kādas formalitātes jāievēro un kādi dokumenti jāpievieno pieteikumam?

a) Pieteikuma iesniegšanas vieta

Spānijas tiesas var izskatīt prasību par laulāto atšķiršanu, laulības šķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu, ja:

  • abi laulātie ir Spānijas valstspiederīgie;
  • abi laulātie pastāvīgi dzīvo Spānijā;
  • atbildētājs pastāvīgi dzīvo Spānijā;
  • abu laulāto pēdējā pastāvīgā dzīvesvieta bija Spānija un viens no laulātajiem joprojām dzīvo Spānijā;
  • viens laulātais pastāvīgi dzīvo Spānijā un pieteikumu iesniedz abi laulātie kopā;
  • prasītājs pastāvīgi dzīvo Spānijā un tur ir dzīvojis vismaz vienu gadu tieši pirms prasības iesniegšanas tiesā vai ir tur dzīvojis vismaz sešus mēnešus tieši pirms prasības iesniegšanas tiesā un turklāt viņš ir Spānijas valstspiederīgais;
  • Spānijas tiesām lieta var piekrist arī tad, ja puses tajās ir vērsušās tieši vai netieši, vai ja prasītājs ir spānis un dzīvo Spānijā, neizvirzot nekādus papildu priekšnoteikumus, tomēr šādos gadījumos ir iespējams, ka Spānijas tiesu spriedumu neatzīst citas Eiropas Savienības dalībvalstis.

Spānijas teritorijā prasība par laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu jāiesniedz pirmās instances tiesā, konkrēti, šādā pirmās instances tiesā:

  • laulāto mājokļa atrašanās vietas tiesā;
  • ja laulātie dzīvo dažādās administratīvajās teritorijās, pēc prasītāja izvēles prasība var tikt celta:
    • laulāto pēdējās kopīgās dzīvesvietas vai atbildētāja dzīvesvietas tiesā;
    • ja atbildētājam nav konkrētas oficiālās vai faktiskās dzīvesvietas, pēc prasītāja izvēles prasību var iesniegt atbildētāja uzturēšanās vietas tiesā vai viņa pēdējās dzīvesvietas tiesā;
  • ja nav izpildāmi iepriekš minētie kritēriji, prasība jāiesniedz prasītāja dzīvesvietas pirmās instances tiesā;
  • ja prasību par laulības šķiršanu vai laulāto atšķiršanu abi laulātie iesniedz kopīgi, to var iesniegt abu pēdējās kopīgās dzīvesvietas vai viena vai otra prasītāja dzīvesvietas tiesā;
  • pieteikumus par pirmstiesas pagaidu pasākumu piemērošanu var izskatīt prasītāja dzīvesvietas pirmās instances tiesā.

Plašāku informāciju par Spānijas tieslietu sistēmu sk. Partidos judiciales español (administratīvās teritorijas).

Lapas augšmalaLapas augšmala

b) Formalitātes un dokumenti

Prasība par laulības atzīšanu par neesošu, laulāto atšķiršanu vai laulības šķiršanu jāiesniedz rakstveidā, ar prasītāju pārstāvošā advokāta un prokurora parakstiem. Ja prasību par laulāto atšķiršanu vai laulības šķiršanu laulātie iesniedz kopīgi, minēto profesiju pārstāvji var būt abiem laulātajiem kopīgi.

Prasībai par laulāto atšķiršanu, laulības atzīšanu par neesošu vai laulības šķiršanu obligāti jāpievieno:

  • laulības apliecība un, attiecīgā gadījumā, bērnu dzimšanas apliecības (ar ģimenes grāmatas (libro de familia) uzrādīšanu nepietiek);
  • dokumenti, kas pamato laulātā vai laulāto, kas iesniedz prasību, argumentus;
  • ja pusēm ir mantiski prasījumi, jāpievieno dokumenti, kas ļauj novērtēt laulāto un, attiecīgā gadījumā, bērnu finansiālo situāciju, piemēram, nodokļu deklarācijas, algas lapas, bankas kontu izraksti, īpašumtiesības apliecinoši dokumenti vai izraksti no nekustamā īpašuma reģistra;
  • ja iesniedz kopīgu prasību par laulāto atšķiršanu vai laulības šķiršanu, jāpievieno vienošanās nolīguma projekts.

12. Vai ir iespējams saņemt juridisko palīdzību tiesvedības izmaksu segšanai?

Spānija neatkarīgi no personas valstspiederības atzīst jebkuras personas tiesības uz juridisko palīdzību, ja šī persona var pierādīt, ka tai nepietiek līdzekļu tiesvedībai.

Līdzekļi tiek atzīti par tiesvedībai nepietiekamiem, ja attiecīgās fiziskās personas visi gada ienākumi un finanšu līdzekļi uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz divas minimālās mēnešalgas, ņemot vērā minimālo mēnešalgu, kāda ir spēkā juridiskās palīdzības pieteikuma iesniegšanas brīdī. [Salario Mínimo Interprofesional español].

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pieteikums jāiesniedz tās pašas administratīvās teritorijas advokātu kolēģijā (Colegio de Abogados), kurā atrodas tiesa, kas izskatīs pamatprasību, vai pieteikuma iesniedzēja dzīvesvietas tiesā, un tādā gadījumā šī tiesa pieteikumu nodod teritoriāli piekritīgai advokātu kolēģijai.

Advokātu kolēģijas ir pieteikumu saņemšanai norīkotās iestādes pārrobežu tiesvedības gadījumos. No šo kolēģiju vidus pieprasījuma iesniedzēja ir tā advokātu kolēģija, kura atbilst pieteikuma iesniedzēja pastāvīgajai dzīvesvietai vai uzturēšanās vietai.

To Eiropas valstu pilsoņi, kuras ir pievienojušās Eiropas Padomes Līgumam par juridiskās palīdzības pieteikumu nodošanu, pieteikumu var iesniegt tieši centrālajai iestādei, kuru attiecīgās personas valsts norīkojusi minētā līguma piemērošanai.

Pieteikums ir jāiesniedz pirms tiesvedības sākuma vai, ja pieteikumu iesniedz atbildētājs, pirms atbildētāja paskaidrojuma iesniegšanas. Tomēr gan prasītājs, gan atbildētājs var pieprasīt juridisko palīdzību arī jebkurā citā brīdī, ja viņi var pierādīt, ka ir mainījušies viņu ekonomiskie apstākļi.

Ja kopīgā manta ir nepietiekama un viens no laulātajiem nevar saņemt juridisko palīdzību otra laulātā finansiālā stāvokļa dēļ, otram laulātajam var uzlikt pienākumu segt visas tiesvedības izmaksas vai to daļu saskaņā ar tā dēvēto litis expensas procedūru.

13. Vai nolēmumu par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības atzīšanu par neesošu var pārsūdzēt?

Spānijas tiesu nolēmumus lietās par laulāto atšķiršanu, laulības šķiršanu un laulības atzīšanu par neesošu var pārsūdzēt. Apelācijas sūdzība jāiesniedz piecu dienu laikā tajā pirmās instances tiesā, kura pieņēma apstrīdēto nolēmumu. Tajā apelācijas sūdzību oficiāli noformē, bet lietu izskata attiecīgā provinces tiesa.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Spānijā uz pārsūdzētajiem nolēmumiem lietās par laulības neesamību, laulāto atšķiršanu un laulības šķiršanu neattiecas pagaidu izpilde. No otras puses, apelācijas sūdzības iesniegšana neaptur to pasākumu izpildi, kuri noteikti nolēmumā un kuri ir tieši izpildāmi neatkarīgi no apelācijas sūdzības iesniegšanas.

Laulāto atšķiršanas un laulības šķiršanas lietās, kas uzsāktas pēc abu laulāto kopīga pieteikuma, tiesas spriedumu vai nolēmumu, ar kuru atzīta laulāto atšķiršana vai laulības šķiršana un pilnībā apstiprināts tiesā iesniegtais vienošanās nolīgums, nevar pārsūdzēt. Izņēmums ir ģenerālprokuratūra, kura, ja tā iesaistās, var iesniegt apelācijas sūdzību nepilngadīgu vai nespējīgu bērnu interesēs. Lietās, kuras uzsāktas, pamatojoties uz kopīgu pieteikumu, var pārsūdzēt tiesas nolēmumu, ar kuru noraidīta laulības šķiršanas vai laulāto atšķiršanas prasība, vai kādi no laulāto ierosinātajiem pasākumiem vai visi šie pasākumi. Šādos gadījumos apelācijas sūdzības celšana pret nolēmumu, kurā noteikti piemērojamie pasākumi, neaptur to izpildi un nekādi neietekmē sprieduma saistošo spēku attiecībā uz laulāto atšķiršanu vai laulības šķiršanu.

Attiecībā uz pagaidu un pirmstiesas pasākumiem, kurus tiesa pieņem pirms laulāto atšķiršanas, laulības neesamības vai laulības šķiršanas lietas izskatīšanas vai tās laikā, jāuzsver, ka nolēmumi, ar kuriem noteikti šādi pasākumi, nav pārsūdzami, kaut gan tie nav uzskatāmi par galīgu spriedumu un vēl nav saistoši. Nolēmumus par pagaidu pasākumiem nepārskata apelācijas kārtībā, bet ar galīgo spriedumu laulāto atšķiršanas, laulības neesamības vai laulības šķiršanas lietā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

14. Kas jādara, lai vienā Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemtu nolēmumu par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības neesamību varētu atzīt citā dalībvalstī?

Šajā gadījumā vispirms jāpiemēro Padomes 2003. gada 27. novembra Regula Nr. 2201/2003 PDF File (PDF File 552 KB) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību, kas ir spēkā visās dalībvalstīs, izņemot Dāniju.

Ja vienīgais mērķis ir atjaunināt datus vienas dalībvalsts civilstāvokļa aktu reģistrā, pamatojoties uz citā dalībvalstī pieņemtiem tiesas nolēmumiem par laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu vai laulības neesamību, un ja minētie nolēmumi vairs nav pārsūdzami, pietiek ar to, ka attiecīgās valsts civilstāvokļa aktu reģistrā iesniedz pieteikumu, kam pievienots:

  • nolēmuma noraksts, kas sagatavots saskaņā ar visām prasībām, kas jāievēro, lai noteiktu tā autentiskumu saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kura to izdevusi;
  • saskaņā ar standarta oficiālu veidlapu sagatavota apliecība, kuru izsniegusi valsts tiesa vai cita kompetenta tās dalībvalsts iestāde, kurā pieņemts nolēmums;
  • dokuments, kas apliecina, ka atbildētājam pienācīgi izsniegti attiecīgie dokumenti vai, ja nolēmums pieņemts aizmuguriski, ka atbildētājs piekrīt nolēmumam.

Lai Spānijā atzītu nolēmumu par laulības šķiršanu, laulības neesamību vai laulāto atšķiršanu, kurš pieņemts kādā dalībvalstī, izņemot Dāniju, vai lai Spānijā pieņemtu atzinumu par šāda nolēmuma neatzīšanu, jāiesniedz atzīšanas pieteikums, attiecībā uz kuru nav nepieciešams, lai attiecīgais nolēmums būtu stājies spēkā dalībvalstī, kura to pieņēmusi. Šis pieteikums jāiesniedz tās personas dzīvesvietas tiesā, pret kuru iesniedz pieteikumu par atzīšanu vai neatzīšanu. Ja atbildētājs nedzīvo Spānijā, pieteikumu var iesniegt viņa uzturēšanās vietas tiesā Spānijā vai pēdējās dzīvesvietas tiesā Spānijā, vai, ja tas nav iespējams, prasītāja dzīvesvietas tiesā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pieteikums jāiesniedz rakstveidā ar advokāta un prokurora parakstiem, un tam jāpievieno tie paši dokumenti, kas minēti iepriekšējā gadījumā.

Dānijā pieņemtu nolēmumu atzīšana notiek saskaņā ar Spānijas tiesību aktiem. Procedūra sākas ar pieteikuma sagatavošanu un iesniegšanu tieši Spānijas pirmās instances tiesā.

15. Kurā tiesā jāvēršas, lai celtu iebildumus pret vienas Eiropas Savienības dalībvalsts tiesā pieņemta nolēmuma par laulības šķiršanu/laulāto atšķiršanu/laulības neesamību atzīšanu citā dalībvalstī? Kāda ir šajā gadījumā piemērojamā procedūra?

Kā to var secināt no atbildes uz iepriekšējo jautājumu, procedūra, lai panāktu nolēmuma neatzīšanu, ir tāda pati kā nolēmuma atzīšanas gadījumā. Ja nolēmums ir atzīts saskaņā ar Padomes Regulu Nr. 2201/2003 PDF File (PDF File 552 KB), iebildumus var celt tikai likumā noteiktajā termiņā pēc tam, kad ir paziņots nolēmums par atzīšanu, iesniedzot apelācijas sūdzību attiecīgajā provinces tiesā. Attiecībā uz Dānijā pieņemtiem nolēmumiem iebildumus var celt, kamēr pieteikums tiek izskatīts Spānijas pirmās instances tiesā un kamēr tā izvērtē otras puses pieteikumu par minētā nolēmuma atzīšanu. Lai oficiāli noformētu iebildumus, visos šajos gadījumos jāiesaista advokāts un prokurors.

16. Kurš laulības šķiršanas likums ir piemērojams laulības šķiršanas lietā, ja laulātie nedzīvo Spānijā vai viņiem ir dažāda valstspiederība?

Spānijā laulāto atšķiršanas un laulības šķiršanas lietās piemēro tās valsts likumu, kuras valstspiederība abiem laulātajiem bija pieteikuma iesniegšanas brīdī. Ja laulātajiem ir dažāda valstspiederība, piemēro laulāto kopīgās pastāvīgās dzīvesvietas likumu vai, ja tas nav iespējams, laulāto pēdējās kopīgās dzīvesvietas likumu, ar nosacījumu, ka vienam no laulātajiem šajā valstī joprojām ir pastāvīgā dzīvesvieta.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tomēr Spānijas likumu piemēro, ja viens no laulātajiem ir spānis vai pastāvīgi dzīvo Spānijā un ja:

  1. nav piemērojams neviens no iepriekš minētajiem likumiem;
  2. prasība ir iesniegta Spānijas tiesā, un laulāto atšķiršanu vai laulības šķiršanu pieprasa abi laulātie vai viens laulātais ar otra piekrišanu;
  3. pirmajā rindkopā minētie likumi neatzīst laulāto atšķiršanu vai laulības šķiršanu vai to atzīst diskriminējošā veidā vai pretrunā ar sabiedrisko kārtību.

No otras puses, laulāto atšķiršanai, laulības šķiršanai un laulības atzīšanai par neesošu piemērojamais likums arī nosaka gan laulības iziršanas iemeslus, gan tās sekas un rezultātus.

Laulāto mantisko attiecību izbeigšanos nosaka laulības līgumi un vienošanās, ja vien tās ir saskaņā ar tiesību aktiem, kuri piemērojami laulības lietām, vai arī saskaņā ar jebkura laulātā valstspiederības vai pastāvīgās dzīvesvietas likumu nolēmuma pieņemšanas brīdī.

Vecāku un bērnu attiecības nosaka likumi par bērna aizsardzību vai, ja tādu nav, bērna pastāvīgās dzīvesvietas likums.

Loģiski, ka attiecībā uz pagaidu un nodrošināšanas pasākumiem piemērojams tas pats likums, kas attiecīgajā gadījumā tiek piemērots laulāto atšķiršanai, laulības atzīšanai par neesošu vai laulības šķiršanai.

Ja konkrētā gadījumā Spānijā nepieciešams izvērtēt un pierādīt ārvalstu likumus, jāpārbauda to saturs un spēkā esība, un attiecīgā Spānijas tiesa turklāt var noteikt jebkādus pārbaudes mehānismus, ko tā uzskata par nepieciešamiem likuma piemērošanai.

Visbeidzot, jāuzsver, ka Spānijā iztiesājamās lietās vienmēr piemēro Spānijas procesuālās tiesības neatkarīgi no tā, kāds likums piemērojams laulības šķiršanai, laulāto atšķiršanai vai laulības atzīšanai par neesošu. Vienīgie izņēmumi ir paredzēti Spānijai saistošajās konvencijās un nolīgumos, kā arī gadījumos, kad Eiropas Kopienas tiesību aktos iekļautajām procesuālajām normām ir augstāks spēks nekā Spānijas procesuālajām tiesībām.

Cita informācija

  • Recommendation nº R(98) 1 of the committee of ministers to member states on family mediation English - Recommandation N° R (98) 1 du Comité des Ministres aux États Membres sur la Médiation familiale français [Eiropas Padome]
  • Consejo General del Poder Judicial español (Tieslietu ģenerālpadome)
  • Ministerio de Justicia en España English - español (Spānijas Tieslietu ministrija)

« Laulības šķiršana - Vispārīgas ziņas | Spānija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 10-12-2008

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste