Eiropas Komisija > ETST > Laulības šķiršana > Beļģija

Pēdējo reizi atjaunots: 16-06-2006
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Laulības šķiršana - Beļģija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pirmavota valodas versija ir atjaunināta un pārcelta uz Eiropas e-tiesiskuma portālu.


 

SATURS

1. Kādi ir nosacījumi, lai iegūtu laulības šķiršanu? 1.
2. Kādi ir laulības šķiršanas iemesli? 2.
3. Kādas ir laulības šķiršanas juridiskās sekas attiecībā uz personiskajām attiecībām starp laulātajiem, īpašuma sadalīšanu laulāto starpā, laulāto nepilngadīgajiem bērniem un pienākumu maksāt uzturlīdzekļus otram laulātajam?
a) Personiskās attiecības.
b) Īpašuma sadalīšana.
c) Laulāto nepilngadīgie bērni. (Vecāku atbildība - Beļģija)
d) Pienākums maksāt uzturlīdzekļus otram laulātajam. (Uzturlīdzekļu prasības - Beļģija)
 3.
4. Ko praktiski nozīmē jēdziens laulāto dzīvošana šķirti? 4.
5. Kādi ir iemesli laulāto dzīvošanai šķirti? 5.
6. Kādas ir laulāto šķirtas dzīvošanas tiesiskās sekas? 6.
7. Ko praktiski nozīmē jēdziens laulības anulēšana? 7.
8. Kādi ir laulības anulēšanas iemesli? 8.
9. Kādas ir laulības anulēšanas juridiskās sekas? 9.
10. Vai bez tiesas pastāv alternatīvas iespējas laulības šķiršanas jautājumu risināšanai, neiesniedzot prasību tiesā? 10.
11. Kur man ir jāadresē prasība par laulības šķiršanu, laulāto dzīvošanu šķirti vai laulības anulēšanu ? Kādas formalitātes ir jāievēro un kādi dokumenti ir jāpievieno prasībai? 11.
12. Vai es varu iegūt juridisko palīdzību, lai segtu tiesas izdevumus? 12.
13. Vai iespējams pārsūdzēt lēmumu par laulības šķiršanu, laulāto dzīvošanu šķirti, laulības anulēšanu? 13.
14. Kas man jādara, lai atzītu Beļģijā lēmumu par laulības šķiršanu, laulāto dzīvošanu šķirti vai laulības anulēšanu, kuru pieņēmusi tiesa citā Eiropas Savienības dalībvalstī? 14.
15. Kādā tiesā Beļģijā ir jāgriežas, lai iebilstu pret to, ka kādas Eiropas Savienības valsts tiesa ir atzinusi lēmumu par laulības šķiršanu, laulāto dzīvošanu šķirti vai laulības anulēšanu par spēkā esošu citā dalībvalstī ? Kāda šajā gadījumā ir piemērojamā procedūra? 15.
16. Kāds likums par laulības šķiršanu ir piemērojams laulības šķiršanas procedūrā, kurā piedalās laulātie, kuri nedzīvo Beļģijā, vai kuriem ir dažādas pilsonības? 16.

 

1. Kādi ir nosacījumi, lai iegūtu laulības šķiršanu?

Beļģijas tiesību akti paredz divus laulības šķiršanas veidus : laulības šķiršana noteikta iemesla dēļ un laulības šķiršana uz savstarpējas vienošanās pamata.

Laulības šķiršana noteikta iemesla dēļ balstās uz to, ka viens no laulātajiem ir pārkāpis kādas no laulībām izrietošas saistības, ko pienācīgā kārtā pierāda otrs laulātais. Šie pārkāpumi ir precizēti likumā. Laulības šķiršana noteikta iemesla dēļ var balstīties uz faktisku kopdzīves šķiršanu, kas ilgusi vismaz divus gadus, uzskatot ilgu atšķirtību par norādi uz neatgriezenisku laulības izjukšanu.

Laulības šķiršana uz savstarpējas vienošanās pamata tiek realizēta, abiem laulātajiem stingri un oficiāli paužot gribu izbeigt savu savienību. Katram no laulātajiem ir jābūt 20 gadus vecam (Civillikuma 275. pants). Savstarpējā vienošanās ir pieļaujama vienīgi tad, ja laulība ir tikusi noslēgta vismaz divus gadus pirms iesnieguma iesniegšanas (Civillikuma 276. pants).

Laulības šķiršana, radot izmaiņas personu stāvoklī, ir pakļauta publiskošanai. Līdz ar to, laulības šķiršanu var pasludināt tikai ar tiesas spriedumu.

2. Kādi ir laulības šķiršanas iemesli?

Beļģijas tiesību aktos laulības šķiršanas iemesli ir laulības pārkāpšana (Civillikuma 229. pants), ļaunprātība, fiziska vardarbība un smagi pārdarījumi (231. pants), kā arī faktiska kopdzīves šķiršana (232. pants). Lai gan jurisprudencē ir dota jēdziena « smagi pārdarījumi » plaša interpretācija, tiem ir tomēr jāattiecas uz laulāto savstarpējiem pienākumiem.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Lai kāds būtu minētais iemesls, tam ir jāatbilst četriem nosacījumiem, lai tas varētu tikt uzskatīts par laulības šķiršanas iemeslu, proti : ir jābūt runai par smagu no laulības izrietošo pienākumu nepildīšanu, pienākumu nepildīšanai ir jābūt brīvprātīgai un attiecināmai uz laulāto, kurš tos neveic, pienākumu nepildīšanas raksturam ir jābūt tādam, kas apvaino laulāto, kurš no tā cieš, un šim faktam ir jābūt notikušam laulības laikā vai vismaz jāsakrīt ar to.

Laulības šķiršanu, kas balstīta uz faktisku kopdzīves šķiršanu, likumdevējs ir iekļāvis starp gadījumiem, kad laulība tiek šķirta noteikta iemesla dēļ. Šajā gadījumā netiek prasīta abu laulāto piekrišana. To viens laulātais var uzspiest savam dzīvesbiedram, bez nepieciešamības pierādīt pēdējā vainu. Tiesas kontrole attiecas uz šķirtās dzīvošanas ilgumu un uz laulāto nesaskaņu neatgriezeniskuma pakāpi, kur šķirtā dzīvošana ir tikai to redzamā daļa. Šķirtās dzīvošanas neatgriezeniskais raksturs vainagojas ar situāciju, kad kopdzīves atsākšana nav ticama. Lai laulības šķiršana tiktu apstiprināta sakarā ar faktisku kopdzīves šķiršanu, tā nedrīkst ievērojami pasliktināt laulībā dzimušo vai laulāto adoptēto nepilngadīgo bērnu materiālo stāvokli.

Laulības šķiršana sakarā ar faktisku kopdzīves šķiršanu ir iespējama pat tad, ja tā ir notikusi sakarā ar viena laulātā garīgo stāvokli.

3. Kādas ir laulības šķiršanas juridiskās sekas attiecībā uz personiskajām attiecībām starp laulātajiem, īpašuma sadalīšanu laulāto starpā, laulāto nepilngadīgajiem bērniem un pienākumu maksāt uzturlīdzekļus otram laulātajam?
a) Personiskās attiecības.
b) Īpašuma sadalīšana.
c) Laulāto nepilngadīgie bērni. (Vecāku atbildība - Beļģija)
d) Pienākums maksāt uzturlīdzekļus otram laulātajam. (Uzturlīdzekļu prasības - Beļģija)

a) Personiskās attiecības.

Laulības šķiršana pārtrauc laulības saites attiecībā uz nākotni. Beidzas visas juridiskās attiecības, kas balstītas uz laulāto statusu. Rezultātā viens no bijušajiem laulātajiem vairs nevar izmantot bijušā laulātā uzvārdu. Īpašos gadījumos, attiecībā uz uzņēmējdarbībā izmantotu uzvārdu, šim noteikumam var tikt izdarīts izņēmums. Bijušie laulātie beidz būt viens otra mantinieki. Viņi var doties laulībā otrreiz.

Lapas augšmalaLapas augšmala

b) Īpašuma sadalīšana.

Ģimenes īpašumam izbeidzoties, ir jāuzsāk likvidācija. Lai novērtētu ģimenes īpašuma sastāvu, ir nepieciešams iesniegt prasību par laulības šķiršanu. Laulības šķiršanas gadījumā, kas saistīta ar vainas jēdzienu, tikai laulātais, kurš iegūst šķiršanos, saglabā īpašumus, kurus viņš ieguvis saskaņā ar laulību līgumu vai laulības laikā. Ja laulības šķiršana ir pasludināta sakarā ar faktisku kopdzīves šķiršanu, laulātais, kurš ir panācis laulības šķiršanu, tiek uzskatīts par vainīgo ; rezultātā viņš zaudē ienākumus, kurus viņam piešķīris otrs laulātais. Gadījumā, ja šķiršanās notiek viena laulātā garīgā stāvokļa dēļ, abi bijušie laulātie saglabā ienākumus no līgumā noteiktajām institūcijām.

Laulības šķiršanas gadījumā uz savstarpējas vienošanās pamata puses iepriekš vienojas par attiecīgajām tiesībām. Tās var izlīgt un tās var likt veikt inventarizāciju (Civillikuma 1287. pants). Iepriekšējo vienošanos, ja tā attiecas uz nekustamajiem īpašumiem, ir jānoformē pie notāra.

c) Laulāto nepilngadīgie bērni.

Pēc laulības izbeigšanās, to izšķirot, bērnu audzināšanu un viņu īpašumu pārvaldi veic kopīgi tēvs un māte vai tas, kuram šis pienākums ir uzticēts vai nu ar pušu attiecīgi apstiprinātu vienošanos, vai arī ar spriedumu, ko steidzamā kārtā pasludinājis tiesas priekšsēdētājs (Civillikuma 302. pants). Katram no laulātajiem proporcionāli savām iespējām ir jāsedz bērnu izmitināšanas, uzturēšanas, uzraudzības, izglītošanas un apmācības izdevumi (Civillikuma 203. pants). Parasti šis ieguldījums izpaužas uzturlīdzekļu veidā, kuru apmēru nosaka tiesa. Šis ieguldījums turpinās līdz bērnu pilngadībai vai, ja viņu apmācība šai brīdī vēl nav pabeigta, līdz tās pabeigšanai. Lēmumi, kas pieņemti uz laiku laulības šķiršanas procesa laikā, paliek spēkā pēc sprieduma stāšanās spēkā līdz brīdim, kamēr kompetenta tiesa pieņem citādu lēmumu. Puses ir pakļautas prasībai ar līgumiem pirms laulības šķiršanas, savstarpēji vienojoties, nokārtot jautājumu par bērnu audzināšanu un viņu īpašumu pārvaldi kā laulības šķiršanas procesa laikā, tā pēc laulības šķiršanas (Civillikuma 1288. panta, 2. punkts). Tās vienojas arī par katra laulātā ieguldījumu bērnu uzturēšanai, izglītošanai un piemērotai apmācībai (Civillikuma 1288. panta, 3. punkts).

Lapas augšmalaLapas augšmala

d) Pienākums maksāt uzturlīdzekļus otram laulātajam.

Tiesa var piespriest laulātajam, kurš ir panācis laulības šķiršanu, uzturlīdzekļus atkarībā no otra laulātā īpašumiem un ienākumiem, kuru summai ir viņam jāļauj nodrošināt dzīvi tādos pašos apstākļos, kādi bija kopdzīves laikā (Civillikuma 301. pants). Uzturlīdzekļi nevar pārsniegt trešdaļu no uzturlīdzekļus maksājošā laulātā ienākumiem. Tie sastāv no naudas summas, kuras apmērs ir pilnībā pakļauts patēriņa preču cenu svārstībām. Tiesa var atļaut uzturlīdzekļu samaksu, iemaksājot noteiktu summu. Uzturlīdzekļus jebkurā laikā var aizstāt ar kapitālu. Laulības šķiršanas gadījumā sakarā ar faktisku laulības šķiršanu laulātais, kurš panāk laulības šķiršanu, tiek uzskatīts par vainīgo pusi, un viņam nevar tikt piešķirti uzturlīdzekļi (Civillikuma 306. pants). Taču, ja viņam izdodas pierādīt, ka šķiršanās ir notikusi otra laulātā vainas dēļ, prasītājs var iegūt uzturlīdzekļus. Šajā gadījumā Civillikuma 307.bis pants nosaka, ka uzturlīdzekļu apmērs var pārsniegt trešdaļu no uzturlīdzekļus maksājošā laulātā ienākumiem (pretēji: Arbitrāžas tiesas spriedumi 48/2000 un 163/2001).

Laulības šķiršanas gadījumā uz savstarpējas vienošanās pamata puses var vienoties par iespējamo uzturlīdzekļu apmēru, ko viens no laulātajiem maksās otram pārbaudes perioda laikā un pēc laulības šķiršanas, kā arī par to indeksāciju un pārskatīšanu (Civillikuma 1288. panta 4. punkts). Tas nav jādara obligāti.

Visbeidzot, laulības šķiršanai uz savstarpējas vienošanās pamata parasti ir tādas pašas sekas, kādas laulības šķiršanai noteikta iemesla dēļ, bet bez zaudējumiem un civilajām soda sankcijām, jo tā nav pasludināta viena vai otra laulātā vainas dēļ.

Lapas augšmalaLapas augšmala

4. Ko praktiski nozīmē jēdziens laulāto dzīvošana šķirti?

Visos gadījumos, kad laulātie var pieprasīt laulības šķiršanu noteikta iemesla dēļ, viņi paralēli var noformēt prasību par dzīvošanu šķirti (Civillikuma 1305. pants). Gadījumos, kad laulātie var šķirt laulību uz savstarpējas vienošanās pamata, viņi var paralēli kārtot dzīvošanu šķirti. Iemesli un nosacījumi ir precīzi tie paši. Laulāto dzīvošana šķirti nozīmē vienkāršu laulības saišu atslābināšanu, bet to princips paliek spēkā. Laulāto dzīvošana šķirti atceļ tikai kopdzīves pienākumu un atbalstīšanas pienākumu. Paliek spēkā uzticības un palīdzības sniegšanas pienākumi. Sakarā ar šo hibrīdsituāciju likumdevējs atļauj laulātajam, pret kuru dzīvošana šķirti ir tikusi pasludināta, vai šķirtas dzīvošanas gadījumos uz savstarpējas vienošanās pamata – katram laulātajam, pēc diviem gadiem pieprasīt tiesai laulāto dzīvošanas šķirti pārveidošanu par laulības šķiršanu (Civillikuma 1309. un 1310. pants).

5. Kādi ir iemesli laulāto dzīvošanai šķirti?

Iemesli laulāto dzīvošanai šķirti ir tie paši, kā tie, kuri piemērojami laulības šķiršanas gadījumā.

6. Kādas ir laulāto šķirtas dzīvošanas tiesiskās sekas?

Laulāto dzīvošana šķirti nepārtrauc laulības saites. Tiek turpināta pienākumu par uzticību un palīdzības sniegšanu eksistence. Tā izraisa īpašuma sadalīšanu (Civillikuma 311. pants). Tiek piemērotas tās pašas sankcijas, kas laulības šķiršanas gadījumā, proti, galvenokārt laulības priekšrocību zaudēšana. Laulātajam, kas ir panācis laulāto dzīvošanu šķirti, var tikt piešķirti nevis uzturlīdzekļi, bet gan var tikt uzlikts pienākums sniegt viņam palīdzību (Civillikuma 213. pants). Ja laulāto dzīvošana šķirti tiek pārvērsta par laulības šķiršanu, laulātais, kas ir panācis laulāto dzīvošanu šķirti, var pieprasīt uzturlīdzekļus, kas paredzēti laulības šķiršanas gadījumā (Civillikuma 301. pants).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Citiem vārdiem runājot, sekas laulāto dzīvošanai šķirti uz savstarpējas vienošanās pamata ir tādas pašas, kā laulības šķiršanai uz savstarpējās vienošanās pamata, izņemot to, ka laulības saites nav izbeigtas. Tāpat paliek spēkā uzticības un palīdzības sniegšanas pienākumi (kas tiek vajadzības gadījumā regulēti uz iepriekšējas vienošanās pamata).

7. Ko praktiski nozīmē jēdziens laulības anulēšana?

Laulība ir civiltiesību institūcija, kas ir tik ļoti nozīmīga ģimenei un sabiedrībai, ka likumdevējs ir noteicis, ka ir jāievēro ļoti strikti nosacījumi, lai nodrošinātu laulības saišu spēkā esamību, un darījis visu, lai šie nosacījumi tiktu ievēroti. Preventīvās civilās sankcijas ir paredzētas, lai aizkavētu noslēgt laulību, ja ir acīmredzams, ka nosacījumi, kuri jāpilda laulībā, nav izpildīti. Laulības anulēšana ir represīva civila sankcija, ja laulība ir tikusi noslēgta, pārkāpjot likuma noteikumus, neskatoties uz preventīvo civilstāvokļa reģistra ierēdņa veiktu pārbaudi. Tā kā laulības sekas ir vissvarīgākās, kā no personu stāvokļa viedokļa, tā attiecībā uz radniecības saitēm, likumdevējs ir izrādījies ļoti piesardzīgs laulības anulēšanas sistēmas izveidošanā.

8. Kādi ir laulības anulēšanas iemesli?

Absolūtie laulības anulēšanas iemesli ir nepilngadība, asinsgrēks, bigāmija, slepenība un civilstāvokļa reģistra ierēdņa nekompetence.

18 gadi ir noteikts kā minimālais vecums gan vīrietim, gan sievietei, lai varētu noslēgt laulību. Šī prasība ir radusies no domas, ka laulātajiem ir jābūt sasniegušiem noteiktu brieduma pakāpi. Ir aizliegts stāties laulībā ar tiešās līnijas augšupējiem un lejupējiem radiniekiem (Civillikuma 161. pants). Šis noteikums attiecas kā uz asinsradiniekiem, tā uz audžuģimeni (Civillikuma 363. un 370. pants). Aizliegums attiecas arī uz netiešas pēctecības radiniekiem. Laulības noslēgšana starp brāli un māsu ir aizliegta (Civillikuma 162. pants). Šis aizliegums attiecas arī uz vienu vecāku adoptētajiem bērniem (Civillikuma 363. pants). Ir aizliegta laulība starp tēvoci un brāļameitu/māsasmeitu un starp tanti un brāļadēlu/māsasdēlu (Civillikuma 163. pants), bet nopietnu iemeslu dēļ šis aizliegums var tikt atcelts (Civillikuma 164. pants). Pastāv pamats laulības anulēšanai, ja netiek ievēroti visi šie aizliegumi (Civillikuma 184. pants). Personai, kas jau atrodas laulībā, aizliegta ir otrā laulība, un ir jāpasludina tās anulēšana (Civillikuma 188. pants). Laulības fakta publiskums ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem, lai akts būtu spēkā, slepena laulība, kas noslēgta bez laulāto vai liecinieku klātbūtnes, ir spēkā neesoša. Ir nepieciešama civilstāvokļa reģistra ierēdņa klātbūtne, lai pienācīgā kārtā tiktu konstatēta abu pušu piekrišana, šī pašvaldības ierēdņa klātnebūšana ir iemesls laulības anulēšanai.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Relatīvie laulības anulēšanas iemesli ir laulāto vai viena no viņiem piekrišanas trūkums, vai nepareiza personas identifikācija. Šajā gadījumā laulības anulēšanu var pieprasīt tikai tas laulātais, kura piekrišana nebija spēkā, vai arī tas laulātais, kas noteiktu laiku ir ticis maldināts.

9. Kādas ir laulības anulēšanas juridiskās sekas?

Anulēšanas sekas ir laulības dzēšana kā attiecībā uz nākotni, tā pagātni. Anulēšana ir ar atpakaļejošu spēku līdz laulības noslēgšanas dienai. Izbeidzas visas laulības sekas. Tiesības, kas radušās ar laulības noslēgšanu tiek ar atpakaļejošu spēku iznīcinātas. Laulība ir pārtraukta tā, it kā nekad nebūtu pastāvējusi. No laulības līgumiem nevar iegūt nekādu labumu. Katrs laulātais zaudē tiesības, kas viņam būtu bijušas attiecībā uz sava laulātā mantojumu. Dāvinājumi, kas sniegti, plānojot laulības, zaudē savu spēkā esamību. Pienākums maksāt uzturlīdzekļus beidzas attiecībā uz nākotni, bet netiek paredzēta iespēja atdot atpakaļ uzturlīdzekļus, kas ir piešķirti iepriekš. Ja laulātie ir labticīgi, tas nozīmē, ja viņi ir varējuši ignorēt spēkā neesamības iemesla pastāvēšanu, tiesa var izlemt, ka laulība tiek anulēta tikai attiecībā uz nākotni, tai pat laikā saglabājot savas sekas attiecībā uz pagātni. Ja tikai viens no laulātajiem ir labticīgs, laulības sekas ir spēkā tikai attiecībā uz viņu. Bērna, kurš dzimis laulības laikā vai 300 dienās pēc laulības anulēšanas, tēvs ir viņa mātes vīrs (Civillikuma 315. pants). Saskaņā ar Civillikuma 202. pantu, laulības sekas paliek spēkā arī attiecībā uz bērniem pat tad, ja neviens no laulātajiem nav bijis labticīgs.

Lapas augšmalaLapas augšmala

10. Vai bez tiesas pastāv alternatīvas iespējas laulības šķiršanas jautājumu risināšanai, neiesniedzot prasību tiesā?

2001. gada 19. februāra likums par starpniecību ģimenes jautājumos tiesas procedūras ietvaros ļauj lietas pusēm lūgt tiesnesi nozīmēt starpnieku (Civillikuma 732.bis līdz 734.sexies pants). Tiesnesis var arī uzņemties iniciatīvu šajā sakarā, bet tas var notikt tikai ar pušu piekrišanu. Ja starpniecības rezultātā ir panākta pilnīga vienošanās, puses par to informē tiesnesi, kas apstiprina vienošanos. Ja nav panākta vienošanās, vai ir panākta daļēja vienošanās, puses var lūgt tiesnesim, lai starpniecības procedūra ģimenes jautājumos tiktu turpināta, lai būtu iespējams nonākt pie vienošanās. Kā starpniekus tiesa var nozīmēt advokātus, notārus un personas, kas ir izgājušas īpašu apmācību šajā sakarā. Starpnieka iesaistīšanās norisinās bez mazākās tiesneša līdzdalības. Tiesnesis tiek vienkārši rakstveidā informēts par starpniecības rezultātiem. Tas ļauj bez tiesas iejaukšanās atrisināt problēmas, attiecībā uz saistībām, kuras rodas no laulības (Civillikuma 203. līdz 211. pants), uz laulāto tiesībām un pienākumiem (Civillikuma 212. līdz 224. pants), uz laulības šķiršanas sekām (Civillikuma 295. līdz 307.bis pants) un uz vecāku tiesībām (Civillikuma 371. līdz 387.bis pants). Tomēr starpniecība ģimenes jautājumos faktiski netiek piemērota, jo ar Karaļa lēmumu vēl nav noteikti starpnieku ģimenes jautājumos akreditācijas kritēriji.

Pati laulības šķiršana paliek tiesu kompetencē.

Lapas augšmalaLapas augšmala

11. Kur man ir jāadresē prasība par laulības šķiršanu, laulāto dzīvošanu šķirti vai laulības anulēšanu ? Kādas formalitātes ir jāievēro un kādi dokumenti ir jāpievieno prasībai?

Vienīgā kompetentā tiesneša, lai izskatītu prasību par laulības šķiršanu, laulāto dzīvošanu šķirti noteikta iemesla dēļ, vai par prasību pārvērst laulāto dzīvošanu šķirti noteikta iemesla dēļ par laulības šķiršanu, ir tās vietas tiesa, kur atrodas pēdējā laulāto kopīgā dzīvesvieta vai atbildētāja dzīvesvieta (Civillikuma 628. pants). Savstarpējas vienošanās gadījumā likums nenosaka kompetento tiesu pēc teritoriālā principa, laulātie vēršas zemākās instances tiesā pēc viņu izvēles (Civillikuma 1288. bis panta  2. punkts). Prasība par laulības anulēšanu ir iesniedzama, kā tas ir paredzēts vispārējos noteikumos, atbildētāja dzīvesvietas tiesā (Civillikuma 624. pants). Laulības šķiršanas gadījumā noteikta iemesla dēļ uzaicinājums uz pirmās instances tiesu satur detalizētu minēto faktu izklāstu, kā arī informāciju par bērniem (Civillikuma 1254. pants). Prasītājs iesniedz izrakstu no laulības apliecības, izrakstu no bērnu dzimšanas apliecībām un pierādījumus par katra laulātā pilsonību (turpat). Ja viens no laulātajiem nav Beļģijas pilsonis, prasītājam ir jāiesniedz arī likums, kas attiecas uz šo laulāto.

Laulības šķiršanas gadījumā uz savstarpējas vienošanās pamata prasība ir iesniedzama kā iesniegums. Tam bez dokumentiem, kas nepieciešami laulības šķiršanas gadījumā noteikta iemesla dēļ, ir jāpievieno pušu iepriekš noslēgtas vienošanās un, vajadzības gadījumā, pušu īpašumu inventarizācijas saraksts.

Lapas augšmalaLapas augšmala

12. Vai es varu iegūt juridisko palīdzību, lai segtu tiesas izdevumus?

Tiek piemēroti vispārējie noteikumi. Skatīt norādi "juridiskā palīdzība".

13. Vai iespējams pārsūdzēt lēmumu par laulības šķiršanu, laulāto dzīvošanu šķirti, laulības anulēšanu?

Saskaņā ar vispārējiem noteikumiem, jebkuru lēmumu šajā sakarā ir iespējams pārsūdzēt, vēršoties apelācijas tiesā.

14. Kas man jādara, lai atzītu Beļģijā lēmumu par laulības šķiršanu, laulāto dzīvošanu šķirti vai laulības anulēšanu, kuru pieņēmusi tiesa citā Eiropas Savienības dalībvalstī?

Lēmums, ko noteiktā kārtībā pasludinājusi ārvalsts tiesa attiecībā uz personu stāvokli, ir spēkā Beļģijā, neatkarīgi no jebkāda lēmuma par eksekvatūru, izņemot gadījumu, ja tas attiecas uz izpildāmiem dokumentiem saistībā ar īpašumu vai spaidu izdarīšanu uz personām. Tāds lēmums iegūst Beļģijā izlemtas lietas statusu ar nosacījumu, ka tas nesatur neko, kas ir pretstatā ar sabiedrisko kārtību vai Beļģijas sabiedriskās kārtības noteikumiem, ka ir ievērotas tiesības aizstāvēties, ka ārvalstu tiesa nav pasludinājusi sevi par kompetentu tikai attiecībā uz prasītāja pilsonību, ka lēmums par iztiesāto lietu ir stājies spēkā saskaņā ar tās valsts likumu, kurā lēmums ir ticis pieņemts, un ka sprieduma apstiprināta kopija saskaņā ar šo pašu likumu apvieno nepieciešamos autentiskuma nosacījumus (Civillikuma 570. pants). Tādējādi, laulātais, kurš vēlas izmantot Beļģijā tiesas lēmumu par laulības šķiršanu, laulāto dzīvošanu šķirti vai laulības anulēšanu, iesniedz pārliecinošus dokumentus attiecīgās komūnas, proti, tās komūnas, kur laulība ir tikusi noslēgta, vai arī tur, kur atrodas viena laulātā dzīvesvieta, civilstāvokļa reģistra ierēdnim. Apstrīdēšanas gadījumā lieta ir jāsniedz tiesā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tāpat šajā sakarā ir arī jāmin Padomes 2000. gada 29. maija Regula (EK) Nr. 1347/2000 (saukta par « Regula Brisele II ») par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu laulības lietās un lietās par abu laulāto vecāku atbildību par bērniem, it īpaši 14. līdz 20. pantam par atzīšanu.

15. Kādā tiesā Beļģijā ir jāgriežas, lai iebilstu pret to, ka kādas Eiropas Savienības valsts tiesa ir atzinusi lēmumu par laulības šķiršanu, laulāto dzīvošanu šķirti vai laulības anulēšanu par spēkā esošu citā dalībvalstī ? Kāda šajā gadījumā ir piemērojamā procedūra?

Pirmās instances tiesa, kura ir kompetenta, lai izskatītu prasību, ar kuru tiek iebilsts pret tāda ārvalstu lēmuma par laulības šķiršanu vai laulāto dzīvošanu šķirti, kas pieņemts kādā Eiropas Savienības valstī, atzīšanu Beļģijā, ir laulāto pēdējās dzīvesvietas vai atbildētāja dzīvesvietas tiesa (Civillikuma 628. pants). Par laulības anulēšanu kompetentā tiesa ir atbildētāja dzīvesvietas tiesa (Civillikuma 624. pants).

16. Kāds likums par laulības šķiršanu ir piemērojams laulības šķiršanas procedūrā, kurā piedalās laulātie, kuri nedzīvo Beļģijā, vai kuriem ir dažādas pilsonības?

Laulības šķiršanas lieta, kas ierosināta Beļģijā, ir jāizskata Beļģijas tiesās, saskaņā ar Beļģijas likuma normām ; šīs normas attiecas uz pirmās instances tiesas teritoriālo kompetenci.

Attiecībā uz pamatnosacījumiem, parasti personas stāvoklis tiek pārvaldīts saskaņā ar viņas valsts likumiem (Civillikuma 3. panta 3. punkts). Problēmas rodas, ja līdzvērtīgie likumi nesniedz vienādus risinājumus. 1960. gada 27. jūnija likums par laulības šķiršanas pieļaujamību, ja vismaz viens no dzīvesbiedriem ir ārzemnieks, ir noregulējis noteiktus jautājumus. Nenoregulētie jautājumi tiek risināti saskaņā ar minētajiem Civillikuma 3. panta 3. punkta noteikumiem.

Tādējādi, laulības šķiršanas gadījumā, ja viens laulātais ir beļģis, bet otrs ārzemnieks, laulības šķiršanas noteikta iemesla dēļ pieļaujamība, tās iemesli un nosacījumi tiek pārvaldīti saskaņā ar Beļģijas likumiem (1960. gada 27. jūnija likuma 2. un 3. pants). Tādā pašā situācijā laulības šķiršana uz savstarpējas vienošanās pamata tiek pieļauta saskaņā ar Beļģijas likumiem (1960. gada 27. jūnija likuma 2. pants) un pamatnosacījumi ir tie, kurus nosaka Beļģijas likumi.

Laulības ārzemnieku starpā gadījumā laulības šķiršanas noteikta iemesla dēļ pieļaujamību regulē Beļģijas likumi, ja tikai laulātā – prasītāja valsts likumi nav pretrunā ar tiem (1960. gada 27. jūnija likuma 1. pants). Laulības šķiršanas iemesli ir pakļauti Beļģijas likumiem (iepriekšminētā likuma 3. pants). Tādā pašā situācijā laulāto valsts likumi nosaka, vai viņi var šķirt laulību uz savstarpējas vienošanās pamata un ar kādiem nosacījumiem (Civillikuma 3. panta 3. punkts).

« Laulības šķiršana - Vispārīgas ziņas | Beļģija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 16-06-2006

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste