Eiropas Komisija > ETST > Laulības šķiršana > Vācija

Pēdējo reizi atjaunots: 01-06-2006
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Laulības šķiršana - Vācija

 

SATURS

1. Kādi ir laulības šķiršanas priekšnosacījumi? 1.
2. Kādi ir šķiršanās iemesli? 2.
3. Kādas ir šķiršanās sekas attiecībā uz 3.
3.a) laulāto personiskajām attiecībām (piemēram, attiecībā uz uzvārda lietošanu) 3.a)
3.b) laulāto īpašuma sadalīšana 3.b)
3.c) laulāto nepilngadīgajiem bērniem (attiecībā uz vecāku atbildību un apgādāšanas pienākumiem) 3.c)
3.d) pienākums uzturēt otru laulāto 3.d)
4. Ko nozīmē “šķiršanās, nesaraujot laulības saites“ praktiskā skatījumā? 4.
5. Kādi ir “šķiršanās, nesaraujot laulības saites” nosacījumi? 5.
6. Kādas ir “šķiršanās, nesaraujot laulības saites” tiesiskās sekas? 6.
7. Ko praksē nozīmē laulības “anulēšana“ un “atzīšana par neesošu“? 7.
8. Kādi ir nosacījumi laulības anulēšanai/atzīšanai par neesošu? 8.
9. Kādas ir tiesiskās sekas laulības anulēšanai/atzīšanai par neesošu? 9.
10. Vai ir citas iespējas, lai atrisinātu ar šķiršanos saistītās problēmas, nevēršoties tiesā? 10.
11. Kur jāiesniedz pieteikums par laulības šķiršanu/anulēšanu/atzīšanu par neesošu? 11.
12. Vai es varu saņemt palīdzību tiesas procesa izmaksu segšanai? 12.
13. Vai var tikt pārsūdzēts tiesas spriedums par laulības šķiršanu/neesamību/anulēšanu? 13.
14. Kas man ir jādara, lai citā dalībvalstī taisīts tiesas spriedums par laulības šķiršanu/anulēšanu/neesamību tiktu atzīts Vācijā? 14.
15. Kādā tiesā man ir jāvēršas, lai iesniegtu pieteikumu neatzīt citā dalībvalstī taisītu tiesas spriedumu par laulības šķiršanu/neesamību/anulēšanu? Kāds tiesas process tiks ierosināts? 15.
16. Kādas tiesības šķiršanās procesā tiek piemērotas laulātajiem, kuri nedzīvo Vācijā vai kuriem ir dažādas pilsonības? 16.

 

1. Kādi ir laulības šķiršanas priekšnosacījumi?

Laulība var tikt šķirta ar tiesas spriedumu uz viena vai abu laulāto pieteikuma pamata saskaņā ar Civilkodeksa § 1564 1. rindk. 1. teik. (BGB).

Laulība var tikt šķirta, ja tā ir izirusi. Laulība ir izirusi, ja nepastāv laulāto kopdzīve un nav sagaidāms, ka laulātie to atjaunos (BGB § 1565 1. rindk.). Pieņemams, ka laulība ir neapstrīdami izirusi, ja laulātie gadu dzīvo šķirti un abi laulātie pieprasa šķiršanos, vai otrs laulātais piekrīt laulības šķiršanai. Ja laulātie trīs gadus dzīvo šķirti, tiek neapstrīdami pieņemts, ka laulība ir izirusi bez noteikuma, ka abas puses tā ir secinājušas tiesas procesa laikā (§ 1566 2. rindk. BGB). Izirušas laulības turpināšana ir iespējama tādā gadījumā, ja un ciktāl laulības saglabāšana izņēmuma gadījumā sevišķu iemeslu dēļ ir nepieciešama laulībā dzimušu nepilngadīgu bērnu interesēs. Tas pats ir spēkā tad, ja un ciktāl šķiršanās otram laulātajam tai nepiekrīt, pamatojoties uz ārkārtīgiem apstākļiem, radītu tik smagu cietsirdību, ka laulības turpināšana, ievērojot pieteikuma iesniedzēja atbildību, izņēmuma gadījumā šķiet pienācīga (§ 1568 BGB).

Dzīvošana šķirti saskaņā ar § 1567 1. rindk. 1. teik. BGB nozīmē, ka laulātajiem nav kopīgas saimniecības un viens no laulātajiem noteikti negrib to atjaunot, noliedzot laulības kopdzīves iespējamību. Šie apstākļi ir eventuāli pierādāmi; pirmām kārtām, problēma pastāv apstāklī, ka saskaņā ar likumu ir skaidri pieļaujama dzīvošana šķirti kopējā ģimenes dzīvoklī (§ 1567 1. rindk. 2. teik. BGB).

Lapas augšmalaLapas augšmala

2. Kādi ir šķiršanās iemesli?

Vācu tiesības par šķiršanās iemeslu atzīst tikai laulības iziršanu.

Šķiršanās, pamatojoties uz viena laulātā vainu, nepastāv.

3. Kādas ir šķiršanās sekas attiecībā uz

3.a) laulāto personiskajām attiecībām (piemēram, attiecībā uz uzvārda lietošanu)

Šķirtais laulātais atstāj laulību uzvārdu, kuru laulātie laulības noslēgšanas brīdī bija izvēlējušies. Iesniedzot pieteikumu dzimtsarakstu nodaļā, viņš var atkal atgūt savu dzimšanas uzvārdu vai uzvārdu, kas bija līdz laulību uzvārda pieņemšanas brīdim, vai arī var lietot savu dzimšanas uzvārdu pirms laulību uzvārda vai pievienot tam. (§ 1355 5. rindk. BGB).

Ja ir bijuši priekšnosacījumi laulības šķiršanai un mantojuma atstājējs ir pieteicis šķiršanos vai tai ir piekritis, tiek izslēgtas otra laulātā likumiskās mantojuma tiesības (§ 1933 BGB). Pēdējās gribas rīkojums par labu laulātajam šajā gadījumā ir spēkā neesošs; izņemot gadījumu, kad mantojuma atstājējs to ir paredzējis laulības šķiršanas gadījumā (§ 2077 BGB).

3.b) laulāto īpašuma sadalīšana

Ja laulātie dzīvo likumīgā laulāto mantisko attiecību režīmā, tad laulības laikā iegūtā manta šķiršanās gadījumā starp laulātajiem ir jāsadala (§§ 1372 un tālāk BGB). Izņēmums ir, ja mantas sadalīšana būtu rupji netaisnīga. Tas var būt īpaši tādā gadījumā, ja laulātais, kurš ir sarūpējis mazāko mantas daļu, ilgākā laika periodā nav izpildījis no laulības attiecībām izrietošās saimnieciskās parādsaistības (§ 1381 BGB). Tas netiek uzskatīts par laulātā vainu, lai pieprasītu šķiršanos.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja abi laulātie ir vienojušies par laulāto mantas kopību, tad laulātajiem kopīgā manta ir jāsadala. Sankcijas pret laulāto, kas ir šķiršanās vaininieks, nav paredzētas.

Ģimenes dzīvokli, ja laulātie savā starpā nevienojas, tiesa var piešķirt vienam laulātajam (§ 1 Noteikumi par mājsaimniecībām). Dzīvokļa īres gadījumā īres līgums tiesiski var tikt pārskatīts. Tiesa šajā gadījumā lemj saskaņā ar taisnīguma principu.

Mājsaimniecības piederumus, ja tie ir kopīgā īpašumā, tiesai ir taisnīgi un lietderīgi jāsadala. Iedzīves priekšmeti, kas ir viena laulātā īpašumā, ir jāpiešķir otram, ja tie viņam ir nepieciešami arī turpmāk un ja ir sagaidāma to nodošana no šo priekšmetu īpašnieka.

Arī laulības laikā laulāto iegūtās tiesības uz pensiju (piem. tiesības uz likumīgo pensijas apdrošināšanu, tiesības uz pensiju un piemaksām no uzņēmumu pensiju fondiem vai no privātajiem pensiju apdrošināšanas līgumiem) laulības šķiršanas gadījumā ir jāsadala saskaņā ar daļu vienlīdzības principu.

3.c) laulāto nepilngadīgajiem bērniem (attiecībā uz vecāku atbildību un apgādāšanas pienākumiem)
aa) vecāku atbildība

Ja abiem vecākiem ir kopīgas vecāku rūpes par bērniem un ja viņi šķiras, tad arī turpmāk pastāv kopīgas vecāku rūpes. Tiesiska pārbaude un lēmums par to seko tikai gadījumos (skatoties no bērna interešu apdraudējuma viedokļa), kad viens no vecākiem pieprasa piešķirt vienpersoniskas bērna apgādāšanas tiesības. Tāds pieprasījums ir izpildāms, ja ir sagaidāms, ka kopējas apgādāšanas izbeigšana un tās uzticēšana pieteikuma iesniedzējam vislabāk atbilst bērna interesēm. No vācu tiesībām izriet, ka bērna kontaktēšanās ar abiem vecākiem bērna intereses aizsargā vislabāk un līdz ar to nodrošina bērna tiesības satikties ar abiem vecākiem, tāpat kā abu vecāku tiesības un pienākumus kontaktēties.

Lapas augšmalaLapas augšmala

bb) apgādāšanas pienākumi

Vecākiem ir pienākums nodrošināt saviem bērniem uzturu (§ 1601 BGB). Bērniem ir tiesības uz uzturu, ja viņi nav spējīgi paši sevi uzturēt (§ 1602 BGB). Apgādāšanas pienākumi ir atkarīgi no pašu vecāku darbaspējām (§ 1603 BGB). Jebkurā gadījumā vecāki savu bērnu priekšā ir lielākā mērā darbaspējīgi, tas nozīmē, ka tiek vērtēti sasniedzamie, ne tikai pieejamie ienākumi (§ 1603 2. rindk. BGB). Vecākiem bērni jāapgādā atbilstoši katra izpeļņai un mantiskajam stāvoklim. Taču arī viens no vecākiem, kurš rūpējas par bērnu, var izpildīt apgādāšanas pienākumu, kopjot un aprūpējot bērnu (§ 1606 3. rindk. BGB).

Bērna apgādāšana (uzturs) ietver sevī visu dzīvei nepieciešamo, ieskaitot piemērotas izglītības izmaksas (§ 1610 BGB).

3.d) pienākums uzturēt otru laulāto

Laulātajam pēc šķiršanās pašam ir jārūpējas par savu uzturu (§§ 1569, 1577 BGB). Viņam ir tikai jāveic piemērots darbs. Ciktāl tas ir nepieciešams, lai uzsāktu veikt piemērota atalgotu darbu un ciktāl ir sagaidāms veiksmīgi iegūt izglītību, viņam ir jāizglītojas, jāceļ kvalifikācija vai jāpārkvalificējas (§ 1574 3. rindk. BGB).

Šķirtajam laulātajam ir tiesības uz uzturu:

  • tik ilgi un ciktāl no viņa nevar sagaidīt algota darba veikšanu kopīga bērna aprūpes dēļ (§ 1570 BGB) vai šķiršanās brīdī slimības, fizisko vai garīgo spēju vājuma dēļ (§ 1572 BGB);
  • ciktāl no viņa šķiršanās brīdī vairs nevar sagaidīt algota darba veikšanu vecuma dēļ (§ 1571 BGB);
  • tik ilgi un ciktāl šķirtais laulātais izglītojas, ceļ kvalifikāciju vai pārkvalificējas, lai novērstu laulības radītos trūkumus. Bet tam pastāv priekšnosacījums, ka izglītošanos, kvalifikācijas celšanu vai pārkvalifikāciju jāuzsāk tik drīz, cik iespējams, lai iegūtu piemērotu algotu darbu, kas ilgstoši nodrošina uzturu, un būtu sagaidāma sekmīga izglītības iegūšana;
  • tik ilgi un ciktāl laulātais pēc šķiršanās nespēj atrast piemērotu algotu darbu (§ 1573 1. rindk. BGB),
  • tiktāl un tik ilgi, kamēr no viņa citu smagu iemeslu dēļ nav sagaidāma algota darba veikšana, un uztura atteikšana, ņemot vērā abu laulāto intereses, būtu rupji netaisnīga;
  • tiktāl, kamēr ienākumi no piemērota darba veikšanas ir nepietiekami sevis apgādāšanai (§ 1573 2. rindk. BGB).

Uztura apjoms tie noteikts atkarībā no laulāto dzīves apstākļiem un ietver izmaksas, kas saistītas ar piemērotu veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu kopšanas nepieciešamības gadījumiem, kā arī vecuma apdrošināšanu un apdrošināšanu darbaspēju samazināšanās gadījumiem. (§ 1578 BGB). Ja laulātais, kam ir apgādāšanas pienākums, ar saviem ienākumiem un mantisko stāvokli, ņemot vērā citas savas saistības, nav spējīgs nodrošināt uzturu otram, neapdraudot pienācīgu sevis apgādāšanu, viņam ir jānodrošina uzturs tiktāl, cik tas atbilstu taisnīguma principam, ņemot vērā šķirto laulāto vajadzības, ienākumus un mantisko stāvokli (§ 1581 1. teik. BGB).

Lapas augšmalaLapas augšmala

4. Ko nozīmē “šķiršanās, nesaraujot laulības saites“ praktiskā skatījumā?

Katrs laulātais var, ja viņš vēlas, bez īpašām formalitātēm dzīvot šķirti. Tiesisks lēmums nav nepieciešams.

5. Kādi ir “šķiršanās, nesaraujot laulības saites” nosacījumi?

Laulātajiem ir jādzīvo atsevišķi. Laulātie dzīvo atsevišķi, ja starp viņiem vairs nepastāv kopīga saimniecība un viens no laulātajiem noliedz laulības kopdzīvi.

6. Kādas ir “šķiršanās, nesaraujot laulības saites” tiesiskās sekas?

Ja laulātie dzīvo šķirti vai viens no viņiem grib dzīvot atsevišķi, viens laulātais var pieprasīt, lai otrs laulātais nodod viņam vienpersoniskā lietošanā ģimenes dzīvokli vai vienu tā daļu, ciktāl tas ir nepieciešams, lai novērstu netaisnīgu cietsirdību. Šajā gadījumā ir jāņem vērā dzīvokļa īpašuma tiesības un tiesības izmantot dzīvojamās telpas. Dzīvokļa nodošana sievai ir iespējama tad, ja citādi būtu iespējama tikai uzturēšanās sieviešu kopmītnē. Ja viens laulātais ir fiziski iespaidojis otru vai viņam draudējis, tad aizskartajam vai apdraudētajam vienpersoniskā lietošanā parasti ir piešķirams viss dzīvoklis. Dzīvokļa piešķiršana tomēr nenotiek tādēļ, lai sagatavotu un atvieglotu laulības šķiršanu.

Var tikt regulēta arī iedzīves priekšmetu lietošana atsevišķajā dzīvošanas laikā. Turklāt katrs laulātais viņam piederošos mājsaimniecības priekšmetus var prasīt no otra atpakaļ. Taču viņam ir jāļauj otram laulātajam tos izmantot, ja tie viņam ir nepieciešami savai jaunajai mājsaimniecībai un atsevišķos gadījumos to nodošana atbilst taisnīguma principam.

Lapas augšmalaLapas augšmala

7. Ko praksē nozīmē laulības “anulēšana“ un “atzīšana par neesošu“?

Laulība pēc pieprasījuma var tikt izbeigta tikai ar tiesas spriedumu. Anulēšana nepastāv.

8. Kādi ir nosacījumi laulības anulēšanai/atzīšanai par neesošu?

Iemesli laulības atzīšanai par neesošu ir atbilstoši § 1314 BGB:

  • viens laulātais nav pilngadīgs vai nav atbrīvots no šī nosacījuma;
  • viens laulātais nav rīcībspējīgs;
  • viens laulātais ir jau precējies;
  • laulātie ir taisnā līnijā radinieki, māsa un brālis vai pusmāsa un pusbrālis, arī, ja radniecības attiecības ir izbeigtas ar adopciju;
  • ja personas, kas vēlas doties laulībā, personīgi un vienlaicīgi klāt esot, dzimtsarakstu nodaļā nav iesnieguši pieteikumu laulības noslēgšanai vai to ir iesnieguši ar kādu nosacījumu vai novēlošanos;
  • viens no laulātajiem laulības noslēgšanas brīdī atradās nesamaņas stāvoklī vai pārejošu psihisku traucējumu iespaidā;
  • viens no laulātajiem laulības noslēgšanas brīdi nebija zinājis, ka notiek laulību reģistrācija;
  • viens no laulātajiem ir devies laulībā prettiesīga maldinājuma rezultātā;
  • viens no laulātajiem ir devies laulībā sodāmu draudu ietekmēts;
  • abi laulātie laulības noslēgšanas brīdī bija vienisprātis, ka viņi nevēlas laulāto kopdzīvi.

Ir izšķirami gadījumi, kuros laulība nav noslēgta. Tas ir gadījumos, ja

  • laulība nav tikusi noslēgta dzimtsarakstu nodaļā;
  • pieteikumi tika iesniegti dzimtsarakstu nodaļā, kura konstatēja, ka tā nav gatava laulību reģistrēšanai;
  • saderinātie laulāšanās laikā nav iesnieguši pieteikumus laulības noslēgšanai;
  • ja runa ir par laulības noslēgšanu starp viena dzimuma personām. Viena dzimuma pāriem pastāv iespēja uz reģistrētām dzīves partnerattiecībām. Bet tā nav laulība.

9. Kādas ir tiesiskās sekas laulības anulēšanai/atzīšanai par neesošu?

Kopdzīvē iegūtās mantas sadalīšana notiek arī laulības atzīšanas par neesošu gadījumā, ciktāl tas attiecībā uz laulības noslēgšanas apstākļiem vai divkāršas laulības gadījumā, ņemot vērā trešās personas intereses, nebūtu rupja netaisnība (§ 1318 3. rindk. BGB).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Attiecībā uz iedzīves priekšmetiem un ģimenes dzīvokli spēkā ir tie paši nosacījumi, kas laulības šķiršanas gadījumā, arī šeit jāņem vērā laulības noslēgšanas apstākļi un divkāršas laulības gadījumā trešās personas intereses. (§ 1318 4. rindk. BGB).

Laulāto daļu vienādošana – laulības laikā laulāto iegūto tiesību uz pensiju dalīšana- pastāv tikai tik daudz, lai tas nebūtu rupji netaisnīgi § 1318 3. rindk. BGB).

Laulāto mantojuma tiesības izbeidzas tāpat kā laulības šķiršanas gadījumā, proti, ja pastāv priekšnosacījumi laulības atzīšanai par neesošu un ja tika iesniegts atbilstošs laulāto pieteikums. Laulāto mantojuma tiesības arī tad nav spēkā, ja mantojumu saņemošais laulātais jau laulības noslēgšanas brīdī zināja iemeslus laulības atzīšanai par neesošu, proti, rīcībnespēju, divlaulību, radniecību, formālos pārkāpumus un psihiskos traucējumus (§ 1318 5. rindk. BGB).

Tiesības uz uzturu tāpat kā laulības šķiršanas gadījumā pastāv atbilstoši § 1318 2. rindk. BGB:

  • par labu tam laulātajam, kurš nebija zinājis iemeslus laulības atzīšanai par neesošu vai bijis prettiesiska maldinājuma un sodāmu draudu ietekmēts no otra laulātā puses vai ar tādu nodomu ticis maldināts vai apdraudēts;
  • par labu abiem laulātajiem, ja ir pārkāpts divkāršas laulības aizliegums un radniecības gadījumos, kā arī, ja nav ievērota laulības noslēgšanas kārtība, ja abi laulātie zināja par laulības neesamību; tas neattiecas uz divkāršas laulības aizlieguma pārkāpšanu, ciktāl viena laulātā tiesības uz uzturu negatīvi ietekmētu trešā laulātā attiecīgās tiesības.

10. Vai ir citas iespējas, lai atrisinātu ar šķiršanos saistītās problēmas, nevēršoties tiesā?

Šķiršanās gadījumā vecākiem Bērnu un jaunatnes palīdzības ietvaros ir tiesības uz konsultācijām. Konsultantiem ir jāpalīdz atsevišķi dzīvojošiem un šķirtiem vecākiem radīt nosacījumus, lai vecāki apzinātos savu atbildību bērna vai jaunieša interešu nodrošināšanā. Vecāki tiek atbalstīti attīstīt pieņemamu modeli, kā vecākiem ievērot bērna apgādāšanas pienākumu, piedaloties arī iesaistītajam bērnam vai jaunietim. Visu konsultāciju vietu datu bāze atrodama www.dajeb.de Deutsch. Turklāt pastāv iespēja ar vidutāju palīdzību atrisināt strīdu un mierīgi vienoties. Plašāka informācija par ģimeņu konsultēšanu (starpniecību) atrodama www.bafm-mediation.de Deutsch.

Lapas augšmalaLapas augšmala

11. Kur jāiesniedz pieteikums par laulības šķiršanu/anulēšanu/atzīšanu par neesošu?

Pieteikums par laulības šķiršanu vai atzīšanu par neesošu ir jāiesniedz Iecirkņa tiesā/Ģimenes lietu tiesā (§ 23 b Likums par tiesu varu, § 606 Civilprocesa likums). Teritoriāli parasti piekritīga ir Ģimenes lietu tiesa, kuras iecirknī laulātajiem ir viņu kopējā ierastā uzturēšanās vieta.

12. Vai es varu saņemt palīdzību tiesas procesa izmaksu segšanai?

Pilsonis, kas sava personiskā un mantiskā stāvokļa dēļ nespēj segt tiesvedības izdevumus vai arī tos var segt tikai daļēji vai pa daļām, var lūgt finansiālu palīdzību civiltiesiskā procesa izmaksu segšanai. Tā priekšnosacījums ir, ka paredzamā tiesas vajāšana vai tiesību aizsardzība nodrošina pietiekamas izredzes uz panākumiem un nešķiet pārgalvīga. Līdz ar to pieeja tiesām tiek nodrošināta arī ekonomiski maznodrošinātām personām. Palīdzība segt procesa izmaksas – atkarībā no ieguldāmajiem ienākumiem – ietver sevī pilnībā vai daļēji personīgos tiesāšanās izdevumus un izdevumus par personīgo advokātu.

13. Vai var tikt pārsūdzēts tiesas spriedums par laulības šķiršanu/neesamību/anulēšanu?

Jā. Lai pārsūdzētu tiesas spriedumu par laulības šķiršanu, neesamību vai anulēšanu kā tiesiskie līdzekļi spēkā ir vispārējie noteikumi, tas nozīmē, apelācija ir iespējama, ņemot vērā Civilprocesa likuma priekšnosacījumus saskaņā ar §§ 511. Apelācijas sūdzība tiek izskatīta Augstākajā pavalsts tiesā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

14. Kas man ir jādara, lai citā dalībvalstī taisīts tiesas spriedums par laulības šķiršanu/anulēšanu/neesamību tiktu atzīts Vācijā?

Šāds spriedums (izņemot no Dānijas) saskaņā ar Padomes 2000. gada 29. maija noteikumiem (EG) Nr. 1347/2000 (sekojot: Brisele II-VO) Vācijā tiek automātiski atzīts, tātad neveicot īpašu atzīšanas procedūru. Taču saskaņā ar Briseles II-VO principā tika pieņemts, ka pēc 2001. gada 1. marta tika ieviestas tiesiskas procedūras laulības šķiršanai, atzīšanai par neesošu vai anulēšanai . Lēmumiem no Dānijas tāpat kā iepriekš ir nepieciešama īpaša atzīšanas procedūra.

15. Kādā tiesā man ir jāvēršas, lai iesniegtu pieteikumu neatzīt citā dalībvalstī taisītu tiesas spriedumu par laulības šķiršanu/neesamību/anulēšanu? Kāds tiesas process tiks ierosināts?

Atbilstoši Padomes 2000. gada 29. maija noteikumiem (EG) Nr. 1347/2000 par šāda tiesas sprieduma atzīšanu vai, respektīvi, neatzīšanu piekritīga ir vietējā Ģimenes lietu tiesa, kuras piekritības zonā:

  • atbildētājs parasti uzturas vai
  • šādai piekritībai neesot, iezīmējas interese par tiesiska lēmuma nepieciešamību;
  • vai Berlīnes Augstākās tiesas iecirknī lietas izlemšanai iecelta tiesa.

Pieteikuma iesniedzējs var tieši vērsties tiesā. Ģimenes lietu tiesā notiekošā procesā tikai pieteikuma iesniedzējs saņem iespēju izteikties, informējot par sprieduma rezolutīvo daļu vai konstatējot, ka tiesas spriedums ir atzīstams.

16. Kādas tiesības šķiršanās procesā tiek piemērotas laulātajiem, kuri nedzīvo Vācijā vai kuriem ir dažādas pilsonības?

To, kādas tiesības ir jāpiemēro lietās pār laulības šķiršanas priekšnosacījumiem un sekām saistībā ar citas valsts tiesībām, nosaka Civilkodeksa ievaddaļas 17. p. (EGBGB). Pirmām kārtām laulības šķiršana tiek regulēta ar tiesībām, kas šķiršanās procesa ierosināšanas brīdī ir noteicošās par “vispārējām laulības lietām”. Ciktāl laulātie nav izvēlējušies nevienu piekritīgu tiesu, vispārējās laulības lietas tiek noteiktas ar tiesībām tajā valstī, kurai abi laulātie ir piederīgi vai laulību laikā pēdējai bija piederīgi, ja viens no viņiem šai valstij vēl ir piederīgs. Ja šajā ziņā kopīga pilsonība nepastāv, vispārējās laulības lietas nosaka

  • tiesības tajā valstī, kurā abiem laulātajiem ir ierastā uzturēšanās vieta vai laulību laikā bija pēdējā, ja vienam no viņiem vēl joprojām tur ir ierastā uzturēšanās vieta, vai
  • tiesībām tajā valstī, ar kuru laulātie ir visciešāk saistīti citā veidā.

« Laulības šķiršana - Vispārīgas ziņas | Vācija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 01-06-2006

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste