Eiropas Komisija > ETST > Laulības šķiršana > Itālija

Pēdējo reizi atjaunots: 09-10-2007
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Laulības šķiršana - Itālija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pirmavota valodas versija ir atjaunināta un pārcelta uz Eiropas e-tiesiskuma portālu.


 

SATURS

1. Kādi ir nosacījumi, lai panāktu šķiršanos? 1.
2. Kādi ir šķiršanās iemesli? 2.
3. Kādas ir šķiršanās sekas attiecībā uz: 3.
a) personiskajām attiecībām starp laulātajiem? a)
b) laulāto mantas sadali? b)
c) laulāto nepilngadīgiem bērniem? c)
d) pienākumu maksāt uzturnaudu otram laulātajam? d)
4. Ko praktiski nozīmē juridiskais termins „likumīga dzīvošana šķirti”? 4.
5. Kādi ir likumīgas dzīvošanas šķirti nosacījumi? 5.
6. Kādas ir likumīgas dzīvošanas šķirti juridiskās sekas? 6.
7. Ko praktiski nozīmē termins „laulības anulēšana”? 7.
8. Kādi ir laulības anulēšanas nosacījumi? 8.
9. Kādas ir laulības anulēšanas juridiskās sekas? 9.
10. Vai ir alternatīvi nejuridiski līdzekļi ar šķiršanos saistītu jautājumu risināšanai, nevēršoties tiesā? 10.
11. Kur jāiesniedz šķiršanās/likumīgas dzīvošanas šķirti/laulības anulēšanas pieteikums (lūgums)? Kādas formalitātes ir jāievēro un kādi dokumenti jāpievieno pieteikumam? 11.
12. Vai var saņemt juridisku palīdzību procesa izmaksu segšanai? 12.
13. Vai ir iespējams pārsūdzēt lēmumu par šķiršanos/likumīgu dzīvošanu šķirti/laulības anulēšanu? 13.
14. Kas ir jādara, lai Itālijā atzītu citas dalībvalsts tiesas izdotu lēmumu par šķiršanos/likumīgu dzīvošanu šķirti/laulības anulēšanu? 14.
15. Kurā tiesā jāvēršas, lai iebilstu pret citas dalībvalsts tiesas izdota lēmuma par šķiršanos/likumīgu dzīvošanu šķirti/laulības anulēšanu atzīšanu? Kādu procedūru piemēro šajos gadījumos? 15.
16. Kādus šķiršanās tiesību aktus tiesa piemēro šķiršanas procesā starp laulātajiem, kuri nedzīvo Itālijā vai kuriem ir dažādas valstspiederības? 16.

 

1. Kādi ir nosacījumi, lai panāktu šķiršanos?

Likumā paredzēti šķiršanās nepašaubāmie iemesli (sk. 2. jautājumu), kas ir nepieciešami, tomēr nav pietiekami nosacījumi šķiršanās atļaušanai. Izmantojot vērtēšanas pilnvaras, kas var atšķirties pēc apmēra atkarībā no šķiršanās konkrētajiem iemesliem, tiesai ir jākonstatē, ka laulība ir neglābjami izirusi, kas ir visu šķiršanās iemeslu parastais pamats.

Šīs pārbaudes ir nepieciešamas pat tad, ja puses iesniedz kopīgu šķiršanās pieteikumu. Laulāto vienošanās pati par sevi nav šķiršanās iemesls (un tādēļ Itālijā patiešām nepastāv tāda lieta kā šķiršanās pēc savstarpējas vienošanās); tiesai vienmēr ir jākonstatē pieteikuma pamatā esošie fakti pirms šķiršanās atļaušanas.

Tiesa šķirs laulības, kas noslēgtas saskaņā ar Civilkodeksu, vai atbrīvos pāri no laulības civilsekām, ja pāris ir laulājies baznīcā un laulība tika pienācīgi reģistrēta dzimšanas, laulības un nāves gadījumu reģistrā. Jāiesaista prokurors.

Avots: 1970. gada 1. decembra likums Nr. 898, kurā grozījumi izdarīti ar 1978. gada 1. augusta likumu Nr. 436 un 1987. gada 6. marta likumu Nr. 74.

2. Kādi ir šķiršanās iemesli?

Jebkurš no laulātajiem var lūgt šķiršanos:

  1. ja pēc kāzām otru laulāto tiesa atzīst par vainīgu kādā īpaši smagā noziegumā, kas, iespējams, ir vai nav izdarīts pirms kāzām (t.i.,
    1.  par jebkuru noziegumu, par kuru pieņemts spriedums par mūža ieslodzījumu vai ieslodzījumu uz vairāk nekā 15 gadiem, iespējams, vairākkārtējas notiesāšanas rezultātā, par noziegumiem ar iepriekšēju nodomu, izņemot politiskus noziegumus un noziegumus, kas izdarīti īpašu morālu vai sociālu iemeslu dēļ;
    2. par jebkuru noziegumu, par kuru pieņemts aizbildniecisks spriedums par asinsgrēku (Kriminālkodeksa 564. pants) vai vardarbīgiem dzimumpārkāpumiem saskaņā ar 609.bis (seksuāla vardarbība), 609.quater, 609.quinquies, 609.octies pantu (ieviesti ar 1996. gada likumu Nr. 66);
    3. par jebkuru noziegumu, par kuru pieņemts aizbildniecisks spriedums par laulātā bērna(u) slepkavību vai par laulātā vai viņa bērna(u) slepkavības mēģinājumu;
    4. par jebkuru noziegumu, par kuru pieņemts aizbildniecisks spriedums, ja persona ir atzīta par vainīgu divu vai vairāku smagu miesas bojājumu nodarīšanā, ģimenes uzturēšanas pienākumu nepildīšanā, pāridarījumos ģimenē vai pret nepilngadīgiem vai nespējnieka krāpšana, kas kaitē laulātajam vai viņu bērnam(iem), izņemot, ja šķiršanās pieteikuma iesniedzējs ir notiesāts par sazvērestību vai ja ir konstatēts, ka viņi atkal dzīvo kopā);
  2. gadījumos, ja:
    1. otrs laulātais ir attaisnots asinsgrēka vai seksuālas vardarbības noziegumos, kas minēti 1. punkta b) un c) apakšpunktā, ja tiesa konstatē, ka atbildētājs nespēj saglabāt vai atjaunot ģimenes dzīves kopību;
    2. pāris likumīgi dzīvo šķirti vai dzīvo šķirti ar savstarpēju piekrišanu vismaz trīs gadus, kopš viņi ieradās tiesā dzīvošanas šķirti procesā;
    3. kriminālprocess par 1. punkta b) un c) apakšpunktā uzskaitītajiem noziegumiem tika izbeigts, jo noziegums bija aizliegts ar likumu, bet šķiršanās tiesa konstatē, ka noziegumi paši par sevi tomēr ir sodāmi;
    4. kriminālprocess par asinsgrēka noziegumu ir pabeigts ar spriedumu, ka noziegums nav sodāms, jo tas neradīja publisku negodu;
    5. otrs laulātais - nepilsonis - ir panācis laulības anulēšanu vai šķiršanu vai ir stājies jaunā laulībā ārvalstīs;
    6. laulība nav izdevusies;
    7. viens no laulātajiem ir oficiāli mainījis dzimumu, kā rezultātā šķiršanās pieteikumu var iesniegt persona, kas ir mainījusi dzimumu, vai otrs laulātais.

    Būtībā, izņemot „krimināltiesību” scenārijus (kuros papildus notiesāšanai par smagiem noziegumiem ietilpst gadījumi, kad persona tiek attaisnota sakarā ar samazinātu atbildību, nozieguma aizliegšanu ar likumu vai objektīvu iemeslu trūkumu noteikt sodu asinsgrēka gadījumā), šķiršanās iemesli ir likumīga dzīvošana šķirti, anulēšana, šķiršana vai jauna laulība, kurā otrs laulātais stājies ārvalstīs, laulības neizdošanās vai dzimuma maiņa.

    Lapas augšmalaLapas augšmala

3. Kādas ir šķiršanās sekas attiecībā uz:

a) personiskajām attiecībām starp laulātajiem?

Attiecības starp laulātajiem. Šķiršanās atļaušana rada:

  • pirmkārt, laulības saišu šķiršanu, ar ko laulātie atkal kļūst neprecēti un tādējādi var atkārtoti precēties. Tomēr sieviete noteiktu laiku nedrīkst atkārtoti precēties, izņemot Civilkodeksa 89. pantā paredzētajos gadījumos;
  • sieviete zaudē uzvārdu, kuru viņa bija pievienojusi savam uzvārdam; tomēr pēc pieteikuma iesniegšanas tiesa var atļaut sievietei saglabāt sava vīra uzvārdu papildus savam uzvārdam, ja tas ir pieteikuma iesniedzējas vai savu vecāku aizbildniecībā esošu bērnu interesēs.

Tā nesarauj radniecības saites, un jo īpaši tā neatceļ tiešas radniecības šķērsli (Civilkodeksa 87. panta 4. punkts); ārvalstu laulātie nezaudē pilsonību, kas iegūta pēc laulības noslēgšanas.

b) laulāto mantas sadali?

Laulāto mantas sadale. Šķiršanās šķir kopīgo īpašumu (kas ietver visus pirkumus, kurus laulātie veikuši kopīgi vai atsevišķi laulības laikā, izņemot Civilkodeksa 179. pantā uzskaitītās personiskās mantas) un dzimtas īpašumu. Tomēr, ja bērni nav sasnieguši pilngadību, īpašums turpina pastāvēt. Tas neietekmē parastas īpašumtiesības (piemēram, preces, kas iegādātas pro quota pirms laulības vai laulības laikā, ja īpašumi ir nošķirti), kuras var šķirt pēc viena laulātā pieteikuma iesniegšanas.

Lapas augšmalaLapas augšmala

c) laulāto nepilngadīgiem bērniem?

Vecāku atbildība. Tiesa, kas atļauj šķiršanos, piešķir arī aizbildniecību pār bērniem vienam no vecākiem vai, ja uzskata, ka tas ir bērna interesēs, - abiem vecākiem kopīgi vai pārmaiņus; tā paredz noteikumus par apmeklējumiem, kurus veic viens no vecākiem, kam nav piešķirta aizbildniecība. Tā dod norādījumus par bērnu īpašuma pārvaldīšanu un nosaka uzturnaudu, kas jāmaksā vienam no vecākiem bez aizbildniecības.

Tiesības dzīvot ģimenes mājoklī vēlams piešķirt laulātajam, kuram piešķirta aizbildniecība (papildu informāciju sk. „Vecāku atbildība - Itālija”).

d) pienākumu maksāt uzturnaudu otram laulātajam?

Pienākums maksāt uzturnaudu. Atļaujot šķiršanos, tiesa, atbildot uz puses pieteikumu, norīko regulāru uzturnaudas maksāšanu laulātajam, kuram nav pietiekamu līdzekļu vai kurš tos objektīvi nevar iegūt. Pienākums maksāt uzturnaudu beidzas, ja saņēmējs apprecas atkārtoti. Ja abas puses vienojas, šķiršanās norēķinu var veikt arī ar vienu darījumu, nododot īpašumtiesības uz īpašumu saņēmējam laulātajam (papildu informāciju sk. Uzturnaudas prasības - Itālija).

Citas sekas. Laulātie, kuri ir šķīrušies, bet nav apprecējušies atkārtoti, un kuriem pienākas šķiršanās norēķini, pienākas arī šķiršanās pabalsta daļa, ko izmaksā otram laulātajam. Bijušā laulātā nāves gadījumā pārdzīvojušais laulātais ir tiesīgs saņemt jebkuru pārskaitāmo pensiju vai dalīt pensiju ar jebkuru turpmāko pārdzīvojušo laulāto un mantojumu, ja attiecīgā persona ir trūcīga. Likumā atļauts arī laulātajam, kuram pienākas norēķins, izņemt piespriestās hipotēkas vai lūgt tā laulātā īpašuma konfiskāciju, kuram ir jāveic norēķins.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Laulātā vai bērnu neuzturēšana. Saskaņā ar Kriminālkodeksa 570. pantu kriminālnoziegums ir, ja laulātais neuztur savu laulāto un/vai savu(s) bērnu(s).

4. Ko praktiski nozīmē juridiskais termins „likumīga dzīvošana šķirti”?

Likumīga dzīvošana šķirti nozīmē, ka likumā vairs nav noteikts, ka viņiem jādzīvo kopā. De facto dzīvošana šķirti ir bez sekām (izņemot gadījumos pirms 1975. gada Reformu likuma Nr. 151).

Dzīvošana šķirti neietekmē laulības attiecības, izņemot to, ka tā vājina saites.

Likumīga dzīvošana šķirti var būt ar tiesas rīkojumu vai savstarpēju piekrišanu.

Avoti: Būtiskie noteikumi izklāstīti Civilkodeksā (150. pants un turpmākie panti; par mantojuma jautājumiem sk. Civilkodeksa 548. un 585. pantu).

5. Kādi ir likumīgas dzīvošanas šķirti nosacījumi?

Likumīga dzīvošanā šķirti kā priekšnoteikumu pieņem tādu faktu konstatāciju, kas padarītu laulības dzīves turpināšanu par neizturamu vai kas nopietni un kaitīgi ietekmētu bērnu audzināšanu. Pieteikumu var iesniegt arī laulātais, kas ir atbildīgs par šo situāciju.

Pēc puses pieteikuma, ja to nosaka apstākļi, tiesa lemj, kurš ir atbildīgs par dzīvošanu šķirti (tādā veidā ar 1975. gada Reformu likumu aizstāja iepriekšējo vainas piedēvēšanu, atsakoties no „soda” principa, pamatojoties uz vainu, un ieviešot „aizsardzības līdzekļa” principu situācijā, kad kopdzīve nav izturama vai būtu kaitīga mazgadīgiem bērniem).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Atbildība (par ko pieteikumu var iesniegt tikai lēmumā par dzīvošanu šķirti) ir nozīmīga, veicot uzturnaudas norēķinu, un jautājumos saistībā ar mantojumu. Jāiesaista prokurors.

Dzīvošana šķirti ar savstarpēju piekrišanu ir balstīta uz vienošanos starp laulātajiem, bet stājas spēkā tikai ar tiesas apstiprinājumu, kas ir atbildīga par to, lai pārbaudītu, ka laulāto panāktajās vienošanās ievērotas ģimenes dominējošās intereses. Jo īpaši, ja vienošanās par bērnu aizbildniecību un uzturēšanu nav bērnu interesēs, tiesa atsauc puses un izklāsta nepieciešamās izmaiņas. Ja risinājums nav piemērots, tiesa var atteikties piešķirt savu apstiprinājumu. Tiesu praksē ir konstatēts, ka prokurora klātbūtne nav nepieciešama, ja nav iesaistīti nepilngadīgie.

6. Kādas ir likumīgas dzīvošanas šķirti juridiskās sekas?

Personiskās attiecības. Ar likumīgu dzīvošanu šķirti vai dzīvošanu šķirti ar savstarpēju piekrišanu atceļ prasību par visu veidu palīdzību, kas ir nepieciešama, ja pāris dzīvo kopā; vairs nav paternitātes pieņēmuma. Sieviete nezaudē vīra uzvārdu, kas tika pievienots viņas uzvārdam, bet pēc viņas lūguma tiesa var aizliegt tā izmantošanu, ja šī izmantošana var radīt nopietnu aizvainojumu, un var arī atļaut sievai neizmantot uzvārdu, ja šī izmantošana var viņai kaitēt.

Laulāto īpašuma sadale. Dzīvošana šķirti sadala kopīgo īpašumu.

Vecāku atbildība. Tiesa, kas atļauj dzīvošanas šķirti noteikumus par aizbildniecību pār bērniem un nosaka uzturnaudas summu, kura ir jāmaksā par bērnu tam no vecākiem, kuram nav piešķirta aizbildniecība. Vēlams laulātajam, kuram piešķirta aizbildniecība, piešķirt tiesības dzīvot ģimenes mājoklī (papildu informāciju sk. „Vecāku atbildība - Itālija”).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pienākums maksāt uzturnaudu. Ja pieprasīts, tiesa piešķir laulātajam, kurš nav atbildīgs par dzīvošanu šķirti, tiesības uz uzturnaudas norēķinu no otra laulātā, ja viņam nav pietiekamu neatkarīgu līdzekļu. Trūcīgais laulātais tomēr ir tiesīgs saņemt uzturnaudas maksājumus, t.i., regulāru summu, kas ir nepieciešama iztikai, pat tad, ja viņš ir atbildīgs par dzīvošanu šķirti (papildu informāciju sk. Uzturlīdzekļu prasības - Itālija).

Tiesu praksē ir uzskatīts, ka dzīvošanas šķirti norēķini jākoriģē automātiski tāpat kā to skaidri piemēro šķiršanās norēķiniem.

Pasākumus attiecībā uz aizbildniecību pār bērniem un norēķina aprēķināšanu (laulātajam un bērniem) var grozīt. Uzturnaudas maksājumu neveikšana ir noziegums saskaņā ar Kriminālkodeksa 570. pantu.

Dzīvošana šķirti ar vai bez atbildības. Šķirti dzīvojošiem laulātiem, kurus neuzskata par atbildīgiem par dzīvošanu šķirti, joprojām ir tādas pašas mantošanas tiesības kā laulātajiem, kuri nedzīvo šķirti.

Laulātajiem, kurus uzskata par atbildīgiem par dzīvošanu šķirti, pienākas uzturnauda tikai tad, ja viņiem pienākas uzturnaudas maksājumi no mirušā laulātā, ja sākts mantošanas process (Civilkodeksa 548. un 585. pants).

Citas sekas. Rīkojums par dzīvošanu šķirti dod tiesības uz piespriestas hipotēkas reģistrāciju. Nepakļaušanās gadījumā un atbildot uz tiesīgās personas pieteikumu, tiesa var norīkot atbildīgās personas īpašuma konfiskāciju un norīkot trešās personas, kurām ir jāveic periodiski maksājumi atbildīgajai personai, lai summas daļu pārskaitītu saņēmējam.

Lapas augšmalaLapas augšmala

7. Ko praktiski nozīmē termins „laulības anulēšana”?

Saskaņā ar 117. pantu un turpmākajiem pantiem civilkodeksā noteikti dažādi anulēšanas gadījumi, kas var novest pie laulības atzīšanas par spēkā neesošu vai anulēšanas. Vēlams izmantot spēkā neesamības kategoriju un pārbaudīt spēkā neesamības konkrētos aspektus un piemērojamos tiesību aktus.

Laulība nav spēkā, ja tā ir izirusi vienā no tiesību aktos norādītajiem veidiem, un ir jālūdz pienācīgā veidā.

Prasību par laulības anulēšanu nepaziņo mantiniekiem, ja vien lietu jau nelemj. Jāiesaista prokurors.

Avots: Būtiskie noteikumi ir Civilkodeksa 117.- 129.bis pantā.

8. Kādi ir laulības anulēšanas nosacījumi?

Laulība var nebūt spēkā šādu iemeslu dēļ (Civilkodeksa 117. pants un turpmākie panti):

  1. Viens no laulātajiem joprojām sastāv iepriekšējā laulībā (persona nav neprecējusies). Spēkā neesamība ir neapšaubāma un neapstrīdama; pieteikumus var iesniegt laulātie, tiešie priekšteči, prokurors vai jebkurš ieinteresētais.
  2. Impedimentum criminis: ja laulībā stājas divi cilvēki, no kuriem viens ir bijis notiesāts par otra laulātā slepkavību vai slepkavības mēģinājumu. Spēkā neesamība ir neapšaubāma un negrozāma, un to var lūgt laulātie, prokurors vai jebkurš ieinteresētais.
  3. Ja nevar stāties laulībā sakarā ar viena laulātā garīgo veselību. Laulību var aizliegt pēc notikuma, ja nespēja iegūta laulības laikā; laulību var apstrīdēt aizbildnis, prokurors vai jebkurš ieinteresētais.
  4. Viena laulātā garīga nespēja (dabiska invaliditāte). Laulību var apstrīdēt laulātais, kurš, lai gan viņam nav aizliegts stāties laulībā, uzskata, ka viņš apprecējās garīgas nespējas laikā. Pieteikumu nevar iesniegt, ja pāris ir dzīvojis kopā vairāk nekā gadu pēc tam, kad attiecīgais laulātais ir atguvis savas garīgās spējas.
  5. Vecums. Pieteikumus var iesniegt laulātie, prokurors vai vecāki; nepilngadīgais nevar rīkoties vienu gadu pēc pilngadības sasniegšanas.
  6. Tuvības, radniecības, adopcijas un piederības saites. Spēkā neesamību var lūgt laulātie, prokurors vai jebkurš ieinteresētais, ja vien nav pagājis gads kopš kāzām vai nebūtu bijis iespējams saņemt atļauju.
  7. Vardarbība, bailes un maldi (piekrišana saņemta, izmantojot vardarbību vai nopietnu baiļu rezultātā, kuras rodas no faktoriem, kurus laulātais nevar kontrolēt; pārprasta identitāte vai maldi par otra laulātā personību, kā noteikts Civilkodeksa 122. pantā). Pieteikumus var iesniegt laulātais, kura piekrišana tika saņemta vienā no iepriekš norādītajiem veidiem, ja vien pāris nav dzīvojis kopā vienu gadu pēc vardarbības vai baiļu cēloņa pārtraukšanas vai no datuma, kad tika atklāti maldi.
  8. Izlikšanās. Laulību var apstrīdēt jebkurš no laulātajiem, kas stājās laulībā, piekrītot nepildīt pienākumus vai neizmantot tiesības, kas no tās izriet. Pieteikumi ir jāiesniedz gada laikā pēc kāzām vai, ja pāris ir dzīvojis kopā kā vīrs un sieva pēc kāzām, pat tikai īsu laiku.

9. Kādas ir laulības anulēšanas juridiskās sekas?

Ja laulātie rīkojās labticīgi (t.i., viņi nezināja par šķērsli, kad viņi precējās), laulību uzskata par spēkā esošu, kamēr tā netiek pasludināta par spēkā neesošu, un anulēšana ir spēkā ex nunc (šķietama laulība). Bērnus, kas dzimuši vai ieņemti laulības laikā, uzskata par laulībā dzimušiem, un tādēļ uz viņiem attiecas noteikums, kas reglamentē pāru ar bērniem dzīvošanu šķirti.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tiesa var arī pieprasīt vienam no laulātajiem veikt periodiskus maksājumus otram laulātajam ilgāk nekā trīs gadus, ja otram laulātajam nav pietiekamu līdzekļu un viņš nav atkārtoti precējies.

Ja tikai viens no laulātajiem rīkojās labticīgi, šķietamās laulības sekas attiecas uz šo laulāto un jebkuriem bērniem. Laulātajam, kurš rīkojās ļaunticīgi, trīs gadus ir jāmaksā taisnīga atlīdzība, kas atbilst uzturnaudai, un jāmaksā uzturnauda, ja citas personas nav atbildīgas.

Ja abi laulātie rīkojās ļaunticīgi, laulība ietekmē bērnus, kas dzimuši vai ieņemti laulības laikā, ja vien laulības atzīšana par spēkā neesošu nav divlaulības vai asinsgrēka dēļ; bērni, kuri dzimuši laulībā, kas ir anulēta divlaulības dēļ, var iegūt noteiktas paternitātes dabisku bērnu statusu.

Labticību pieņem un tai ir jābūt tikai laulības noslēgšanas brīdī.

10. Vai ir alternatīvi nejuridiski līdzekļi ar šķiršanos saistītu jautājumu risināšanai, nevēršoties tiesā?

Nav noteikumu par jautājumu risināšanas alternatīvām metodēm saistībā ar šķiršanos (vai dzīvošanu šķirti); jo īpaši nav noteikuma par ģimenes starpniecību. Parlaments pašlaik pārskata tiesību akta projektu, kurā paredzēta ģimenes starpniecība, lai laulātie varētu panākt vienošanos par aizbildniecību pār bērniem.

11. Kur jāiesniedz šķiršanās/likumīgas dzīvošanas šķirti/laulības anulēšanas pieteikums (lūgums)? Kādas formalitātes ir jāievēro un kādi dokumenti jāpievieno pieteikumam?

Noteikumus par šķiršanās procesu piemēro arī likumīgas dzīvošanas šķirti procesam, ja vien tie nav nesaderīgi, kā rezultātā piemēro Civilprocesa kodeksa 706. pantu un turpmākos pantus.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Process ir īpašas izmeklēšanas procedūras veidā, ko reglamentē noteikumi, kas atšķiras no tiem, kuri reglamentē parastu procesu, īpaši attiecībā uz sagatavošanas posmu.

Jurisdikcija. Tiesa notur sēdi atbildētāja dzīvesvietā vai domicilā, vai, ja atbildētājs nav atrodams vai dzīvo ārvalstīs, - pieteikuma iesniedzēja dzīvesvietā vai domicilā. Ja abas puses dzīvo ārvalstīs, lietu var izskatīt jebkura tiesa valstī. Ja šķiršanās ir ar savstarpēju piekrišanu, laulātie var izvēlēties viena vai otra dzīvesvietu vai domicilu.

Process. Šķiršanās lūgums ir pieteikuma veidā, ko iesniedz jurisdikcijas tiesas lietvedībā. Paziņošanas dokumenti jāpievieno pieteikumam, bet tos var arī uzrādīt uzklausīšanā. Pieteikuma iesniedzējs ir atbildīgs par to, lai nodrošinātu, ka otram laulātajam paziņo par pieteikumu un tiesas sastāva priekšsēdētāja datuma noteikšanas kārtību laulāto uzklausīšanai. Ja samierināšanas mēģinājums uzklausīšanas laikā tiesas sastāva priekšsēdētāja klātbūtnē ir nesekmīgs, tiesas sastāva priekšsēdētājs izdos pagaidu rīkojumus laulāto un viņu bērnu interesēs un noteiks datumu uzklausīšanai izskatošā tiesneša klātbūtnē, kurš izskatīts lietu saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē izmeklēšanas procesu.

Šķiršanās ar savstarpēju piekrišanu. Kopīgā pieteikumā pieņem, ka laulātie piekrīt šķirties, un turpmākos nosacījumus par viņu bērniem un finansiālām attiecībām. Process ir vienkāršots.

Avoti: 1970. gada likums Nr. 898 un turpmākie grozījumi; likumīgas dzīvošanas šķirti gadījumā piemēro arī Civilprocesa kodeksa 706.-711. pantu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

12. Vai var saņemt juridisku palīdzību procesa izmaksu segšanai?

Ir iespējams saņemt juridisku palīdzību un tādēļ juridisku pārstāvību, nesedzot aizstāvības izmaksas un citus tiesas izdevumus. Juridiskā palīdzība ir pieejama arī ārvalstu pilsoņiem, kuri likumīgi dzīvo Itālijā. Atbilstības nosacījumi atrodami likumā Nr. 1990/217 un informācijas lapā par juridisko palīdzību. Tā kā pieteikumi ir jāiesniedz advokātu apvienībai, tos var saņemt attiecīgās advokātu apvienības tīmekļa vietnē (Romas advokātu apvienības adrese ir www.ordineavvocati.roma.it italiano) un Tieslietu ministrijas lapā www.giustizia.it English - français - italiano.

Avots: 1990. gada likums Nr. 217, kurā grozījumi izdarīti ar 2001. gada likumu Nr. 134.

13. Vai ir iespējams pārsūdzēt lēmumu par šķiršanos/likumīgu dzīvošanu šķirti/laulības anulēšanu?

Ir iespējams pārsūdzēt rīkojumus par likumīgu dzīvošanu šķirti, šķiršanos vai anulēšanu. Lēmumus, kas nav galīgi, šķiršanās procesā (piemēram, ja lieta tiek ierosināta, lai varētu lemt par norēķinu) vai dzīvošanas šķirti procesā (piemēram, ja lieta tiek ierosināta, lai varētu pieņemt lēmumu par atbildīgo personu vai par norēķinu), nevar apstrīdēt ar atsevišķu apelāciju (t.i., kopā ar galīgo spriedumu); tie ir jāapstrīd saskaņā ar tiesību aktiem.

Lapas augšmalaLapas augšmala

14. Kas ir jādara, lai Itālijā atzītu citas dalībvalsts tiesas izdotu lēmumu par šķiršanos/likumīgu dzīvošanu šķirti/laulības anulēšanu?

Piemēro 2003. gada 27. novembra Regulu (EK) Nr. 2201/2003. Tajā paredzēta standarta procedūra visās ES dalībvalstīs.

Atzīšana ir automātiska. Tādēļ nav nepieciešama procedūra, lai aktualizētu dalībvalsts laulības, dzimšanas un nāves gadījumu reģistru pēc galīgā lēmuma par šķiršanos, likumīgu dzīvošanu šķirti vai anulēšanu.

Tomēr jebkurai ieinteresētai personai var izsniegt paziņojumu par to, ka lēmums ir jāatzīst vai to var neatzīt. Regulā izklāstīti konkrētie neatzīšanas iemesli. Pieteikums (apelācijas veidā) ir jāiesniedz apelācijas tiesā, kurai ir teritoriāla jurisdikcija (atsaucoties uz lēmuma īstenošanas vietu, un saskaņā ar iekšējiem noteikumiem). Tiesa lemj nekavējoties (vai ievērojot sacīkstes principu) un lēmumu paziņo pieteikuma iesniedzējam.

15. Kurā tiesā jāvēršas, lai iebilstu pret citas dalībvalsts tiesas izdota lēmuma par šķiršanos/likumīgu dzīvošanu šķirti/laulības anulēšanu atzīšanu? Kādu procedūru piemēro šajos gadījumos?

Jebkura puse var apstrīdēt lēmumu par atzīšanu apelācijas tiesā, kas izdeva lēmumu, viena mēneša laikā pēc tā paziņošanas (divu mēnešu laikā, ja otra puse dzīvo citā valstī). Šajā otrajā posmā piemēro sacīkstes principu un parastos iztiesāšanas noteikumus.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ir iespējams pārsūdzēt lēmumu par apstrīdēšanu Kasācijas tiesā (sal. regulas pielikumus).

16. Kādus šķiršanās tiesību aktus tiesa piemēro šķiršanas procesā starp laulātajiem, kuri nedzīvo Itālijā vai kuriem ir dažādas valstspiederības?

Likumīgu dzīvošanu šķirti vai šķiršanos reglamentē abiem laulātajiem kopīgi valsts tiesību akti, kad iesniedz pieteikumu par dzīvošanu šķirti vai šķiršanos. Ja laulātajiem ir dažādas valstspiederības, tiesa var lemt, kuru tiesību aktu piemēro, pamatojoties uz valsti, kurā norit lielākā daļa pāra laulības dzīves.

Ja piemērojamajā ārvalstu tiesību aktā nav paredzēta likumīga dzīvošana šķirti vai šķiršanās, piemēro Itālijas tiesību aktus (1995. gada likuma Nr. 218 31. pants), un šādos gadījumos noteicošais ir lex fori. Jāatzīmē, ka Itālijas tiesību aktus piemēro neatkarīgi no tā, vai pieteikuma iesniedzējs ir Itālijas valstspiederīgais, un var lūgt arī nepilsonis jauktā laulībā vai divu nepilsoņu laulībā.

Attiecībā uz šo jautājumu Itālijas laulātajiem, kuri ir iesnieguši pieteikumus par likumīgu dzīvošanu šķirti vai šķiršanos Itālijā, piemēro Itālijas tiesību aktus pat tad, ja viņi nedzīvo Itālijā. Dažādu valstspiederību laulātajiem piemēro tās valsts tiesību aktus, kurā norit lielākā daļa viņu laulības dzīves. Tomēr, ja attiecīgās valsts tiesību aktos nav paredzēta likumīga dzīvošana šķirti vai šķiršanās, (Itālijas) tiesa piemēros Itālijas tiesību aktus.

« Laulības šķiršana - Vispārīgas ziņas | Itālija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 09-10-2007

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste