Eiropas Komisija > ETST > Laulības šķiršana > Grieķija

Pēdējo reizi atjaunots: 01-06-2006
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Laulības šķiršana - Grieķija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pirmavota valodas versija ir atjaunināta un pārcelta uz Eiropas e-tiesiskuma portālu.


 

SATURS

1. Kādi ir nosacījumi, lai panāktu laulības šķiršanu? 1.
2. Kādi ir laulību šķiršanas iemesli? 2.
3. Kādas ir laulības šķiršanas tiesiskas sekas attiecībā uz: 3.
a) laulāto personiskajām attiecībām? a)
b) laulāto īpašuma sadales jautājumiem? b)
c) laulāto nepilngadīgajiem bērniem? c)
d) pienākumu maksāt uzturlīdzekļus otram laulātajam? d)
4. Kāda ir juridiskā termina “laulāto šķirtība” praktiskā nozīme? 4.
5. Kādi ir priekšnoteikumi laulāto šķirtībai? 5.
6. Kādas ir laulāto šķirtības tiesiskās sekas? 6.
7. Kāda ir termina “laulības atzīšana par neesošu” praktiskā nozīme? 7.
8. Kādi ir priekšnoteikumi, lai atzītu laulību par neesošu? 8.
9. Kādas ir laulības atzīšanas par neesošu tiesiskās sekas? 9.
10. Vai pastāv alternatīvas ārpustiesas metodes, kā risināt laulības šķiršanas jautājumus, nevēršoties tiesā? 10.
11. Kur jāiesniedz pieteikums (prasība), lai šķirtu laulību/atzītu laulību par neesošu? Kādas formalitātes jāievēro un kādi dokumenti jāpievieno pieteikumam? 11.
12. Vai ir iespējams iegūt juridisku palīdzību, lai segtu tiesvedības izmaksas? 12.
13. Vai ir iespējams pārsūdzēt Grieķijā pieņemtu nolēmumu par laulības šķiršanu/atzīšanu par neesošu? 13.
14. Kas jādara, lai citā ES dalībvalstī pieņemtu tiesas nolēmumu par laulības šķiršanu/atzīšanu par neesošu atzītu arī Grieķijā? 14.
15. Kurā tiesā jāvēršas, lai apstrīdētu citā dalībvalstī pieņemta sprieduma par laulības šķiršanu/laulības spēkā neesamības atzīšanu? Kāda ir procesuālā kārtība šajos gadījumos? 15.
16. Kādus šķiršanās likumus tiesa piemēro, šķirot laulātos, kas nedzīvo Grieķijā vai kuriem ir dažādu valstu pilsonība? 16.

 

1. Kādi ir nosacījumi, lai panāktu laulības šķiršanu?

Lai šķirtu laulību, ir nepieciešams galīgs tiesas lēmums. Īpaši laulību var šķirt:

  1. Pēc abpusējas vienošanās, kad abi laulātie vienojas šķirt laulību, iesniedzot kopīgu oficiālu lūgumu atbildīgajai viena locekļa pirmās instances tiesai pēc brīvprātības principa, neapstrīdot tiesvedību, ar nosacījumu, ka viņu laulība ir ilgusi vismaz vienu gadu.
  2. Bez abpusējas vienošanās, ja pie zināmiem nosacījumiem viens vai abi laulātie ir atsevišķi iesnieguši atbildīgajai vietējai vairāku locekļu pirmās instances tiesai lūgumu šķirt laulību.

2. Kādi ir laulību šķiršanas iemesli?

Laulību šķiršanas iemesli (bez abpusējas vienošanās) ir:

  1. Apgalvojums, ka ir notikusi atsvešināšanās, kuru izraisījis atbildētājs vai abi laulātie, sakarā ar ko laulības dzīve ir prasītājam nepanesama, un šis apgalvojums ir pieņemams par patiesu, ja atbildētājs nevar pierādīt, ka nedzīvo divlaulībā, nepārkāpj laulību, nav pametis prasītāju vai neplāno nogalināt prasītāju. Gadījumā, ja laulātie ir dzīvojuši šķirti vismaz 4 gadu garumā, ir spēkā neapstrīdams pieņēmums, ka ir notikusi šāda atsvešināšanās un šķiršanos var prasīt pat, ja par atsvešināšanos ir atbildīgs prasītājs, un
  2. Viena laulātā prombūtne, kuras gadījumā otrs var pieprasīt šķiršanos.

3. Kādas ir laulības šķiršanas tiesiskas sekas attiecībā uz:

a) laulāto personiskajām attiecībām?

Ja laulība ir šķirta, laulāto pienākums dzīvot kopā un pieņemt kopīgus lēmumus pārstāj būt spēkā; vīrs vai sieva, kas ir pieņēmis otra laulātā uzvārdu, parasti turpina lietot savu pirmslaulības uzvārdu, izņemot, ja vēlas to saglabāt, jo ir iemantojusi profesionālu vai mākslinieka reputāciju tieši ar laulātā drauga uzvārdu; pārstāj būt spēkā laulāto samazinātā atbildība, pildot savus savstarpējos pienākumus, pārstāj būt spēkā divlaulības šķērslis un izbeidzas likumā paredzētais aizliegums vienam laulātajam izvirzīt pret otru tiesā prasības. Radniecība, kas laulības rezultātā izveidojusies starp abu laulāto asinsradiniekiem, turpina pastāvēt pat pēc laulības šķiršanas.

Lapas augšmalaLapas augšmala

b) laulāto īpašuma sadales jautājumiem?

Laulības šķiršanas gadījumā katram laulātajam ir tiesības saņemt viņam/viņai piederošo kustamo īpašumu vai arī īpašumu, kas tiek uzskatīts par viņam/viņai piederošu arī tad, ja to izmanto abi laulātie vai tikai otrs laulātais, ar nosacījumu, ka otrs laulātais nevar apgāzt šo pieņēmumu, neņemot vērā to, ka šis īpašums var būt nepieciešams otram laulātajam. Ja laulātais, kuram pieder īpašums, atsakās to atdot īpašniekam, viņam var tikt izvirzīta mantiska prasība, īpašumtiesību prasība vai līgumsaistīta prasība. Attiecībā uz ģimenes mājokli, līdz ar laulības šķiršanu mājokļa īpašniekam ir tiesības izvirzīt visas mantiskās un līgumsaistītās prasības pret otru laulāto, kas šo mājokli izmanto. Ja īpašums ir kopīgs, pēc šķiršanās tas pārstāj būt kopīpašums un katram laulātajam ir jāsaņem sava daļa atbilstoši kopīpašuma pārtraukšanas kārtībai un sadalei. Visbeidzot, ja viens no laulātajiem laulības laikā ir iegādājies īpašumu, otram laulātajam ir tiesības pieprasīt tā daļu.

c) laulāto nepilngadīgajiem bērniem?

Pēc laulības šķiršanas tiesa nolemj, kā vecākiem piešķiramas aizgādības tiesības:

  1. piešķirot aizgādības tiesības vienam no vecākiem,
  2. piešķirot aizgādības tiesības abiem vecākiem kopā,
  3. sadalot aizgādības tiesības vecāku starpā un
  4. piešķirot aizgādības tiesības trešai pusei.

Attiecībā uz vecāku pienākumu apgādāt savus bērnus, kuriem nav ienākumu no darba vai aktīviem vai ar kuru ienākumiem nepietiek uzturam, šis pienākums ir spēkā arī pēc laulības šķiršanas.

Lapas augšmalaLapas augšmala

d) pienākumu maksāt uzturlīdzekļus otram laulātajam?

Ja viens no šķirtajiem laulātajiem pēc laulības šķiršanas nevar nodrošināt sev uzturu no saviem ienākumiem vai īpašumiem, tad viņam/viņai ir tiesības pieprasīt no otra laulātā uzturlīdzekļus:

  1. ja laulības šķiršanas brīdī un pēc šķiršanas viņš/viņa ir veci vai veselības stāvokļa dēļ nevar uzsākt vai turpināt profesionālo darbību, lai nodrošinātu sev uzturlīdzekļus,
  2. ja viņa/viņas aizgādībā ir nepilngadīgs bērns, un šī iemesla dēļ nevar pilnvērtīgi strādāt sava profesijā,
  3. ja viņš/viņa nevar atrast pastāvīgu, piemērotu darbu vai ja viņam/viņai ir nepieciešama profesionālā sagatavošana, abos gadījumos tikai uz laika periodu, kas nedrīkst pārsniegt trīs gadus pēc tiesas nolēmuma par laulības šķiršanu paziņošanas, un
  4. visos pārējos gadījumos, ja, pēc sprieduma par laulības šķiršanu uzturlīdzekļi piešķirami žēlsirdības iemeslu dēļ.

Uzturlīdzekļu maksāšana var tikt novērsta vai ierobežota, ja tas ir nepieciešams, ar nopietnu pamatojumu, sevišķi, ja laulība bijusi īslaicīga vai ja uzturlīdzekļu saņēmējs tīši veicinājis šķiršanos vai novedis sevi nabadzības stāvoklī. Uzturlīdzekļu saņemšanas tiesības pārstāj eksistēt, ja uzturlīdzekļu saņēmējs atkārtoti apprecas vai ja viņš/viņa pastāvīgi dzīvo kopā ar citu personu civillaulībā, kā arī uzturlīdzekļu saņēmēja nāves gadījumā.

4. Kāda ir juridiskā termina “laulāto šķirtība” praktiskā nozīme?

Šis termins tiek piemērots, ja, divi cilvēki nedzīvo kopā kā laulāts pāris, kaut arī viņu laulība nav šķirta Saskaņā ar Grieķijas likumdošanu tas tiek uzskatīts par iemeslu, lai šķirtu laulību, jo ir notikusiu atsvešināšanās.

Lapas augšmalaLapas augšmala

5. Kādi ir priekšnoteikumi laulāto šķirtībai?

Laulātajiem jādzīvo šķirti, plānojot šķirt laulību vai arī viņi var dzīvot zem viena jumta, bet viens no viņiem plāno šķirt laulību un pārstāj izturēties kā laulātā pāra viena puse, emocionālo saišu izzušanas gadījumā, kuras līdz tam laikam saistīja viņu ar savu partneri, līdz ar ko notikusi atsvešināšanās.

6. Kādas ir laulāto šķirtības tiesiskās sekas?

Ja laulātie pārstāj dzīvot kopā kā laulāts pāris, jebkurš no laulātajiem var iesniegt atbildīgajai vietējai viena locekļa pirmās instances tiesai prasību piemērot tiesas pagaidu noregulējuma procedūru neatliekamas nepieciešamības gadījumā, vai, ja pastāv risks, ka, nosakot ģimenes mājokļa lietojumu; otram laulātajam vajadzētu atstāt ģimenes mājokli; lai noteiktu, kādu kustamo īpašumu viņš/viņa saņems, lai iekārtotos jaunā mājvietā; lai uz pagaidu termiņu noteiktu, kuram no abiem laulātajiem tiks piešķirtas aizgādības tiesības pār nepilngadīgajiem bērniem un saskarsmes tiesības ar otru no vecākiem; un lai īslaicīgi noteiktu uzturlīdzekļus nepilngadīgiem bērniem un atkarībā no apstākļiem pilngadīgiem bērniem, kā arī laulātajam draugam, kas nav spējīgs nodrošināt sev uzturlīdzekļus ar savu darba vai īpašumiem. Jebkurš no laulātajiem var pieprasīt, lai tiesa savā spriedumā nosaka tos pašus jautājumus, iesniedzot prasību vietējā viena locekļa pirmās instances tiesā saskaņā ar Grieķijas Civillikuma kodeksa 681. B pantā noteikto procedūru.

Lapas augšmalaLapas augšmala

7. Kāda ir termina “laulības atzīšana par neesošu” praktiskā nozīme?

Laulības atzīšana par neesošu nozīmē, ka laulība, kas ir sniegusi likumsakarīgus rezultātus, pēc anulēšanas ar galīgu tiesas lēmumu savu trūkumu dēļ pārstāj sniegt rezultātus, ar vienīgo izņēmumu, ka bērni, kas dzimuši vēlāk par neesošu atzītā laulībā, saglabā laulībā dzimušu bērnu statusu.

8. Kādi ir priekšnoteikumi, lai atzītu laulību par neesošu?

Laulību var atzīt par neesošu, ja tā zaudē spēku tādēļ, ka nav ievērots kāds no laulības noslēgšanai nepieciešamajiem nosacījumiem, vai kādu citu konkrētu šķēršļu dēļ, vai arī ja laulība ir apstrīdāma, jo tā noslēgta kļūdas vai spaidu ietekmē.

Laulībai nepieciešamie apstākļi nav ievēroti, ja laulībās nav piedalījies pats laulājamais vai laulības ir pakļautas kādam nosacījumam vai termiņam; ja laulājamie ir nepilngadīgi un nav saņemta tiesas atļauja; ja vienam no laulājamajiem ir tiesas aizliegums, ja viens no viņiem atrodas tiesas aizsardzībā un tiesiskais aizbildnis nav devis savu piekrišanu vai nav saņemta tiesas atļauja; ja kāds no laulātajiem laulības ceremonijas laikā nav apzinājies savu rīcību vai nav bijis spējīgs loģiski domāt garīgas slimības dēļ. Šķērslis, kura dēļ laulību var atzīt par neesošu, pastāv gadījumā, ja laulājas tiešie asinsradinieki un attāli radinieki līdz ceturtajai pakāpei, ja ir tieša radniecība bez ierobežojuma un netieša līdz trešajai pakāpei, kā arī divlaulības vai adoptēšanas gadījumā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Laulība pārstāj būt apstrīdama, ja pēc laulības noslēgšanas abi laulātie pilnībā un brīvi tai piekrīt; ja nepilngadīgajiem tiesa vēlāk piešķir atļauju vai ja nepilngadīgs laulātais, sasniedzot 18 gadu vecumu, apstiprina laulību; ja laulātais, kas praktiski nav spējīgs laulāties, kļūst spējīgs un apstiprina laulību; ja tiesas aizbildnis vai tiesa vai tiesas aizbildnībā esošā persona, sasniegusi iespēju to darīt, atzīst laulību, un laulība arī pārstāj būt apstrīdama, ja maldinātā vai piespiedu kārtā ietekmētā persona pēc kļūdas apzināšanās vai spaidiem atzīst laulību. Bez tam, laulība nepastāv gadījumā, ja tā nav deklarēta mēra un liecinieku priekšā, reģistrējot laulību dzimtsarakstu birojā, vai baznīcā noslēgtai laulībai, ja ceremoniju nevada Austrumu pareizticīgo baznīcas priesteris vai citas Grieķijā praktizētas reliģijas vai dogmas pārstāvis. Šajā gadījumā laulība nerada likumīgas sekas un laulības neesamību var apstiprināt jebkura tiesībspējīga puse ar deklaratīvu prasību.

9. Kādas ir laulības atzīšanas par neesošu tiesiskās sekas?

Pirmkārt laulības rezultāti tiek atlikti ar atpakaļejošu spēku. Šis atpakaļejošā spēka jautājums attiecas uz visām attiecībām starp laulātajiem, neatkarīgi no tā, vai tās ir personiskas, ģimeniskas vai īpašuma attiecības. Tādējādi laulību atzīšana par neesošu noved pie ex tunc situācijas, un tiek anulētas mantošanas tiesības, kuras ir vienam laulātajam attiecībā uz otra īpašumiem beztestamenta mantojuma gadījumā. Tiek atsaukti visi laulāto juridiskie darījumi ar trešām pusēm, ja tos noslēguši laulātie, pamatojoties uz viņu kopīgās dzīves laulībā vajadzībām, kā arī atsauktas juridiskas transakcijas, kas veiktas nolūkā pārvaldīt otra laulātā īpašumus, neierobežojot trešo pušu, kuras stājās šādās transakcijās ar laulātajiem, labticību. Bez tam, viss, kas laulības šķiršanas gadījumā attiecas uz kustamo īpašumu un īpašumu, ko laulības laikā iegādājušies abi laulātie, ir spēkā arī laulības atzīšanas par neesošu gadījumā. Bez tam, ja laulības noslēgšanas laikā abi laulātie vai vismaz viens no tiem neapzinājās laulību neesamības faktu, laulības neesamība ir spēkā arī turpmāk, kamēr laulātajam, kurš neapzinājās neesamību laulības noslēgšanas laikā, būs tiesības saņemt uzturlīdzekļus saskaņā ar šķiršanās gadījumā piemērojamo likumdošanu, kas tiek piemērota pēc analoģijas, no otra laulātā, kurš apzinājās neesamību un no viņa/viņas mantiniekiem, ja viņš/viņa ir miris/mirusi pēc laulības atzīšanas par neesošu. Laulātajam, kurš stājās laulībā spaidu ietekmē, pretlikumīgā veidā vai pretrunā ar pieņemto kārtību, ir tādas pašas tiesības, kā tiem, kuru laulība ir atzīta par neesošu vai ir šķirta sakarā ar otra laulātā nāvi.

Lapas augšmalaLapas augšmala

10. Vai pastāv alternatīvas ārpustiesas metodes, kā risināt laulības šķiršanas jautājumus, nevēršoties tiesā?

Nē.

11. Kur jāiesniedz pieteikums (prasība), lai šķirtu laulību/atzītu laulību par neesošu? Kādas formalitātes jāievēro un kādi dokumenti jāpievieno pieteikumam?

Vairāku locekļu pirmās instances tiesa ir tiesīga šķirt laulību, pamatojoties uz atsvešināšanos vienam vai abiem laulātajiem, laulātā prombūtnes dēļ un atzīt laulību par neesošu vai apstrīdāmu, vai apstiprināt neesošas laulības neesamību saskaņā ar laulību strīdu izšķiršanas procedūru.

Ja šķiršanās notiek pēc abpusējas vienošanās saskaņā ar brīvprātīgo procedūru laulību ir tiesīga šķirt viena locekļa pirmās instances tiesa. Vietējā atbildīgā tiesa ir tiesa apgabalā, kur pusēm ir pastāvīgā dzīvesvieta vai viņu pēdējā pastāvīgā dzīvesvieta, ja viens no viņiem tur vēl dzīvo, vai arī atbildētāja pastāvīgā dzīvesvieta, vai kopīga pieteikuma gadījumā abu laulāto pastāvīgā dzīvesvieta vai pieteikuma iesniedzēja pastāvīgā dzīvesvieta vismaz vienu gadu pirms prasības iesniegšanas, vai sešus mēnešus, ja viņš ir Grieķijas pilsonis vai ja abi laulātie pēc tautības ir grieķi. Līdzīgā veidā tajās pašās tiesās var iesniegt pretprasību. Bez tam, vietējā vairāku locekļu pirmās instances tiesā saskaņā ar laulību strīdu izšķiršanas procedūru un šai procedūrai piemērojamajiem ierobežojumiem kopā ar šķiršanās prasībām var iesniegt un izskatīt arī uzturlīdzekļu piešķiršanas prasības, laulības atzīšanas par neesošu vai neesošas laulības atzīšanas prasības. Bez tam prasības piešķirt aizgādības tiesības un regulēt kontaktu ar bērniem var pievienot šķiršanās prasībai, kas iesniegta viena locekļa pirmās instances tiesā, kura tiks noklausīta saskaņā ar brīvprātīgo procedūru.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Prasības lietas materiāli jāiesniedz tiesas sekretāra birojā, sekretārs nozīmē noklausīšanās datumu, kurš jāpievieno prasības lietas kopijai, pilnvarots advokāts izdod pavēli tiesas ziņnesim paziņot saņēmējam tiesas noklausīšanas datumu, kā arī tiesas ziņnesis nosūta atbildētājam pavēsti ierasties tiesas noteiktajā datumā un noklausīšanās vietu un lietas materiālus. Prasības lieta oficiāli jānosūta atbildētājam, kurš uzturas Grieķijā vai kura pastāvīgā dzīvesvieta ir Grieķijā 60 dienas pirms noklausīšanās datuma un, ja šī persona dzīvo ārzemēs vai tās pastāvīgā dzīvesvieta ir ārzemēs vai ja viņa dzīvesvieta nav zināma, 90 dienas pirms noklausīšanās. Gadījumā, ja dokumenti nosūtāmi uz ārzemēm personai, kuras adrese nav zināma, tad, ja tie ir piemērojami, stājas spēkā noteikumi par pirmstiesas dokumentu nodošanu ES dalībvalstīs, kas ietverti Regulā (EK) Nr. 1348/2000 vai 1965. gada 11. novembra Hāgas Konvencijā, vai nododot dokumentus divām vai vairāk pusēm, stājas spēkā konvencijas.

Materiālā likumdošana, kas piemērojama laulāto personiskajās un īpašuma attiecībās, šķiršanās un laulāto šķirtības gadījumos:

  1. Likums par laulāto pēdējo kopīgo pilsonību laulības laikā, ja viens no laulātajiem ir šo pilsonību saglabājis,
  2. likums par pēdējo kopīgo pastāvīgo dzīvesvietu laulības laikā un
  3. likums par valsti, ar kuru laulātajiem ir tuvākās saites.

Attiecības starp vecākiem un bērniem tiek regulētas šādā kārtībā:

  1. atbilstoši likumam par viņu pēdējo kopīgo tautību,
  2. likumam par viņu pēdējo kopīgo pastāvīgo dzīvesvietu un
  3. likumam par bērna pilsonību. Ja personai ir gan Grieķijas, gan kādas citas valsts pilsonība, piemērojama Grieķijas likumdošana un ja viņam/viņai ir vairākas ārvalstu pilsonības, piemērojama tās valsts likumdošana, ar kuru viņam/viņai ir visciešākā saistība.

Saskaņā ar lietas izskatīšanas vietas likumu (lex fori) piemērojama Grieķijas procesuālā likumdošana, pār kuru saskaņā ar Grieķijas Konstitūcijas 28. pantu pārsvars ir Eiropas Kopienu tiesībām un citu starptautisku konvenciju noteikumiem. Advokātam, kas pārstāv katru no laulātajiem vai kurš stājas tiesas priekšā kopā ar pusi, ko viņš/viņa pārstāv, ir nepieciešama speciāla pilnvara, un kopā ar citiem pierādījumiem jāiesniedz oficiāla laulības apliecība un ģimenes apliecība. Liecinieki tiek izjautāti un advokāti uzstājas ar aizstāvības runu atklātā tiesas sēdē. Šķirot laulību pēc abpusējas vienošanās, pušu pienākums ir divās tiesas sēdēs ar vismaz 6 mēnešu intervālu apliecināt, ka tās vēlas šķirt laulību, kā arī jānoslēdz rakstiska vienošanās, kurā minētas bērnu aizgādniecības tiesības un saskarsme ar bērniem. Tiek ņemtas vērā pušu liecības un zvēresti, bērnu kā liecinieku pratināšana ir aizliegta, kā arī lieciniekiem un ekspertiem ir aizliegts atteikties no zvēresta. Izskatot šķiršanās prasību, tiesa mēģina samierināt puses, atbildētāja neierašanās neietekmē lietas iztiesāšanu un, ja viena no pusēm nomirst pirms galīgā lēmuma pieņemšanas, prasību atceļ. Prasības atzīt laulību par neesošu gadījumā, kuru var ierosināt prokurors, puse tiek aicināta ierasties tiesā, kurpretī nāves gadījumā attiecīgā prasību atceļ, lai to varētu turpināt aizgājušā mantinieki. Gadījumā, ja prokurors tiesā iesniedz prasību atzīt laulību par neesošu vai neesošas laulības prasības gadījumā, lieta ierosināma pret abiem laulātajiem, un ja viens no viņiem ir miris, pret viņa/viņas mantiniekiem.

Lapas augšmalaLapas augšmala

12. Vai ir iespējams iegūt juridisku palīdzību, lai segtu tiesvedības izmaksas?

Jā, ievērojot zināmus nosacījumus. Juridiska palīdzība ir pieejama jebkurai personai, kura var pierādīt, ka nevar segt tiesas izdevumus, neizdodot līdzekļus, kas nepieciešami viņa/viņas un viņa/viņas ģimenes uzturam, gadījumā, ja tiesas process nav neobjektīvs vai smags. Juridisko palīdzību var pieprasīt, iesniedzot tiesnesim pieteikumu pirms prasības iesniegšanas vai lietas izskatīšanas tiesas sēdē un vairāku locekļu pirmās instances tiesas gadījumā – tiesas priekšsēdētājam, un ar tiesas prāvu nesaistītu prasību gadījumā – miertiesnesim prasības iesniedzēja pastāvīgajā dzīvesvietā.

Pieteikumā īsumā jābūt izklāstītai tiesas procesa vai prasības būtībai, minētiem galvenajai lietai pieejamajiem pierādījumiem, kā arī sniegtām precīzām ziņām, kas apliecina, ka ir ievēroti nepieciešamie nosacījumi. Pieteikumam jāpievieno šādi dokumenti:

  1. Izziņa, ko bez maksas var saņemt no mēra vai priekšsēdētāja vietējā kopienā, kur pieteikuma iesniedzējs dzīvo vai viņa/viņas pastāvīgajā dzīvesvietā, kas apliecina viņa/viņas profesionālo, finansiālo un ģimenes stāvokli,
  2. Izziņa, ko bez maksas var saņemt no nodokļu inspektora pieteikuma iesniedzēja pastāvīgajā dzīves vietā vai domicilā, kas apliecina, ka pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis ienākumu nodokļu deklarācijas pēdējo trīs gadu laikā vai deklarācijas par citu tiešo nodokļu nomaksu, kā arī revīzijas apstiprinājumu un
  3. Ja pieteikuma iesniedzējs ir ārzemnieks, Tieslietu ministrijas izdotu izziņu, kas apliecina, ka ir ievērots savstarpīguma nosacījums.

Tiesa izskata lietu, kur atbildētājs ir aicināts, neko nemaksājot, stāties tiesas priekšā. Pilnvarotajam advokātam nav jāpiedalās sēdē. Ja ir skaidrs, ka iepriekšminētie nosacījumi ir ievēroti, tad, vērtējot katru gadījumu atsevišķi, tiek piešķirta juridiskā palīdzība, kas attiecas uz katru tiesas kompetences pakāpi katrā tiesā un ietver obligātu tiesas lēmuma izpildīšanu. Jebkura persona, kas saņem juridisku palīdzību, tiek īslaicīgi atbrīvota no pienākuma pašai segt tiesas un procesuālos izdevumus vispār, citiem vārdiem, notariālās un tiesas ziņneša nodevas, liecinieka un tiesas eksperta nodevas, advokātu honorārus un citus vispārējus tiesas pilnvaru izdevumus, kā arī no pienākuma nodrošināt ar lietu saistītos izdevumus. Saņēmējam ir iespēja īslaicīgi tikt atbrīvotam tikai no daļas šo izdevumu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Juridiskās palīdzības piešķiršana neietekmē pienākumu dotajai pusei segt tai noteiktos izdevumus. Vēršoties tiesā, tiesa izsludina lēmumu, kurā ir norīkots advokāts, notārs un tiesas ziņnesis, kuriiem jāaizsargā juridiskās palīdzības saņēmējs, un viņu pienākums ir ievērot šo rīkojumu, un šo lēmumu piemēro kā vispārējas pilnvaras piešķiršanu.

Juridiskās palīdzības sniegšana tiek pārtraukta līdz ar saņēmēja nāvi, tomēr, prasības, kuras nevar atlikt, var izskatīt, pamatojoties uz piešķirto juridisko palīdzību. Bez tam, juridisko palīdzību var atsaukt vai ierobežot ar tiesas lēmumu pēc paša iniciatīvas vai ar prokurora rekomendāciju, ja ir pierādīts, ka palīdzības piešķiršanai nepieciešamie apstākļi nekad nav pastāvējuši vai vairs nepastāv, vai arī apstākļi ir mainījušies. Izdevumi tiek segti saskaņā ar Grieķijas Civillikuma kodeksa 190.-193. pantu.

Ja ar tiesas lēmumu izdevumus jāsedz pretējai pusei, tad juridiskās palīdzības saņēmēja, advokātu, citu tiesas pilnvaru un juridisko funkcionāru izdevumus sedz šīs personas, no kurām maksu iekasē saskaņā ar obligātās izpildīšanas noteikumiem. Izdevumus, kurus sedz juridiskās palīdzības saņēmējs, iekasē tādā pašā veidā, kolīdz pārstāj būt spēkā daži vai visi juridiskās palīdzības piešķiršanas priekšnosacījumi un tas ir apstiprināts. Ja puses ieguvušas juridisko palīdzību ar nepatiesu liecību palīdzību un sniedzot neprecīzu informāciju, tiesnesis, kas pieņem lēmumu liegt viņiem juridisko palīdzību, nosaka soda naudu, kas maksājama Juristu fondam, kā arī var uzlikt viņiem pienākumu nomaksāt summas, no kurām tie iepriekš tika atbrīvoti, vai pat uzsākt kriminālprocesu pret viņiem.

Lapas augšmalaLapas augšmala

13. Vai ir iespējams pārsūdzēt Grieķijā pieņemtu nolēmumu par laulības šķiršanu/atzīšanu par neesošu?

Jā. Zaudētāja puse var iesniegt apelācijas tiesā apelācijas prasību saistībā ar galīgu lēmumu šķiršanās prāvā, laulības atzīšanas par neesošu, neesošas, apstrīdētas vai apstrīdamas laulības apstiprinājuma prāvās 30 dienu laikā (ja uzturēšanās vieta vai pastāvīgā dzīvesvieta ir Grieķijā) vai 60 dienu laikā (ja uzturēšanās vieta vai pastāvīgā dzīvesvieta ir ārzemēs, vai ja viņa/viņas dzīvesvieta nav zināma) pēc lēmuma paziņošanas, vai gadījumā, ja lēmums nav paziņots, 3 gadu laikā no galīgā lēmuma publicēšanas. Gadījumā, ja puse, kas pilnvarota iesniegt apelāciju, nomirst, tad apelācijas termiņš sākas ar galīgā lēmuma paziņošanu viņa/viņas tiesību pēctečiem vai mantiniekiem.

14. Kas jādara, lai citā ES dalībvalstī pieņemtu tiesas nolēmumu par laulības šķiršanu/atzīšanu par neesošu atzītu arī Grieķijā?

Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1347/2000 lēmumi, kas pieņemti ES dalībvalstīs, tiek atzīti citās dalībvalstīs bez sevišķām formalitātēm. Ja persona vēlas, lai laulības šķiršanas / laulāto šķirtības / laulības atzīšanas par neesošu lēmumu atzītu Grieķijā, viņam jāiesniedz pieteikums viena locekļa pirmās instances tiesā tās personas parastās dzīvesvietas valstī, pret kuru vērsts lēmums, vai lēmuma izpildīšanas vietā. Pieteikumam jāpievieno šādi dokumenti:

  1. Lēmuma kopija, kas saskan ar nepieciešamajām autentiskuma prasībām.
  2. Apstiprinājums, atbilstoši 33. pantam, kurā atrodamas sīkas un precīzas ziņas par tiesu, kas pieņēmuši lēmumu, informācija par laulību, uz ko attiecas lēmums, vai lēmums pieņemts ar aizmugurisku vai strīda procedūru, vai lēmumam var pieprasīt tiesību aizsardzību, vai ir sniegta juridiskā palīdzība, utt.,
  3. Neizpildīta sprieduma gadījumā jāiesniedz tāda dokumenta oriģināls vai apstiprināta kopija,  kas apliecina, ka pirmstiesas dokumenti vai citi līdzīgi dokumenti nodoti pusēm, vai jebkurš dokuments, kas pierāda, ka saņēmējs ir pieņēmis lēmumu kā neapstrīdamu.

Kad ir noteikts tiesas prāvas datums, otrai pusei jānosūta pieteikuma kopija kopā ar lēmumu par tiesas datumu un pavēsti, ar kuru šī puse tiek aicināta piedalīties sēdē. Tiesa, kas nevar pārbaudīt citas ES dalībvalsts tiesas, kuras pieņēmušas lēmumu, jurisdikciju, pārliecinājusies, ka lēmuma atzīšana nav pretrunā ar Grieķijas sabiedrisko kārtību, ka pirmstiesas dokumentācija ir nodota pusēm savlaicīgi, lai varētu sagatavot aizstāvību, vai ja šī puse ir pieņēmusi lēmumu kā neapstrīdamu, ka lēmums nav pretrunā ar lēmumu saistībā ar divām pusēm dalībvalstī, kur lēmums ir atzīts, vai arī citā ES dalībvalstī, vai valstī ārpus ES, kas atbilst atzīšanas nosacījumiem dalībvalstī, kurā lēmums ir atzīts, atzīst lēmumu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

15. Kurā tiesā jāvēršas, lai apstrīdētu citā dalībvalstī pieņemta sprieduma par laulības šķiršanu/laulības spēkā neesamības atzīšanu? Kāda ir procesuālā kārtība šajos gadījumos?

Kompetentā tiesa, kurā var pārsūdzēt spriedumu, kas atzina ES dalībvalsts spriedumu, ir apelācijas tiesa, kura izskata lietu sprieduma apstrīdēšanas prāvā. Apelāciju var iesniegt viena mēneša laikā pēc sprieduma izsludināšanas, taču, ja puses, kas pieprasa atzīt spriedumu, parastā dzīvesvieta nav tajā dalībvalstī, kur izpildāms spriedums, bet citā, termiņš ir 2 mēneši no sprieduma paziņošanas brīža. Šis termiņš nav pagarināms attāluma dēļ. Ja puse, kas pieprasa atzīt spriedumu, neierodas tiesā, tiesas pienākums ir atlikt tiesvedību, līdz tiek apstiprināts, ka viņš/viņa ir aicināts ierasties tiesā saskaņā ar likumā noteikto kārtību un savlaicīgi, vai ka ir sperti visi iespējamie soļi, lai to panāktu. Saistībā ar apelācijas tiesas lēmumu var iesniegt kasācijas prasību Augstākajā tiesā.

16. Kādus šķiršanās likumus tiesa piemēro, šķirot laulātos, kas nedzīvo Grieķijā vai kuriem ir dažādu valstu pilsonība?

Šķiršanos regulē ar materiālo likumdošanu šādā kārtībā:

  1. Atbilstoši likumam par laulāto pēdējo kopīgo pilsonību laulības laikā, ja viens no laulātajiem ir šo pilsonību saglabājis,
  2. Atbilstoši likumam par pēdējo kopīgo pastāvīgo dzīvesvietu laulības laikā un
  3. Atbilstoši likumam par valsti, ar kuru laulātajiem ir tuvākas saites.

Saskaņā ar lietas izskatīšanas vietas likumu (lex fori) piemērojama Grieķijas procesuālā likumdošana, un Kopienas tiesībām ir virsroka pār dalībvalstu tiesībām saskaņā ar Grieķijas Konstitūcijas 28. pantu.

« Laulības šķiršana - Vispārīgas ziņas | Grieķija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 01-06-2006

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste